Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica projektēšanai jānorit mijiedarbībā ar lokālplānojuma Rīgā izstrādi

26. Aprīlī, 2019

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu ceļu platuma projekta Rail Baltica projektēšanai jānorit mijiedarbībā ar lokālplānojuma Rīgā izstrādi, lai vienotā laika grafikā, vienlaikus ar projekta realizāciju, iegūtu sabiedrības interesēm atbilstošu un realizējamu rezultātu.

To tikšanās laikā ar četru nevalstisko organizāciju (Latvijas vecāku organizācija „Mammām un tētiem”, apvienība „Pilsēta cilvēkiem”, invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, „Latvijas Riteņbraucēju apvienība”) pārstāvjiem atzina Rail Baltica projekta realizētāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna un plānošanas uzņēmuma G93 projektu vadītāja Kristīne Casno.
NVO pārstāvji tikšanās laikā diskutēja par gājēju un velosipēdistu plānoto satiksmi pār jauno tiltu pār Daugavu, kā arī interesējās par to, kā būvdarbu laikā un pēc projekta pabeigšanas tiks organizēta piekļuve stacijai lidostā “Rīga”, vai būs paredzēts arī velosipēdistu ceļš un cik lielas plānotas stāvvietas.

Secīgi plānoti darbi, lai neradītu apgrūtinājumus
EDZL rīkotās informatīvās stundas laikā NVO pārstāvji vairāk uzzināja par plānotajiem risinājumiem Rīgas starptautiskajā  dzelzceļa stacijā un Rail Baltica stacijā starptautiskajā lidostā „Rīga”, un par to, kā tiek plānoti būvdarbi, lai tie neradītu apgrūtinājumus līdzšinējai cilvēku un transporta plūsmai.
Kā paskaidroja A. Driksna, Rail Baltica izbūve Rīgas starptautiskajā  dzelzceļa stacijā sevī ietver gan jauna tilta pār Daugavu izbūvi, gan apjomīgu stacijas pārveidi, izveidojot to par modernu un pieejamu transporta mezglu. „Šis ir dzīvākais satiksmes punkts Baltijā, tādēļ darbi tiek plānoti secīgi, kārtās. Projektēšana ilgs līdz 2021. gada beigām, tad sāksies būvdarbi vienā dzelzceļa klātņu - Dienvidu daļā, ko plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām, un tad identiski darbi norisināsies Ziemeļu daļā. Visus darbus plānots pabeigt 2025. gada beigās. Tiltu izbūvēs šajā laikā, jo tas nav tieši saistīts ar pašas stacijas infrastruktūru. Turklāt šāds tilts, kāds tiek plānots, būs unikāls visā Eiropā, otra tāda nebūs, jo mums jāievēro gan vēsturiskā mantojuma aizsargu norādes – neaizsegt esošo Dzelzceļa tiltu, tilts būs jāsalāgo ar kuģošanas prasībām utt., tādēļ inženieriem būs krietni jāpasvīst, lai uzbūvētu tik unikālu tiltu,” teica A. Driksna. 
Darbu organizācija kārtās ļaus nepārtraukt ne pilsētas, ne dzelzceļa satiksmi, un „šāda būvniecība – kārtās – tas nav pieejamās naudas jautājums, bet gan vienīgā, loģiskā darbu organizācijas secība, jo nāksies salāgot esošās dzelzceļa kustības intensitāti”.
„Pilsētai vajag vairākus gadus, lai pielāgotos, tāpēc mēs Rail Baltica projekta realizāciju sākam ar sarežģītāko visas trases posmu - Rīgas starptautisko dzelzceļa staciju, jo trases izbūve lauku apvidos būs daudzkārt vienkāršāka un daudz ātrāka. Jāpiebilst, ka 2026. gadā visai Rail Baltica trasei jābūt gatavai,” klātesošajiem teica A. Driksna.
Savukārt, iepazīstinot ar plānoto Rail Baltica staciju starptautiskajā lidostā „Rīga”, A. Driksna atzina, ka Eiropas auditori nule kā atzinuši, ka Rail Baltica stacijas izbūve lidostai sniegs ievērojamu attīstības potenciālu,  ievērojami paplašinot t.s. sasniedzamības areālu (catchment area): gan ar plānoto shuttle vilcienu, ar kuru varēs nokļūt lidostā no Rīgas centra, gan arī aptuveni 2 h laikā no kaimiņvalstīm būs sasniedzama šī stacija.
Turklāt šī posma izbūves ietvaros taps Latvijā pirmā, 2 km gara un  līdz 13 m augsta estakāde, pa kuru lidostā iebrauks un izbrauks ātrvilciens. Interesanti bija jau tagad ielūkoties, kas paredzēts  lidostas stacijā. Piemēram, augšstāvā, kur piestās Rail Baltica ātrvilciens, pasažieri izkāps uz perona, kas apjumts ar koka līstīšu karkasa tipa jumtu, tādēļ uz peroniem būs paredzētas stiklveida telpas pasažieriem ar kondicionieriem un apsildi, bet pats koka arkveida risinājums ļaus saulei iespīdēt un radīt gaisīgas, vieglas konstrukcijas noskaņu. 2. līmenī būs pasažieru uzgaidāmās telpas, kases, nedaudz komercplatības, bet 1. līmenī tiks nodrošināta piekļuve: auto un velo stāvvietas. Visi stacijas stāvi būs sasniedzami ar liftiem, trepēm un eskalatoriem. Arī šīs stacijas izbūves laikā būtiski būs nodrošināt, lai būvdarbi neietekmētu lidostas darbību, auto novietošanas iespējas un pasažieru piekļuvi tai.

Lokālplānojums kā platforma turpmākai attīstībai
Plānošanas uzņēmuma G93 projektu vadītāja Kristīne Casno stāstīja, ka pašlaik uzņēmumā aktuālais darbs esot lokālplānojuma izstrāde teritorijai ap Centrālo staciju, Torņakalna teritorijā un lidostas „Rīga” posmā, lai iezīmētu ieceres, kā šī teritorija varētu izskatīties pēc Rail Baltica izbūves.  Viņa pauda gandarījumu, ka pašvaldība ir sapratusi, ka Rīga, kurā būs divas Rail Baltica stacijas (centrā un lidostā), veidojas par starptautisku transporta mezglu un šī ir iespēja attīstīt arī teritorijas ap plānoto dzelzceļa līniju.  „Baltijas centrālais transporta mezgls – tas nav tikai dzelzceļš, bet arī citi transporta veidi, aiz stacijas – arī biroji, mājokļi un publiskā telpa. To apzinoties un kopā ar Rail Baltica projektu attīstot teritoriju, Rīga var paaugstināt savu konkurētspēju. Jāsaprot, ka Rail Baltica nav laimes lācis, kas ar vilcienu ved naudu, bet gan prasa konkrētu rīcību, darbus un finansējumu arī no pilsētas puses. Rail Baltica neatrisinās visas pilsētas problēmas, bet vienlaikus ar projekta realizāciju, nedrīkst arī pasliktināt esošo situāciju,” teica viņa.
Speciāliste piebilda, ka lokālplānojums radīs platformu, uz kuras pamata valsts, pilsēta, privātie un nevalstiskie partneri varēs vienoties par kopēju rīcību un attīstības virzieniem. „Tikai tad, kad būsim vienojušies par konkrētu rīcību, būs zināms, kurš, par kādiem līdzekļiem un kādā termiņā varēs idejas realizēt. Šis būs reāls plāns, ko varam izdarīt ar pēc iespējas ekonomiski pamatotām izmaksām,” teica K. Casno. A. Driksna piebalsoja, ka ļoti būtiski, ka lokālplānojuma izstrāde norisinās vienlaikus ar Rail Baltica projektēšanu. „Tādējādi mēs varam kopā panākt labu sinerģiju, lai vienotā laika grafikā salāgotu darbus un plānotās attīstības ieceres, un iegūt sabiedrības interesēm atbilstošu un realizējamu rezultātu. Pat tagad, kamēr top lokālplānojums, varam veikt inventarizāciju, identificējot tās vietas, kur būtu pievēršama pastiprināta uzmanība, un kāds finansējums būtu nepieciešams,” teica viņš.
Šobrīd vienlaikus ar lokālplāojuma izstrādi pilsētai ir arī  svarīgi ielikt savos finanšu plānošanas dokumentos ieceres, lai pretendētu uz nākamā septiņu gadu finansēšanas periodā pieejamiem līdzekļiem, ko izmantot pilsētvides uzlabošanai līdzās Rail Baltica trasei, piebilda A. Driksna.

Lai visas ieceres realizētu, svarīga ir sabiedrības iesaiste. Laba pieredze līdz šim veidojusies Eiropas Dzelzceļa līnijām. Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas pagājušā gada 22. augustā parakstīja sadarbības memorandu par sadarbību projekta Rail Baltica realizēšanai Rīgas pilsētas teritorijā ar četrām nevalstiskām organizācijām (NVO):  invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”, apvienību „Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizāciju „Mammām un tētiem” un „Latvijas Riteņbraucēju apvienību”. Parakstītā memoranda mērķis ir,  kopīgi sadarbojoties, izveidot Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē,  veicinot sabiedriskā labuma palielināšanu projektā un apkārtējā pilsētvidē.
Paplašinoties iesaistīto organizāciju lokam projekta realizēšanā, kā arī augot nevalstiskā sektora interesei par līdzdalību, nolemts, ka turpmāk reizi ceturksnī uz tikšanos ar NVO sektora pārstāvjiem kopīgi aicinās Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail un G93 pārstāvji, lai runātu gan par aktuāliem jautājumiem, gan risinātu jau konkrētas problēmas, un kopīgi nonāktu pie produktīviem risinājumiem. Tuvākā šāda tikšanās plānota 7. maijā.


Uz kārtējo tikšanos Eiropas Dzelzceļa līnijas birojā, lai uzzinātu aktualitātes Rail Baltica projekta īstenošanā, tikās Audra Šauere, Latvijas vecāku organizācijas „Mammām un tētiem” vadītājas vietniece (no kreisās), Māris Kalējs (apvienība „Pilsēta cilvēkiem”), Jurģis Briedis (invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”), Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna, uzņēmuma G93 projektu vadītāja Kristīne Casno un Viesturs Laurs („Latvijas Riteņbraucēju apvienība”). EDZL preses foto