en

Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Intervija Db: kā attīstās Rail Baltica stacijas Latvijā

15. Novembrī, 2018

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas  Projektu ieviešanas departamenta direktors, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta par to, kā attīstās Rail Baltica stacijas Latvijā. Pateicamies Dienas biznesam par iespēju šo interviju lasīt pilnā apjomā arī šeit (skat. tekstu zemāk)!



Objekti dažādās attīstības pakāpēs
Projektēšanas un būvniecības iepirkumi Rail Baltica (RB) posmos Latvijā virzās uz priekšu. 
To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Eiropas platuma sliežu (1435 mm) infrastruktūras projekta (RB) nacionālās ieviesējas valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris. «Dinamika, protams, ir,» viņš norāda, atbildot uz jautājumu par to, vai projekts tiek īstenots atbilstoši iecerētajiem termiņiem. Proti, Latvijā projekta īstenošana sākas ar sarežģītākā posma – Rail Baltica valsts centrālās daļas ‒ projektēšanu, kas ietver gan RB centrālā koordinatora, Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail ieviešamos dzelzceļa posmus, gan EDzL uzticēto staciju izveidi. Ir izsludināti un visai tālu pavirzījušies šī posma iepirkumi. 

Latvijas koks 

Vistālāk tikts RB stacijas Rīgas lidostā gadījumā. Apvienība Prosiv (Itālija, Slovākija, Latvija) kopš marta projektē posmu, kurā ietilpst ne tikai stacija, bet arī 4,4 km garš posms no Imantas līdz Dzirnieku ielai, ietverot pamatlīniju, uzbērumu, dzelzsbetona tiltu un estakādi. 
Visām sadaļām harmoniski jāiekļaujas lidostas kompleksā, jānodrošina pieejamība īpašumiem, ko RB līnija sadala, un tās nevar traucēt pilsētas iecerēto attīstību nākotnē. Balstoties uz darba uzdevumu ar konkrētiem tehniskiem parametriem, Itālijas uzņēmums Sintagma sagatavojis trīs arhitektoniskos risinājumus RB stacijai lidostā. Jaunajam objektam jārespektē vide – lidosta šobrīd, kā arī nākotnē, proti, kad tur jau būs jaunais terminālis un VAS Latvijas Gaisa satiksme tornis. Tāpat ņemta vērā lidostai piegulošās teritorijas attīstības koncepcija. Risinājumi ir vizuāli atšķirīgi, vienā dominēja metāls un koks, otrā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements, trešajā ‒ caurspīdīgums un gaisma, dominējot stiklam un metālam. 
EDzL pirms lēmuma pieņemšanas konsultējās gan ar lidostu, gan saviem sadarbības partneriem no NVO, un visām pusēm viedoklis nosvēries par labu variantam, kur dominē koks, kam, protams, jābūt no Latvijas, stāsta K. Vingris. Nākamais solis ir būvatļaujas saņemšana Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. Objekta projektēšanu paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām. Taču jau nākamā gada vidū tiks sludināti būvdarbu iepirkumi, kas tāpat notiks divās kārtās, vispirms veicot pretendentu kvalifikāciju, bet pēc tam izvērtējot viņu finansiālos piedāvājumus. 

Centrālā stacija 

Uzklausot pretendentu lūgumus, EDzL pagarinājis tehniskā un finansiālā piedāvājuma iesniegšanas termiņu aptuveni 200 milj. eiro vērtā Centrālās stacijas posmā līdz 3. decembrim. «Esam aizvien pārliecināti, ka varēsim noslēgt līgumu (ar iepirkuma uzvarētāju) nākamā gada sākumā,» norāda K. Vingris, piebilstot, ka komunikācija ar sešiem pretendentiem ir ļoti intensīva. 
Pēc viņa teiktā, atsevišķi pretendenti ir pārsteigti par stingrajām prasībām, piemēram, atbildības apjomu neizdarītu darbu gadījumā gan termiņu, gan budžeta sadaļā: «Pēc līguma noslēgšanas būs ierobežotas iespējas improvizēt ar papildu laika vai darbu prasīšanu.» Nosacījumi ir ļoti skaidri jau šobrīd, jo – atšķirībā no lidostas posma – pretendentiem nav jāsāk no nulles, EDzL ir jau veikušas daļu no darba, proti, 2015. gadā tika veikta Aecom izpēte, ir izstrādāta skaidra arhitektoniskā vīzija, ko veica PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) un kas iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu. 
Tāpat arī sagatavota būvniecības iecere, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi. Termiņa prasību pamatā ir naudas devēja – Eiropas Komisijas – striktās prasības. Savukārt teritoriāli projektu ierobežo VAS Latvijas dzelzceļš, Rīgas pašvaldības un citu institūciju tehniskie noteikumi. Lai RB varētu īstenot, līdz projektēšanas beigām jāatsavina daļa no autoostas (kur šobrīd atrodas peroni ar nojumēm), kā arī t/c Titāniks, ko paredzēts demontēt. 
Iepirkuma uzvarētājam projektēšana būs jāveic 21 mēneša laikā, tad sekos būvniecība, kas var tikt veikta pa daļām atkarībā no finansējuma pieejamības. K. Vingris paļaujas uz pretendentu veselo saprātu, ka tie ievēros Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus – iekļauties budžetā un termiņos: «Šī ir to vienīgā iespēja, jo jaunu termiņu un citas naudas nebūs.» Ja neskaita atsevišķu pretendentu publisko retoriku par it kā pārāk īsajiem iepirkuma termiņiem, patlaban visi pretendenti saglabā aktīvu interesi. 

Prasās pēc pārvaldnieka 

Viens no arvien sāpīgākajiem jautājumiem Centrālās stacijas posmā ir neskaidrības, kas saistītas ar komplekso redzējumu par to, kā šo satiksmes mezglu kopumā attīstīt nākotnē, uzsver K. Vingris. No vienas puses, Rīgas pašvaldība patlaban sākusi izstrādāt paplašinātu šīs teritorijas lokālplānojumu ar domu, ka līdz 2030. 
gadam varētu īstenot visas pozitīvās ieceres, kas šajā teritorijā iespējamas. No otras puses, ir lietas, kas būtu jārisina ātrāk. Piemēram, norokot dzelzceļa uzbērumu, tiks iegūtas jaunas teritorijas, bet jautājums, ko ar tām darīt, saistīts ar iecerētā satiksmes mezgla pārvaldību. 
Šobrīd stacijā Latvijas dzelzceļš kā infrastruktūras pārvaldnieks apkalpo pasažieru un kravas vilcienus, bet nākotnē nāks klāt RB atspoles vilciens ar lidostu, RB starptautiskā satiksme, kam var būt citi operatori. Tāpat var izveidoties RB reģionālā satiksme. Tiem visiem nepieciešami ērti pārvadājumu laika «logi», kases, telpas pasažieriem. Tāpat jāņem vērā tuvumā esošās sabiedriskā transporta, piemēram, tramvaja pieturas. Izveidosies arī teritorijas zem estakādes no Elizabetes līdz Gogoļa ielai, kur varētu nodrošināt autobusu vai mikriņu apkalpošanu, tiem kļūstot par šī RB objekta klientiem. Vēl ir arī attīstītājs Linstow, kas šobrīd nomā telpas stacijā un nākotnē turpinās savu komercdarbību. Arī autoostai ir jautājumi par to, ko varēs darīt teritorijā. Līdz ar to veidojas situācija, ka zeme pieder valstij, bet infrastruktūra – vai nu Latvijas dzelzceļam, vai arī RB infrastruktūras pārvaldniekam, skaidro K. Vingris. Tai pašā laikā jaunā stacija var arī nebūt RB infrastruktūras pārvaldnieka pārziņā, bet uzticēta kādam citam. 
«Visiem būtu vienkāršāk, ja kāds, iespējams, viens pārvaldnieks, jau tagad varētu skaidri pateikt, kādi ir nosacījumi darbībai jaunajās teritorijās un infrastruktūrā,» lēš K. Vingris. 
Runājot par būvniecības procesu, viņš skaidro, ka tā tiks īstenota pa kārtām. Pirmajā kārtā puse no uzbēruma (Satiksmes ministrijas pusē) tiks norakta, izbūvēta estakāde ar 1520 mm sliežu ceļiem esošajai vilcienu satiksmei. 
Pēc tam tas pats notiks ar otru uzbēruma pusi. 
Jaunā dzelzceļa tilta būvniecība tiks veikta neatkarīgi no šīm kārtām. Būvniecība pamatā notiks esošajā dzelzceļa koridorā, neskarot stacijas ēkas Centrālo fasādi un vestibilu. Būvniecību plānots pabeigt 2022.‒2023. gadā. 

Kravas un loģistika 

Jau 2015. gadā Aecom izpētē secināts, ka kravu pārkraušanas terminālim visvairāk piemērota vieta ir Salaspils, norāda K. Vingris, atbildot uz jautājumu par to, cik tālu pavirzījies RB objekts, kurā visvairāk ieinteresēti transporta un loģistikas jomas komersanti. Uz šīs izpētes pamata RB Rail iekļāvis šo objektu savās aktivitātēs ‒ izmaksu un ieguvumu analīzē, biznesa plānā. Šobrīd no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti līdzekļi, lai līdz 2020. gada beigām sagatavotu būvniecības ieceri un veiktu ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumu novērtējumu. Tas ļaus nākamajā solī izsludināt projektēšanas iepirkumu. Būvprojektam vajadzētu būt gatavam līdz 2023. gadam, lai, paredzot būvdarbiem trīs sezonas, līdz ar līnijas palaišanu funkcionētu arī kravu terminālis. Vaicāts par gaidāmo kravu plūsmu un līdz ar to objekta pelnītspēju, viņš atzīmē, ka, atbilstoši Aecom veiktajai izpētei, ieņēmumu dinamika balstās ap 1,6 milj. t kravu, ko apstiprina arī RB Rail izpētes. 
Multimodālā kravu termināļa projektēšanas un būvniecības laikā šī objekta attīstītājs būs EDzL, kam jānodrošina, ka 2027. gadā tas pilnvērtīgi darbosies, ‒ šādu lēmumu pieņēmusi Satiksmes ministrija. Tas nozīmē arī tehniski ekonomiskā pamatojuma atsvaidzināšanu, jo «mums ir jābūt pārliecinātiem, ka projektējamais terminālis būs maksimāli atbilstošs situācijai pēc 10 gadiem», universāls, pielāgojams dažādām situācijām, skaidro K. Vingris. Pēc viņa teiktā, jau šobrīd ir redzama nepieciešamība sākt strādāt pie operatora piesaistes, kas nākotnē nodrošinās termināļa ikdienas darbu, – vilcienu kustības organizēšanu, kravu pārkraušanu. 
«Ir skaidrs, ka Latvijas kravu terminālim jābūt labākajam un jaudīgākajam Baltijā.» 

Mazākie brāļi 
«Ir pieejami līdzekļi projektēšanai, kam jāsākas nākamgad, jo vispirms RB Rail jāsaprot, cik liels apjoms tur būs,» par Vangažos ieplānoto novietni visai infrastruktūras apkopšanas tehnikai saka K. Vingris. Savukārt saistībā ar pasažieru vilcienu apkopes punktu, ko paredzēts veidot Salaspils novada Aconē, EDzL gaida informāciju no RB Rail attiecībā uz paredzamajiem objekta darbības apjomiem, kas būs pamatā tālākai projektēšanai. 
Itālijas uzņēmums Sintagma sagatavojis trīs arhitektoniskos risinājumus Rail Baltica stacijai lidostā. Risinājumi ir vizuāli atšķirīgi, tostarp vienā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements. 

Viedokļi

Jāsaprot grafiks un pašvaldības iesaiste 

Miks Balodis, Salaspils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs: 
Jautājums par Rail Baltica patlaban ir aktuāls Salaspils uzņēmējiem kaut vai saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par projekta dzīvotspēju. Mums ir jāsaprot, vai un kas tālāk notiks, laika grafiki, lai varētu plānot savas investīcijas. Tāpat ir svarīgi aptvert, kā projekts ietekmēs pašvaldības publisko infrastruktūru, proti, uzņēmumus, kas nodrošina ūdens un siltuma apgādi. Jautājums ir par to, vai šiem uzņēmumiem jāparedz lielāks investīciju apjoms konkrētajā virzienā vai ne. Uzņēmējiem ir jāsaprot pašvaldības iesaistītība ar savu publisko infrastruktūru, lai tur (pie termināļa) nebūtu tikai tukša pļava. Vietējām kompānijām būtiskākais ieguvums no šī projekta ir tas, ka, attīstot kravu pārkraušanas termināli, attīstīsies arī apkārtējā biznesa infrastruktūra.

Valsts vizītkarte
Laura Karnīte, VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" Komunikācijas vienības vadītāja: 
Starptautiskās lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas jeb 6. kārtas projektā šobrīd notiek projektēšanas konkursa uzvarētāja izvēle. Konkursā bija pieteikušies vairāki starptautiski arhitektu biroji. Būvniecību plānots sākt nākamā gada beigās vai 2020. gada sākumā un pabeigt 2023. gadā vienlaikus ar Rail Baltica staciju. Lidosta arī aktīvi piedalās Rail Baltica stacijas projektēšanas procesā. Tā kā abi objekti veidos vienotu multimodālu pasažieru apkalpošanas un satiksmes mezglu, ir svarīgi, lai vienoti būtu gan arhitektoniskie, gan dizaina risinājumi. Tāpat ir būtiski, lai jau projektēšanas stadijā tiktu domāts par pasažieru ērtībām, plūsmu organizāciju, tehnoloģiskajiem risinājumiem utt. Lidosta cer, ka Rail Baltica projekta īstenotāji darbosies šajā projektā ar augstu atbildības sajūtu, apzinoties, ka Rail Baltica stacija lidostā kļūs par vienu no nozīmīgākajām valsts vizītkartēm uz daudzām desmitgadēm.