Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Pabeigta kultūrvēsturiskā izpēte Rail Baltica trasē

5. Februārī, 2019

Visā Rail Baltica trases izpētes teritorijā ir pabeigti lauka darbi, secinot, ka kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Pētnieki - Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” eksperti - gatavo izpētes gala ziņojumus un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai. 

Par paveikto kultūras vērtību apzināšanā īpašā preses konferencē 5. februārī medijus informēja izpētes darbu pasūtītājs - Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un darbu veicēji.

Ilze Lukstiņa, Eiropas Dzelzceļa līnijas kultūrvēsturiskās izpētes projekta vadītāja, atklājot preses konferenci, teica: "Vairāk nekā gada laikā daudzi speciālisti: arheologi, vēsturnieki, arhitekti u.c., ir veikuši milzīga apjoma darbu: pētījuši dažādas vietas, kājām mērojuši milzīgus attālumus, briduši pa brikšņiem, pat kāpuši pa jumtu, lai iekļūtu Torņkalna stacijas ēkā un to izpētītu... Izpētes rezultāti ietilpst 25 sējumos, kuros apkopoti atradumi, secinājumi un turpmākās rekomendācijas.  Mums tagad priekšā ir liels darbs ar kultūras mantojumu uzraugošām iestādēm, lai secināto liktu lietā, projektējot Rail Baltica trasi un objektus, kā arī trasi būvējot, lai maksimāli saglabātu uzietās kultūrvēsturiskās liecības."

Preses konferencē eksperti sabiedrību informēja, ka plānotās Rail Baltica trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana tika pabeigta 2018.gada vasaras sākumā, secinot, ka apsekošanā identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ šāds slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības darbu plānošanu. Rudens laikā apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos būtiski arheoloģiski atradumi nav konstatēti.
Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots.  Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
Vēl pirms izpētes uzsākšanas bija zināms, ka Rail Baltica trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem izpētes ietvaros veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un izstrādātu rekomendācijas labāko risinājumu izstrādei trases projektēšanas laikā. Tāpat objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā. Izpētes ietvaros Rail Baltica posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr. 100, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, ielu viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā.

Lai nodrošinātu labāko kultūras vērtību aizsardzību, apzināšanas ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildus izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, arheoloģe, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja, preses konferencē teica: “Rail Baltica trases kultūrvēsturiskā apzināšana bija lielākā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā apzināšanas un izpētes ekspedīcija pēdējo 50 gadu laikā, kas deva daudz jaunas atziņas gan par apzināšanu, tās metodiku, pielietojumu un efektivitāti. Tā arī papildināja Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures lapaspuses ar iepriekš nezināmu informāciju. Veikta liela apjoma industriālu objektu 3D skenēšana un uzmērīšana. Iegūta būtiska pieredze arhitektu un lāzerskenēšanas speciālistu sadarbībā, lai iegūtu kvalitatīvu un tālākā darbā izmantojamu gala rezultātu.
Būtiski nodrošināt arheoloģiskās uzraudzības darbus paralēli zemes rakšanas darbiem visā trases būvniecības laikā - īpaši sagatavošanas darbu - koku ciršanas un grunts izlīdzināšanas laikā.”

Valdis Bērziņš, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks: “Darbu rezultātā ir iegūtas būtiskas jaunas liecības par cilvēka darbību senākos laikos Latvijas piejūras teritorijās, bet šajā pārsvarā mežainajā apvidū ar apzināšanas metodēm nav iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par arheoloģiskajām vērtībām, tāpēc pastāv iespēja, ka dzelzceļa būvniecības gaitā, kad tiks noņemta zemes virskārta, būs vēl citi atklājumi.”


Jau ziņojām, ka no 2017. gada augusta līdz 2018. gada nogalei notika Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā topošās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica teritorijā. Lai aizsargātu un saglabātu Latvijas kultūras vērtības, Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas ar atklātā konkursā piesaistītajiem speciālistiem veica kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti Rail Baltica Latvijas posma trasē, lai vēl pirms jaunbūvējamā dzelzceļa projektēšanas uzsākšanas identificētu visas tās vietas trasei paredzētajā teritorijā, kurās atrodamas kultūras vērtības, kā arī sagatavotu rekomendācijas trases skarto kultūras vērtību saglabāšanai un aizsardzībai. Izpētes rezultāti tiks izmantoti sadarbības veidošanai ar uzraugošajām iestādēm, projektēšanā, kā arī būvniecības procesa plānošanā.

Preses konference par kultūrvēsturiskās izpētes rezultātiem. Foto:LETA 9