Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Konkrēti Rail Baltica Centrālās stacijas apkārtnes risinājumi top sadarbībā ar NVO

10. Jūlijā, 2020

Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas birojā 8. jūlijā notika projekta ieviesēja, stacijas Centrālajā stacijā būvnieka, pilsētplānotāju, pašvaldības un iesaistīto nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju mazā formāta – 10 dalībnieku – sanāksme, lai runātu un vienotos par konkrētiem risinājumiem pilsētvidē, kuru izveidi sekmē Rail Baltica dzelzceļa ienākšana Rīgas centrā.

NVO „Pilsēta cilvēkiem”  šopavasar sniedza savu skatījumu, kā Centrālās stacijas apkaimē varētu tikt organizēta velo u.c. satiksme, šī projekta būvnieks – apvienība BERERIX - tos izskatīja, un 8. jūlija sanāksmē tika runāts detalizēti  par risinājumiem ap Centrālo dzelzceļa staciju.
Apskatot būvprojekta risinājumus, kuros ietverti arī NVO ierosinājumi, tika spiests par to, kā, piemēram, organizēt satiksmi pa Timoteja  ielu, kas ved gar Satiksmes ministriju un pēc Rail Baltica izbūves tiks savienota ar Elizabetes ielu, jo tiks norakts uzbērums. Tā ir tuvākā un labākā lokācija dzelzceļa platformu sasniegšanai, turklāt iekļaujas kopējā veloceliņā, kas vedīs līdz pat Mārupei un Daugavpils ielai. Klātesošie bija vienisprātis, ka šai ielā būtu jānosaka samazināts ātrums, lai vienlaikus spētu līdzāspastāvēt „kiss&ride” (auto piebrauc, izlaiž dzelzceļa pasažierus un aizbrauc - red.), gājēji un velobraucēji.  Tāpat klātesošie bija vienisprātis, ka veloceliņš 13. janvāra ielā būtu labāk organizējams vienā virzienā no/uz centru, jo tādējādi labāk integrēsies pilsētas transporta tīklā.
Visplašākā diskusija izraisījās par pieturvietu pie Centrālā laukuma, kas jau šobrīd ir visnoslogotākā  (maksimuma stundās tur pietur ap 100 sabiedriskā transporta reisu), un to, kā šai situācijā veidot veloceliņus un transporta pieturas, ņemot vērā, ka nākotnē, veidojot Rail Baltica staciju kā multimodālu transporta mezglu, satiksmes, īpaši -  sabiedriskā transporta, intensitāte nemazināsies. Turklāt svarīgi, kā šādā situācijā līdzāspastāvēs velotransports un gājēju plūsmas.
Pēc sanāksmes „Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Māris Jonavs atzina: „Esam vienisprātis par vairākiem jautājumiem, bet ir vēl runājamas lietas, piemēram, kā panākt labākus risinājumus sabiedriskā transporta platformām, lai tajās būtu maksimāli operatīva iekāpšana, izkāpšana. Šie jautājumi turpmāk risināmi ar Rīgas satiksmi un pašvaldību.”

Atsaucoties „Īpašnieku biedrība Timotejs” vēlmei iepazīties ar plāniem, kas skar Timoteja un Elizabetes ielu savienošanu, un kādas attīstības iespējas tas pavērtu,  biedrības pārstāvis Māris Mellēns sanāksmē norādīja, ka biedrību interesē praktiskas lietas: kā tiks savienotas abas ielas, kādas būs komunikācijas, kā būs iespējams braukt pa Timoteja ielu utt.:  „kā mainīsies infrastruktūra, ko tā dos vai atņems mūsu kvartālam”. Biedrības pārstāvis apskatīja ielas plānojumu, t.sk. komunikāciju tīklu. Ir paredzēta arī jauna lietusūdeņu kanalizācijas sistēma, kas no dzelzceļa platformām spēs uzņemt papildus notekūdeņus. Sīkāk ar ielas plānu, t.sk., stāvvietām, piebraukšanu pie īpašumiem u.c. jautājumiem Biedrība iepazīsies Rīgas Domes Satiksmes departamentā.
Pēc sanāksmes, vērtējot tikšanos,  M. Mellēns teica: „Ja trijos vārdos, tad: vērtīgi, patika, kompetence.” Paskaidrojot viņš piebilda: „Timoteja ielas garums ir tikai 137 metri. Šobrīd vērojama gatavība mums sniegt atbalstu un informāciju no visām pusēm: projekta attīstītāja, būvnieka, pilsētas. Mūs pašus mazāk skar Rail Baltica projekts, bet interesē sinerģijas iespējas. Turklāt: vai tā valstī vispār ir bijis, ka projekta tik agrā stadijā, pirms galīgo lēmumu pieņemšanas, tiek aicināta sabiedrība, tā tiek uzklausīta un kopā diskutēts un lemts par konkrētiem risinājumiem? Tas viss notiek nevis post faktum, kad process jau beidzies un noticis ar skandāliem, bet jau iepriekš.”

Jau esam ziņojuši, ka jau 2018. gadā gada Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsāka sadarbību ar četrām nevalstiskajām organizācijām (NVO),  lai izveidotu Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu. 2019. gadā  sadarbība paplašinājās, lai dažādas sabiedrības grupas savlaicīgi iesaistītu nozīmīgā projekta realizācijā, 5. septembrī noslēdzot plašāku sadarbības memorandu par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. 
Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos.






EDZL preses foto