Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica radījusi jaunu platformu attīstībai

4. Aprīlī, 2019

Piecu, septiņu gadu laikā, kopš tiek ieviests Rail Baltica projekts, ir gūts ievērojams progress: no sākotnējās skepses, bažām un pat neuzticības ir panākta aktīva līdzdalība, izpratne un atbalsts projektam ne tikai indivīda un iesaistīto pušu, bet arī valstu līmenī.  Vairs nav jautājumu, vai Rail Baltica tiks īstenots, atbilde ir: jā, tas tiks 100% īstenots. Un galvenais - ir sapratne, ka Rail Baltica ir jauna platforma attīstībai nākotnē.

To savā uzstāšanās laikā Rail Baltica Globālajā forumā 4. aprīlī teica Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna.


Agnis Driksna uzstāšanās laikā „Rail Baltica Global Forum 2019”. Foto: screenshot no foruma tiešraides

Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna akcentēja četras grupas, kurās projekta ieviešanas laikā mainījusies uztvere un attieksme pret Rail Baltica.
 
Pirmais – iedzīvotāji. Ja projekta pašā sākumā jautājums bijis: „Vai mums vispār vajag Rail Baltica, un ko tas mums dos?”, tagad vairs nav šādu jautājumu. „No ierastās prakses - kritizēt un neuzticēties - esam  nonākuši konstruktīva dialoga un aktīvas sadarbības fāzē ar dažādu interešu grupu aktīvu iesaisti. Rezultātā kopā ar projekta īstenotājiem tiek atrasti labākie risinājumi, uzstājoties teica A. Driksna.

Otrs – sadarbības partneri  (t.s. stakeholders). Rail Baltica trase šķērso trīs Baltijas valstis, un tā īstenošana ietekmē daudzas ieinteresētās puses. „Projekta sākumā šī grupa jautāja: „Vai projekts vispār tiks realizēts?” Tagad visiem ir skaidrs, ka - jā, tas 100% tiks realizēts, un vairs nav jautājumu „vai un kad”, jo ir skaidri redzami tā īstenošanas priekšnoteikumi: ir politisks atbalsts, ir finanšu pieejamība, ir aktīva darbība, lai to īstenotu. „Mēs dodamies sinerģijas virzienā, uz kopēju apziņu, ko projekts nesīs, kādas iespējas no tā īstenošanas mēs gūsim: tā ir harmonizēta mobilitāte un urbānā attīstība,” teica viņš, piebilstot, ka jau šobrīd, piemēram, Rīgā gan privātie investori, gan citi sadarbības partneri iesaistās projektā un redz iespējas, saprotot, ka „Rail Baltica nav tikai dzelzceļa līnija, bet gan katalizators apkārtējās vides attīstībai”.

Trešā grupa: piegādātāji. Līdz  Rail Baltica projekta īstenošanai Baltija daudziem uzņēmējiem bija neatklāts, nezināms reģions ar mainīgu biznesa vidi, kurai bija maza pieredze pārrobežu projektu realizēšanā. „Kopā ar projektu mēs to mainām, un nu tiek jautāts, cik vēl lielus pārrobežu projektus Baltija ir gatava realizēt. Savukārt stratēģiskā līmenī piegādātāji pieņem lēmumu nākt uz šo reģionu, redzot, ka tas ir perspektīvs, ātri augošs, ar tām pašām prasībām un standartiem kā visā Eiropas Savienībā. Viņi te saredz plašas iespējas, un spēj atrast labus, kompetentus vietējos partnerus, un, kopā strādājot, gūt sekmes,” teica A. Driksna.  Viņš uzsvēra, ka ar Rail Baltica projektu „mēs radām vidi ne tikai, lai attīstītos šis projekts, bet arī viss reģions kopumā, un šurp nāktu ārvalstu uzņēmēji-piegādātāji, kas būtu apmierināti ar saviem finanšu rezultātiem, sastaptu patīkamu uzņēmējdarbības vidi un reģionu kā globālā ES tirgus daļu”.

Ceturtā grupa: pašvaldības. „Šī ir viena no svarīgākajām iesaistītajām pusēm. Jau nacionālās izpētes laikā Latvijā izveidojās laba sadarbība. Tai laikā pašvaldību pārstāvji jautāja: „Kāpēc trase ies šeit, kāpēc cauri mūsu pašvaldībai? Ko tas mums dos, un ko no mums vajag: zemi, citus resursus?” Tai laikā sastapāmies arī ar negācijām, tomēr pašvaldības ir sapratušas iespējas, ko sniedz Rail Baltica, tas ir arī palīdzējis tām veidot skaidru stratēģiju nākotnei (t.sk. teritoriālos plānojumus), un tās ir gatavas sadarboties, piedāvājot savus resursus. Visi kopā esam nonākuši līdz apziņai, ka Rail Baltica nav tikai dzelzceļa projekts, kas palīdz pilsētām, bet gan arī citām pašvaldībām: paaugstināt dzīves kvalitāti, attīstīt apkārtējo vidi, palielināt mobilitāti un sniegt labāku pieejamību. Piemēram, pašlaik no Rīgas līdz Salacgrīvai ar auto varam nokļūt aptuveni divu stundu laikā, dzelzceļš sekmēs to sasniegt 40 minūtēs,” teica A. Driksna.

Savu uzstāšanos Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors noslēdza ar secinājumu, ka, īstenojot Rail Baltica, Baltijas valstis ir kļuvušas tuvākas kā jebkad agrāk. „Protams, projekta īstenošanā ir iesaistītas nacionālās intereses. Mūsu lielākais izaicinājums ir projektu īstenot pēc vislabākajiem principiem. Vai pašreizējais modelis ir vislabākais? Es nezinu, bet, realizējot projektu, mēs varam darīt visu to labāko,” teica A. Driksna. Viņš rezumēja: „Projekta pašos pirmsākumos bija maz informācijas, bet daudz skepses. Kopš tā laika ir paveikts nopietns darbs, panākot arī spēcīgu atbalstu no katras valsts un Eiropas Savienības kopumā, kā arī sapratni, ka šis ir globāls projekts, kurā nepieciešama cieša sadarbība un uzticēšanās ar vienotu izpratni starp projekta īstenotājiem. Tas nu ir skaidrs visiem. Šī ir  jauna renesanse dzelzceļam, ikvienam apzinoties, ka tas ir ātrs, efektīvs un videi draudzīgs transporta veids: jauna infrastruktūra pasažieriem un biznesa vajadzībām.  Rail Baltica – tā ir jauna platforma attīstībai nākotnē,” uzstāšanos noslēdza A. Driksna.

Ar A. Driksnas prezentāciju „Rail Baltica Global Forum 2019” varat iepazīties šeit

Jau ziņojām, ka 3. un 4.aprīlī Viļņā (Lietuva) notiek ikgadējais Rail Baltica Globālais forums, kas pulcē vairāk nekā 700 vadītāju, lēmumu pieņēmēju, kā arī dzelzceļa, loģistikas, ekonomikas ekspertu un potenciālo piegādātāju no visas Eiropas, lai apspriestu Rail Baltica potenciālu reģiona un transporta infrastruktūras attīstībā Eiropā. Forumā piedalās pārstāvji no 30 valstīm, tostarp 302 uzņēmumi, kā arī 105 valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas.

Forumā tiekas Timo Rīhimeki (Timo Riihimäki), RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors (attēlā no kreisās), Kaspars Vingris, EDZL valdes locekļa p.i. un Andrea Laudanna, EDZL Projektu ieviešanas departamenta galvenais inženieris. Preses foto

Rail Baltica Globālais forums - fotogalerija 3