en

Projekta jaunumi

Rail Baltica Centrālā stacija Rīgā atbilst ES revidentu kritērijiem

11. Septembrī, 2018

Salīdzinot kritērijus, kādus Eiropas revidenti izvirza ātrgaitas dzelzceļa pasažieru stacijām Eiropā, Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), secina, ka plānotā Rail Baltica Centrālā stacija Rīgā kopumā atbilst Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā (2018.g) izvirzītajiem kritērijiem.

Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā norādīts, ka „brauciena laiku, cenu un savienojumu skaita novērtējums parāda, ka ātrgaitas dzelzceļam ir priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem (gaisa transportu, parasto dzelzceļu un autotransportu)”. Kopumā secināts, ka „kopējais brauciena laiks un cenu līmenis ir vienlīdz būtiski sekmju faktori. Kopā ar regulāriem pakalpojumiem (bieži vilcieni) un uzticamību (precīza atiešana un pienākšana) šie faktori varētu palielināt ātrgaitas dzelzceļa tirgus daļu. Svarīgs ir arī līnijas staciju skaits un to atrašanās vieta: ne visas revidētās stacijas ir atbilstīgi pieejamas un ar labiem savienojumiem; attiecībā uz 15 no 18 revidētajām ātrgaitas dzelzceļa stacijām mēs nenovērojām nepārprotamu atjaunošanās ietekmi uz apkārtējo teritoriju”.
Savukārt, EDZL, veicot salīdzinājumu pēc ES revidentu kritērijiem, par savietojamību ar citiem transportiem, secinājusi, ka Rail Baltica pasažieriem Rīgas Centrālajā stacijā būs pieeja gan vietējiem, gan starptautiskajiem vilcieniem, ekspresim uz lidostu, autobusiem, taksometru servisam un velo novietnēm. Tuvumā atrodas arī sabiedriskais transports. Šāds transportu plānojums atbilst prasībām, kas norādītas Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā par esošajām Eiropas ātrvilcienu līnijām.

Ziņojumā par esošajām Eiropas ātrvilciena līnijām norādīts, ka sekmīgas ir tās ātrgaitas dzelzceļa stacijas, kuras saistās ar teritorijas attīstību. Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas un Centrāltirgus. Jaunais dzelzceļa tilts pāri Daugavai darīs pilsētas centru pieejamāku gājējiem un velobraucējiem. Rīgas centrā veidosies brīvtelpas, kas nodrošinās attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem, līdz ar to tiek izpildīts revidentu kritērijs par „nepārprotamu atjaunošanās ietekmi uz apkārtējo teritoriju”.

Piekrītot Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā par esošajām Eiropas ātrvilcienu līnijām norādītajam, ka ātrgaitas vilciena stacijai jānodrošina ne tikai transporta, bet arī vispārēji pakalpojumi, Rīgas Centrālajā stacijā paredzam labiekārtotu uzgaidāmo zonu un tūristu informācijas centru. Uzņēmējiem būs iespējas attīstīt restorānus un kafejnīcas, pasažieriem nepieciešamos veikalus, kā arī dažāda veida pakalpojumus iedzīvotājiem un biznesam.

Viens no kritērijiem sekmīgai ātrgaitas vilcienu stacijai ziņojumā par esošajām Eiropas ātrvilcienu līnijām ir pasažieru skaits stundas attālumā no stacijas. EDZL noskaidroja, ka, braucot ar auto, Rīgas Centrālā stacija nepilnas stundas laikā ir pieejama vairāk nekā 874 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Rīgā, Ogrē, Mārupē, Jelgavā, Jūrmalā, Siguldā un citās pilsētās, kā arī šo pilsētu novados.
Izmantojot sabiedrisko transportu, Centrālā stacija stundas laikā ir pieejama visiem Rīgas iedzīvotājiem, savukārt reģionālā autoosta atrodas blakus, nodrošinot pieeju Centrālajai stacijai no visas Latvijas.

Ar Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas atbilstību ES revidentu kritērijiem varat iepazīties zemāk esošajās infografikās, savukārt ar vīziju, kā Centrālā stacija izskatīsies nākotnē, varat iepazīties interaktīvajā pieredzē šeit

Ziņas turpinājums pēc infografikām


Atgādināsim, ka Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas projekta attīstība norit pēc noteiktā laika grafika. 22. augustā sešām starptautiskām apvienībām tika nosūtīts uzaicinājums līdz šā gada beigām iesniegt  tehniskos un finanšu piedāvājumus Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanai un būvdarbiem, lai 2019. gadā varētu noslēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju - Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020. gadā un būvdarbus 2021. – 2023.gadā.
Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, tam bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jaunais ielu savienojums - Elizabetes iela un Timoteja iela, ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās.  Vizuāli un funkcionāli savienos divas Rīgas pilsētas puses:  Vecrīgu  ar Rīgas Centrāltirgu.  Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.

EDZL pētīja Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas atbilstību Eiropas ātrgaitas staciju kritērijiem. Salīdzinājums veikts par pamatu ņemot ziņojumā analizētos parametrus, kā, piemēram, stacijas platību, vispārējos pakalpojumus, stacijas pieejamību (atrašanās vieta, transports), savietojamību ar citiem transportiem, reurbanizāciju, pasažieru atrašanos no stacijas 60 minūšu attālumā u.c., kā arī AECOM  informāciju no „Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācija Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglā - tehniskā risinājuma izstrāde” (2015.) un Centrālās Statistikas pārvaldes datus.  
Jau zināms, ka šovasar Eiropas Revīzijas palāta nāca klajā ar ziņojuma secinājumiem pēc 6 ES dalībvalstu (Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Portugāles un Austrijas) ātrgaitas dzelzceļa līniju izpētes, t.sk. tika revidētas 18 ātrgaitas dzelzceļa stacijas. Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica projekts ziņojumā netika vērtēts.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.