en

Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Satiksmes ministrs atzinīgi novērtē paveikto Rail Baltica projekta realizēšanā

26. Martā, 2018

Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) valdes loceklis Andris Linužs, Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna un Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa 26. martā tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu 2017. gadā paveikto Rail Baltica projekta realizēšanā Latvijā, kā arī šogad plānotos darbus.


Foto: SM preses centrs

Rail Baltica nepieciešami ilgtspējīgi, peļņu nesoši risinājumi
Andris Linužs informēja, ka nozīmīgākais 2018. gadā ir vienlaikus ar Rail Baltica ieviešanu attīstīt objektus, kas nodrošinās jaunās, 1435 mm dzelzceļa infrastruktūras atmaksāšanos. Kā piemēru A. Linužs minēja Baltijā lielākā kravu pārvadājuma centra Salaspilī izbūvi, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumus, savienojot lidostu ar Rail Baltica dzelzceļu. Nepieciešams jau šogad apstiprināt Salaspils loģistikas centra pārvaldības koncepciju un mērķtiecīgi turpināt loģistikas centra attīstību, lai Latvijā nodrošinātu peļņas iespējas, ko dod kravu pārvadājumi.
„Svarīgi izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kas balstās uz jaunākajiem 21. gadsimta tehnoloģiskajiem risinājumiem, jo jaunajam dzelzceļam jākalpo ne tikai simts, bet arī nākamos divsimts gadus,” uzsvēra Andris Linužs.

Informējot par 2017. gadā paveikto, Eiropas Dzelzceļa līniju pārstāvji akcentēja, ka projekts iegājis nākamajā, projektēšanas attīstības fāzē. Ar jaunās, Rail Baltica, dzelzceļa infrastruktūras izbūvi tiks nodrošināta dzelzceļa un lidostas savienota darbība Latvijā. Rīgai kļūstot par Baltijas centrālo transporta mezglu, ik pa 2 stundām aties vilciens uz kādu no Eiropas pilsētām, bet pasažieru nokļūšana  virzienā pilsētas centrs – lidosta būs iespējama 12 minūtēs.
Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas martā noslēdza līgumu par Rail Baltica stacijas, infrastruktūras un estakādes projektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. Lai nodrošinātu abu staciju attīstību, šī gada beigās plānots noslēgt līgumu par sarežģītākā un lielākā Rail Baltica projekta objekta - Centrālās stacijas modernizācijas, jauna tilta izbūvi un estakādes projektēšanu un būvniecību. Pēc konkursa pirmās kārtas izsludināšanas pērn, saņemti septiņu starptautisku apvienību pieteikumi. Tagad Eiropas Dzelzceļa līnijas veic mērķtiecīgu darbu: sarežģītā objekta tehnisko nosacījumu sagatavošanu projektēšanas un būvniecības uzdevumam. Notiek sadarbība ar vairāk nekā 10 Latvijas institūcijām un uzņēmumiem, lai pilnvērtīgi sagatavotu uzdevumu projektētājiem un būvniekiem.
Ministrs tika informēts arī par projekta atbalsta pasākumu norisi: šogad Latvijā tiek veikta vērienīgākā arheoloģiskā izpēte trasei pieguļošajās teritorijās, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu. Uzsākta īpašumu atsavināšana, kuras ietvaros darbojas Eiropas Dzelzceļa līniju Atsavināšanas Konsultatīvais centrs.


Rail Baltica stacijas un pamattrases projektēšana Starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā ir komplicēts uzdevums, kāds Latvijā līdz šim vēl nav īstenots. Jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa un dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu Rīgu uzlabos Latvijas sasniedzamību, veicinās lidostas attīstību un stiprinās galvenā tirgus līdera Baltijā pozīciju,” norādīja U. Augulis. Ministrs uzsvēra, ka Rail Baltica projektam ir izvirzīti ambiciozi termiņi, tāpēc svarīgi, lai visas iesaistītās puses: projektētāji, pasūtītājs, triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail, Starptautiskā lidosta „Rīga”, citu komunikāciju turētāji, Mārupes un Rīgas pašvaldības sadarbotos, virzoties uz kopēja mērķa sasniegšanu.
Augulis atzinīgi novērtēja šomēnes parakstīto pirmo Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgumu par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. Atgādinām, ka 20. martā to parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)).