Projekta jaunumi

Sākas vērienīgākā arheoloģisko vērtību apzināšana visā Rail Baltica trasē Latvijā

8. Augustā 2017. g.

Augustā sākas un līdz 2018. gada septembrim turpināsies Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta – Rail Baltica trasē. Arheoloģijas speciālisti 263 km garumā izstaigās plānoto trasi, lai  identificētu vēl nezināmas kultūrvēsturiskas vērtības. Tiks pētīti arī seni karšu materiāli un dažādas vēstures liecības. Lai darbs noritētu pilnvērtīgi, aicinām iedzīvotājus, kuru nekustamos īpašumus skar trase, būt atsaucīgiem un sadarboties ar arheoloģijas speciālistiem. Par kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu īpašnieks saņems informatīvu vēstuli.

Par to informē Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā - SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Viņš uzsver: „Šī kultūras vērtību apzināšana būs viena no  apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmais izpētes posms jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim. Tāpēc darbam mobilizējusies praktiski visa arheoloģijas nozare, piesaistot arī pieredzējušus arhitektus, un vajadzības gadījumā arī ģeogrāfus, mākslas vēsturniekus un citus speciālistus. Darba veicēji, kā jau ziņots, tika izvēlēti atklātā konkursā. Vispārīgo vienošanos par darbu veikšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdza ar Latvijas Universitāti un SIA Arhitektoniskās izpētes grupu. Abas speciālistu komandas veiks kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos konkurēs, piedāvājot zemāko cenu. Kultūrvēsturisko vērtību apzināšanas ir būtiska, tāpēc pirms Rail Baltica trases būvniecības sākšanas arheologi kājām izies visu 263 km garo trasi. Apzināšanas laikā konstatētās vēsturiskās liecības tiks izpētītas un sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiks veikta vai nu to pārvietošana vai aizsardzība esošajā atrašanās vietā. To nekustamo īpašumu īpašnieki, kurus skars šī vērtību apzināšana, par šo procesu saņems informatīvu vēstuli. Gribu uzsvērt, ka šī izpēte neietekmēs nedz īpašumu vērtību, nedz arī to, kā virzīsies Rail Baltica trase, ko jau pērn apstiprināja valdībā.”

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 360 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.

Eiropas Dzelzceļa līnijas speciālists arī uzsvēra: „Rēķināmies, ka pretendenti ir gatavi nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti, jo konkursa laikā bija vērojama ļoti ieinteresēta un konstruktīva nozares attieksme,” piebilda viņš.

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī Rail Baltica līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 km garumā, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pašvaldības teritoriju. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.
Dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 m platumā, bet vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.
Kultūras vērtību saglabāšanai Rail Baltica projektā vērība tika pievērsta jau iepriekš: veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, jau ir apkopota informācija par trases tuvumā esošajiem kultūras pieminekļiem, un trases novietojums plānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu zināmās kultūras vērtības.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.