Informācija medijiem

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
3.11.2020. Sagatavots būvniecībai arī Rail Baltica stacijas un infrastruktūras projekts starptautiskajā lidostā „Rīga”

Pabeigta projektēšana Rail Baltica stacijai un saistītajai  infrastruktūrai starptautiskajā lidostā „Rīga”.  Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību. Plānots, ka Rail Baltica līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos  lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Rail Baltica līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.  

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšēdētājs: „Vēlos izteikt lielu pateicību projektētājiem – apvienībai PROSIV, kas šajā, izaicinājumiem pilnajā gadā, spējuši laikus sagatavot augstvērtīgu projektu. Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: „Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija). Jāatzīmē arī, ka PROSIV Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots  moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.”

Rail Baltica stacijas un infrastruktūras projekts lidostā „Rīga” ietver jaunas, trīs līmeņu, stacijas izbūvi. Pirmajā jeb zemes līmenī izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. „Zaļais koridors” pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināla, gan uz to, kuri  lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām – pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.

Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri: šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tāpat tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. 

Projektu izstrādājis atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)). Ar šo apvienību 2018. gada martā tika noslēgts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums. Personu apvienībai PROSIV, saskaņā ar līgumu, bija jāizstrādā Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes starptautiskajā lidostā „Rīga” būvprojekts, kā arī būs jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.  Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro. Kopējais projektējamās līnijas garums bija 4.4 km. 

Atgādināsim, ka pašlaik sīvā starptautiskā konkursa konkurencē tiek meklēts konkurētspējīgākais un profesionālākais būvnieks; notiek konkursa 2.kārtas izvērtēšana, piedalās 8 kandidāti. Paredzēts, ka  2020. gada beigās ar konkursa uzvarētāju tiks noslēgts līgums un 2021. gadā tiks sākti būvdarbi. 

Par projektu Rail Baltica

Rail Baltica ir jauns ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Rail Baltica projekta būtiskākie elementi:

·         Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā

·         Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem

·         Līnijas garums: 870 km

·         Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju

·         Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)

·         Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā

·         Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. 

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

26.10.2020.Rail Baltica Centrālais mezgls Latvijā sagatavots būvdarbiem

26. oktobrī Rīgas Centrālā mezgla būvžogs, kam paredzēta arī informatīva funkcija, piemērīts būvlaukumam. Novembrī tas tiks uzstādīts pilnā apjomā un pirmie būvdarbi notiks gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Tiks izveidots atsevišķi norobežots būvlaukums starp Satiksmes ministrijas ēku, Gogoļa ielā 3, un  Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Visu darbu izpildes laiku Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija. Interesenti varēs sekot līdzi darbu norisei, jo mājas lapā edzl.lv izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org. 17. novembrī plānota svinīga būvdarbu uzsākšana.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšēdētājs:

„Būvdarbiem sagatavots viens no komplicētākajiem un arī nozīmīgākajiem Rail Baltica projekta posmiem Latvijā.  Tas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksu un tam pieguļošo infrastruktūru: dzelzceļa tiltu, uzbēruma norakšanu un dzelzceļa estakādes izveidošanu, kā arī līdzās esošās teritorijas labiekārtojumus. Zaļā zona ap Centrālo staciju palielināsies 3 reizes.

Gribu atzīmēt, ka izdevies sagatavoties Rail Baltica būvdarbu sākšanai Latvijā, iesaistot risinājumu veidošanā gan iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas, gan daudzus sadarbības partnerus kā Latvijas dzelzceļš, autoosta, Rīgas dome, Kultūras mantojuma pārvalde un daudzus citus. Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.

Rīgas centrs ir ne tikai pilsētas un Latvijas, bet arī Baltijas viduspunkts, tāpēc paredzam daudzveidīgu transporta pieejamību Centrālajai stacijai. Rail Baltica pasažieriem būs pieeja gan vietējiem, gan starptautiskajiem vilcieniem, dzelzceļa ekspresim uz lidostu, autobusiem, taksometru servisam un velo novietnēm. Paredzam arī, ka Rail Baltica būtiski izmainīs pārvietošanās paradumus, it sevišķi ceļošanā Baltijas valstu robežās, jo dzelzceļa izmantošana dos tādus labumus kā:  ātrums, komforts, produktīvs ceļošanas laiks, drošāks un vides draudzīgāks transporta veids.

Esam noskaidrojuši, ka, braucot ar auto, Rīgas Centrālā stacija nepilnas stundas laikā ir pieejama vairāk nekā 874 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Rīgā, Ogrē, Mārupē, Jelgavā, Jūrmalā, Siguldā un citās pilsētās, kā arī šo pilsētu novados. Tāpat Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas un Centrāltirgus. Jaunais dzelzceļa tilts pāri Daugavai kalpos arī  gājējiem un velobraucējiem. Rīgas centrā veidosies brīvtelpas, kas nodrošinās attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem.”

Agnis Driksna, RBR valdes priekšsēdētājs:

„ Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla attīstība būs visapjomīgākie būvdarbi, kas šobrīd norit Rail Baltica projekta ietvaros. Ar būvdarbu sākšanu Latvijā Rail Baltica Globālā Projekta ietvaros būvdarbi noritēs nu jau visās Baltijas valstīs. Pirmie būvdarbi Igaunijā sākās 2019. gada rudenī, bet Lietuvā, Kauņas dzelzceļa mezglā, jau 2018. gadā. Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla pārbūves rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami ātrgaitas, videi draudzīgi un starptautiski dzelzceļa pakalpojumi. Līdz šim Rail Baltica ir ticis uztverts galvenokārt kā starptautisks ātrgaitas dzelzceļa projekts. Tomēr, vērtējot Baltijas valstu mobilitātes vajadzības un attīstības tendences, Rail Baltica infrastruktūru un sliežu ceļus iecerēts izmantot arī reģionālajai vilcienu satiksmei. Tas nozīmē, ka pa Rail Baltica sliedēm ar ātrumu 200 km/h varēs kursēt reģionālie vilcieni. Posmā no Salacgrīvas līdz Bauskai šobrīd plānotas 16 reģionālas stacijas un pieturas. Šo pieturu plānošanai Rail Baltica kopuzņēmums šovasar saņēma finansējumu, un darbs ir jau uzsākts.

Esmu gandarīts, ka Centrālās stacijas projekta ietvaros mums ir izdevies paredzēt iespēju attīstīt visus Baltijai un Latvijai nepieciešamos vilcienu pakalpojumus.”

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, REREGrupa valdes priekšsēdētājs, projekta būvnieka -  pilnsabiedrības BERERIX vadošo partneru pārstāvis: 

„Pēdējos divus gadus esam pavadījuši ļoti intensīvā darbā, projektējot Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas mezglu, jauno dzelzceļa tiltu un visu pieguļošo infrastruktūru. Darbs bija izaicinājumiem pilns, jo projektā integrējām Rīgas iedzīvotāju, infrastruktūras apsaimniekotāju, pakalpojumu sniedzēju u.c. intereses un vajadzības. Mēs – BERERIX - sākam jaunu posmu: Rīgas Centrālā mezgla būvniecību. Sāksim būvniecības darbus ar infrastruktūras un komunikāciju izbūves un pārcelšanas  darbiem, norobežojot būvniecībai laukumu starp Stacijas ēku un Satiksmes ministriju no Gogoļa ielas līdz Dzirnavu ielai. Darbu organizācijas plāns izstrādāts tā, lai visu būvniecības laiku nodrošinātu piekļuvi stacijas ēkai, kā arī pasažieru pārvadājumi no/uz Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju netiks ierobežoti vai pārtraukti. Iekārtojot būvlaukumu rēķināmies, ka šis Rail Baltica būvniecības posms ir mērogos nebijis un unikāls Rīgai, tāpēc Rīgas iedzīvotājiem un viesiem nodrošināsim iespēju „ielūkoties” būvlaukumā. Aicinu visus Rīgas iedzīvotājus un viesus būt izprotošiem  un pretimnākošiem, lai iegūtu dzelzceļu un staciju, kas dos iespēju  pārvietoties ātri, droši, komfortabli un finansiāli izdevīgi. Ceļot uz Eiropu un kārtot biznesa darīšanas, izmantojot mūsdienīgus dzelzceļa pakalpojumus. ”

Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore: 

„Strādājot ciešā sadarbībā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem un Satiksmes ministriju kopš pagājušā gada ir pieaugusi izpratne par nepieciešamību skatīt Rail Baltica projekta ietekmes un ar tā ieviešanu saistītos jautājumus plašākā teritorijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jauna, mūsdienīga, Baltijas mēroga multimodālā transporta mezgla un dzelzceļa posmu integrāciju pilsētvidē. Sākotnējie risinājumi tikuši pilnveidoti, izstrādes procesā aktīvi iesaistot nevalstiskās organizācijas un apkaimju biedrības. Projektā ir ņemti vērā pašvaldības izvirzītie nosacījumi, kas ietverti Rail Baltica lokālplānojuma redakcijas risinājumos: pilsētas centrā veidot gājēju šķērsojumus un savienojumus zemes līmenī, būtiski uzlabot publiskās ārtelpas kvalitāti, attīstīt ērtu un drošu veloinfrastruktūru. Plānošanas un būvprojektēšanas procesā ieguldītais darba apjoms dod cerības, ka Centrālā dzelzceļa stacija un tās apkārtne nākotnē kļūs par pievilcīgu un starptautiski atpazīstamu Rīgas pilsētas vizītkarti. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju šobrīd tiek strādāts pie finansējuma piesaistes ar Rail Baltica projektu saistītās infrastruktūras risinājumu īstenošanai.”

Jāatgādina, ka Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā,  izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošināt Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu. 

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilsoša estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, atvieglojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī Air-To-Rail risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi -  bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri. 

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš, tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m2 uz 4454 m2 palielināsies skvēru platība.

Rail Baltica vilcienu kustības plāns paredz, ka ātrgaitas vilcieni no Rīgas uz Tallinu un no Rīgas uz Viļņu kursēs reizi divās stundas, bet sastrēgumstundās – katru stundu. Līnijas darbības pirmajos gados dienas laikā paredzēti 8 vilcieni katrā virzienā. Savukārt ar nakts vilcienu varēs doties līdz pat Varšavai vai Berlīnei, no kurienes pasažieri varēs sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļš uz pusi samazinās ceļošanas laiku starp Baltijas valstu galvaspilsētām. No Rīgas līdz Tallinai varēsim nokļūt vienā stundā un 42 minūtēs, un no Rīgas līdz Viļņai – vienā stundā un 54 minūtēs. Savukārt Starptautiskā lidosta „Rīga”  no pilsētas centra būs sasniedzama vien astoņās minūtēs.

Par projektu Rail Baltica:

Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.

· Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā

· 10 gadu ilgs būvniecības periods

· Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem

· Līnijas garums: 870 km

· Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju

· Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)

· Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā

· Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. 

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:

Rita Voronkova,

Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja

Mob.tel. 29264403,

e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

19.10.2020. Norit gatavošanās Rail Baltica Centrālā mezgla būvniecībai

Šī gada 17. novembrī plānots būvniecības darbu sākums Rail Baltica  Rīgas Centrālajā mezglā, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.

Projekta būvnieks BERERIX sadarbībā ar Rīgas pilsētas atbildīgajām institūcijām gatavo satiksmes organizācijas un gājēju plūsmu plānus, lai pēc iespējas mazāk skartu pārvietošanos pirmā  būvlaukuma apkaimē, kas atradīsies pie  Gogoļa ielas, Satiksmes ministrijai piegulošajā skvērā.

Sākot ar 28. oktobri Rīgas iedzīvotāji un viesi uzzinās par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas mājas lapā edzl.lv, kas tiks funkcionāli uzlabota, lai lietotāji varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju. Tostarp mājas lapā edzl.lv tiks izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā, atspoguļojot darbu posmus. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.

Šoruden pirmie sagatavošanās darbi notiks gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Tiks izveidots atsevišķi norobežots būvlaukums: starp Satiksmes ministrijas ēku, Gogoļa ielā 3 un  Rīgas centrālo dzelzceļa staciju.

Galvenie darbi pirmajā būvniecības posmā līdz 2020. gada beigām paredz:

  • pazemes inženiertīklu, sabiedriskā transporta kontakttīklu un ielu apgaismojuma izbūvi, pārvietošanu un demontāžu;
  • darbus uz sliežu ceļiem: jaunu kontakttīklu mastu uzstādīšanu, kontakttīklu elektroinstalācijas, gaisa appūšanas sistēmas, elektroapgādes, signalizācijas un tml. sistēmu izbūvi un pārvietošanu;
  • jaunās transformatoru apakšstacijas izbūvi;
  •  bumbu patvertnes daļēju nojaukšanu (pazemes tuneļa daļa);

Visu darbu izpildes laiku Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē tiks nodrošināta sabiedriskā un privātā transporta kustība, kā arī tiks nodrošināta gājēju plūsmas kustība. Visiem satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.

Lai informētu par būvniecības darbu organizācijas plānu, 20. oktobrī, notiks informatīva sanāksme ar visām iesaistītajām pusēm. Savukārt 26. oktobrī tiek plānota preses konference, kurā Eiropas Dzelzceļa līnijas plašāk iepazīstinās ar būvdarbu apjomiem un posmiem, kā arī darbu organizācijas plānu pilsētā līdz gada beigām.

Par projektu Rail Baltica:

Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.

  • Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
  • 10 gadu ilgs būvniecības periods
  • Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
  • Līnijas garums: 870 km
  • Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
  • Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)
  • Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā
  • Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
  • Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. 

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

6.10.2020. Izsludināts slēgts konkurss Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis slēgtu konkursu Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai. 

Konkurss norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

Konkursā tiek aicināti piedalīties pieredzējuši projektētāji: kandidātam  pēdējo septiņu gadu laikā ir jābūt profesionālai pieredzei, kas saistīta ar intermodālā kravu pārkraušanas termināļa projektēšanu, ieskaitot 1435 mm dzelzceļa sliežu ceļus ar iespēju vienlaikus apkalpot vairākus kravas vilcienus; konteineru uzglabāšanas laukuma projektēšanā; 1520 mm dzelzceļa kravas stacijas projektēšanā ar noteiktu skaitu pieņemšanas – nosūtīšanas sliežu ceļu; dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanā, kas paredzēta autotransporta pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī autoceļu projektēšanā.

Lai šis projekts noritētu raitāk, un potenciālais konkursa uzvarētājs uzreiz varētu ķerties pie darba,  šobrīd tiek gatavota būvniecības ieceres dokumentācija, to veic apvienība, kas sastāv no Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting SIA un Olimps Rīgas sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Konkursa pirmā posma pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 20. novembris plkst. 14:00. Līguma izpildes laiks - 27 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Autoruzraudzības termiņš - līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Iepazīties plašāk ar konkursa prasībām varat šeit:

 https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/44580

Salaspils TEN-T terminālī, kas sasaistīs 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to loģistika. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šis terminālis - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja,
Mob.tel. 29264403,
rita.voronkova@edzl.lv

16.09.2020. Saņemti astoņu būvnieku apvienību piedāvājumi Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa lidostā „Rīga” būvniecībai

Nodrošināta starptautiska konkurence Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecībai. Par iespēju slēgt līgumu konkurēs 8 kandidāti. Šie kandidāti 15. septembrī iesniedza tehnisko un finanšu piedāvājumu. Projekts ir apjomīgs un sarežģīts un tā  specifika noteica nepieciešamību  apvienot vietējo un ārvalstu būvniecības pieredzi.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „ Vietējās un ārvalstu būvnieku kompetences apvienojums būs ieguvums projektam.  Redzama spraiga konkurence par tiesībām šo apjomā paplašināto Rail Baltica posmu būvēt. Mēs, kā pasūtītājs, varēsim izvēlēties kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu. Jāatzīst, ka šādos - pandēmijas ierobežojumu - apstākļos kandidātiem bija sarežģīti starptautiski koordinēt un sagatavot komplicētu finanšu un tehnisko piedāvājumu. Tajā iesaistīti simti speciālistu. Līdz gada beigām notiks iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, lai noslēgtu līgumu par būvdarbu veikšanu un nākamajā gadā uzsāktu būvdarbus vienā no sarežģītākajiem Rail Baltica trases posmiem Latvijā.”

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja  starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai. Objekts ir ļoti komplicēts, piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi. Tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības:  pieredze publisko ēku,  dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu  tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem. 

 Konkurss noritēja saspringtā – COVID vīrusa pandēmijas ietekmētā - laikā, tā organizators – Eiropas Dzelzceļa līnijas šai laikā bija radis iespējas kandidātiem iepazīt projektu un apmeklēt objektu. Piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevarēja iepazīties klātienē. Tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēja iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu. Tika organizēta arī attālināta sanāksme kandidātiem, un, atceļot vīrusa radītās ārkārtas situācijas nosacījumus, deviņu apvienību pārstāvji arī klātienē apsekoja projekta būvdarbu vietu. Savukārt, apzinoties projekta apjomīgumu un sarežģītību, un atsaucoties uz konkursantu ierosinājumam, tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 15. septembrim.
Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts,  ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

1.09.2020. Izsludināts konkurss Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu izveidei

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis konkursu būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai Rail Baltica  infrastruktūras apkopes punktiem Skultē un Iecavā. Infrastruktūras apkopes punkti nodrošinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas uzturēšanu un attīstību Latvijā. Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorija plānota aptuveni 16 ha platībā, Iecavas apkopes punkts tiks veidots lauku teritorijā - aptuveni 16,5 ha platībā.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „ Efektīvu Eiropas sliežu platuma  dzelzceļa darbību nodrošinās tās  kvalitatīva uzturēšana un attīstīšana. Šoruden sākas Rail Baltica līnijas izbūve, tāpēc paralēli uzsāksim arī apkopes punktu veidošanu Latvijā, kam paredzētas darbības funkcijas jau būvniecības laikā. Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras - sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu uzturēšanu. Tajos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm platuma dzelzceļiem.  Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža - Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti  Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamās apstrādes.”

Konkurss būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai Rail Baltica  infrastruktūras apkopes punktiem Skultē un Iecavā norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

Konkursā var piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, vai šādu personu apvienība, kas tirgū piedāvā veikt būvprojektēšanas pakalpojumus, un kuras ir reģistrētas Būvkomersantu reģistrā vai attiecīgajā profesionālās darbības reģistrācijas iestādē ārvalstīs.
Kandidātam iepriekšējo 7 gadu laikā (2013.-2019.g.) un 2020. gadā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir jābūt minimālai profesionālai pieredzei šādu būvprojektu izstrādē:
sliežu ceļi – 1435 mm vai 1520 mm standarta platuma dzelzceļa apkalpes vietas vai stacijas  pārbūves vai jaunbūves projektēšana ar izvērsto sliežu ceļu garumu vismaz 1 (viens) km viena būvprojekta ietvaros; autoceļa pārbūves vai jauna autoceļa ar asfaltbetona brauktuves virskārtas platību vismaz 5 000  m2 vai kopējo ceļu garumu vismaz 1 km ar vismaz 1 vienlīmeņa krustojumu un vismaz 1 gājēju pāreju projektēšanā; publiskas ēkas vai  ražošanas ēkas jaunbūves projektēšanā ar kopējo platību vismaz 2 000  m2 ; degvielas uzpildes stacijas vai lokomotīvju ekipēšanas punkta (t.sk. ar degvielas uzpildes funkciju) ar degvielas glabāšanas tvertnēm jaunbūves projektēšanā. Kandidāta norādīto būvobjektu kopējām būvprojektēšanas izmaksām ir jābūt vismaz 1 000 000 eiro bez PVN.
Kandidāta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam  iepriekšējos 3 finanšu gados (t.i., 2017., 2018. un 2019.g.) ir bijis jābūt vismaz 1 100 000 eiro, kā arī 2019. gadā - pozitīvam pašu kapitālam (kopējie līdzekļi - kopējās saistības) un tekošās likviditātes koeficientam (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) uz 2019.gada 31.decembri ir bijis jābūt  vismaz 1,00.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 16. oktobris.  Līguma izpildes laiks - 20 (divdesmit) kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas ar iespēju pagarināt līguma izpildes laiku. Autoruzraudzības termiņš ir līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā. Provizoriskā līguma cena ir noteikta 1.1 milj. eiro apmērā.

Detalizētāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties :
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/38609

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas
 ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

11.08.2020. Eiropas dzelzceļa līnijas veidos Rail Baltica pārvaldību

Rail Baltica pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Šajā darbības modelī jāsavieno nacionālās un pārrobežu Rail Baltica lietošanas perspektīvas. Latvija atbildīgi risina šo jautājumu, uzsākot veidot ekspluatācijas nosacījumus būvniecības fāzes laikā.

Ekspertu līmenī starp valstīm ir vienprātība par nepieciešamību Baltijas valstīm nodrošināt ciešu integrāciju infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu dzelzceļa uzņēmumiem, operatoriem, klientiem un trešajām pusēm, kas nākotnē pretendēs uz infrastruktūras lietošanu. Savlaicīga jaunās dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica darbības modeļa izveide ir īpaši atbildīgs solis, kas lielā mērā noteiks infrastruktūras lietošanas sekmes. Jāsavieno staciju, kravu termināļu, infrastruktūras apkalpes punktu un depo darbības vienotā sistēmā, nodrošinot augstas kvalitātes servisu jaunās infrastruktūras  lietotājiem. Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība Latvijā nevar tikt skatīta tikai no nacionālā aspekta. Tā kā Rail Baltica līnija vienlaikus tiek būvēta vairākās valstīs, kopīgais iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt jaunās līnijas ekspluatācijas sinhronizāciju visā tās garumā. Tam savukārt ir nepieciešama infrastruktūras pārvaldības funkciju cieša pārrobežu integrācija, īpaši ar Lietuvu un Igauniju.

“Uzsākot veidot vienotu infrastruktūras darbības modeli, katrā no valstīm jāizdara savi mājas darbi: jāizveido atbilstoša likumdošanas bāze. Jānosaka, kā funkcionēs un kā tiks pārvaldītas multimodālās apkalpes vietas: Latvijā tās būs Centrālā stacija, starptautiskā lidosta “Rīga”, Salaspils. Jānosaka tehniskie un cilvēkresursi, kas nepieciešami, lai notiktu sekmīga darbība šajos infrastruktūru saskares punktos nacionāli un starptautiski ar citām valstīm. Mērķis – jaunizveidotās Rail Baltica dzelzceļa līnijas draudzīgums klientiem un tās pilnvērtīga darbība sinerģijā ar citiem transporta veidiem. Darbs veicams ciešā sadarbībā ar Rail Baltica ieviesējiem Igaunijā, Lietuvā un kolēģiem no kopuzņēmuma RB Rail,” uzsver Kaspars Vingris, Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

13.07.2020. Izsludināts konkurss Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” būvuzraudzībai

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis atklātu konkursu inženiertehniskajai un būvuzraudzībai Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras būvniecībai. Minētie darbi būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Konkurence starp vadošajiem Eiropas ekspertiem būs apliecinājums projekta Rail Baltica vērtībai. Stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā.  Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas savienots ar lidostas infrastruktūru, piedāvājot jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem. Latvijas mērogā unikāla būs arī estakādes izbūve. Lai aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” pirmo reizi Latvijā tiks izvietoti uz 10 m augstas dzelzceļa estakādes, kas sāksies pie Mazās Gramzdas ielas un turpināsies visā lidostas teritorijā 2  km garumā. Kā redzams, projekts ir sarežģīts, tādēļ ir būtiski, lai būvdarbu kvalitāte tiktu uzraudzīta atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām.“
 

Konkursantiem izvirzītas augstas prasības: kandidātam  pēdējo 7 gadu laikā ir jābūt uzkrātai profesionālai pieredzei: veikta būvuzraudzība dzelzceļa, tiltu un estakāžu būvniecībai, kā arī vismaz 16 000 m2 lielu sabiedrisko celtņu izbūvei. Konkursanta vidējam neto apgrozījumam attiecīgajā jomā pēdējo trīs gadu laikā jābūt vismaz 3 milj. eiro,  kā arī pozitīvs pašu kapitāls 2019. gadā.  

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 25. augusts. Līguma izpildes laiks ir 10 gadi kopš līguma noslēgšanas, ietverot pakalpojumu sniegšanu piecus gadus būvdarbu līguma garantijas periodā.
Projekts tiek īstenots piecās kārtās, un apmaksa par veikto darbu notiks atbilstoši noteiktajām darbu īstenošanas kārtām. Pirmās kārtas inženiertehniskā un būvuzraudzības provizoriskā līguma cena ir noteikta 600 tūkst. eiro (ar PVN).

Atgādināsim, ka šobrīd turpinās arī starptautisks konkurss, kura gaitā tiks izvēlēts būvdarbu veicējs Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītajai infrastruktūrai. Konkursa otrajai kārtai kvalificējušies11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas. Līdz 25. augustam pretendentiem jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021. gadā uzsākt būvdarbus.

Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi,  kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas,  notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un  ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot   lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

1.07.2020.Brīvtelpas zem Rail Baltica estakādēm un pārvadiem - komforta paaugstināšanai un jaunu pakalpojumu izveidei

Brīvtelpas zem Rail Baltica estakādēm un pārvadiem - komforta paaugstināšanai un jaunu pakalpojumu izveidei

Izbūvējot Rail Baltica dzelzceļu uz estakādēm vai pārvadiem, rodas plaša brīvtelpa, ko var izmantot ne tikai jaunai un mobilitāti veicinošai satiksmes infrastruktūrai, bet arī sabiedrības komforta paaugstināšanai un dažādu, jaunu pakalpojumu izveidei. To novērtētu pasažieri, gājēji, velobraucēji.  Turpmāk šādu telpu varēs pilnvērtīgi izmantot nepieciešamajām transporta funkcijām. To sekmēs 30. jūnijā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros
 valdības atbalstītie grozījumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumos, kas papildina dzelzceļa nodalījuma joslā pieļaujamās darbības.

Rail Baltica veiksmes stāsts būs sinerģijā, kad dzelzceļa projekts un pilsēta, papildinot viens otru, radīs iedzīvotājiem ērtu teritoriju.  Zināms, ka Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas, Centrāltirgus un Latgales priekšpilsētas, jo dzelzceļš Rīgas centrā ienāks pa estakādi esošā dzelzceļa uzbēruma vietā. Noraktā uzbēruma daļa u.c. risinājumi Rīgas centrā ļaus pat par 25 %  palielināt publisko ārtelpu, jauniegūtā teritorijā nodrošinot attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem.
Pateicoties šiem noteikumu grozījumiem, ieguvums ir ne tikai dzelzceļam un dzelzceļa pasažieriem, arī citu transporta veidu pasažieriem – autobusu, lidmašīnu u.c., bet arī gājējiem un velobraucējiem. Tādējādi mēs veidojam jaunu, modernu transporta infrastruktūru, kas papildina un uzlabo kopējo pilsētvidi,” saka Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

„Valdības pieņemtie noteikumu grozījumi nozīmē, ka, piemēram, Centrālajā stacijā zem stacijas pasažieru platformām varēs izbūvēt arī multimodālo sabiedriskā transporta mezglu, lai vēl pilnvērtīgāk nodrošinātu stacijas iekļaušanos pilsētas transporta sistēmā. Tāpat arī Rīgas starptautiskā autoosta varēs turpināt autobusu un pasažieru apkalpošanu tai piederošajā zemes gabalā.
Savukārt brīvtelpu zem Rail Baltica estakādes starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā varēs izmantot kā autostāvvietu, tādējādi nesamazinot jau pieejamo stāvvietu skaitu,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros valdība atbalstīja grozījumus dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumos. Tie papildina dzelzceļa nodalījuma joslā pieļaujamās darbības un ir saskaņoti ar ES regulu dzelzceļa drošības jomā. Noteikumi paredz, ka dzelzceļa nodalījuma joslā ir atļauta apkalpojošās transporta infrastruktūras būvniecība, piemēram, autostāvvietas, stāvparki, dzelzceļa pasažieru stacijas, lidostas, autoostas ēkas u.c.
Rail Baltica dzelzceļa būvniecības risinājumi vairākās vietās, piemēram, starptautiskajā lidostā „Rīga”, Rīgas Centrālajā dzelzceļa  mezglā, Rīgas starptautiskajā autoostā, paredz dzelzceļa infrastruktūras novietošanu uz paaugstinātām konstrukcijām (estakādēm), zem kurām veidosies brīva telpa. Tagad iespējama šo telpu  izmantošana transporta kustības, transporta pakalpojumu, transporta apkalpošanas, kā arī citu transporta, īpaši sabiedriskā, vajadzību nodrošināšanai. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi ir saistīti ar būvprojekta izstrādes procesu un lokālplānu izstrādi. Gan būvprojekta, gan lokālplāna risinājumi tiks saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras nākotnes funkcionalitāti, ievērojot  dzelzceļa ekspluatācijas un vilcienu kustības drošību. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

12.06.2020. The Master design of Rail Baltica Riga Central station project is completed

General partnership of constructors BERERIX has completed the Master Design of  Rail Baltica Riga Central station project. It means that 35% of design works has been completed as well as definition of the design requirements. In June 2020 the client “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” and  quality supervisors “Egis-Deutche Bahn”  has started the evaluation of the Master Design.

“BERERIX engineers and designers, in very short and intensive period of work in cooperation with RB Rail, Eiropas Dzelzceļa līnijas and Latvijas Dzelzceļš, created the new solutions for the project design that will have an immense impact on safety and capacity of the “Rail Baltica” Riga Central Station in the future. We have adopted our work plan to fit in the time scale and complete the project by summer 2025,” remarked Nic de Roeck, the leader of the supervisory board of BERERIX.

First preparatory works and construction works will start already in autumn of 2020. BERERIX team will continue design work and design approval activities until Spring 2021 when the main construction activities start.

The submitted Master design includes a number of ambitious changes to significantly improve the functionality and security of the new station.  The most significant changes involve a 4 European gauge railway track design to serve Rail Baltica international and airport shuttle connections as well as intercity and suburb connections. The new Master design includes increased safety norms of the Station as an important civil infrastructure object. Master design also defines the Air-To-Rail solution or baggage transit lanes, which provide the possibility to safely deliver luggage from the Airport to the Station and vice versa without interaction of passengers. The construction plan has also been adjusted accordingly so that it does not deviate from the original schedule.

During the last few months BERERIX designers have intensively worked on providing several solutions and alternatives for crucial issues on the city’s agenda, such as pedestrian flow, bicycle traffic, multimodal traffic organisation, utilities, etc. Due to the wide experience the BERERIX team has, it is possible to provide all solutions precisely and in a timely manner, maintaining eligibility for EU requirements and cost reimbursement policy.  During the COVID-19 pandemic the team has organised distance work according to all the regulations and guidelines, at the same time minimising the impact on schedule for the Master Design submittal.

***

BERERIX is a general partnership founded between the Belgian construction giant “BESIX Group”, national construction company “RERE Būve” and Italian “Rizzani de Eccher”  for the design and reconstruction of the Riga Central Railway Station, construction of the new railway with the standard European gauge and a railway bridge on the Daugava River as a part of  “Rail Baltica” project. 

BERERIX has created a very strong, professional international team of internationally recognised experts in their industries. Architectural solutions are provided by Belgian “Greisch”, “TUC Rail” and Latvian “Ceļuprojekts” and “BICP”. “TUC Rail” is responsible also for railway solutions, in collaboration with “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija” and “Belam-Riga”. Utilities are designed by Belam. A team of local leaders in design of city infrastructure - “ “Citrus Solutions”,  “Aqua-Brambis”,  “Elsana”,  “Karlis”,  Arhis MEP” - are a part of the team.

Since January 2020 BERERIX is intensively co-operating with the appointed supervisory team “Egis-Deutche Bahn” of “EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” and “EGIS Batiments International”, which increases the capacity of the team in charge to realize this iconic project in Riga  .

For information:

Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com

12.06.2020. Pabeigta būvniecības pamatrisinājumu izstrāde (Master Design) Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektā

Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir pabeigusi Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) izstrādi. To veido aptuveni 35% no projektēšanas apjoma un ietver būvdarbu specifikācijas. 2020. gada jūnijā pasūtītājs “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un būvniecības un kvalitātes uzraudzības veicēji no “Egis-Deutche Bahn” ir uzsākuši pamatrisinājumu izvērtēšanu.

“BERERIX inženieri un projektētāji, īsā un ļoti intensīvā darba posmā, sadarbojoties ar “RB Rail”, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un “Latvijas Dzelzceļš”, izstrādāja jaunus būvprojekta risinājumus, kas būtiski paaugstina Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un ar to saistīto objektu drošību, darba efektivitāti un izmantošanas iespējas nākotnē. Šī darba posms nu ir noslēgts un mēs sākam gatavoties reālajiem būvdarbiem.  Esam pielāgojuši arī mūsu darbu plānu tam, lai iekļautos laika grafikā un projektu nodotu 2025. gada vasarā,”  komentē Niks De Rūks (Nick De Roeck), pilnsabiedrības BERERIX direktoru padomes vadītājs.

Pirmie sagatavošanas un būvniecības darbi sākies jau 2020. gada rudenī. BERERIX projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies pilna apjoma būvniecības darbi.

Būvprojekta pamatatrisinājumos iekļauta virkne vērienīgu izmaiņu, lai būtiski uzlabotu jaunās stacijas funkcionalitāti un drošību.  Lielākās izmaiņas ir 4 sliežu ceļu, lai nodrošinātu Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti Stacijas kā nozīmīga  civilās infrastruktūras objekta drošības parametri. Kā arī iekļauts Air-To-Rail risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no Lidostas uz Staciju un otrādāk bez pasažieru iesaistīšanās. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Pēdējo mēnešu laikā BERERIX inženieru komanda ir intensīvi strādājusi, lai nodrošinātu arī dažādus risinājumus un alternatīvas nozīmīgiem pilsētvides jautājumiem, kurus skar “Rail Baltica” projekts. Piemēram, gājēju plūsmas organizēšanai, velosatiksmes plānošanai, multimodāla satiksmes mezgla izveidei, u.c. Pateicoties komandas plašajai pieredzei, šādus risinājumus BERERIX var piedāvāt savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ES projekta prasībām un izmaksu atbilstības nostādnēm. COVID-19 pandēmijas laikā darbs noritēja atbilstoši vadlīnijām un visas sanāksmes notika tikai attālināti, nemainot plānus būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) iesniegšanas laika grafikam.

***

Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

BERERIX ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu “Crew” kopā ar Latvijas “Arhis Arhitekti”. Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi “Greisch”, “TUC Rail”, itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi “Celuprojekts” un “BICP”. Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no “TUC Rail, sadarbojoties ar “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”. Ēkas inženiertīklus izstrādā “Belam-Riga”. Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti - “Celuprojekts”, “Citrus Solutions”, “O3FM”, “Sprinkleru serviss”, “Aqua-Brambis”, “Elsana”, “Karlis”, Arhis MEP”.

Kopš 2020. gada janvāra BERERIX intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu “Egis-Deutche Bahn”, ko veido“EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” un “EGIS Batiments International”. Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti  Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.

Informācijai:

Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com

8.05.2020. Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies 11 kandidāti

Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas. Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija.

Konkursa 2. posmā kandidātiem līdz 3. 08.2020. jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021. gadā uzsākt būvdarbus.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Rail Baltica projekts ir viens no Latvijas ekonomikas attīstības katalizatoriem. Tas savienos Baltiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekta būvniecības aktīvā fāze sāksies jau šī gada nogalē ar darbiem Rīgas Centrālajā stacijā un turpināsies ar starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas un visas Rail Baltica līnijas izbūvi.”

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci. Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas.  Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli,  pretendenti  ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu.”

Atgādināsim, ka SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja  starptautisku konkursu, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.   Būvniekiem izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības:  pieredze publisko ēku,  dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos.
Starptautiskais konkurss norit divos posmos. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase. Šā gada sākumā konkursā tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.  Otrajā konkursa kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu  1. kārtas būvdarbus. Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās.

Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi,  kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas,  notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un  ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot   lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija,  ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS. Projektētāji - piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T  (Latvija), IDOM  (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A
Šobrīd, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, notiek tehnisko risinājumu ekspertīze, ko veic SIA FirmaL4.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

8.05.2020.: In the second stage of the international tender for the construction of Rail Baltica station at the Riga International Airport and its related infrastructure, 11 candidates from 8 countries have qualified

In the second stage of the international tender for the construction of Rail Baltica station at the Riga International Airport and its related infrastructure, 11 candidates from 8 countries have qualified: Latvia, Germany, Italy, Spain, Poland, France, Turkey and Austria. In the first stage of the tender, the qualifications of the candidates were evaluated.

In the second stage of the competition, candidates will submit a technical and financial offer to the Rail Baltica project implementer in Latvia - Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd by 3 August. It is planned to sign a contract with the winner of the tender by the end of 2020 and start the construction works in 2021.

Tālis Linkaits, Minister of Transport of Latvia: “Rail Baltica station at the Riga International Airport will be the first high-speed rail and air connection center in the Baltics. The Rail Baltica project is one of the catalysts for Latvia's economic development. It will connect the Baltics with the European railway network. The active construction phase of the project will start at the end of this year with construction works at the Riga Central Station and will continue with the construction works in the Riga International Airport and the main line of Rail Baltica.”

Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd, “in this tender, we are experiencing very intense international competition. Professional and experienced candidates from many countries of the world including Latvia have applied. Professionally prepared applications have been submitted, which has allowed all 11 candidates to qualify for the second stage of the tender. This gives us the confidence that a high level of competition will be ensured, as a result of which the submitted technical and financial offers will be competitive, and we will be able to choose not only the best, but also the most cost-effective construction offer.”

To recall, in November 2019, Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd announced an international tender to find a construction company for the construction of the overpass, access roads, embankment, six-kilometre railway section and overpass over K. Ulmanis street for the Rail Baltica station at the Riga International Airport. High qualification requirements have been set for the constructors: experience in construction of public buildings, railway tracks, as well as new highways.

The international competition takes place in two stages. The selection of candidates took place in the first round. At the beginning of this year, 11 tender applications from companies in Latvia, Germany, Italy, Spain, Poland, France, Turkey and Austria were received. The offer submission prepared by the candidates as well as negotiations have been planned for the second round of the tender in order to sign a contract by the end of 2020 and start the first round of construction works in 2021. It was previously estimated that the total amount of the procurement could be between EUR 250 million. - 280 million.

The project is funded by the European Commission and the Ministry of Transport, implemented by Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd and RB Rail AS. Designers - Association of Suppliers PROSIV (Syntagma (Italy), Prodex (Slovakia), Vector T (Latvia), IDOM (Spain)) and a global Italian company RINA Services SpA.

Currently, in accordance with international standards, technical solutions are being examined by SIA FirmaL4.

About Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd:

Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd is the implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd implements the Rail Baltica project in Latvia in accordance with the financing agreements concluded between INEA (Innovation and Networks Executive Agency), which is the executive agency of the EU Infrastructure Interconnection Instrument, and RB Rail AS, an Estonian-Latvian-Lithuanian joint venture authorized by the Baltic States to sign financing agreements responsible for the implementation of the horizontal, meaning joint, activities of the Rail Baltica project.

The financing of this project in the range of 81-85% is provided by the EU infrastructure connection instrument, but the remaining part - by the Latvian state budget. The recipient of EU support and the project implementer is the Ministry of Transport of the Republic of Latvia.

For more information:
Rita Voronkova,
Head of Communications at Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd 
Mob.ph. 29264403,
e-mail: rita.voronkova@edzl.lv

7.04.2020. Apstiprināta koku noņemšana 2,5 km Rail Baltica trasē

Rail Baltica infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” projektētājs – apvienība PROSIV saņēmusi Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas atļauju 410 koku izciršanai ārpus meža zemes projekta 1. kārtas būvniecībai 2.5 km garā dzelzceļa trases posmā no Zolitūdes ielas līdz topošajai Rail Baltica stacijai lidostā.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas
aicina pašvaldību, līdzekļus teju 100 tūkst. EUR apmērā ieguldīt apzaļumošanā un labiekārtošanā.

Rīgas domes komisija, izsniedzot atļauju, secinājusi, ka nav iespējams izveidot dzelzceļa trasi bez šo koku noņemšanas, to ciršana paredzēta maksimāli kompaktā koridorā, kāds iespējams, lai nodrošinātu dzelzceļa tehniskos parametrus un nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju. Pašvaldība noteikusi zaudējumu atlīdzības apmēru 98 053,58 EUR par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu.

Kaspars Vingris, uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Dzelzceļš nevar līkumot starp kokiem, tādēļ to būvē maksimāli taisnu.  Turklāt dzelzceļa būvniecības tehniskie un drošas ekspluatācijas nosacījumi paredz arī izveidot dzelzceļa nodalījuma joslu, kurā nedrīkst būt koki, kas var apdraudēt un paralizēt satiksmi (lūztot vētrā, piemēram). Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz koku izciršanu, Rīgas pilsētas apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un ekoloģiskā situācija ilgtermiņā tiks atjaunota un pat uzlabota mūsdienu pilsētvides prasībām visatbilstošākajā veidā. To nodrošinās pašvaldības aprēķinātais atlīdzības apmērs, kas no projekta īstenošanas līdzekļiem tiks samaksāts Rīgas domei. Mēs, kā projekta īstenotājs, darīsim visu, lai turpinātu uzraudzīt šī projekta darbu gaitu, tai skaitā, lai būvniecības laikā ar lielu rūpību attiektos  pret apkārtējo vidi.”

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

26.03.2020. Sabiedriskās organizācijas un velo entuziasti izstrādā priekšlikumus Rīgas centra velo satiksmes infrastruktūras attīstības veidošanai

Pēc marta sākumā notikušās apvienotās darba sēdes, ko organizēja lokālplānojuma izstrādātājs “G93” un projekta “Rail Baltica” attīstītāji, sabiedriskās organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” dalībnieki izstrādājuši un iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kas, viņuprāt, nodrošinātu Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē skaidri izveidotu un nodalītu velo infrastruktūru Gogoļa ielā. 

Einārs Jaunzems, Rail Baltica, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Projekta ieviešanas departamenta direktors:

“Turpinām darbu attālināti. “Pilsēta Cilvēkiem”, balstoties uz šobrīd pieejamajiem būvprojekta un lokālplānojuma risinājumiem, ir atraduši iespēju plānotajā ielas šķērsprofilā izvietot veloceliņus. Pilsētvidē ierobežotas telpas apstākļos jāsadzīvo visiem transporta veidiem un, ja ierosinājumi gūs atbalstu lokālplānojuma izstrādē, esmu pārliecināts, ka arī “Rail Baltica” projekta robežās spēsim sagatavot platformu risinājumu īstenošanai dzīvē.  Sabiedrības iesaiste ir būtiska. Tā ir iespēja sabiedrības vajadzības lielākā mērā integrēt projektā jau tā izstrādes laikā. Tāpēc sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām uzsākām 2018. gadā, uzsākot projektēt “Rail Baltica” starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Marta sanāksmē velo entuziasti tika iepazīstināti un tika dikskutēts par plašu jautājumu loku un konkrētiem priekšlikumiem, ko velosatiksmes infrastruktūrai jau izstrādājis pilsētplānošanas uzņēmums “G93”. Plānotā lokālplānojumā velo infrastruktūra ir 12 km gara, ieskaitot jaunā “Rail Baltica” tilta pār Daugavu savienojumu ar stacijas Ziemeļu laukumu un esošo velo infrastruktūru.

Tika diskutēti konkrēti risinājumi, kā velo josla 13.janvāra ielā, kas ir daļa no velo loka ap Vecrīgu; Ģenerāļa Radziņa krastmalā saglabāts esošais divvirzienu veloceļš blakus brauktuvei, jāizveido jauna velorampa Maskavas ielas galā – pieslēgums jaunajam tiltam; velojoslas Dzirnavu ielā veidojamas abās ielas pusēs; Centrāltirgus ielā un atsevišķos Maskavas ielas posmos jāveido veloielas. Noteikta gājēju prioritāte plašās teritorijās ap Centrāltirgu un virszemes gājēju pārejas. Gājēju tuneļu vietā – koplietošanas un apsargātas velonovietnes. Darba sēdes laikā tika ierosināts, ka velo entuziasti varētu izstrādāt un iesniegt konkrētus priekšlikumus Gogoļa ielas risinājumiem, ko tad izskatītu lokālplāna uz projekta “Rail Baltica” attīstītāji, vērtējot, kā iespējams tos integrēt.

Neils Balgalis: pilsētplānotājs, “G93” vadītājs: “Konsultāciju procesā būsim kopīgi radījuši 21. gadsimta mobilitātei atbilstošu infrastruktūru, kādas pašlaik Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē nav. Tālāk nepieciešama apņēmīga rīcība, ieviešot lokālplānojuma risinājumus”.  

Pagājušajā nedēļā tika saņemti pirmie priekšlikumi, ko iesniedza “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvji un tie attiecināms uz Gogoļa ielu. “Viestura Krūmiņliepas skicēs uzrādīts,  kādā veidā arī Gogoļa ielā velo joslas un velo ceļus varētu ieviest.  Pēc Timoteja-Elizabetes ielas tuneļa atvēršanas autotransportam, Gogoļa ielā jādod prioritāte sabiedriskajam un velo transportam. Velo un sabiedriskā transporta joslas Gogoļa ielā iespējams izveidot, nepārbūvējot ielu”, uzskata organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols.

Fona informācija par lokāplānojuma izstrādi:

2016.g. vasarā vēl pirms  Ministru Kabinets 2016.g. 24.augustā izdeva rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu, Rīgas dome pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas pieņēma lēmumu par “Par publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”. Paredzēts, ka ar Rīgas centrālās stacijas būvniecības posmu saistītās teritorijas lokāplānojuma risinājumi tiks izstrādāti jeb sinhronizēti ar “Rail Baltica” būvprojektēšanas laika grafiku. Tas nodrošinās iespēju Lokālplānojuma izstrādes procesā balstīties uz tehniskajiem risinājumiem un parametriem, kas var tikt definēti tikai būvprojektēšanas stadijā un ir būtisks priekšnosacījums pilnvērtīgai Lokālplānojumā nostiprināmo risinājumu izstrādei.

Atbilstoši laika grafikam, šobrīd norit RCS būvprojekta pamatrisinājumu izstrāde un 2020.gada augustā tiek plānota šo pamatrisinājumu integrācija Lokālplānojuma 1.redakcijā, kuras publiskā apspriešana varētu tikt organizēta š.g. nogalē. Savukārt, Lokālplānojuma gala redakcijas izstrāde un tā apstiprināšana ir saistāma ar iespējamu redakcijas pilnveidošanu, kas varētu īstenoties gada laikā . 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

16.03.2020. Uzņēmums Firma L4 uzsāk ekspertīzes veikšanu izstrādātajam būvprojektam Rail Baltica stacijai un saistītajai infrastruktūrai lidostā „Rīga”

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc konkursa procedūras ar sarunām noslēdzis līgumu ar SIA FirmaL4 par Rail Baltica starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvprojektu ekspertīzes veikšanu.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: 
“Darbs tiek uzsākts rīt un tiks veikts attālināti. Esmu gandarīts, ka pateicoties digitālajiem risinājumiem un tehnoloģiskām projektēšanas inovācijām kā BIM, svarīgais darbs var tikt veikts arī laikā, kad valstī dzīve norit atbilstoši  ārkārtas apstākļiem. “

Inženieru un konsultantu uzņēmumam Firma L4 līdz 2022. gada 31. jūlijam būs jāveic Rail Baltica  dzelzceļa stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un ar to saistītās infrastruktūras un estakāžu būvprojekta profesionāla pārbaude, sniedzot vērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī sagatavojot ekspertīzes atzinumu.
Saņemot būvprojekta ekspertīzes atzinumu, ir iespēja pārliecināties par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt ekspertīzes praktiskā jēga ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Firma L4 ir viens no vadošajiem inženieru un konsultantu birojiem Latvijā ar 25 gadu pieredzi projektēšanā, būvuzraudzībā un inženieru konsultāciju sniegšanā. Saskaņā ar noslēgto līgumu, līgumcena par ekspertīžu veikšanu nevarēs pārsniegt 348 000 eiro bez PVN. Ekspertīze tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Būvprojektu Rail Baltica stacijai, saistītajāi infrastruktūrai un estakādei pēc uzvaras atklātā starptautiskā konkursā laikā no 2018. gada marta izstrādāja trīs valstu uzņēmumu apvienība “PROSIV” (“Sintagma”(Itālija), “Prodex” (Slovākija) un “Vektors T” (Latvija)). Paralēli 2019. novembrī izsludināts un norit starptautisks konkurss, ko izsludināja SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", lai atrastu būvniekus "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, līgumcena par ekspertīžu veikšanu nevarēs pārsniegt 348 000 eiro bez PVN. Ekspertīze tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

28.02.2020. Arhitekti no Dānijas PLH Arkitekter turpina sava meta uzraudzību Rail Baltica projektā

Rail Baltica Centrālās stacijas pārbūves meta autori arhitekti no Dānijas PLH Arkitekter  turpina sava meta uzraudzību Rail Baltica projektā. Notikusi produktīva projektētāju darba grupas, ko vada pilnsabiedrība BERERIX, sēde. Tajā izskatīta meta būvprojekta attīstība, ko veido ārvalstu arhitektu birojs Crew Architects, kas specializējies dzelzceļa staciju projektēšanā, un šajā projektā strādā sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju Arhis Arhitekti un ainavu arhitektiem no uzņēmuma Labie koki. 

Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen), arhitekts, PLH Arkitekter vadošais partneris:

”Mūsu mērķis ir atbalstīt Rīgas jaunās Centrālās stacijas kvalitatīva būvprojekta nodrošināšanas procesu.  Es augsti vērtēju konstruktīvo un uz sadarbību vērsto gaisotni projektēšanas darba grupā. Man izveidojies labs iespaids par Crew Architekts uzrādīto būvprojekta attīstību. Mēs arī apzināmies izaicinājumus, ko nosaka kopuzņēmuma RB Rail izvirzītie nosacījumi par projekta lietderību reģionālajai satiksmei. Turpinām strādāt, lai sniegtu savus komentārus un ierosinājumus.”

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelceļa līnijas, valdes priekšsēdētājs:

”Man ir gandarījums, ka izveidojusies konstruktīva darba atmosfēra apjomīgajā projektēšanas darba grupā, kuras uzdevums ir  radīt sarežģītākā Rail Baltica posma Latvijā – Centrālās stacijas pārbūves, tilta pār Daugavu un apkārtējās infrastruktūras risinājumus. Profesionāla un lietišķa sadarbība rada indikāciju augstas kvalitātes rezultātam, kas arī ir projekta mērķis. Rezultāts, ar kuru varēsim lepoties nākotnē. Jau aprīļa sākumā publiski prezentēsim apjomīgās komandas līdz šim paveikto un visiem būs iespēja redzēt, kāds būs Rail Baltica centrs Latvijā.”

Jau esam ziņojuši, ka pilnsabiedrība BERERIX projeketēšanu un būvdarbus veiks, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir Dānijas arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI izstrādātais stacijas un tās apkārtnes attīstības projekta mets. Pēc metu konkursa 2017.gada nogalē Eiropas dzelzceļa līnijas un PLH Arkitekter parakstīja Līgumu par arhitektūras tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksās apbūves būvprojekta izstrādei. Līgums paredz PLH Arkitekter veikt arhitektūras sadaļas izskatīšanu, lai saglabātu arhitektūras meta saglabāšanas uzraudzību. Līgums ir spēkā līdz 2021. gada beigām un tajā noteikta arī maksimālā pakalpojumu summa – 640 tūkstoši eiro.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

 

14.02.2020. Apstiprināts risinājums Rail Baltica reģionālo vilcienu uzņemšanai Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā

BERERIX inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo Rail Baltica maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā. Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši iespēju stacijā rast risinājumu ar 4 Eiropas platuma sliežu ceļiem sliežu risinājumu stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.

Nepieciešamību iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica “RB Rail” 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus. 

“Šobrīd ir ļoti svarīgi veikt precīzus plānošanas darbus un Rail Baltica projektā pieņemt tādus lēmumus, kas ļauj izmantot pilnu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kapacitāti nākotnē. Stacijai ir jākļūst par modernu pilsētas satiksmes mezglu, un mūsu uzdevums ir atbalstīt tādus risinājumus, kas to nodrošina, “ komentē Tālis Linkaits, satiksmes ministrs.

Pēc uzdevuma saņemšanas no Satiksmes ministrijas 2019. gada nogalē un ļoti konstruktīva darba ar projekta ieviesējiem - Latvijas Dzelzceļu, Eiropas Dzelzceļa līnijām un RB Rail - BERERIX starptautiskā inženieru komanda ir izveidojusi efektīvu risinājumu sliežu ceļu izkārtojumam, projektējot to kā 4 Eiropas platuma sliežu ceļu versiju, nesamazinot plānotos 10 Latvijas Dzelzceļa sliežu ceļus. Atbilstoši ir pielāgots arī tālākais būvniecības plāns. Šobrīd arhitekti risina tālāko stacijas ēkas projekta pielāgošanu rastajam sliežu ceļu risinājumam.

Es lepojos ar savu komandu, jo mēs esam sasnieguši būtisko projekta starpmērķi. Līguma noslēgšanas laikā darba uzdevuma paredzēja integrēt Rīgas Centrālajā stacijā 2 papildu sliežu ceļus. BERERIX jau bija gandrīz pabeidzis šā projekta pamatrisinājumi izstrādi, kad mēs saņēmām uzdevumu tos pārstrādāt. Kad saņēmām prasību pievienot vēl divus papildu sliežu ceļus, mēs pieņēmām šo izaicinājumu un sākām savu sākotnējo risinājumu pārprojektēšanu. Pēc intensīva visu projektā iesaistīto pušu  - mūsu projektētāju, Rail Baltica Rail, Eiropas Dzelzceļa līniju un Latvijas dzelzceļa – darba ir redzams šo izmaiņu pozitīvais pienesums gan projektam, gan sabiedrībai, jo jaunais sliežu ceļu risinājums gandrīz dubulto Rīgas Centrālās stacijas Rail Baltica daļas veiktspēju. Mēs spējām projektēšanas un būvniecības plānu pielāgot tā, ka spējam iekļauties sākotnējā projekta grafikā” stāsta Niks de Rūks [Nic de Roeck], BESIX International Europe vadītājs un BERERIX padomes loceklis.

Pēdējo mēnešu laikā BERERIX inženieru komanda ir intensīvi strādājusi, lai nodrošinātu dažādus risinājumus un alternatīvas nozīmīgiem pilsētvides jautājumiem, kurus skar “Rail Baltica” projekts. Piemēram, gājēju plūsmas organizēšanai, velosatiksmes plānošanai, multimodāla satiksmes mezgla izveidei, u.c. Pateicoties komandas plašajai pieredzei, šādus risinājumus BERERIX var piedāvāt savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ES projekta prasībām un izmaksu atbilstības nostādnēm.

BERERIX projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies būvniecības darbi. Pirmie sagatavošanas un demontāžas darbi, kā arī atsevišķi būvniecības darbi sākies jau 2020. gada nogalē.

***

Pilnsabiedrībā BERERIX ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu ceļu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un tuvējās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību - apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”.

BERERIX ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu “Crew” kopā ar Latvijas “Arhis Arhitekti”. Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi “Greisch”, “TUC Rail”, itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi “Ceļuprojekts” un “BICP”. Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no “TUC Rail, sadarbojoties ar “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”.Ēkas inženiertīklus izstrādā “Belam-Riga”.  Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti -”, “Citrus Solutions”, “O3FM”, “Sprinkleru serviss”, “Aqua-Brambis”, “Elsana”, “Karlis”, Arhis MEP”.

Kopš 2020. gada janvāra BERERIX intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu, ko veido“EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” un “EGIS Batiments International”. Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti  Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.

Informācijai:
Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com

5.02.2020. Starptautiski atzīti būvniecības uzņēmumi pretendē uz Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” būvniecību

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” būvniecībai nodrošināta spraiga starptautiska mēroga konkurence. Projekta īstenotāja Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti 11 kandidātu pieteikumi. Kvalificēties Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmā lidostas dzelzceļa stacija Baltijā. Tā dos iespēju turpināt Rīgas lidostai būt par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs.  Tā būs nozīmīgs ieguvums Rīgas iedzīvotājiem un viesiem –  veids, kā ērti un ātri pārvietoties starp galvaspilsētas centru un lidostu. Projekts ir daudzējādā ziņā unikāls. Tas būs arī Baltijā pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts."

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.”

Pērn, 3. novembrī, izsludinātais starptautiskais konkurss norisinās divos posmos. Pirmajā posmā notiek kandidātu atlase. Otrajā posmā – kandidātu iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu izvērtēšana. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu un 2021. gadā uzsākt  būvdarbus. Šobrīd konkursa komisija, kurā ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail  un Satiksmes ministrijas pārstāvji, uzsāk darbu, lai veiktu kandidātu atlasi. Pretendenti, kuri atbildīs konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, piedalīsies konkursa 2. posmā, sagatavojot tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem. Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija,  ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.

Augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālisti no Eiropas valstīm kopā darbojās, veidojot modernāko intermodālo centru Baltijā: projektētāji bija piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T  (Latvija), IDOM  (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A. 

Plānotie darbi un secība:

- Būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves  būs pilnībā jāintegrē esošajā lidostas infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas savienots ar lidostas pasažieru termināli. 

- Pasažieriem jānodrošina ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un  ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot   lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.

- Būvniecības laikā būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi,  kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas,  notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve.

- Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.

- Līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība. 

To, kas iecerēts Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā "Rīga" projektā, skatieties video šeit

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

23.01.2020. Rail Baltica projekta Latvijā īstenotāju komentārs par Valsts kontroles ziņojumu: “Vai esošais iepirkumu pārvaldības un līgumslēgšanas modelis spēj nodrošināt ekonomisku un efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu?”

Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu

Rail Baltica ir vēsturiska iespēja tautsaimniecības attīstībai Latvijā.
Valsts kontroles ziņojums par Rail Baltica ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai  projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus,  kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē.

Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko  posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku:

  • 2019. gadā pabeigta tehnisko risinājumu izstrāde Rail Baltica stacijas un apkārtnes infrastruktūrai 4,4 km apjomā (ieskaitot dzelzceļa estakādes izbūvi)  un izsludināts būvdarbu iepirkums Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūvei starptautiskajā lidostā “Rīga”.

  • Kopš 2019. gada vidus norit projektēšana sarežģītākajam posmam Latvijā –Centrālās stacijas, jauna tilta un stacijas apkārtnes izveidei. Būvdarbus plānots uzsākt jau šī gada beigās. Pasažieru ērtībām un vieglai sasniedzamībai ātrgaitas vilciens tiks ievadīts Rīgas centrā un atradīsies esošajā dzelzceļa koridorā, novēršot pilsētas vēsturiskā centra sadalīšanu un radot iespējas pasažieriem izmantot savienotus dažādu transportu maršrutus.

Projektēšanas laikā pieaug to jautājumu apjoms, kas jārisina plašākam partneru lokam - starp sadarbības partneriem, pilsētas vadību, kā arī valsts institūciju līmenī, lai maksimāli izmantotu jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves sniegtās iespējas tautsaimniecībā. Visu iesaistīto pušu intensīva sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Līdz šim vairāk akcentēta finanšu pieejamība, bet otrajā plānā palicis jautājums par sadarbību, lai iespējas, ko sniedz projekts, tiktu pilnvērtīgi izmantotas. Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu. Nepieciešama arī vienotāka, daudz vairāk konsolidēta ieviesēju darbība. Lai Eiropas dzelzceļa līniju izveidotais risku vadības ietvars būtu daļa no visaptveroša risku vadības rīka, tuvākajā laikā jāuzsāk vienotas risku vadības sistēmas izveide, kuras ietvaru piedāvā kopuzņēmums RB Rail”.

“Runājot par izmaksu pieaugumu, ko ziņojumā min Valsts kontrole, gribu uzsvērt, ka Latvijas posmā jau zināmas detalizētas sarežģītākā posma projektēšanas un arī būvniecības izmaksas –jaunā dzelzceļa tilta ar gājēju/riteņbraucēju joslu un 5 noejām izmaksas būs 89 miljoni EUR. Savukārt Centrālās stacijas pārbūve kopā ar jaunu sliežu ceļu, peronu izveidi un esošo pārbūvi, kā un nepieciešamās infrastruktūras izveidi posmā no Maskavas līdz Lāčplēša ielai – 321 miljons EUR. Būvprojektu izstrāde notiek BIM sistēmā. Rezultātā tiek paaugstināta projekta precizitāte, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Savukārt realizācijas gaitā daudz precīzāk nosakāms nepieciešamo būvmateriālu apjoms, ”  uzsver K.Vingris.

“Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, Rail Baltica projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, Rail Baltica projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā,” uzsver Agnis Driksna, RB Rail AS pagaidu izpilddirektors . 2019. gadā Rail Baltica projekts Latvijā sasniedzis galvenos rezultātus:

  • 2019. gadā uzsākta projektēšana un 2020. gada nogalē plānots uzsākt būvdarbus Rail Baltica Centrālās stacijas izbūvei Rīgā.
  • Parakstīts līgums par Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzi Centrālajā  dzelzceļa stacijā Rīgā. 
  • Pabeigta tehnisko risinājumu izstrāde Rail Baltica stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā “Rīga”.
  • Izsludināts būvdarbu iepirkums Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūvei starptautiskajā lidostā “Rīga”.
  • Norit projektam Rail Baltica nepieciešamo zemju atsavināšana Centrālās stacijas un starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijās.
  • Pabeigta  kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā dzelzceļa līnijas garumā
  • Uzsākti projektēšanas darbi 123 km garajā centrālajā posmā no Upeslejām caur Rīgu uz Misu un no Vangažiem caur Salaspili uz Misu.
  • Izsludināts tehniskā būvprojekta iepirkums nākamajiem diviem Rail Baltica līnijas posmiem Latvijā 139 km garumā, kas noslēgsies 2020. gada martā.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

19.12.2019. Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veiks apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International

Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver  garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā  dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir  23 959 441,56 EUR bez PVN.

Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.

Kaspars VingrisEiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Ņemot vērā projekta komplicētību, konkursantam bija izvirzītas augstas prasības.  Šis ir sarežģītākais Rail Baltica projekta objekts, jo darbi būs jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē, kurā cilvēku plūsma ir desmitiem tūkstošu dienā. Tāpēc būtiski, ka mūsu, kā pasūtītāja, rīcībā būs neatkarīgi un plašu nacionālo un starptautisku pieredzi ieguvuši speciālisti, kuri uzraudzīs būvnieka darbu kvalitāti un atbilstību visām drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja  prasībām.”

Darba apjoms atbildīs pārbūves ietvaram:  visu Rīgas Centrālās stacijas sliežu ceļu, pasažieru platformu un uzgaidāmo telpu pārbūve, paplašinot staciju Rail Baltica vajadzībām un padarot to par multimodālu transporta termināli. Tajā ietilps arī jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu ar gājējiem un velosipēdistiem nodalītu piemērotu joslu būvniecība, kā arī dzelzceļa uzbēruma pie 13. janvāra ielas un Elizabetes ielas norakšana, aizstājot to ar estakādi un radot brīvtelpas pilsētas infrastruktūras  savienojumiem.

Egis Group S.A. (Francija) ir pieredze ātrgaitas dzelzceļa līniju, reģionālo un piepilsētas sistēmu, multimodālo mezglu, kā arī kravu dzelzceļa, staciju, platformu, dzelzceļa un autoceļu attīstībā. DB Engineering & Consulting (Vācija) piedāvā plašu pakalpojumu klāstu tālsatiksmes, ātrgaitas, reģionālajām un vietējām transporta sistēmu darbības plānošanā. Konkursa uzvarētājiem - EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International līdzšinējā pieredze saistīta ar, piemēram, jaunās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Erfurt-Hallstadt-Ebensfeld (Vācijā) būvniecības uzraudzību, kurā  būvdarbu izmaksas bija 3, 300 miljardi EUR.

Jau ziņots, ka 2018. gada novembrī Rail Baltica  projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludināja atklātu konkursu „Inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumi projektā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve””.
Atgādināsim, ka  Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 29. maijā noslēdza līgumu ar  pilnsabiedrību BERERIX, kas Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, dzelzceļa tilta, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanas un būvdarbu veikšanas tiesības ieguva starptautiska iepirkuma rezultātā. Šobrīd projekta būvnieks ir veicis 20% no Rail Baltica  Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas darbu apjoma.
Projektēšanas un projekta saskaņošanas darbi turpināsies līdz 2021. gada pavasarim. Pirmos sagatavošanas un demontāžas darbus, kā arī atsevišķus būvniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada 3. ceturksnī.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir  projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk informācijas: http://edzl.lv/, https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

5.11.2019. Izsludināts starptautisks konkurss Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras būvniecībai

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas 3. novembrī izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu – kandidātu atlasi. Mērķis ir iegūt  augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.
        
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica dzelzceļa savienojums ar lidostu ir mūsdienīga, ērta un videi draudzīga alternatīva pasažieru mobilitātei. Tas paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Šis savienojums ir nozīmīgs arī satiksmei no Pierīgas uz Rīgu. Izveidojot lidostā ērti pieejamu stāvparku jeb park&ride, iedzīvotāji ar vilcienu no lidostas varēs nokļūt Rīgas centrā astoņās minūtēs.”

Kaspars Vingris
, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Rail Baltica stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves  būs pilnībā jāintegrē esošajā infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu. Tas būs savienots ar lidostas pasažieru termināli. Rail Baltica stacijas risinājumi, sabalansējot pasažieru ērtības – pieejamību un arhitektoniskās ambīcijas, tiek veidoti tā, lai pasažieriem tiktu nodrošināta ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Rail Baltica stacija lidostā „Rīga” būs jauna valsts un lidostas seja daudzām desmitgadēm.”

Būvniekiem izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības:  pieredze publisko ēku,  dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Augstās prasības pretendentiem ir pamatotas ar to, ka šis projekts ir  komplicēts, jo, to realizējot, būs arī jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība. 
Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi,  kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas,  notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un  ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot   lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu  būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

“Izsludinātais iepirkums aizsāk sagatavošanās darbu jau otrajam būvniecības projektam Rail Baltica ietvaros Latvijā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt plašu vietējo un ārvalstu būvniecības uzņēmumu piedalīšanos šajā iepirkumā, lai saņemtu tirgus situācijai un iepirkuma uzdevumam adekvātus piedāvājumus, tādējādi nodrošinot priekšnosacījumus kvalitatīvai līguma izpildei,” saka RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans. “Rail Baltica projektā Latvijā būvprojektēšanas darbi notiek jau 123 km no pamattrases, kurā šomēnes uzsākas ģeotehniskās izpētes lauka darbi. Būvprojektēšanas darbu iepirkumi ir izsludināti par pārējiem 139 km.”

Šis ir daudzējādā ziņā unikāls projekts. Tas ir pirmais jaunas pasažieru stacijas būvprojekts Latvijā kopš 1937. gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts.

Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija,  ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS. Augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālisti no Eiropas valstīm līdz šim kopā darbojās, veidojot modernāko intermodālo centru Baltijā: projektētāji bija piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T  (Latvija), IDOM  (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

19.08.2019. Līdz Rail Baltica būvdarbu uzsākšanai projekta vajadzībām tiks atsavināti 123 īpašumi

Nekustamo īpašumu atsavināšanas process Rail Baltica izbūves vajadzībām Latvijā norit jau pāris gadus, un projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas ­sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus. 86 no tiem atrodas Rail Baltica stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīgā” posmā (21,84 ha). Šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība.  37 īpašumi - Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā (1,3 ha).

Kristīne Krūmiņa, Eiropas Dzelzceļa līnijas Juridiskā departamenta direktore: „Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo Rail Baltica līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta:  atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas „Rīga” projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība.  Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, Rīgas starptautiskajai autoostai, daudzstāvu autostāvvietai “Titāniks”,  Latvijas gaisa satiksmei un arī starptautiskai lidostai “Rīga” piederošo īpašumu novērtēšanai  jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses.”

Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesam nepieciešamie sagatavošanas darbi Latvijā tika uzsākti 2017. gadā. Atsavināšana notiek vienlaikus ar Rail Baltica trases un staciju projektēšanu. Šāds princips - projektēšana vienlaikus ar īpašumu atsavināšanu - ļauj iegūt precīzu nepieciešamo atsavināmo īpašumu apjomu. Ņemot vērā to, ka atsavināšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām ir komplicēts, Eiropas Dzelzceļa līnijas arī iniciēja un piedalījās vairāku normatīvo aktu grozījumu izstrādē (piem., Būvniecības likums, Dzelzceļa likums un Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi).

2018. gadā kā pirmo Latvijā sāka projektēt Rail Baltica staciju un tās saistīto infrastruktūru starptautiskajā lidostā „Rīga”. Vienlaikus ar projektēšanu tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana posmā no Zolitūdes ielas Rīgā līdz Dzirnieku ielai Mārupē. Tam sekoja projektēšanas darbi Rīgas Centrālās stacijas projektā, un pašlaik notiek darbs arī ar šiem skartajiem īpašumiem - posmā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Abos minētajos Rail Baltica staciju posmos notiek aktīvs atsavināšanas process, jo tie ir posmi, kuros 2021. gadā plānots uzsākt pirmos trases būvdarbus Latvijā.

2019. gadā kopuzņēmums RB Rail noslēdza līgumus par pamattrases projektēšanu. Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsākušas atsavināšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus šajos posmos: apzina skartos nekustamos īpašumus, īpašumu piederību, statusu.

Kopumā Rail Baltica trases plānošanas procesā ir identificēti 1623 īpašumi (no tiem 1179 – privāto un juridisko personu, 444 – valsts vai pašvaldības īpašumi), kurus skars trase. Esošajā finanšu plānošanas periodā atsavināšanai pieejamais finansējums ir 15.6 miljoni eiro. Finansējums pamatā tiks izmantots atsavināmo īpašumu Rail Baltica Rīgas starptautiskās lidostas un Centrālās stacijas posmos, kā arī sagatavošanas darbiem nākamajiem atsavināšanas posmiem.

Katra īpašuma atsavināšanā piedalās nekustamā īpašuma īpašnieks. Jau 2017. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas izveidoja Atsavināšanas procesa Konsultatīvo centru Rail Baltica trases skartajiem īpašumiem, lai veiktu atsavināmo īpašumu īpašniekiem nepieciešamo skaidrojošo darbu.

(Vairāk informācijas: http://edzl.lv/lv/atsavinasana  ) 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

07.08.2019. Izsludināts iepirkums Rail Baltica Salaspils kravu pārkraušanas termināla projektam

SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izsludinājusi iepirkumu par Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri un precizējošas ietekmes uz vidi novērtējumu.

Konkurss norisināsies divos posmos – kandidātu atlase un uzaicināto kandidātu iesniegto pieteikumu piedāvājumu vērtēšana, kam sekos līguma slēgšanas tiesību piešķiršana. Pieteikumus var iesniegt tikai elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz 2019.gada 20.septembra plkst.14:00.

Iepirkuma “Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde  un paredzētās darbības ietekmes uz vidi iespējamu pasākumu novērtējums” dokumentācija pieejama šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/22951

Pasūtītāja kontaktpersona: SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas”, adrese: Ģenerāļa Radziņa krastmala 9, Rīga, LV-1050, tālr. Nr. +371 68806202, e-pasts edzl@edzl.lv

Paredzēts, ka Salaspils kravu pārkraušanas termināļa teritorija aptuveni 150 ha platībā robežosies ar Rail Baltica pamatlīniju aptuveni 7 km garumā. Tajā būs gan Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūra, gan viens 1520 mm sliežu ceļa savienojums. Projekta termināļa veiksmīgs risinājums nodrošinās Rail Baltica Salaspils Intermodālā Loģistikas Centra aptuveni 500 ha plašās teritorijas turpmāko attīstību.

Salaspils kravu pārkraušanas termināļa galvenā funkcija būs nodrošināt kravu pieņemšanu, nosūtīšanu un loģistiku. Terminālī plānots nodrošināt šādus pamatpakalpojumus ar konteineru kravām:

  • dzelzceļš – dzelzceļš gan Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) vilcieniem, gan 1520 mm sliežu platuma vilcieniem;
  • dzelzceļš – autotransports;
  • dzelzceļš – konteineru krautne;
  • savienojums ar ostām un lidostām.

Tāpat kravu pārkraušanas termināļa teritorijā plānots attīstīt  pārvadājumus, vilcienu sastāvu apstrādi, kuri pārvadā kravas automašīnas pilnībā vai puspiekabes, tādejādi nodrošinot servisu autopārvadātājiem un  zonu daudzfunkcionālu noliktavu izvietošanai.

Iepirkuma  līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

31.07.2019. SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” vadīs Kaspars Vingris un Tālis Laizāns

Trešdien, 31. jūlijā, Satiksmes ministrija (SM), kā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) akcionārs, EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēla Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu.  Jaunā valde darbu sāks ar šī gada 1. augustu.

Kaspars Vingris līdz šim bija  EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta Rail Baltica ieviešanā strādā kopš  2014. gada. Līdzšinējā darba pieredze – EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs.  Kaspars Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU)  Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un  maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā,  kā arī absolvējis biznesa augstskolu “Turība”, iegūstot  maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA). Kopš 2003. gada K. Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu.

Kaspars Vingris: „Eiropas Dzelzceļa līnijās šis ir ļoti intensīva darba periods,  pirmkārt, maija beigās esam noslēguši līgumu par Rail Baltica līnijas un Centrālās stacijas izbūvi starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā projektēšanu un būvniecību. Otrkārt, gada beigās noslēgsies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveides starptautiskajā lidostā „Rīga” projektēšana un būs jāizsludina šī projekta būvniecības iepirkums. Atbilstoši projektēšanas norisei, veicam nekustamo īpašumu atsavināšanu. “

Savukārt Tālis Laizāns ir absolvējis LU Ekonomikas un vadības  fakultāti un ieguvis maģistra grādu ekonomikā, Rīgas Politehnisko institūtu (Rīgas Tehniskā universitāte), kur ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu, kā arī absolvējis LU Starptautisko attiecību institūtu, iegūstot starptautiskās ekonomikas un tiesību speciālista diplomu.  Šobrīd T. Laizāns ir  Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes  docents. Līdzšinējā darba pieredze – Rīgas Domes Satiksmes departamenta direkcijas vadītājs, AS “Eko investors” projektu departamenta vadītājs, VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis, finanšu direktors, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas  izpilddirektors, Latvijas Republikas Vērstpapīru tirgus komisijas valdes priekšsēdētājs, padomes loceklis.

Kopumā tika saņemti desmit pieteikumi EDzL valdes priekšsēdētāja amatam un 13 pieteikumi EDzL valdes locekļa amatam.

Konkurss uz abiem EDzL amatiem saskaņā ar nolikumu tika organizēts divās  kārtās. Pirmajā kārtā notika dokumentu atlase, kurā tika vērtēta pretendentu darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums. Savukārt uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti uz katru amata vietu, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomas specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Tādejādi Nominācijas komisija nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Kaspara Vingra un Tāļa Laizāna kandidatūras uz EDzL valdes priekšsēdētaja un valdes locekļa amata vietām.

Nominācijas komisiju vadīja SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, komisijas locekļi - SM Dzelzceļa  departamenta direktors Patriks Markēvičs, SM Rail Baltica projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Ilze Puķīte, neatkarīgā eksperte - Latvijas Darba devēju konfederācijas politikas plānošanas dokumentu eksperte Ilona Kiukucāne.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003, 29466959
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

4.06.2019. “RB Rail” padomē izmaiņas

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” padomē ar š.g. 31. maija akcionāru lēmumu iecelti divi jauni padomes locekļi. No darba kopuzņēmuma padomē atsaukti Edvīns Bērziņš un Vineta Rudzīte, darbam padomes locekļa amatos apstiprināti Ligita Austrupe un Anrī Leimanis.

Pārējie padomes locekļi – padomes priekšsēdētājs padomes priekšsēdētājs Karolis Sankovskis, padomes locekļi Anti Mopels (Anti Moppel), Rīa Sillave (Riia Sillave) un Roms Šveds (Romas Švedas) – pārapstiprināti amatos. 

Kaspars Vingris, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis:

“2019. gadā Rail Baltica projekts Latvijā ir aktīvā projektēšanas fāzē. Kopš 2018. gada tiek veikta Rail Baltica stacijas projektēšana starptautiskajā lidostā Rīga, kas tiks pabeigta šogad un drīzumā tiks izsludināts iepirkums būvdarbiem. Šogad, 29. maijā, parakstīts līgums par Rail Baltica Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem, kopuzņēmums RB Rail noslēdzis iepirkumu Rail Baltica Centrālās daļas projektēšanai Latvijā un šogad izsludinās iepirkumu arī līnijas projektēšanai uz Ziemeļiem līdz Igaunijas robežai un uz Dienvidiem līdz Lietuvas robežai. Projekta attīstība nosaka aktuālās kompetences arī padomes locekļiem, par prioritāti izvirzot finanšu un juridiskās jomas.”

Ligita Austrupe ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece, viņai ir 20 gadu pieredze Eiropas Savienības fondu administrēšanā, uzraudzībā un auditā. Pēdējo sešu gadu laikā specializējusies transporta jomas finanšu stratēģiskā plānošanā un uzraudzībā.

Anri Leimanis ir tiesību zinātnes maģistrs, korporatīvās vadības eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņš ir arī uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kas ir vadošais telekomunikāciju operators Latvijā.

AS “RB Rail” dibināta 2014. gadā, lai īstenotu dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, ar kuru plānots integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu.

Uzņēmuma akcionāri ir Igaunijas “Rail Baltic Estonia”, Latvijas “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Lietuvas “Rail Baltica statyba”.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Noslēgts līgums par nozīmīgākā Rail Baltica objekta Latvijā projektēšanu un būvdarbiem

Plašsaziņas līdzekļiem
2019. gada 30. maijā

Noslēgts līgums par nozīmīgākā Rail Baltica objekta Latvijā projektēšanu un būvdarbiem

Sekmīgi noslēdzies starptautisks iepirkuma konkurss „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Par konkursa uzvarētāju atzīta personu apvienība „BESIX RERE GROUP”, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Rail Baltica ieviešanas rezultātā Rīgas centrā tiks izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem. Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā „Eiropas Dzelzceļa līnijas” apjomīgo darbu veikšanai sagatavojis un noslēdzis  līgumu (tā apjoms kopā ar pielikumiem ir vairāk nekā 10 000 lappuses) par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Līgumā ir apvienotas prasības objekta projektēšanai un būvniecībai, un to parakstot, konkursa uzvarētājs apņemas veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta realizāciju. Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. Projekta īstenošana notiks kārtās.

Aicinām š.g. 11. jūnijā plkst. 10:00 Gogoļa ielā 3, Rīgā, Satiksmes ministrijā uz svinīgu projektēšanas un būvdarbu prezentāciju „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi“.

Piedalīsies:

  • Tālis Linkaits, LR Satiksmes ministrs
  • Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis
  • Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors
  • Timo Rīhimeki, RB Rail valdes priekšsēdētājs
  • Jānis Lange, Latvijas Dzelzceļš padomes priekšsēdētājs,
  • Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja
  • Guntis Aboltiņš-Āboliņš, RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs, „BESIX RERE GROUP“
  • Nic de Roeck, BESIX starptautiskā reģiona vadītājs – Eiropa, „BESIX RERE GROUP“.

 „BESIX RERE GROUP” projektēšanu un būvdarbus veiks, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir arhitektu biroja „PLH Arkitekter” sadarbībā ar „COWI” (Dānija) izstrādātais  stacijas un tā apkārtnes attīstības projekta mets. Tas ietver 2,6 km garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu 1 km garu tilts: pār Daugavu un mazo Daugavu. Izstrādātais projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana ļaus vizuāli un funkcionāli savienot divas Rīgas pilsētas daļas:  Vecrīgu  ar Latgales priekšpilsētu, no Vecrīgas puses atverot skatu uz Rīgas Centrāltirgu. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas: tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.

Konkursa gaita: Atgādināsim, ka Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada  21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Iepirkuma otrajā kārtā, kura tika izsludināta 2018. gada augustā, sacensību  turpināja 6 starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā.

2018. gada 3.decembrī konkursa 2. kārtai savus pieteikumus iesniedza divi pretendenti: personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”. Personu apvienības „BESIX RERE GROUP” finanšu piedāvājuma cena (bez PVN) bija 430 538 203.00 EUR, bet personu apvienības „ITL Rail Baltica” – 545 454 000.00 EUR. Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar personu apvienību „BESIX RERE GROUP”, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.

Par personu apvienību BESIX RERE GROUP: Personu apvienībā „BESIX RERE GROUP” apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Tās dalībniekiem ir ievērojama starptautiska pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m²) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abu Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas  kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

13.02.2019. Pirmo Rail Baltica dzelzceļa apakšsistēmu novērtējumu veiks uzņēmums RINA Services S.p.A.

Globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A. veiks Rail Baltica Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes dzelzceļa apakšsistēmu (infrastruktūras, energoapgādes, satiksmes nodrošināšanas un vadības, kā arī apkopes)  novērtēšanu jeb verifikāciju būvprojektā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām.

Rail Baltica Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrāde ir pirmais uzsāktais projektēšanas darbs Rail Baltica izveidei Latvijā. Pēc projektēšanas tiks veikta obligātā procedūra: Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības verifikācija. Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas. Šīs prasības obligāti ir jāievēro, lai varētu pieņemt ekspluatācijā jauno dzelzceļa infrastruktūru un tā iekļautos Eiropas dzelzceļa sistēmā, nodrošinot drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi. Prasības attiecināmas uz Rail Baltica, jo tas ir dzelzceļa transporta projekts, kurā paredzēts Baltijas valstīs izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h,” skaidro Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas  Projektu ieviešanas departamenta direktors.

Konkursa uzvarētājs RINA Services S.p.A.  veiks visas apakšsistēmas verificēšanu projektēšanas posmam.  Darbu uzsāks, tiklīdz no projektētāja PROSIV  būs saņēmis pilnībā pabeigtu būvprojektu, un beigs to līdz ar projektēšanas posma noslēgumu, kas paredzēts šī gada novembrī.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 25. augustā izsludināja atklātu konkursu verificēšanas pakalpojuma iepirkumam ar sākotnēji noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 27. augustam, bet tas pēc vairāku pretendentu lūguma tika pagarināts līdz pērnā gada 17. septembrim. Piedāvājumus iesniedza 7 pretendenti. Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes un izziņu pieprasīšanas no pretendenta 2018.gada 12.decembrī līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas RINA Services S.p.A.  Konkursa uzvarētāja izvēli noteica piedāvājuma cena, kā arī šī uzņēmuma  profesionalitāte un globālā pieredze. Konkursa uzvarētājs izvērsis darbību 65 valstīs, piedāvājot plaša spektra pakalpojumus sertifikācijai transporta un infrastruktūras jomā. Uzņēmumam ir pieredze vairāk nekā 700 dzelzceļa līniju, vilcienu un metro projektos.
Kopējā  līguma summa ir  50 800 EUR bez PVN.  Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Fona informācija:

Apakšsistēmas verificēšana ir procedūra, kuru veic specializēti uzņēmumi ( to loks ir ierobežots), lai pierādītu, ka attiecīgās apakšsistēmās ir izpildītas prasības par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību un to drīkst nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā. Verificēšanas procesa noslēgumā tiek izsniegta verificēšanas deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas atbilstošās verificēšanas procedūras un apakšsistēma atbilst šo noteikumu prasībām. Verificēšanas deklarācijā identificē atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajām prasībām.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
 

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

5.02.2019.Pabeigta kultūrvēsturiskā izpēte Rail Baltica trasē: kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu

Visā Rail Baltica trases izpētes teritorijā ir pabeigti lauka darbi, un pētnieki gatavo izpētes gala ziņojumus un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai. Izpēti veica Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” eksperti.

Plānotās Rail Baltica trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana tika pabeigta 2018.gada vasaras sākumā, secinot, ka apsekošanā identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ šāds slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības darbu plānošanu. Rudens laikā apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos būtiski arheoloģiski atradumi nav konstatēti.
Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots.  Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
Vēl pirms izpētes uzsākšanas bija zināms, ka Rail Baltica trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem izpētes ietvaros veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un izstrādātu rekomendācijas labāko risinājumu izstrādei trases projektēšanas laikā. Tāpat objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā. Izpētes ietvaros Rail Baltica posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr. 100, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, ielu viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā.

Lai nodrošinātu labāko kultūras vērtību aizsardzību, apzināšanas ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildus izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, arheoloģe, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja:

Rail Baltica trases kultūrvēsturiskā apzināšana bija lielākā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā apzināšanas un izpētes ekspedīcija pēdējo 50 gadu laikā, kas deva daudz jaunas atziņas gan par apzināšanu, tās metodiku, pielietojumu un efektivitāti. Tā arī papildināja Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures lapaspuses ar iepriekš nezināmu informāciju. Veikta liela apjoma industriālu objektu 3D skenēšana un uzmērīšana. Iegūta būtiska pieredze arhitektu un lāzerskenēšanas speciālistu sadarbībā, lai iegūtu kvalitatīvu un tālākā darbā izmantojamu gala rezultātu.
Būtiski nodrošināt arheoloģiskās uzraudzības darbus paralēli zemes rakšanas darbiem visā trases būvniecības laikā - īpaši sagatavošanas darbu - koku ciršanas un grunts izlīdzināšanas laikā.”

Valdis Bērziņš, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks:

“Darbu rezultātā ir iegūtas būtiskas jaunas liecības par cilvēka darbību senākos laikos Latvijas piejūras teritorijās, bet šajā pārsvarā mežainajā apvidū ar apzināšanas metodēm nav iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par arheoloģiskajām vērtībām, tāpēc pastāv iespēja, ka dzelzceļa būvniecības gaitā, kad tiks noņemta zemes virskārta, būs vēl citi atklājumi.”

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

15.01.2019. Rail Baltica projektam audzis atbalstītāju skaits

81% Latvijas iedzīvotāju atbalsta  Rail Baltica projektu Latvijā, no tiem – 33% ļoti pozitīvi.  Divu gadu laikā to Latvijas iedzīvotāju, kas ļoti pozitīvi vērtē Rail Baltica projektu,  skaits audzis par 8 procentpunktiem, jo 2016. gada nogalē ļoti pozitīvi noskaņoti bija 25% iedzīvotāju.

Par to liecina 2018. gada nogalē notikušās  iedzīvotāju informētības un attieksmes aptaujas dati par Rail Baltica projektu, kuras gaitā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums Berg Research  Latvijā interneta vidē  aptaujāja 1007  iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Ilze Rozenberga, SIA Berg Research socioloģe: „Kopš 2014. gada sabiedrības noskaņojums Latvijā ir būtiski mainījies un Rail Baltica projekts tiek uztverts ne tikai kā  Eiropas līmeņa apjomīgs infrastruktūras un satiksmes projekts, bet Latvijas iedzīvotāji arī arvien vairāk izprot Rail Baltica  lokālo ietekmi tieši uz Latvijas ekonomiku, darba tirgu un starpvalstu attiecībām. Pieaugot informētības līmenim, Latvijas cilvēki daudz lielākā mērā aizdomājas, ka Rail Baltica  nākotnē kļūs par reālu pārvietošanās līdzekli gan uz tuvākajām  kaimiņvalstīm, gan citām Eiropas valstīm,” secina pētniece, kas sabiedrības informētības un attieksmes izpētē par projekta  Rail Baltica  īstenošanu Latvijā ir iesaistīta kopš 2014. gada.

Kopējais Latvijas iedzīvotāju informētības līmenis par Rail Baltica projektu ir pieaudzis.  Vērtējot informētību par projekta Rail Baltica  īstenošanu, 74% no 2018. gadā veiktās aptaujas dalībniekiem atzina, ka ir informēti par Rail Baltica  projekta īstenošanā paveikto, salīdzinājumam: 2016. gadā  50 % bija dzirdējuši par projekta realizāciju, bet nepārzināja detalizēti projekta virzību.

Nozīmīgas izmaiņas ir novērojamas Latvijas iedzīvotāju attieksmē un izpratnē

Salīdzinot datus ilgtermiņā, var secināt, ka nozīmīgākās izmaiņas ir novērojamas Latvijas iedzīvotāju attieksmē un izpratnē. 2016. gadā asociācijas ar projektu bija, ka Rail Baltica  ir dzelzceļš caur Baltijas valstīm uz Eiropu (50%), bet 2018. gadā Latvijas iedzīvotāji atklāj, ka Rail Baltica  raisa asociācijas:

* par dzelzceļu (34%),

* par ātrvilcienu un ātrumu (11%),

* labu, modernu un inovatīvu nākotnes projektu (11%), kā arī ar citiem, līdzīgiem, aspektiem.

Attieksmē par projektu ieskanas cieņa, pozitīva attieksme un gandarījums, ka arī Latvijā ir iespēja realizēt tik liela mēroga un nozīmes projektu.

Iegūtie dati arī atklāj, ka pieaug atbalsts Rail Baltica  projektam un izpratne, kā tieši Rail Baltica  var ietekmēt mūs katru personīgi mūsu ikdienas dzīvē. 2016. gadā atbalsts projektam tika pamatots:

*pieaugs iespēja ceļot starp Eiropas pilsētām (22%);

*pārvietošanās kļūs ātrāka (22%),

*valstij būs ekonomiskie ieguvumi (19%);

* projekta realizēšana kopumā saistās ar valsts attīstību, progresu (18%).

Savukārt 2018. gadā  atbalsts projektam balstās uz pārliecību, ka Rail Baltica  izbūve:

*  pirmkārt, veicinās mūsdienīgumu, attīstību un tuvinās Latviju ar ES  (40%),

* otrkārt, iedzīvotāji apliecina vēlmi un gatavību Rail Baltica  dzelzceļa līniju izmantot nākotnē (16%);

* ceļot kļūs ērtāk (16%);

* pārvietošanās kļūs ātrāka (13%).

Iedzīvotāji atklāj personīgo attieksmi pret Rail Baltica

2018. gada nogalē veiktās aptaujas dati atklāj arī izpratni par ieguvumiem. Kā nozīmīgākie ieguvumi no Rail Baltica  izbūves tiek minēta:

*  labāka satiksme ar Eiropas valstīm;

*  labāka satiksme ar kaimiņvalstīm;

* dzelzceļa līnijas esamība piesaistīs vairāk tūristu.

Kā nozīmīgs projekta īstenošanas aspekts novērtēts tas, ka no Rail Baltica izbūves būs ilgtermiņa pienesums ekonomikai, ka projekts atstās pozitīvu ietekmi uz jaunu darba vietu rašanos, ka projekta īstenošana stiprinās Baltijas valstu starptautiskās attiecības.

Salīdzinot pērn veiktās aptaujas un 2016. gadā iegūtos datus,  rezultātu analīze apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji daudz lielākā mērā  no Rail Baltica  īstenošanas saskata:

*pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku;

*darba tirgus attīstību;

* kaimiņvalstu attiecību stiprināšanu.

Identificētie ieguvumi personīgā/ indivīda līmenī apliecina, ka iedzīvotāji ir zinošāki un pārliecinātāki par to, Rail Baltica  dzelzceļa līnijas pakalpojums nākotnē tiks praktiski lietots un kļūs par vienu no ikdienā izmantotajiem pārvietošanās veidiem.

Savukārt, vērtējot ieguvumus personiskā indivīda līmenī, Latvijas iedzīvotāji domā:

* ceļošana ar Rail Baltica  būs ērta:

* ceļošana ar Rail Baltica būs droša;

*  ikdienā būs daudz vienkāršāk īstenot spontānu/neplānotu atpūtu. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

6.12.2018. Izsludināts konkurss Rail Baltica līnijas izbūves starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā būvuzraudzībai un būvekspertīzēm

6. decembrī Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājusi atklātu konkursu, lai nodrošinātu būvuzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Rail Baltica līnijas starptautiskajā dzelzceļa stacijas Rīgā, uzbēruma un jaunā tilta kompleksai apbūvei.

Atklātā konkursa „Inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumi projektā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve” uzvarētājam būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā, jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves ekspertīze, būvuzraudzība un būvniecības darbu kvalitātes kontrole.  Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, kas ietver sliežu infrastruktūras, tiltu, estakāžu, dažādu inženierkomunikāciju izbūvi, pretendentam iepirkuma līguma izpildē būs jānodrošina vairāku speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un attiecīgo būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista, būvdarbu kvalitātes vadītāja, darba aizsardzības speciālista,  jurista u.c., piesaiste.

Darba apjoms atbildīs pārbūves ietvaram:  visu Rīgas Centrālās stacijas sliežu ceļu, pasažieru platformu un uzgaidāmo telpu pārbūve, paplašinot staciju Rail Baltica vajadzībām un padarot to par multimodālu transporta termināli. Tajā ietilps arī jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu ar gājējiem un velosipēdistiem nodalītu piemērotu joslu būvniecība, kā arī dzelzceļa uzbēruma pie 13. janvāra ielas un Elizabetes ielas likvidācija, aizstājot to ar estakādi un radot brīvtelpas pilsētas infrastruktūras savienojumiem.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:Rail Baltica izbūve paver plašas iespējas pilnveidot galvaspilsētas centram pieguļošās teritorijas, kā arī vides un transporta pieejamību, lai beidzot Latvijā iedibinātu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kā iedzīvotāju mobilitātes pamatu. Tas ir sarežģītākais projekta objekts, jo darbi jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē, gan arī viens no vērienīgākajiem Latvijas otrās brīvvalsts laikā. Tāpēc būtiski, ka pasūtītāja rīcībā ir neatkarīgi un plašu nacionālo un starptautisku pieredzi ieguvuši būvspeciālisti, kuri uzraudzīs būvnieka darbu kvalitāti un atbilstību visām drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja  prasībām.”

Ņemot vērā projekta komplicētību, konkursantam izvirzītas augstas prasības. Tam ir jābūt reģistrētam Būvkomersantu reģistrā, kā arī katra gada finanšu neto apgrozījumam iepriekšējos 3 finanšu gados ir bijis jābūt vismaz 18 milj.eiro būvniecības līgumu inženiertehniskās uzraudzības jomā  un/vai būvprojektu ekspertīzes un/vai būvuzraudzības jomā, kā arī ir bijis pozitīvs pašu kapitāls 2017.gadā un likviditātes koeficients (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) uz 2017.gada 31.decembri ir bijis vismaz 1,00.

Arī tehniskajām un profesionālajām spējām ir jābūt augstā līmenī. Konkursa pretendentam iepriekšējo 5 gadu laikā jābūt pieredzei vismaz 1 dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 publiskas ēkas būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 tilta būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 publiskas transporta infrastruktūras būves apvienotā projektēšanas un būvdarbu (design & build) līguma inženiertehniskā uzraudzībā, kur uzraugāmo objektu kopējās būvdarbu izmaksas ir bijušas vismaz no 50 līdz 250 milj. eiro.


Konkursantu piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 4. februāris. Līguma izpildes laiks ir 119 mēneši.

   
Atgādināsim, ka šobrīd turpinās konkurss Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanai un būvdarbiem, kurā pēc tehnisko un finanšu piedāvājumu iesniegšanas konkurē personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”. Konkursa 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un  būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt pilsētai lielas Rīgas centra attīstības iespējas.

Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir  projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Vairāk informācijas: http://edzl.lv/, https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/

Papildus informācijai:
Dace Andersone,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
Attīstības un komunikācijas departaments
e-pasts:
dace.andersone@edzl.lv

3.12.2018. Divas starptautiskas apvienības konkurēs par Rail Baltica dzelzceļa stacijas pārbūves Rīgas centrā, tilta un uzbēruma projektēšanu un būvdarbiem

Rail Baltica starptautiskās dzelzceļa stacijas Rīgā, tilta un uzbēruma kompleksās apbūves projektēšanas un būvniecības tehniskos un finanšu piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti: personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”.  Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņems lēmumu, ar kuru no pretendentiem 2019. gada pirmajā ceturksnī tiks slēgts līgums, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors: „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksā apbūve ir Latvijas otrās simtgades vērienīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts. Tas  jau šobrīd veido jaunus būvniecības kompetences un kvalitātes standartus, vietējai būvspējai pievienojot apliecinošu starptautisku pieredzi. Jāatzīst, konkursa prasības pretendentiem ir ļoti augstas. Konkursa uzvarētāju izvēlēsimies tuvāko mēnešu laikā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu pēc tam, kad tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu atbilstība definētajām prasībām, veicamo darbu izmaksas un sasniedzamie kvalitātes rādītāji. Jau 2019. gada pirmajos mēnešos ar labākā piedāvājuma iesniedzēju plānots noslēgt līgumu par projektēšanas un būvniecības darbu izstrādi tuvāko divu gadu laikā, lai 2021. gadā varētu uzsākt būvdarbus.”

Personu apvienības „BESIX RERE GROUP” finanšu piedāvājuma cena (bez PVN) ir 430 538 203.00 EUR, bet personu apvienības „ITL Rail Baltica” – 545 454 000.00 EUR.

Personu apvienībā „BESIX RERE GROUP” apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Tās dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m²) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.

Personu apvienībā „ITL Rail Baltica” ietilpst Gulemark Agir Sanay Insaat ve Taahhut A.S. (Turcija), ASTALDI S.p.A. (Itālija), AS „LNK Industries” (Latvija), Ceļu būves firma SIA „BINDERS” (Latvija) un SIA „ARČERS” (Latvija).
Personu apvienības „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m²  lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.

Atgādināsim, ka Rail Baltica projekta realizētājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada  21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai.
Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Sacensību iepirkuma otrajā kārtā, kura tika izsludināta augustā, turpināja sešas starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā. Apvienībās bija iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Otrās kārtas dalībniekiem - sešām starptautiskām apvienībām – bija jāsagatavo iesniegšanai tehnisko piedāvājumu, pievienojot projektēšanas un būvdarbu izpildes laika grafiku, projektēšanas un būvdarbu veikšanas koncepciju, projekta organizācijas shēmu un aprakstu, videi draudzīgu būvdarbu veicināšanas aprakstu, darba aizsardzības programmu, vides aizsardzības programmu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.

Eiropas Dzelzceļa līnijas arī aktīvi skaidroja konkursa nosacījumus un prasības, klātienē konkursa dalībniekus iepazīstinot ar sarežģītām pārbūves vietām reālā vidē, kā arī konkursa iepirkuma komisija, uzklausot konkursantus, 1. oktobrī pieņēma lēmumu par konkursa termiņa pagarinājumu, papildus dodot sešas nedēļas, lai dotu iespēju konkursantiem  pilnvērtīgi sagatavoties piedāvājuma iesniegšanai decembrī.

Izprotot Rail Baltica  projekta sarežģītību starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā, Eiropas Dzelzceļa līnijas šajā konkursā pielietoja Latvijai inovatīvu pieeju – pusotra gada laikā tika sagatavota pilnvērtīga darba platforma, izdarot daļu no darbiem, kas būtu bijis jāveic konkursantiem. Platformā ietilpa: izstrādātā būvniecības iecere, tika saņemtas 3 būvatļaujas un no 15 institūcijām saņemtie tehniskie nosacījumi jau tika iestrādāti darba uzdevumā. Iepriekš izstrādāta skaidra arhitektoniskā vīzija, projektētājiem un būvniekam vairs nebija jārada jauns vizuālais tēls. Tāpat arī Eiropas Dzelzceļa līnijas novērsa pretrunas, lai nebūtu nesaskaņas starp dažādiem tehniskiem noteikumiem, ko izdod sadarbības partneri – Latvijas Dzelzceļš, Rīgas Domes institūcijas, Rīgas satiksme, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija u.c. Sagatavotā platforma tika izsniegta konkursantiem uz 1000 lpp., izslēdzot nepieciešamību veikt darbu no 0  punkta.

Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un  būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.

Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

31.10.2018. Sagatavots arhitektoniskais risinājums Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā “Rīga”

Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica  stacijai starptautiskajā lidostā “Rīga”.  Risinājumi tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres. Ar sagatavotajiem risinājumiem iepazinušies Eiropas Dzelzceļa līniju sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas(NVO): invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammāmuntētiem.lv” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam, starptautiskās lidostas „Rīga”” un Eiropas Dzelzceļa līniju vadība kopdarbībā izvēlēsies vizuāli atbilstošāko un funkcionāli labāko risinājumu.

Andris Linužs, Eiropas Dzelzceļa līnijas, valdes loceklis:

“Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.

Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība “PROSIV”(Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē.”

Ilona Līce, lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētāja:

”Lidosta ”Rīga” augstu novērtē EDzL un projektētāju atbildīgo pieeju Rail Baltica lidostas stacijas arhitektoniskā risinājuma meklējumos. Attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas. Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm.”

Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu.

Stacijas arhitektoniskie risinājumi ir bāzēti atšķirīgos konceptos.

Pirmais – kompaktums un saulesgaisma, iekļaujot dabas elementus, kur dominējošie fasādes elementi ir metāls un koks.

Otrais – cieša saikne ar dabu, koku ieskauto Baltijas jūru, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements.

Trešais – plašums, caurspīdīgums un gaisma, dominējošie elementi ir stikls un metāls.
 

Oktobra sākumā ar izveidotajiem risinājumiem iepazinās Eiropas Dzelzceļa līniju sadarbības partneri no nevalstisko organizāciju sektora: invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammām un tētiem” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Diskusijā piedalījās arī arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis

Jānis Dripe. Diskusijā par arhitektonisko risinājumu atzinību ieguva koncepts, kurš veido saikni ar dabu un atgādina par koka arhitektūras tradīcijām staciju vēsturē Latvijā.

Jānis Dripe, arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis:

“Stacijas ēka Rīgas centrā un pietura starptautiskajā lidostā būs kā divi tuvi radinieki – tie respektēs konkrētās vietas kontekstu, bet reprezentēs arī RailBaltica projekta augstos arhitektūras kvalitātes standartus un stilistiku. Iespējamais koka konstrukciju lietojums un lidostas stacijas fasādes plastikas uzsvērums, kas skaidri iezīmē apjoma centru un akcentē ieeju tuvojoties lidostai, ir viena laba projekta attīstības alternatīva.”

Jurģis Briedis, Apeirons, Vides pieejamības eksperts:

“Vērojot lidostas dzelzceļa stacijas ieceres, man ir pārliecība, ka šī būs moderna mūsu gadsimtam atbilstoša būve. Esmu pārliecināts, ka neatkarīgi no izvēlētā ieceres varianta, vides pieejamības risinājumi būs vismodernākie un progresīvākie.”

Inga Akmentiņa - Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja: 

“Stacija - līdz šim vārds Latvijas kontekstā man ir asociējies ar vietu, kur ģimene ar bērniem nav ne gaidīta, ne iederīga. Grūti, neērti, netīri. Taču, piedaloties sarunās par to, kas ir ģimenei ar bērniem draudzīga stacija un iepazīstoties ar piedāvātajiem risinājumiem Rail Baltica  stacijai starptautiskajā lidostā “Rīga”, ir sajūta un pārliecība, ka beidzot situācija mainīsies - piedāvātie risinājumi ir gaiši un mūsdienīgi, un sarunas par dažādām sabiedrības grupām piemērotu staciju turpināsies.”

Viesturs Silenieks, Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs:

“Es atbalstu koka variantu, jo Latvijai ir tomēr jāiezīmējas pasaulē kā valstij ar zaļo domāšanu, zaļu pieeju risinājumiem, izceļot ilgtspējīgu attīstību. Stacijai, kura atrodas starptautiskajā lidostā, ir jābūt kā Latvijas vizītkartei. Svarīgi, lai būvniecībā maksimāli tiktu izmantoti vietējie materiāli. Tas ne tikai ir pienesums valsts ekonomikai, bet arī simbolizē un pastiprina domu, ka šī ir Latvija. Būtiski, ka stacijas projektā tiek iekļauta  mūsdienīga attieksme, kas nozīmē, ka jābūt ievērotām energoefektivitātes prasībām un augstiem tehnoloģiju risinājumiem (piemēram saules paneļi, kuri nodrošina enerģiju stacijai), kas savienoti ar tik mūsdienīgām un cilvēcīgām lietām, kā velotransporta infrastruktūra, elektrisko velosipēdu uzlādes iespējas un kravas velosipēdu novietnes”.

Māris Kalējs, “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis:

“Atbalstu risinājumu, kurā izmantots koks kā žalūzija un ovālā ieejas forma sacaucas ar Rīgas centrālo staciju. Svarīgi arī, ka tas ir viegli kopjams un mazāk nepieciešama telpu apsildīšana, kas rezultēsies mazākās uzturēšanas izmaksās nākotnē. Jebkurā gadījumā svarīgi, lai pirmā ēka, ko ierauga, tuvojoties lidostai, ir “wow”, nevis parasta kantaina kaste.”

Fona informācija:

Šī gada 20. martā svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)).

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot  arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver piecas Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir  projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Vairāk informācijas:
http://edzl.lv/
https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

3.10.2018.Publisks spiediens nelīdzēs, būs jāstrādā

Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina uzņēmējus netērēt laiku publiska spiediena izdarīšanai, lai panāktu sev vēlamus, komfortus konkursa termiņa pagarinājumus Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkumā. Kopš 2017. gada uzņēmēji ir radījuši kvalitatīvu pamatu projekta realizācijai, izveidojot augsti kvalificētas starptautiskas apvienības un kvalificējušies dalībai otrajā kārtā. Savukārt Eiropas Dzelzceļa līnijas jau ir izdarījušas daļu no darbiem, kas būtu jāveic konkursantiem.

Izprotot Rail Baltica Centrālās stacijas projekta sarežģītību, Eiropas Dzelzceļa līnijas šajā konkursā pielieto Latvijai inovatīvu pieeju – konkursantiem sagatavota pilnvērtīga darba platforma, izdarot daļu no darbiem, kas būtu jāveic konkursantiem.

Platformā ietilpst: izstrādātā būvniecības iecere, saņemtas 3 būvatļaujas un no 15 institūcijām saņemtie tehniskie nosacījumi jau iestrādāti darba uzdevumā. Iepriekš izstrādāta skaidra arhitektoniskā vīzija, projektētājiem un būvniekam vairs nav jārada jauns vizuālais tēls. Tāpat arī Eiropas Dzelzceļa līnijas ir novērsušas pretrunas, lai nebūtu nesaskaņas starp dažādiem tehniskiem noteikumiem, ko izdod sadarbības partneri – Latvijas Dzelzceļš, Rīgas Domes institūcijas, Rīgas satiksme, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija u.c. Sagatavotā platforma izsniegta konkursantiem uz 1000 lpp, izslēdzot nepieciešamību veikt darbu no 0 punkta.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līniju Projektu ieviešanas departamenta direktors:

“Ir saprotams būvnieku satraukums, jo Latvijā nav prakses tik sarežģītu uzdevumu veikšanā, tāpēc Eiropas Dzelzceļa līnijas izdarīja daļu darba, kas būtu jādara konkursantiem. Notiek aktīvs darbs, skaidrojot nosacījumus un prasības, klātienē iepazīstinot ar sarežģītām pārbūves vietām vidē. Tā mērķis – dot iespēju konkursantiem  pilnvērtīgi sagatavoties tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai decembrī. Konkursa Iepirkuma komisija, uzklausot konkursantus, pieņēma arī lēmumu par termiņa pagarinājumu un 1. oktobrī sešas starptautiskās apvienības saņēma informāciju par iepirkumu komisijas lēmumu – termiņa pagarinājums, papildus dodot sešas nedēļas.”

Fona informācija: Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un  būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

22.08.2018. Rail Baltica projekta īstenošanas procesā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība

Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) 22. augustā parakstīja sadarbības memorandu par sadarbību projekta Rail Baltica realizēšanai Rīgas pilsētas teritorijā ar četrām nevalstiskām organizācijām (NVO):  invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”, apvienību „Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizāciju „Mammām un tētiem” un „Latvijas Riteņbraucēju apvienību”.

Parakstītā memoranda mērķis ir,  kopīgi sadarbojoties, izveidot Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē,  veicinot sabiedriskā labuma palielināšanu projektā un apkārtējā pilsētvidē.
Saskaņā ar noslēgto memorandu, paredzēts, ka EDZL, realizējot Rail Baltica projektu Rīgā, sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, uzklausot minēto NVO viedokli un ieteikumus par ģimenei ar maziem bērniem, riteņbraucējiem, cilvēkiem ar invaliditāti  piemērotu, ērtu un atbalstošu vidi un nepieciešamajiem infrastruktūras risinājumiem Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Starptautiskās lidostas „Rīga” posmu realizācijā.
Memorands arī paredz, ka NVO pēc uzaicinājuma varēs piedalīties darba grupās un publiskās diskusijās, kuras vērstas uz ērtas mobilitātes, publiskās ārtelpas, vides pieejamības un universālā dizaina, gājēju un velobraucēju infrastruktūras attīstību, kā arī citām ar pilsētvidi saistītām jomām.
Sadarbība ar memorandu parakstījušām NVO notiek bezatlīdzības kārtībā.

Andris Linužs, Eiropas Dzelzceļa Līnijas valdes loceklis:

„Saskatīt un izmantot visas Rail Baltica radītās iespējas ir tuvāko gadu uzdevums. Arī sabiedrībai ir jāiedziļinās un jāizprot, lai no vēlmēm nonākam līdz vēlamiem risinājumiem. Konstruktīvs dialogs ir ceļš uz rezultātu.”

Mihails Simvulidi, apvienības „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētāja vietnieks:

Rail Baltica projekts sniedz unikālu iespēju Rīgas centrā izveidot ne tikai nozīmīgu transporta mezglu, bet arī patlaban nepievilcīgo Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, tirgus un autoostas apkārtni pārveidot par Rīgas iedzīvotājiem un viesiem draudzīgu, pievilcīgu, mūsdienu pilsētvides prasībām atbilstošu vietu. Cilvēkiem draudzīga pilsētvide un ērtas mobilitātes iespējas mūsdienās ir nozīmīgs pilsētas attīstības un konkurētspējas faktors. Laba, kvalitatīva publiskā ārtelpa, vides pieejamība dažādām sabiedrības grupām, iespējas droši un ērti pilsētā pārvietoties gājējiem un velobraucējiem arvien vairāk nosaka pilsētas iespējas piesaistīt iedzīvotājus. Tādēļ ļoti svarīgi Rail Baltica projekta izstrādē un realizācijas gaitā iesaistīt tos, kas izveidoto ikdienā lietos. Memoranda parakstīšana ir labs sabiedrības iesaistes piemērs arī citu infrastruktūras projektu īstenotājiem gan Rīgā, gan citur Latvijā.”

Jurģis Briedis, invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts:
„Viena no Eiropas vērtībām ir brīva pārvietošanās, kas cilvēkiem ar invaliditāti ir apgrūtināta. Iesaistoties šajā projektā un kopā strādājot, vēlamies izveidot tādu vidi, lai cilvēkiem ar invaliditāti radītu jaunas iespējas pārvietoties un būt brīviem.”

Inga Akmentiņa – Smildziņa, SIA „Mammām un tētiem” valdes locekle:
„Mūsu interese, iesaistoties dzelzceļa projektā ir, lai stacija un vilciens kļūtu vecākiem ar maziem bērniem patiesi draudzīgs - ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jāatzīstas, ka ar vilcienu esmu pārstājusi braukt drīz pēc tam, kad kļuvu par mammu. Kad vienam bērnam bija trīs gadi un otrs gulēja ratos, ar draudzeni izdomājām doties uz jūru ar vilcienu. Es to nevienam nenovēlu. Viens pats cilvēks ratus vilcienā nemaz nevar iecelt! Un tās bezgalīgās kāpnes, kas ved uz peroniem! Es saprotu, ka jaunās stacijas būs gatavas tad, kad maniem bērniem, iespējams, jau būs pašiem savi bērni. Taču ir jāiet uz priekšu, un mēs, Mammamuntetiem.lv, jūtamies pagodināti, ka esam aicināti iesaistīties konsultantu statusā.
Ar „bērniem draudzīgu” es saprotu ne tikai tādu staciju, kurā ērti ir pārvietoties ar ratiem. Tā ir stacija, kur ir tīrs, kur darbinieki ģimenēm ar bērniem smaida un ir gatavi ar prieku palīdzēt, kur darbinieki ne tikai prot, bet arī vēlas pateikt „paldies” un „lūdzu”. Tur vide un atmosfēra ir veidota tā, lai būtu rosinoša palīdzēt viens otram, ja nepieciešams. Lai tualetes būtu ne tikai tīras, bet arī pietiekami plašas, lai tajā var iestumt arī bērnu ratus.”

Sešas starptautiskas apvienības saņem uzaicinājumu iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanai un būvdarbiem

Eiropas Dzelzceļa līnijas  starptautiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” 2. kārtas dalībniekiem – sešām starptautiskām apvienībām - sagatavojušas darba uzdevumu, aicinot apvienības iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus.  Otrajā kārtā piedalīsies augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
„Lai sagatavotu iepirkuma otrās kārtas -  kopumā vairāk nekā 800 lappušu apjomīgu dokumentāciju – esam saņēmuši 15 institūciju kā VAS Latvijas dzelzceļš, Rīgas domes Satiksmes departaments, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, SIA Rīgas satiksme, AS Sadales tīkls, AS Rīgas starptautiskā autoosta, AS Rīgas siltums u.c. tehniskos noteikumus.
Lai nodrošinātu starptautiskās žūrijas izvēlētā meta ieceres realizāciju, ar meta  autoru PLH Arkitekter ir noslēgts līgums par tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves būvprojekta izstrādei. PLH uzraudzību turpinās arī visu projektēšanas laiku.”

Pretendentiem līdz šī gada beigām būs jāsagatavo iesniegšanai tehnisko piedāvājumu, pievienojot projektēšanas un būvdarbu izpildes laika grafiku, projektēšanas un būvdarbu veikšanas koncepciju, projekta organizācijas shēmu un aprakstu, videi draudzīgu būvdarbu veicināšanas aprakstu, darba aizsardzības programmu, vides aizsardzības programmu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.

Tāpat no pretendentiem tiek gaidīts finanšu piedāvājums, kas ietver pilnīgi visas izmaksas, kuras ir nepieciešamas un pietiekamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkuma līguma izpildi.  
Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un  būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.  

Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada  21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem bija nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, veidojot vietējo un starptautisko uzņēmumu apvienības, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Iepirkuma prasības tika izvirzītas atbilstoši augstas kvalitātes standartiem, prasot kandidātiem apliecināt to ar iegūto pieredzi, tai skaitā - prasības kandidātu pieredzei elektrificētas dzelzceļa līnijas pārbūvē, jaunu transporta satiksmei paredzētu tiltu un multimodāla pasažieru transporta mezgla  projektēšanā un būvdarbu izpildē. Tāpat kandidātiem tika noteikta prasība: pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt pieredzei projektēšanā, kas iegūta pēdējo 5 gadu laikā, un pieredzei būvdarbu izpildē, kas iegūta pēdējo 7 gadu laikā.

Jau ziņojām, ka aprēķinātās šī projekta izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.

Informācijai par sešām starptautiskajām apvienībām:

  • Piegādātāju apvienība „BASA” (AS „BMGS” (Latvija); AS „A.C.B.” (Latvija); SIA „STRABAG” (Latvija); SIA „AECOM Baltics” (Latvija)).

Piegādātāju apvienībā „BASA” ietilpst AECOM speciālisti, kuri piedalījušies Vaterlo (Waterloo) dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektā, palielinot stacijas caurlaidības spēju sastrēgumstundās par 30%. Šī stacija ir noslogotākā stacija Lielbritānijā ar aptuveni 100 miljonu pasažieru apgrozījumu 2017. gadā. Savukārt Strabag ir veicis būvdarbus Polijā, Katovices (Katowice) dzelzceļa stacijā, modernizējot staciju, izveidojot multimodālus risinājumus ar autoostu, palielinot platību līdz 200 000 m2, kā arī pazemes savienojumus ar Katovices pilsētas centru. Katovices stacija pēc tās rekonstrukcijas ir ne tikai modernākā dzelzceļa stacija Polijā, bet arī tā ir saņēmusi Centrālās un Austrumeiropas gada būves balvu 2014. gadā.
 

  • Personu apvienība AB „Kauno tiltai” (Lietuva); „Comsa” S.A.U. (Spānija); „Trakcja PRKil” Spolka akcyjna (Polija); UAB „Geležinkelio tiesimo centras” (Lietuva); SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” (Latvija).

Personu apvienības AB „Kauno tiltai” viens no projektēšanas pieredzi apliecinošiem projektiem ir Spānijas Valensijas dzelzceļa arteriālā tīkla jaunās rietumu daļas ass projekta izstrāde: veikta ātrvilciena dzelzceļa līnijas 16 km projekta izstrāde, ievērojot nosacījumu, ka būvdarbu laikā vilcienu satiksme netiek traucēta. Savukārt vērienīgi būvdarbi īstenoti Polijā, dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pievadceļu izbūvē Dzjaldovo (Działdowo) apgabalā. Būvdarbu ietvaros veikti dzelzceļa līnijas rekonstrukcijas darbi, t.sk., 13,6 km kontakttīklu izbūve, būvdarbi dzelzceļa stacijā Ilovo (Iłowo) ar 2 galvenajiem un 4 papildu  ceļiem un 7 sānu sliežu ceļiem.
 

  • Piegādātāju apvienība „Acciona Mostostal Skonto Būve” (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal  Warszawa S.A. (Polija); SIA „Skonto Būve” (Latvija)).

Piegādātāju apvienība „Acciona Mostostal Skonto Būve” īstenojusi darbus 32 km garas dzelzceļa ātrumgaitas līnijas projektēšanā un būvniecībā posmā Villaverde de Medina – Villafranca de Duero, kurā vilcieni attīsta ātrumu līdz 350 km/h. Kā arī vienas no galvenajām Madrides dzelzceļa satiksmes stacijām Chamartin ziemeļu daļas pārbūvi, kurā vienkopus satiekas piepilsētas, tālsatiksmes dzelzceļa līnijas un arī pilsētas metro.
 

  • Personu apvienība „BESIX RERE GROUP” (N.V. BESIX S.A. (Beļģija); SIA „RERE BŪVE” (Latvija)).

Personu apvienību „BESIX RERE GROUP” dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m2) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.

  • Personu apvienība „ITL Rail Baltica” (Gulemark Agir Sanay Insaat ve Taahhut A.S. (Turcija); ASTALDI S.p.A. (Itālija); AS „LNK Industries” (Latvija); Ceļu būves firma SIA „BINDERS” (Latvija); SIA „ARČERS” (Latvija)).

Personu apvienību „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m2  lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.

  • Piegādātāju apvienība „COPISA – BASQUE – UPB – Tilts” (AS „UPB” (Latvija); SIA „Tilts” (Latvija); COPISA CONSTRUCTORA PIRENAICA, S.A. (Spānija);  ALTUNA Y URIA S.A. (Spānija); CYCASA, S.A. (Spānija); LAGUNKETA SOCIEDAD ESTUDIOS Y SERVICIOS PARA LA CONSTRUCION, S.A. (Spānija)).

Piegādātāju apvienība „COPISA – BASQUE – UPB – TILTS” apvieno plašu pieredzi lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu projektēšanā un realizācijā Latvijā, Skandināvijā, Eiropā un pasaulē. Kā dažus no ievērojamākajiem projektiem apvienības pieredzē var minēt Barselonas metro būvniecību un Spānijas lielāko dzelzsbetona dzelzceļa tiltu pār Tajo upi.


Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Interaktīvā pieredze - Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas vīzija - ikvienam interesentam ir aplūkojama www.edzl.lv sadaļā Centrālās stacijas vīzija:
http://edzl.lv/lv/noderiga-informacija/fullscreen-interaktiva-pieredze

Medijiem video lietošanaiRail Baltica Centrālās stacijas vīzija video:
https://www.youtube.com/watch?v=wSSuXNwVNfk&feature=youtu.be

Papildu informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
tālr.: 29264403

Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina ar cieņu izturēties pret Rail Baltica trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām!

Atrakta un izpostīta Rail Baltica trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca, kuru atklāja un medijiem un sabiedrībai 27. jūnijā prezentēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti.

“Turpinot darbu Ķekavas novadā, braucām mērīt kara laika ierakumus un konstatējām vandālismu. Zemnīcu, kuru plānojām rekomendēt tālākai izpētei, šajās dienās mantrači ir atrakuši un izpostījuši,” stāsta Inga Doniņa, Latvijas vēstures institūta speciāliste.

“Aicinām ar cieņu izturēties pret Rail Baltica trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām. Arī turpmāk vēlamies atklāti informēt sabiedrību par darbu norisi Rail Baltica trases izveidē. Informācijai jākalpo vērtību radīšanai nevis to postīšanai. Mantkārīgiem racējiem te nav ko darīt!  Tas ir mūsu kopējais kultūrvēstures mantojums,” norāda Rita Voronkova, Rail Baltica ieviesēja Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas – sabiedrisko attiecību vadītāja. 

Viens no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš komentē: „Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības mūsu pētītajā Rail Baltica Centrālās daļas posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres.”

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo braukšanas ātrumu 234 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Apzināts kultūrvēsturiskais mantojums Rail Baltica trases centrālajā daļā

Rail Baltica trases centrālajā daļā pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi. Vērienīgajā izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot  teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā. Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos. Apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā. Secināts – kultūrvēsturiskās vērtības nav apdraudētas. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases  būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā.  

Valdis Bērziņš, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs:

“Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības mūsu pētītajā posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres. Kultūrvēsturisko liecību apzināšanas ietvaros tiek uzmērītas trases joslā esošo aizsargbūvju paliekas, bet pirms dzelzceļa būvniecības būs nepieciešams ar arheoloģiskām metodēm sīkāk izpētīt šos objektus.

Mežā pie Ķekavas atklāta vēsturisko laiku darvas dedzināšanas vieta – svarīga liecība par šo seno rūpalu, kas mežainos apvidos senāk bija nozīmīgs ienākumu avots. Trauku lauskas un citi priekšmeti, kas liecina par apdzīvotību agrākos gadsimtos, atrasti pie senā Rolbuškroga (kur tagad Rīgas apvedceļš krustojas ar Rīgas-Jelgavas šoseju), kā arī bijušās Rigmaņa muižas vietā (uz Dienvidiem no tagadējās lidostas „Rīga”).”

Baiba Eglāja, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja:

“Būtiska informācija tika iegūta pie Sakaiņu pilskalna. Rail Baltica trase virzās gar tā ziemeļrietumu-rietumu pusi. Apzinot Rail Baltica trasi un veicot zondējumus gar pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāji, zondāžās atklājās iespējamas, vāji izteiktas kultūrslāņa pazīmes, tāpēc pētnieki nolēma veikt skatrakumus. Trijos no astoņiem veiktajiem skatrakumiem tieši zem velēnas konstatēja vāji izteiktu kultūrslāni, kurā fiksēti deguši akmeņi, dažāda izmēra oglītes, kā arī, šķiet, māla apmetuma fragments. Iegūtās liecības ļauj secināt, ka pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāje ir bijusi apdzīvota un saimnieciski izmantota, iespējams, te atradusies senpilsēta. Tāpēc pētnieki rekomendēs vietas papildus izpēti pirms būvniecības.

Daudzviet tika konstatētas dažāda rakstura 1. un 2. pasaules kara liecības. Piemēram, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Sakaiņu pilskalna atrodas intensīvas 1. pasaules kara vācu aizmugures pozīcijas ar sabrukušām blindāžu vietām, savukārt 1,8 km tālāk vairāki liela izmēra krāteri, kas radušies no artilērijas šāviņiem, šķiet, ilgstoši apšaudot tur lokalizētu armijas nometni. 2. pasaules kara ierakumi un blindāžu jeb zemnīcu vietas īpaši augstā koncentrācijā bija vērojama nelielā posmā abpus šosejai A4 un Mazās Juglas labo krastu, kā arī mežos abpus Misas upei Baldones novadā. Ierakumu lielāko daļu veidoja viena cilvēka aizsardzībai raktas individuālās strēlnieku ligzdas un tikai atsevišķos gadījumos 5-15 m gari vienlaidu tranšeju posmi. Ierakumus Mazās Juglas apkaimē veidojuši sarkanarmieši 1944. gada oktobra sākumā, pirms ofensīvas Rīgas virzienā. Savukārt Misas upes apkārtnē ierakumu līnijas iezīmēja gan vācu, gan krievu armijas pozīcijas 1944. g. augusta kauju laikā Bauskas virzienā.

Trases apzināšanas laikā ir būtiski fiksēt arī šādas militārās vēstures liecības, jo tās ne tikai var sniegt papildus informāciju par kara procesu praktisko norisi, bet arī palīdzēt iezīmēt tās teritorijas, kuras pirms dzelzceļa līnijas ierīkošanas darbiem noteikti ir jāapseko sapieriem.”

Veicot izpēti, vispirms tika apzinātas arhīvu ziņas par vēsturiskām vietām un arheoloģiskiem atradumiem katrā trases posmā. Tālāk, ar mērķi „uztaustīt” arheoloģiski nozīmīgās vietas, kas liecinātu par apdzīvotību vai apbedījumiem senatnē, visa trase tiek rūpīgi pārbaudīta dabā, pārstaigājot arī ar metāldetektoru un ik pēc 50 metriem veicot zondējumu ar rokas zondi. Vietās, kur atrastas iespējamas arheoloģiskas liecības, veikti nelieli skatrakumi, lai precizētu konstatēto objektu raksturu un aizņemto teritoriju. Izpētē kopā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” piedalās arī SIA “Archeo” un  SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheologi.

Jau ziņojām, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc atklāta konkursa noslēdza vispārīgo vienošanos ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti Rail Baltica  Latvijas posma trases nodalījuma joslā.

Abiem pretendentiem tika piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurē, piedāvājot zemāko cenu. Darbs tika uzsākts 2017. gadā un to plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Sešas starptautiskas apvienības sacentīsies par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem

Plašsaziņas līdzekļiem

22.05.2018.

Sešas starptautiskas apvienības sacentīsies par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem


Projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pabeidzis starptautiskā publiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” pretendentu kvalifikācijas izvērtēšanu. Sacensību par Rail Baltica Rīgas pasažieru stacijas (turpmāk - Centrālā stacija), tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā. Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Projektu ieviešanas departamenta direktors: “Šis patiesi ir sarežģītākais objekts, jo darbi jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē. Iepirkuma uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un  būvdarbi. Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība un mobilitāte. Tiks ieviesta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: dzelzceļa tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus.  Renovējot Centrālās stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Kā ieguvums jāvērtē modernizētas infrastruktūras izbūve, kas būs saudzīga apkārtējai videi. Vienlaikus Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.”

Pēc kandidātu iesniegto pieteikumu izvērtēšanas iepirkuma komisija 2018. gada  maijā, pamatojoties uz veiktās kandidātu atlases rezultātiem,  pieņēmusi lēmumu uzaicināt dalībai iepirkuma otrajā kārtā sešas starptautiskas apvienības:

  • Piegādātāju apvienību „BASA” (AS „BMGS” (Latvija); AS „A.C.B.” (Latvija); SIA „STRABAG” (Latvija); SIA „AECOM Baltics” (Latvija)).

Piegādātāju apvienībā „BASA” ietilpst AECOM speciālisti, kuri piedalījušies Vaterlo (Waterloo) dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektā, palielinot stacijas caurlaidības spēju sastrēgumstundās par 30%. Šī stacija ir noslogotākā stacija Lielbritānijā ar aptuveni 100 miljonu pasažieru apgrozījumu 2017. gadā. Savukārt Strabag ir veicis būvdarbus Polijā, Katovices (Katowice) dzelzceļa stacijā, modernizējot staciju, izveidojot multimodālus risinājumus ar autoostu, palielinot platību līdz 200 000 m2, kā arī pazemes savienojumus ar Katovices pilsētas centru. Katovices stacija pēc tās rekonstrukcijas ir ne tikai modernākā dzelzceļa stacija Polijā, bet arī tā ir saņēmusi Centrālās un Austrumeiropas gada būves balvu 2014. gadā.
 

  • Personu apvienību AB „Kauno tiltai” (Lietuva); „Comsa” S.A.U. (Spānija); „Trakcja PRKil” Spolka akcyjna (Polija); UAB „Geležinkelio tiesimo centras” (Lietuva); SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „IGATE”” (Latvija).

Personu apvienības AB „Kauno tiltai” viens no projektēšanas pieredzi apliecinošiem projektiem ir Spānijas Valensijas dzelzceļa arteriālā tīkla jaunās rietumu daļas ass projekta izstrāde: veikta ātrvilciena dzelzceļa līnijas 16 km projekta izstrāde, ievērojot nosacījumu, ka būvdarbu laikā vilcienu satiksme netiek traucēta. Savukārt vērienīgi būvdarbi īstenoti Polijā, dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pievadceļu izbūvē Dzjaldovo (Działdowo) apgabalā. Būvdarbu ietvaros veikti dzelzceļa līnijas rekonstrukcijas darbi, t.sk., 13,6 km kontakttīklu izbūve, būvdarbi dzelzceļa stacijā Ilovo (Iłowo) ar 2 galvenajiem un 4 papildu  ceļiem un 7 sānu sliežu ceļiem.
 

  • Piegādātāju apvienību „Acciona Mostostal Skonto Būve” (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal  Warszawa S.A. (Polija); SIA „Skonto Būve” (Latvija)).

Piegādātāju apvienība „Acciona Mostostal Skonto Būve” īstenojusi darbus 32 km garas dzelzceļa ātrumgaitas līnijas projektēšanā un būvniecībā posmā Villaverde de Medina – Villafranca de Duero, kurā vilcieni attīsta ātrumu līdz 350 km/h. Kā arī vienas no galvenajām Madrides dzelzceļa satiksmes stacijām Chamartin ziemeļu daļas pārbūvi, kurā vienkopus satiekas piepilsētas, tālsatiksmes dzelzceļa līnijas un arī pilsētas metro.
 

  • Personu apvienību „BESIX RERE GROUP” (N.V. BESIX S.A. (Beļģija); SIA „RERE BŪVE” (Latvija)).

Personu apvienību „BESIX RERE GROUP” dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m2) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.

  • Personu apvienību „ITL Rail Baltica” (Gulemark Agir Sanay Insaat ve Taahhut A.S. (Turcija); ASTALDI S.p.A. (Itālija); AS „LNK Industries” (Latvija); Ceļu būves firma SIA „BINDERS” (Latvija); SIA „ARČERS” (Latvija)).

Personu apvienību „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m2  lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.

  • Piegādātāju apvienību „COPISA – BASQUE – UPB – Tilts” (AS „UPB” (Latvija); SIA „Tilts” (Latvija); COPISA CONSTRUCTORA PIRENAICA, S.A. (Spānija);  ALTUNA Y URIA S.A. (Spānija); CYCASA, S.A. (Spānija); LAGUNKETA SOCIEDAD ESTUDIOS Y SERVICIOS PARA LA CONSTRUCION, S.A. (Spānija)).

Piegādātāju apvienība „COPISA – BASQUE – UPB – TILTS” apvieno plašu pieredzi lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu projektēšanā un realizācijā Latvijā, Skandināvijā, Eiropā un pasaulē. Kā dažus no ievērojamākajiem projektiem apvienības pieredzē var minēt Barselonas metro būvniecību un Spānijas lielāko dzelzsbetona dzelzceļa tiltu pār Tajo upi.

Šobrīd iepirkuma komisija turpina darbu pie starptautiskā publiskā iepirkuma 2. kārtas dokumentācijas sagatavošanas. Otrās kārtas ietvaros kandidātiem pēc uzaicinājuma saņemšanas būs jāiesniedz tehniskie un finanšu piedāvājumi iepirkuma līguma izpildei. Otrās kārtas uzsākšana plānota šī gada otrajā pusē, līguma slēgšana ar izpildītāju – 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.  

Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada  21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem bija nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, veidojot vietējo un starptautisko uzņēmumu apvienības, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Iepirkuma prasības tika izvirzītas atbilstoši augstas kvalitātes standartiem, prasot kandidātiem apliecināt to ar iegūto pieredzi, tai skaitā - prasības kandidātu pieredzei elektrificētas dzelzceļa līnijas pārbūvē, jaunu transporta satiksmei paredzētu tiltu un multimodāla pasažieru transporta mezgla  projektēšanā un būvdarbu izpildē. Tāpat kandidātiem tika noteikta prasība: pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt pieredzei projektēšanā, kas iegūta pēdējo 5 gadu laikā, un pieredzei būvdarbu izpildē, kas iegūta pēdējo 7 gadu laikā.

Jau ziņojām, ka aprēķinātās šī projekta izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.

Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas un tilta VĪZIJU, pēc kuras jāvadās projektētājiem un būvniekiem, skatīt šeit
Video skatāms arī EDZL mājas lapā šeit


Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējumu no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai: 
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Parakstīts Baltijā pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums

20. martā svinīgā pasākumā parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)).

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot  arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.


Andris Linužs, „Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDZL) valdes loceklis: „Tas būs pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts Latvijā, kā arī kopš 1937. gada – pirmais jaunas pasažieru stacijas būvprojekts. Projektu realizējot, būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā komercdarbības nepārtrauktība. Tas prasīs būvdarbu izsvērtu plānošanu, jo starptautiskajā lidostā „Rīga” vienlaikus norisināsies vairāki vērienīgi projekti: līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.” A. Linužs piebilst, ka šis, pirmais Baltijā noslēgtais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ir veiksmīgs EDZL, Satiksmes ministrijas, lidostas „Rīga” un triju Baltijas valstu kopuzņēmuma „RB Rail” kopdarbs.

Starptautisks konkurss „Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” tika izsludināts 2016. gada 4. novembrī, kas nodrošināja vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem pretendentiem, un tajā bija iespējas piedalīties gan atsevišķiem uzņēmumiem, gan uzņēmumu veidotām personu apvienībām. Starptautiskā konkursā par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība „PROSIV”, kurai 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.  Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro.
 

Ilona Līce, starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētāja: „Moderna un mūsdienīga lidosta nav iedomājama bez savienojuma ar dzelzceļa tīklu. Rīgas lidostai, kas attīstās aizvien straujāk un apkalpo aizvien vairāk pasažieru (2017.gadā jau vairāk nekā 6 miljonus), šis elements līdz šim ir būtiski trūcis. Rail Baltica izbūve atbilst lidostas ilgtermiņa attīstības redzējumam, jo stiprinās Rīgas lidostas kā Baltijas galvenā transporta mezgla lomu un uzlabos Latvijas savienojamību ar citām Eiropas Savienības valstīm, paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā, kā arī sniegs papildus ērtības pasažieriem nokļūšanai no lidostas uz pilsētu.”

Baiba Rubesa, a/s „RB Rail” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore: „Šis ir pirmais Rail Baltica Globālā projekta parakstītais būvprojektēšanas līgums Baltijas valstīs. Novērtējam EDZL ieguldīto lielo darbu konkursa  procesa organizēšanā, kur gūtā pieredze un atziņas tiek izmantotas visa projekta ietvaros. Rail Baltica stacija lidostā „Rīga” ir viena no divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām Latvijā, kas turklāt tiek ieviesta ciešā sasaistē ar lidostas attīstības projektiem. Rail Baltica ātrgaitas vilciena integrācija ar lidostas infrastruktūru sniedz visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu 21.gadsimtam atbilstošus intermodālos savienojumus, tādēļ projekta vārdā vēlos pateikties lidostas kolēģiem par līdzšinējo sadarbību, kas nākotnē tikai nostiprināma kopīgā darbā pie lietotājiem izdevīgāko risinājumu definēšanas un ieviešanas. Apsveicam būvprojektētāju ar gūto uzvaru, kas nāk ciešā sasaistē arī ar lielu atbildību – būt pirmajam, projektējot ilgtspējīgu objektu Baltijas simtgades projektā. Šodien parakstītais līgums vēlreiz apliecina, ka Rail Baltica projekts sper arvien lielākus soļus projekta brieduma virzienā: būvprojektēšanas fāze uzsākas ar pilnu spēku.”

Uldis Augulis, Latvijas Republikas Satiksmes ministrs: „Izaugsmes atslēga ir mobilitāte, ko nodrošinām ar Rail Baltica projektu, radot jaunu dzelzceļa infrastruktūru Latvijā. Jaunas dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegs jaunas pārvietošanās iespējas, ceļojot Baltijā un Eiropā.

Rail Baltica stacijas un pamattrases projektēšana Starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā ir komplicēts uzdevums, ar kādu Latvijā līdz šim vēl neesam saskārušies. Tāpēc jo vairāk esmu gandarīts, ka starptautiska konkursa rezultātā izdevies piesaistīt projektētāju komandu no Latvijas, Itālijas un Slovākijas ar nepieciešamo pieredzi un zināšanām gan par Eiropas platuma dzelzceļa projektēšanu, gan nacionālajām prasībām.

Rail Baltica projektam ir izvirzīti ambiciozi termiņi, tāpēc svarīgi, lai visas iesaistītās puses – projektētāji, pasūtītājs, triju Baltijas valstu kopuzņēmums „RB Rail”, Starptautiskā lidosta „Rīga”, citu komunikāciju turētāji, Mārupes un Rīgas pašvaldības sadarbotos, pāri individuālajām interesēm izvirzot kopējā mērķa sasniegšanu.

Esmu pārliecināts, ka efektīva sadarbība, profesionalitāte, smags darbs un neatlaidība rezultēsies jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa un dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu Rīga izbūvē. Tas uzlabos Latvijas sasniedzamību, veicinās lidostas attīstību un stiprinās galvenā tirgus līdera Baltijā pozīciju.

Ar valdības, Saeimas un ES politisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica projekts mūs ievedīs jaunā simtgadē, kurā mēs vairs nebūsim transporta „sala”, bet daļa no kopējās Eiropas transporta sistēmas un nozīmīgs partneris pasažieru un kravu pārvadājumos Austrumu - Rietumu un Dienvidu – Ziemeļu virzienos.”

Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Prezentācijas no svinīgā pasākuma pieejamas šeit
 

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Lidostas “Rīga” jauno pasažieru apkalpošanas kompleksu vēlas projektēt starptautiski arhitektu biroji. “Rail Baltica” lidostas stacija tuvojas projektēšanas fāzei

Konkursā par starptautiskās lidostas “Rīga” jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu – “Rail Baltica” staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti.

Lidostas “Rīga” jauno pasažieru termināli vēlas projektēt pasaulslaveni lidostu arhitekti

Starptautiskajā konkursā par lidostas “Rīga” jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs “Zaha Hadid Architects”, kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs “Nordic - Office of Architecture”. Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Arī konkursa pieteikumu iesniegušajā kopuzņēmumā “AREP-SETEC-R” sadarbojas Francijas un Latvijas kompānijas. Francijas transporta un pilsētplānošanas uzņēmums AREP izstrādājis projektus daudziem transporta mezgliem un dzelzceļa stacijām visā pasaulē, tostarp Nicas lidostas 2.termināla paplašinājuma projektu.

Piegādātāju apvienības “Aecom RIX Terminal Expansion Joint Venture” vadošais uzņēmums ir globālā korporācija AECOM. Uzņēmuma pieredzē ir daudzi izcili projekti, tostarp Etiāda (Etihad) torņi Apvienotajos Arābu Emirātos, Losandželosas starptautiskās lidostas modernizācija, Kenedija Starptautiskās lidostas attīstības plānošana un citi.

Piegādātāju apvienība “ONE WORKS, SINTAGMA, VEKTORS” apvieno Itālijas un Latvijas uzņēmumus. Itālijas uzņēmums “Sintagma” specializējas transporta infrastruktūras projektu īstenošanā, savukārt kompānija “One Works” izstrādājusi daudzu lidostu attīstības un paplašināšanas projektus, tostarp Venēcijas Marko Polo starptautiskās lidostas rekonstrukcijas projektu un Briseles Šarleruā lidostas pasažieru termināla paplašināšanas koncepciju.

Taps multimodāls transporta mezgls ar modernu pasažieru apkalpošanas centru

Starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības 6.kārtas ietvaros plānotais pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājums būs moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju. Komplekss ietvers plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, piedāvās jaunas iepirkšanās iespējas, kafejnīcas un restorānus. Tāpat kompleksā atradīsies plaša bagāžas saņemšanas zāle un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas.

Jaunās pasažieru termināla publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2022.gadā –  vienlaikus  ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju. Abi šie objekti būs savstarpēji integrēti un savienoti, veidojot multimodiālu satiksmes centru.  Lai nodrošinātu abu projektu saskaņotu īstenošanu, lidosta “Rīga” ir uzņēmusies arī “Rail Baltica” lidostas stacijas projektēšanas un būvniecības uzraudzību.

“Katras modernas lidostas viens no pamatelementiem ir savienojums ar dzelzceļa tīklu, un “Rail Baltica” izbūve atbilst Rīgas lidostas ilgtermiņa attīstības plānam un redzējumam,” norāda transporta nozares eksperts un starptautiskās lidostas “Rīga” padomes loceklis Tālis Linkaits. Viņš uzsver, ka “Rail Baltica” paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā. Apvienojumā ar lidostas Park&Ride piedāvājumu, jaunais savienojums uzlabos iespējas pasažieriem kombinēt dažādus pārvadājumu veidus. ““Rail Baltica” dzelzceļa stacija stiprinās Rīgas lidostas kā Baltijas galvenā transporta mezgla lomu un uzlabos Latvijas savienojamību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ceru, ka dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu izbūve iepūtīs jaunu elpu daudzās teritorijās gar dzelzceļu, lai dzīves telpa Baltijas metropolē kļūtu iedzīvotājiem un investoriem pievilcīga un atbilstoša 21.gadsimta prasībām,” norāda Linkaits.

Jaunā lidostas “Rīga” daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projekta īstenošanai plānotās investīcijas ir 45 miljoni eiro.

Par iespēju projektēt “Rail Baltica” staciju lidostā „Rīga” cīnīsies divi uzņēmumi

Divi pretendenti izvirzīti starptautiskā konkursa „Rail Baltica „Starptautiskās lidostas „Rīga”” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” 2. kārtai. Konkursa komisija izvērtēja piecu kandidātu pieteikumus. Nolikumā izvirzītajām prasībām: pieredze līdzvērtīgu būvprojektu izstrādē, kas apliecina kandidāta spējas un profesionālās kompetences šādu projektu īstenošanā, par atbilstošiem atzīti - AECOM INOCSA S.L.U un piegādātāju apvienība PROSIV.

Projekts ir komplicēts un ieviesīs jaunu pieredzi, jo līdz šim dzelzceļa novietošana uz estakādēm Latvijā nav realizēta. Vienā uzdevumā ir stacijas un arī dzelzceļa savienojuma, pa kuru piebrauc pie lidostas, projektēšana. Tas ir posms no Imantas stacijas, kur jaunais dzelzceļš atzarosies virzienā uz lidostu, pa pārvadu šķērsos K.Ulmaņa gatvi un pa estakādi nokļūs lidostā. Projektējamā dzelzceļa stacija atradīsies iepretim jaunajam lidostas daudzfunkcionālajam pasažieru apkalpošanas kompleksam, ko ar staciju paredzēts savienot vienā augstumā.

Heralds Ruijters (Herald Ruijters), Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes Ģenerāldirektorāta Investīciju, inovatīva un ilgtspējīga transporta departamenta direktors uzsver: “Izbūvētā “Rail Baltica” infrastruktūra veicinās pilnīgi jauna ekonomiskā koridora izveidi. Tas ne tikai veidos spēcīgu mijiedarbību Baltijas valstu integrācijā, bet arī integrēs Baltijas valstis jaunās Eiropas un globālas nozīmes satiksmes un piegādes ķēdēs. Bez transporta nav iespējama ES ekonomikas efektīva darbība, šo efektivitāti būtiski paaugstina savienoti satiksmes mezgli  – lidostu tiešie savienojumi ar dzelzceļu un ostām. Tas ir pamatprincips, lai visas valstis gūtu labumu no tā, ka tām ir pieejams labi attīstīts Eiropas transporta pamattīkls, kam pateicoties, iespējama brīva cilvēku un preču plūsma.”

Pretendentiem, kuri izvirzīti “Rail Baltica” savienojuma un stacijas projektēšanas konkursa 2.kārtai, 35 dienu laikā no šī gada 23.novembra būs jāsagatavo un jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums atbilstoši konkursa 2. kārtas nolikuma, tajā skaitā tehnisko specifikāciju, prasībām. Konkursa komisija, kuras sastāvā ir trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS, Satiksmes ministrijas, Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas, kā arī starptautiskās  lidostas „Rīga” pārstāvji, vērtēs iesniegto piedāvājumu par projektēšanas un autoruzraudzības darbiem, kā arī darbu izpildes laika grafiku un ēkas energoefektivitātes klasi.

Jau ziņots, ka pērn novembrī izsludinātajā starptautiskajā konkursā„Rail Baltica „Starptautiskās lidostas „Rīga”” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” tika saņemti piecu kandidātu pieteikumi no Latvijas, kā arī starptautiskiem uzņēmumiem un piegādātāju apvienībām: no AECOM INOCSA S.L.U (Spānija), piegādātāju apvienības Egis Rail (Francija, Lietuva), SIA Rem Pro (Latvija), piegādātāju apvienības SYSTRA S.A./COWI AS (Francija, Dānija) un piegādātāju apvienības PROSIV (Latvija, Slovākija, Itālija).

Prognozētā “Rail Baltica” lidostas stacijas projektēšanas darbu līgumcena ir 2,2 miljoni eiro, un darbi būs jāveic 17 mēnešu laikā.

Plašāka informācija:

Par lidostas “Rīga”

daudzfunkcionālo

pasažieru apkalpošanas

kompleksu

Laura Karnīte

Komunikācijas vienības vadītāja

VAS „Starptautiskā lidosta “Rīga””

l.karnite@riga-airport.com

GSM: +371 29165007

T: +371 67207694

www.riga-airport.com

Par “Rail Baltica”

savienojumu ar lidostu

un dzelzceļa staciju

Rita Voronkova

Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja

Eiropas Dzelzceļa Līnijas

GSM +371 29264403

www.edzl.lv

Akcionāru sanāksme apstiprina amatā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes locekli (+foto)

Satiksmes ministrija, kā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) akcionārs, ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa amatā ar 2017.gada 4.decembri uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu tika saņemti 12 pieteikumi SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes locekļa amatam.

Konkurss tika organizēts divās  kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu, viens no viņiem atsauca savu pieteikumu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas lēmums par kandidāta atbilstību tika pieņemts saskaņā ar konkursa nolikumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā pirmajā un otrajā kārtā iegūto punktu kopsummu un nominācijas komisijas locekļu individuāliem vērtējumiem.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa  amatam.

Andrim Linužam ir pieredze valsts un korporatīvo struktūrvienību vadībā; privātu uzņēmumu, tajā skaitā publisku akciju sabiedrību vadībā - finanšu, transporta un loģistikas, kā arī enerģētikas nozarēs. Līdzšinējā darba pieredze - ARG Shipping SIA – Valdes Loceklis, Enercom Plus SIA – Valdes loceklis, Rail Commerce SIA – Valdes loceklis.  Strādājis - Latvijas Kuģniecība AS, Valdes loceklis, viceprezidents; Prese Nams AS, Valdes loceklis, prezidents; Ventbunkers AS, Valdes loceklis, Ieguldījumu pārvaldes direktors; Ventspils Nafta AS, Kazahstānas pārstāvniecības vadītājs; Parex Banka AS, Maskavas nodaļas projektu vadītājs; Cvetmetbank AS (Kazahstāna) – Valdes loceklis, Valūtas operāciju pārvaldes direktors.Andris Linužs ir ieguvis augstāko izglītību tautsaimniecības plānošanas specialitātē Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultāte.; MBA grāds Briseles ekonomikas un vadības augstskolā, Nacionālā kalnrūpniecības universitāte Gornij, Sanktpēterburga, aspirantūrā iegūts tehniskā zinātņu kandidāta akadēmiskais grāds.

Nominācijas komisiju vadīja Džineta Innusa – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece; komisijas locekļi -  Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Sarmīte Ozola; neatkarīgā eksperte - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Aivis Freidenfelds
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr. 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Zināmi nekustamo īpašumu vērtētāji Rail Baltica projektam Latvijā

Atklātā konkursā noskaidroti uzņēmumi, kuri veiks projektam Rail Baltica nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu.  Vispārīgā vienošanās tiks noslēgta ar sešiem uzņēmumiem: SIA „Grant Thornton Baltic”, SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA”, SIA „VCG Ekspertu grupa”, SIA „VESTABALT”, SIA „Interbaltija”, SIA „Eiroeksperts” par  nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšanu un ar trim uzņēmumiem: SIA „Grant Thornton Baltic”, SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA” un SIA „Eiroeksperts” par komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanu.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, valdes loceklis:
“Noslēgtais atklātais konkurss apliecina, ka esam vēl soli tuvāk projekta Rail Baltica īstenošanai. Izdevies sasniegt konkursa mērķi – nodrošināt plašu profesionālo nekustamo īpašumu vērtētāju skaitu. Ir  nodrošināta konkurence izpildītāju vidū.  Tādējādi varēsim sasniegt ekonomiski efektīvāko cenu vērtēšanas darbu veikšanai. Par katru darba uzdevumu vērtētāji konkurēs savā starpā. Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.”

Konkurss jau pēc izsludināšanas šī gada februārī izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, tā termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteicās septiņi pretendenti.  Atbildīga un laikietilpīga bija šī konkursa organizēšana un izvērtēšana, lai nodrošinātu neierobežotu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem konkursa dalībniekiem. Konkursam noslēdzoties, ir sasniegts tā mērķis un konkursa gaitā saņemts arī Iepirkuma uzraudzības biroja lēmums, ka  izvirzītās prasības ir pamatotas.

Minētais konkurss bija viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā un turpināsies līdz pat 2020. gada beigām.

Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji nekustamā īpašuma novērtēšanas procesā iesaistīs arī nekustamā īpašuma īpašnieku.

Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 200 000,00 bez PVN sasniegšanai:

  1. I daļā – nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana - EUR 800 000,00 (astoņi simti tūkstoši euro 00 centi);
  2. II daļā – komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšana -EUR 400 000, 00 (četri simti tūkstoši euro 00 centi).

Iepirkums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

papildus informācijai: Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Darbu sākusi Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padome

Trešdien, 1.novembrī, notika Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālas koordinācijas padomes pirmā sēde, kurā tika definēti jau konkrēti darba segmenti harmoniskai pilsētvides attīstībai: Centrālā dzelzceļa stacija un ar to saistītā infrastruktūra, Torņakalna multimodālais centrs un ar to saistītā infrastruktūra, kā arī citi Rail Baltica infrastruktūras šķērsojumi Rīgas teritorijā.

Sēdi atklāja satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot kopīgā darba nozīmi, lai Rīgas pilsēta un Rail Baltica projekts sinerģijā sniegtu iespējas un ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan Latvijas ekonomikai. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādīja, ka Rail Baltica projekts kardināli mainīs Rīgas centru, tāpēc ir kopā jāstrādā, lai Rīga kļūtu par skaistāku, drošāku un satiksmes līmenī labi organizētu pilsētu.

Projekta Rail Baltica attīstīšanā jau ilgāku laiku kopā strādā darba grupas, kurās iesaistīti gan Rīgas domes, gan Satiksmes ministrijas, gan Latvijas dzelzceļa un Eiropas Dzelzceļa līniju darbinieki, padomes darba fokusā būs saistīto projektu loks, kas rodas ar jaunā dzelzceļa ieviešanu. Sanāksmes dalībnieki uzklausīja RB Rail un Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvju ziņojumus par Rail Baltica projekta attīstību Latvijā un visās trijās Baltijas valstīs. Savukārt Rīgas domes pārstāvji iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar saistītiem projektiem Rīgā.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka Padomē iesaistīto iestāžu un organizāciju sadarbība turpināsies jau izveidoto darba grupu ietvaros, kas savā darbā ņems vērā Padomes vienošanās un rekomendācijas, kā arī, ka Padomes locekļi var nominēt ekspertus darbam un par aktuālo darba kārtību Padomes locekļi vienojas regulārās sanāksmēs, kas sasaucamas atbilstoši nepieciešamībai.

Padome izveidota, ņemot vērā ekspertu un kompetento institūciju rekomendācijas, kā arī, lai turpinātu vienota skatījuma uz apkārtējo pilsētvidi veidošanu, jēgpilnu investīciju piesaisti un veicinātu Rīgas pilsētas harmonisku attīstību. Padome īstenos valsts un Rīgas pilsētas pašvaldības  sadarbību, kā arī veicinās trešo pušu līdzdalību un plānotu finanšu piesaisti.

Padomē iesaistīti pārstāvji no ministrijām, Rīgas Domes, valsts institūcijām, lai sniegtu priekšlikumus papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā, ko rada Rail Baltica projekta ieviešana. Padomes līdzpriekšsēdētāji ir satiksmes ministrs Uldis Augulis un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Padomes galvenais uzdevums būs izvērtēt ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistīto situāciju Rīgas pilsētas teritorijā un sniegt priekšlikumus papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā. Tāpat padome veicinās minēto institūciju sadarbību papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā, identificēs problēmas, kas kavē Rīgas un Rail Baltica harmonisku attīstību un sniegs atbildīgajām institūcijām priekšlikumus šo problēmu novēršanai. Vienlaikus padome sniegs priekšlikumus īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma piesaistei.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Rita Voronkova
Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja
+371 29264403
www.edzl.lv

Saņemtas trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai

Plašsaziņas līdzekļiem
25.10.2017.

Saņemtas trīs būvatļaujas  Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai

Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā - uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai.  Saņemtas būvatļaujas  Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz  Lāčplēša ielai.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis: „Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki „mājasdarbi”. Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018. gada sākumā mēs varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2. kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai. Kā jau ziņots, 2020. gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam – veikt projektēšanas darbus.
Eiropas Dzelceļa līnijas, kas projekta Rail Baltica ietvaros atbildīgas par Centrālās stacijas pārbūvi un jauna tilta izbūvi pār Daugavu, ir sagatavojušas būvprojektu minimālā sastāvā, veiktas būvju tehniskās apsekošanas, sagatavots projektēšanas teritorijas un esošās infrastruktūras raksturojums,  skaidrojoši apraksti par projekta pārbūves darbiem un izstrādāti rasējumi. Tagad Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar sadarbības partneriem strādā pie pasūtītāja prasību definēšanas  tehniskajā specifikācijā.”

Jau ziņots, ka septembrī noslēdzās pieteikumu iesniegšana starptautiskā publiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” 1. kārtai. Savu pieredzi, atbilstoši konkursa nolikumam, iesniedzot savus pieteikumus Eiropas Dzelzceļa līnijām, vēlas apliecināt 7 starptautiskas apvienības, starp kuriem ir Latvijas vadošie būvuzņēmēji un eksperti. Pašlaik Eiropas Dzelzceļa līnijas izvērtē iesniegtos pieteikumus, lai atlasītu nolikuma prasībām atbilstošus kandidātus, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumus otrajā kārtā. 
Projektēšanas un būvdarbu projekta konkursā ir izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības, jo projektā jāsavienojas dzelzceļa, tajā skaitā dzelzceļa estakāžu, tiltu un ceļu būves prasmēm. Latvijā līdz šim šādu prasmju apvienošana nav bijusi nepieciešama. 
Jau ziņots, ka aprēķinātās projekta provizoriskās izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā 2015. gadā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, tam bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. 
Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jaunais ielu savienojums - Elizabetes iela un Timoteja iela , ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās.  Jauns savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu-- tilts ar gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai  Vizuāli un funkcionāli savienos divas Rīgas pilsētas puses:  Vecrīgu  ar Rīgas Centrāltirgu.  Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai. Tās pirmā sēde plānota novembra sākumā.
Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.

Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projektēšanas un būvniecības publiskajam iepirkumam par mēnesi pagarināts pieteikumu iesniegšanas termiņš

Lēmums pieņemts, akcentējot augsto kvalifikācijas prasību nozīmi, jo šis ir vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi. Tā kopējās izmaksas būs tuvu 200 miljoniem eiro un darbus paredzēts īstenot nākamajos piecos gados.

Kopš izsludināšanas š.g. aprīlī Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinātais starptautiskais publiskais iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” guvis lielu interesi vietējā, kā arī starptautiskā mērogā. Izrādot pretimnākšanu potenciālajiem kandidātiem,  uz mēnesi – līdz 25. augustam – pagarināts pieteikšanās termiņš iepirkuma 1. kārtai,  kuras gaitā paredzēts veikt kandidātu atlasi, nodrošinot kvalifikācijas un pieredzes prasībām atbilstošu pretendentu dalību.


Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:

„Augsta pretendentu kvalifikācija un atbilstoša  pieredze ir izšķiroši faktori projekta kvalitātei. Šis ir ne tikai vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi, bet ir arī viens no sarežģītākajiem  projektiem, jo dinamiskā pilsētvidē jāspēj iekļaut jauna infrastruktūra: integrēt Rail Baltica Rīgas multimodālajā transporta mezglā, lai tā arī harmoniski iederētos pilsētainavā, nenomācot galvaspilsētas kultūrvērtības.
Starptautiska iepirkuma termiņa pagarinājums veicinās vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem kandidātiem: ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem, tiek dots laiks, lai sagatavotu daudzskaitlīgo jomu - dzelzceļa, tiltu, staciju projektēšanas un būvniecības - pieredzes pierādījumus. Pieļauju, pieredzēsim vēl plašāku kandidātu loku un kvalitatīvākus piedāvājumus. Kandidātiem  ir ne tikai izvirzīts augsts kvalitātes standarts, bet arī ir liela atbildība par to, kā tiks īstenotas vērienīgas pārvērtības Rīgas centrālajā, ļoti dinamiskajā,  daļā.”

Starptautiskais iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”  tiek organizēts divās kārtās, tādējādi nodrošinot laika un resursu ekonomiju. Otro kārtu paredzēts izsludināt šī gada nogalē, lai iegūtu piedāvājumus būvprojekta un būvdarbu izstrādei: darbu izpildes priekšlikumus, atbilstoši tehniskajām specifikācijām. Iepirkuma rezultātā ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts līgums būvprojekta izstrādei un būvdarbiem, kurus paredzēts sākt 2019. gadā.
Konkursa nolikums ļauj pretendentiem (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem) veidot apvienības, savienojot nepieciešamās kompetences un piedalīties iepirkumā, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri.
Projekta realizētājam ir izvirzītas augstas kvalitātes prasības, no kandidātiem  tiek prasīti veikto darbu kvalitātes apliecinājumi, kā arī pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt ne mazāk kā 5 gadu pieredzei projektēšanā un ne mazāk kā 7 gadiem – būvdarbu izpildē.

Jau ziņojām, ka aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.
 

Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus.  Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.

Lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai.

Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.
 

par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

papildus informācijai:
Dace Andersone,
Eiropas Dzelzceļa līnijas mājas lapas satura administratore

Mob.tel. 29257971,
 e-pasts: dace.andersone@edzl.lv

Zemes ierīcības un mērniecības pakalpojumus Rail Baltica projektam sniegs četri uzņēmumi

Noslēdzies atklātais konkurss „Zemes ierīcības projektēšanas, kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veikšana nekustamajiem īpašumiem, kas ir saistīti ar Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību”. Pēc iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas slēgs vispārīgo vienošanos par darbu veikšanu ar četriem pretendentiem: SIA A2 Grupa, SIA Latvijasmernieks.lv, SIA Metrum un SIA Delta Kompānija.
 

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:

“Noslēdzot šo iepirkumu, Eiropas dzelzceļa līnijas ir nodrošinājušas neatkarīgas un profesionālas zemes ierīcības pakalpojumu un mērniecības pakalpojumu komandas, lai veiktu mērniecības un zemes ierīcību gadījumos, kad Rail Baltica izbūvei nepieciešama zemesgabala daļa/-as, un jāveic zemes ierīcības izstrādes un zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas darbi.
Īpašniekiem nebūs jāveic šo darbu apmaksa, jo to nodrošinās Eiropas Dzelzceļa līnijas no projekta finansējuma līdzekļiem. Darbu veikšanas laikā uzņēmumi, kas Vispārīgās vienošanās ietvaros sniedz zemes ierīcības un mērniecības pakalpojumus, konkurēs savā starpā, nodrošinot projektam efektīvu pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu, piedāvājot zemāko cenu par kvalitatīvu pakalpojumu.”

Konkursa gaitā tika saņemti pieci Latvijas uzņēmumu piedāvājumi, no kuriem četri kvalificējās darbu veikšanai. Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 350 000,00 bez PVN sasniegšanai.

Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica  ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Latvijas Universitāte un „Arhitektoniskās izpētes grupa” apzinās kultūrvēsturisko mantojumu Rail Baltica trasē

Noslēgusies atklātā konkursa „Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte Rail Baltica  Latvijas posma trases nodalījuma joslā” iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.  Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pieņēmis lēmumu - vispārīgā vienošanās par darbu veikšanu tiks slēgta ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Abiem pretendentiem tiek piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurēs, piedāvājot zemāko cenu.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:

„Jau saņemot konkursa piedāvājumus, bija redzams, ka abas pretendentu komandas apvieno lielu daļu nozares speciālistu. Komandu izveidei piesaistīti gan arheoloģijas nozares speciālisti, gan arhitektūras jomā strādājošie, līdz ar to abas speciālistu komandas ir apliecinājušas spēju veikt visus paredzamos darbus. Šī kultūras vērtību izpēte būs viena no apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmā izpētes kārta jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim. Rēķināmies, ka pretendenti ir gatavi nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti, jo konkursa laikā bija vērojama ļoti ieinteresēta un konstruktīva nozares attieksme.”

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī Rail Baltica līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.

Kā ziņots iepriekš, aprīļa beigās jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātajā konkursā saņēma divus piedāvājumus par kultūras vērtību apzināšanu, kultūras pieminekļu inventarizāciju un izpēti, kā arī arheoloģiskā mantojuma izpēti Rail Baltica trases nodalījuma joslā un saistītās infrastruktūras izbūves zonās Latvijas teritorijā.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 km garumā un stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai; dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 m platumā. Vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā. Kultūras vērtību saglabāšanai vērība tika pievērsta jau iepriekš: veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir apkopota informācija par trases tuvumā esošajiem kultūras pieminekļiem, un trases novietojums plānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu zināmās kultūras vērtības. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Liela interese par nekustamo īpašumu vērtēšanu Rail Baltica projektam

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātais konkurss par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu jau pēc izsludināšanas izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, iepirkuma termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteikušies septiņi pretendenti. 

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors:

“Neierobežot konkurenci un nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem iepirkuma dalībniekiem, piesaistīt pēc iespējas lielāku profesionālu pretendentu skaitu – tā tika veidots iepirkums. Plašāks nekustamo īpašumu vērtētāju vai to apvienību skaits nodrošinās konkurenci izpildītāju vidū un dos ekonomiski efektīvāko cenu Rail Baltica projektam. Šos mērķus izdevies sasniegt. Interese par iepirkumu bija liela. Pēc iepirkuma izsludināšanas Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegta arī sūdzība, tomēr, to izvērtējot, iepirkuma dokumentācijā izvirzītās prasības tika atzītas par pamatotām. Nākamais solis šajā iepirkumā - Iepirkumu komisija izvērtēs saņemtos piedāvājumus un rezultātus plāno paziņot šī gada jūlijā.”

 “Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana” (turpmāk – iepirkums), kas tika izsludināts 2017.gada 10.februārī divās iepirkuma priekšmeta daļās: I. daļa “Nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana” un II. daļa “Komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšana”, piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti:

1. SIA “Grant Thornton Baltica”;

2. SIA “Biznesa konsultantu grupa”;

3. SIA "VCG Ekspertu grupa";

4. SIA "Latio";

5. SIA “VESTABALT";

6. SIA “Interbaltija”;

7. SIA “Eiroeksperts”.

SIA "VCG Ekspertu grupa" un SIA “VESTABALT" iesniedza piedāvājumu par iepirkuma priekšmeta 1.daļu (“Nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana”), savukārt pārējie pretendenti pieteicās uz abām izsludinātajām iepirkuma priekšmeta daļām.

Pēc iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, ar Pretendentiem, kuru iesniegtie piedāvājumi atbildīs iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām,  tiks noslēgta Vispārīgā vienošanās katrā iepirkuma priekšmeta daļā atsevišķi, ar darbības termiņu 48 mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas sasniegšanai.

  1. EUR 800 000,00 bez PVN iepirkuma priekšmeta I.daļā “Nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana”;
  2.  EUR 400 000,00 bez PVN (iepirkuma priekšmeta II.daļā “Komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšana”.
     

Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:

Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts:
rita.voronkova@edzl.lv

Aprīlī tiks izsludināts iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi"

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas - ir sagatavojis un aprīļa beigās izsludinās atklātu, starptautisku iepirkumu „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Tas tiks organizēts divās kārtās, tādejādi nodrošinot laika un resursu ekonomiju. Šis ir vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi. Tā kopējās izmaksas būs tuvu 200 miljoniem eiro un darbus paredzēts īstenot nākamajos piecos gados.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:

“Aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.

Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus. Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.

Savukārt, lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai.”

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:

Atklāts, starptautisks iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas mērķis ir veikt kandidātu atlasi, nodrošinot kvalifikācijas un pieredzes prasībām atbilstošu pretendentu dalību. Otro kārtu paredzēts izsludināt šī gada novembrī, lai iegūtu būvprojekta izstrādes un būvdarbu piedāvājumus: darbu izpildes priekšlikumus, atbilstoši tehniskajām specifikācijām. Iepirkuma rezultātā ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts līgums būvprojekta izstrādei un būvdarbiem, kurus paredzēts sākt 2020. gadā. Projekta realizētājam ir izvirzītas augstas kvalitātes prasības, tai skaitā pēdējos trijos gados ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt ne mazāk kā 5 gadu pieredzei projektēšanā un ne mazāk kā 7 gadiem – būvdarbu izpildē.

Dins Merirands, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis:

„Konkursa nolikums nodrošina vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem pretendentiem, jo tiks realizēts atklāts starptautisks iepirkums. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem ir nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, jo nepieciešama vairāku jomu, tai skaitā dzelzceļa, tiltu, staciju projektēšanās un būvniecības pieredze. Pretendenti var veidot apvienības, savienojot nepieciešamās kompetences un piedalīties iepirkumā, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Jāuzsver, ka iepirkums prasīs uzrādīt augstas kvalitātes standartu, un būs nepieciešami veikto darbu kvalitātes apliecinājumi. Projektēšana jāuzsāk 2018. gadā, bet būvdarbus plānots uzsākt 2020. gadā. Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu”.

Ieguvumu vizualizācijas skatīt šeit
 

Prezentāciju no preses konferences skatiet šeit

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
 Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Eiropas Dzelzceļa līnijas saņēmušas piecu Latvijas uzņēmumu piedāvājumus

Piektdien, 7. aprīlī, Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātā konkursā “Zemes ierīcības projektēšanas, kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veikšana nekustamajiem īpašumiem, kas saistīti ar Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību” saņēmis piecu Latvijas uzņēmumu piedāvājumus.

Piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti:

1. SIA “Baltex Group”;

2. SIA “A2 Grupa”;

3. SIA "Latvijasmernieks.lv";

4. SIA "Metrum";

5. SIA “Delta Kompānija".

Iepirkuma komisija plāno konkursa rezultātus paziņot jūnijā. Līdz tam, lai atlasītu pretendentus, ar kuriem tiks slēgta Vispārīgā vienošanās, komisija, atbilstoši konkursa nolikumam, vērtēs:

  1. pretendenta kvalifikāciju, t.i. pretendenta pieredzi un tā piesaistītā personāla pieredzi zemes ierīcības projektu izstrādē  un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanā;
  2. pretendentu tehniskos piedāvājumus;
  3. pretendentu finanšu piedāvājumus;
  4. publisko iepirkuma likuma 39.panta izslēgšanas noteikumus attiecībā uz pretendentiem.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors: 
“Konkurss ir viens no sagatavošanās darbiem nekustamo īpašumu atsavināšanai. Īpašniekiem nebūs papildus izdevumu, jo Eiropas Dzelzceļa līnijas segs visus izdevumus, kas saistīti ar īpašuma robežu sakārtošanu un nekustamā īpašuma reģistrāciju valsts kadastra informācijas sistēmā.

Vispārīgo vienošanos paredzēts slēgt ar ne mazāk kā ar 3 un ne vairāk kā 5 pretendentiem.  Kvalificētie pretendenti savā starpā konkurēs par darbu konkrētiem zemes gabaliem, nodrošinot konkurenci un zemāko cenu. Rezultātā – efektīvāk tiks izmantoti projektā Rail Baltica pieejamie finanšu resursi.
Jau iepriekš, Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, tika  apzināti nekustamie īpašumi, kurus skars Rail Baltica trase. Gadījumos, kad projekta realizācijai nepieciešama zemesgabala daļa/-as, ir nepieciešami zemes ierīcības izstrādes un zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas darbi. Šo darbu nodrošināšanai arī bija izsludināts minētais iepirkums.”

Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 350 000,00 bez PVN sasniegšanai.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas  valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni. 

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas
komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Izvēlēts mets Rail Baltica projekta attīstībai un pasniegtas godalgas metu autoriem

Šodien, 22.martā, svinīgā ceremonijā tika pasniegtas starptautiskās žūrijas piešķirtās prēmijas konkursa "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksa apbūve” dalībniekiem un paziņots lēmums – Rail Baltica projektam Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, jauna tilta veidošana pār Daugavu un pilsētas daļu savienošana, demontējot uzbērumu posmos no Dzirnavu līdz Krasta ielai, tiks veikta pēc arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātā meta. Satiksmes ministrs ierosinājis izveidot starpinstitucionālu padomi, kas veicinātu arī plašākas pilsēttelpas attīstību Rail Baltica projekta realizācijas laikā.

Edgars Tavars, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs:
„ Apzinoties projekta nozīmīgumu, satiksmes ministrs ir apņēmies izveidot starpinstitucionālu padomi, kas uzraudzīs projektu, lai, realizējot Rail Baltica izbūvi, tiktu saglabātas galvaspilsētas vērtības un projekts tiktu realizēts kvalitatīvi un atbilstoši harmoniskai pilsētas attīstībai nākotnē.”

Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja:
“Šis – Centrālās stacijas projekts - ir unikāls tehniski, finansiāli un plašā pušu iesaistes ziņā. Tas ir pašā Rīgas centrā, kur katru dienu ierodas daudz cilvēku, un šis ir vissarežģītākais projekta posms visās trijās Baltijas valstīs. Rail Baltica projekts nefinansē pilsētvides pārbūvi, tas ir paredzēts tikai dzelzceļa izbūvei, tāpēc diskusijā par pilsētvidi jārunā par finansējuma avotiem. Tas būtu labs temats šajā priekšvēlēšanu laikā. Šī projekta īstenošanai būs nepieciešami efektīvi ieviešanas formāti, tāpēc pozitīvi vērtēju satiksmes ministra iniciatīvu - piesaistot dažādu jomu ekspertus, nodrošināt visaptverošus risinājumus.”

Jānis Dripe, Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas vadītājs:
„ Mēs rīkojāmies pragmatiski, atbalstījām jeb „pirkām” idejas, kas pilsētai ir svarīgas. Uzvarētāju, apvienības PLH/COWI no Dānijas, pieeja obligātajai konkursa daļai mūs pārliecināja: arhitektoniskais piedāvājums, sociālā atbildība un attieksme pret sabiedrību. Otrais uzvarētājs, apvienība O+R+V+E+L no Latvijas, savukārt dod iespēju un ieguvumu pilsētai - labiekārtotu pilsētas daļu, kas gaida savu attīstību. Mums ir maksimāli ātri jārealizē žūrijas ieteikums apstiprināt starpinstitucionālo padomi ministra vai pat premjera līmenī, kas sistēmiski, gadu no gada domātu arī no finansiālā aspekta, lai projekts būtu patiess ieguvums pilsētai.”

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
„ Kad projekts tika plānots, valstij bija divas iespējas: pievienot Rail Baltica dzelzceļu esošajam objektam, to praktiski neskarot, un otra iespēja - skatīties plāšāk, paredzot arī pilsētvidei attīstības iespējas, kas nestu jaunus ieguvumus pasažieriem, iedzīvotājiem un pilsētai kopumā. Mēs šodien suminām to, ko esam spējuši paveikt kopā ar profesionāļiem no Latvijas un Eiropas. Esam ieguvuši gan redzējumu, kā kompleksi attīstīt pilsētvidi, gan metu, kā Rail Baltica ietvaros savienot abas pilsētas daļas, kuras šķir dzelzceļa valnis un staciju padarīt ērtāku pasažieriem.
Pēc žūrijas atzinuma, trīs mēnešu laikā, tika veikts apjomīgs darbs, lai izvēlētu risinājumus, kas nodrošina efektīvu finanšu līdzekļu izlietojumu un vienlaikus sabiedrība iegūst objektus, kas saskanīgi iekļaujas pilsētas attīstībā. Pēc izmaksu, pieredžu un kompetences analīzes pieņemts lēmums - Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, jauna tilta veidošana pār Daugavu un pilsētas daļu savienošana, demontējot uzbērumu posmos no Dzirnavu līdz Krasta ielai, tiks veikta pēc arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātā meta.”

2016. gada 27. novembrī Rīgā, starptautiska žūrija metu konkursā par „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi” piešķīra divas otrās vietas, jo neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām. Tāpat žūrija piešķīra veicināšanas prēmijas trim darbiem, arhitektiem no Dānijas, Francijas un Igaunijas, kuros iekļautas idejas, kas pasūtītajam nākotnē varētu būtu interesantas. Piešķirta arī īpaša veicināšanas prēmija arhitektiem no Spānijas, kuri piedāvā atšķirīgu redzējumu Daugavas šķērsojumam.
Visi minētie darbi pieejami: http://edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss

 Video:  https://failiem.lv/u/ftktrrcc

* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro , devīze R2I0G1A6, autori arhitektu birojs PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI no Dānijas

* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro, devīze SMXL2022, autori arhitektu apvienība O+R+V+E+L no Latvijas

* Īpaša atzinība un prēmija 21 000 eiro, devīze RING2022, autori BAC Engeneering Consultancy Group no Spānijas

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARIS2654, autori Bordas+Peiro Architecte no Francijas

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARST2919, autori Gottlieb Paludan Architects, Dānija

* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze XYVI0368, autori Kolm Pluss Üks no Igaunijas

Pirms žūrijas komisijas darba metu konkursa iesniegtos darbus vērtēja profesionāla Tehniskā ekspertu komisija. Rezumējot tehniskās komisijas ekspertu un iesaistīto žūrijas speciālistu viedokli par metu konkursu, žūrija konstatēja, ka iesniegto darbu kvalitāte ir atšķirīga. Žūrija, izskatot un izvērtējot metu konkursa priekšlikumus, atzina, ka darbos redzamas vairākas labas idejas, bet nav viena nepārprotama uzvarētāja, kas atbilstu visām klienta vēlmēm un konkursa projektēšanas programmā definētajiem darba uzdevumiem.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1. kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Medijiem: Konkursa organizators Eiropas Dzelzceļa Līnijas aicina uz starptautiskā metu konkursa noslēguma svinīgo ceremoniju

No 2016.gada 7.jūlija līdz 7.novembrim norisinājās atklāts starptautisks metu konkurss Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglam kompleksas apbūves iecere”. Konkursa mērķis bija iegūt vispiemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam teritorijā, kas ietver Rīgas vēsturisko centrālo dzelzceļa staciju un tās infrastruktūru, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai un plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai. Konkursa rezultātus izvērtēja starptautiska žūrija, kura piešķīra divas otrās vietas un četras veicināšanas prēmijas.

Konkursa organizators Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina uz starptautiskā metu konkursa noslēguma svinīgo ceremoniju

š.g. 22. martā plkst 11.00

Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 12/2, Rīgā

Pasākuma darba kārtībā:

1. informācija par Rail Baltica projektam izvēlēto risinājumu;

2. svinīga godalgu pasniegšana apbalvoto metu autoriem.

Pasākumā piedalīsies:

1. Godalgoto metu autori no Latvijas, Dānijas, Spānijas, Portugāles, Francijas un Nīderlandes;

2. Uldis Augulis, LR Satiksmes ministrs;

3. Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja;

4. Jānis Dripe, Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas vadītājs;

5.Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors.

Pasākumu moderēs Viesturs Celmiņš, sociālantropologs.

 Lūdzam apliecināt savu dalību pasākumā 21.03. līdz plkst 17.00, informējot e-pastā: rita.voronkova@edzl.lv, vai zvanot pa tālruni 29264403. 

Augulis pasniedz MK Atzinības rakstus par iesaisti Rail Baltica trases projekta apspriešanā

Trešdien, 15.martā, Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē satiksmes ministrs Uldis Augulis pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus 15 pašvaldību pārstāvjiem, kuri aktīvi iekļāvās projekta Rail Baltic plānošanā.

Ar valdības lēmumu, par aktīvu darbu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica izpētes projekta īstenošanā, Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts , Baldones, Bauskas, Garkalnes, Iecavas, Inčukalna, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Stopiņu novada domēm un Rīgas domei.

Satiksmes ministrs Augulis uzsver: “Pirmo reizi Latvijā ir notikusi tik liela pašvaldību un iedzīvotāju līdziesaiste valstij un tās attīstībai nozīmīga projekta plānošanā.Rail Baltica trases novietojums veidots ciešā sadarbībā ar piecpadsmit novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu intereses un novadu attīstības potenciālu. Tomēr šī projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs ne tikai iesaistītie novadi, bet visa valsts kopumā, sekmējot darba vietas, ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību. Tāpēc, novērtējot līdzšinējo ieguldījumu visas sabiedrības nākotnes labā, aicināju valdību izvirzīt minētās pašvaldības MK Atzinības raksta piešķiršanai.”

Rail Baltica radīs jaunu ekonomisko koridoru. Jau šobrīd svarīgi gan pašvaldībās, gan valsts līmenī kopumā veidot tā izmantošanu ne tikai transporta nozarē. Jāplāno, kā to izmantosim medicīnā, tūrismā, citu pakalpojumu sniegšanā, kad būs nodrošināta Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pakalpojumu pieejamība, izmantojotRail Baltica dzelzceļu. Līdz ar projekta Rail Baltica realizēšanu jaunās industriālās zonas varēs attīstīt Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un “Starptautiskajā lidostā  “Rīga””. Veidojot dzelzceļaRail Baltica  trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.

Fotogrāfijas no LPS sēdes pieejamas SM foto vietnē Flickr: 
https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157678070261543

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Pieaudzis Latvijas iedzīvotāju atbalsts Rail Baltica projektam

95 % aptaujāto iedzīvotāju ir informēti par Rail Baltica projektu, informētība pieaugusi trīskārt, salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas veikta pirms diviem gadiem. 89% aptaujāto atzīst, ka projektu pilnībā un drīzāk atbalsta.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors:

“Augstais atbalstītāju procents apliecina, ka Latvijas sabiedrība novērtē Latvijas izaugsmes iespējas, ko sniegs Rail Baltica projekta realizēšana gan mobilitātes, gan valsts ekonomikas aspektos.”

Par to liecina 2016. decembrī un 2017. janvārī notikušās Rail Baltica projekta iedzīvotāju informētības un attieksmes aptaujas dati, kuras gaitā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums Berg Research interneta vidē aptaujāja 1009 Latvijas iedzīvotājus - interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Uz jautājumu, kāda kopumā ir iedzīvotāju attieksme par Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi, 89% aptaujāto atzīst, ka to pilnībā un drīzāk atbalsta. Gada laikā šis atbalsts ir audzis par 3 procentpunktiem. Tikai 4% aptaujāto pilnībā neatbalsta projekta realizāciju.

Vislabāk par projektu informētie dzīvo Pierīgā: kopumā tur mitinās  97% informēto. Salīdzinot ar divu pēdējo, līdzīgu aptauju datiem, informētības līmenis par Rail Baltica projektu tiem, kuri uzskata, ka ir labi informēti, audzis uz pusi, bet, salīdzinot ar 2014. gada decembrī veiktās aptaujas datiem - pat trīskārši, kad informēto ļaužu skaits bija vien 10%.

Augstāka informētība par projektu ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem un respondentiem ar augstiem ienākumiem (virs 800 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī), kā arī pensijas vecuma respondentiem. 

Kā projekta atbalstīšanas TOP 3 iemesli tiek minēti: 22% aptaujāto uzskata, ka tiks sniegta iespēja ceļot, un būs vienkāršāka un lētāka ceļošana starp Eiropas pilsētām, tikpat daudz aptaujāto uzskata, ka Rail Baltica būs ātrs pārvietošanas veids (uz Baltijas valstīm, uz Eiropu), 19% saskata ekonomiskos ieguvumus:  blakus Rail Baltica  līnijai sakārtosies infrastruktūra un vide, ka Rail Baltica radīs ieguvumus būvniecības nozarei, kā arī pieaugs kravu pārvadājumi starp Latviju un citām Eiropas valstīm.

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Atklāts konkurss nekustamo īpašumu vērtētājiem

Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis atklātu konkursu, lai tā rezultātā atrastu 3-7 nekustamo īpašumu vērtētājus vai to apvienības, kas kopā ar īpašnieku noteiks Rail Baltica būvniecības vajadzībām atsavināmo īpašumu tirgus vērtību un radušos zaudējumu kompensāciju apmēru par tiem īpašumiem, kuri nepieciešami projekta Rail Baltica realizācijai. Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.

Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Šis ir viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā. Pierīgā: Mārupe, Baldone, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils, Stopiņi atsavināšana turpināsies līdz pat 2019. gada beigām. Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mūsu mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji kompensācijas aprēķinās sadarbībā ar pašu īpašnieku.”

Vērtētāju darbu izpilde būs jāveic divos segmentos: nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana un  komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu, prasījuma tiesību un  mantisko ieguldījumu novērtēšana. Plānotais darba apjoms jāveic  četru gadu (48 mēneši) laikā par kopējo summu 1,2 miljoni eiro. Katra novērtējumā objekta vērtēšanai tiks izsniegts atsevišķs darba uzdevums, kurā tiks identificēts novērtējamais objekts.

Konkursam var pieteikties pretendenti: juridiskas vai fiziskas personas, personālsabiedrības (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība) vai arī piegādātāju apvienība, kuriem ir Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas vai līdzvērtīgas ārvalsts asociācijas sertifikāts, kas apliecina sertificētā vērtētāja kvalifikāciju un tiesības sniegt nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumu. Tāpat pretendentiem jābūt vismaz trīs gadu pieredzei sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma novērtēšanā ar kopējo izstrādāto projektu skaitu ne mazāku kā 30, kā arī jāspēj uzrādīt trīs rekomendācijas par sniegtajiem pakalpojumiem.
Vienošanās tiks slēgta ar ne mazāk kā ar 3 un ne vairāk kā ar 7 pretendentiem.

Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.

Piedāvājumus var iesniegt, sūtot pa pastu, vai personīgi SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Maskavas iela 12, Rīga, LV-1050 darbdienās no plkst. 08:30 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 17:00, līdz 2017.gada 3.aprīļa plkst. 10:00, iepriekš piesakoties pa tālr. 66954242 vai 66954255.
 Piedāvājumus komisija atvērs 2017.gada 3.aprīļa plkst. 10:00 Pasūtītāja telpās – Maskavas ielā 12, Rīga, LV-1050.

Vairāk par iepirkuma procedūru var uzzināt šeit  

Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Līdz 27.janvārim Rīgas domē skatāma Rail Baltica metu konkursa godalgoto darbu izstāde

Laikā no 9. janvāra līdz 27. janvārim Rīgas domes ēkā improvizētā izstādē visi interesenti var iepazīties ar starptautiskā metu konkursā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere“ godalgotiem darbiem. Tie ietver Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi un jauna tilta būvi pāri Daugavai. Darbi eksponēti Rīgas domes ēkas 1.stāvā un skatāmi darbdienās.

Jānis Dripe, Latvijas republikas Kultūras ministrijas eksperts, starptautiskās žūrijas dalībnieks:

Pēdējos gados realizētajiem lielajiem kultūras objektiem – Nacionālajai bibliotēkai un Nacionālajam mākslas muzejam tagad seko nebijušas sarežģītības infrastruktūras objekts, kurā pārveidojot Rīgas centra pilsēttelpu, apvienosies arhitektu, transporta tehnoloģiju un inženierzinātņu inovatīvs redzējums. Rail Baltica Rīgas stacija mezgla izbūve un dzelzceļa uzbēruma aizstāšana ar estakādi būs reāls Rīgas vēsturiskā centra paplašinājums Maskavas priekšpilsētas virzienā un būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu. Tas būs arī impulss teritoriju attīstībai Rail Baltica trases tiešā tuvumā no Torņakalna līdz Rīgas stacijai.

Uzdevums Latvijas un ārvalstu arhitektiem, pilsētplānotājiem, dzelzceļa transporta speciālistiem un ainavu arhitektiem bija īpaši sarežģīts, jo jauniem mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei. Vienlaikus risinājumam jāiekļaujas pilsētvidē tā, lai novitāte saglabātu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Tāpēc konkursam iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.

Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (''PLH Arkitekter A/S'' sadarbībā ar ''COWI A/S''), kā arī Latvijas arhitektu apvienība O+R+V+E+L (SIA "Outofbox", SIA ''RUUME arhitekti'', SIA ''Vektors T'', SIA ''E.Daniševska birojs'' un SIA ''Landshape'').

Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Visus darbus var aplūkot tīmekļa vietnē: www.edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.

Starptautiskā žūrija piešķīra arī īpašu veicināšanas prēmiju arhitektiem no Spānijas, devīze RING 2022, kuri piedāvā visus četrus sliežu ceļus (divus pašreizējos un divus jaunbūvējamos) novietot uz jaunbūvējamā tilta, savukārt pašreizējo Dzelzceļa tiltu atvēlēt gājēju un velosipēdistu plūsmai.

Konkursu 2016. gadā rīkoja Eiropas Dzelzceļa Līnijas, projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.  Konkursa teritorija - 14 ha, tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrālajā daļā, kas izsenis ir viena no galvaspilsētas tēla veidotājām.

Fona informācija:

par projektu:

Projekta Rail Baltica pirmās kārtas ietvaros līdz 2022. gadam  paredzēts:

- uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa sliežu ceļu,

- veikt stacijas pārbūvi un paplašināšanu, uzbēruma transformāciju,

- izveidot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu,

- uzbūvēt jaunu tiltu pāri Daugavai.

par Eiropas Dzelzceļa Līnijas:

Eiropas Dzelzceļa Līnijas ir projekta Rail Baltica  ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa Līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

papildus informācijai:

Rita Voronkova

Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja

Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Par šo publikāciju atbild vienīgi tās autors. Eiropas Savienība neuzņemas nekādu atbildību par to, kā tur ietvertā informācija var tikt izmantota.

Rail Baltica lidostas stacijas projektēšanas iepirkuma 1.kārtā saņemti pieci piedāvājumi

Otrdien, 3. janvārī, Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā uzņēmums Eiropas Dzelzceļa Līnijas konkursa “RAIL BALTICA “STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS “RĪGA”” DZELZCEĻA STACIJAS, SAISTĪTĀS INFRASTRUKTŪRAS UN ESTAKĀDES BŪVPROJEKTS” 1. kārtā saņēmis piecu kandidātu pieteikumus no Latvijas, kā arī starptautiskiem uzņēmumiem un piegādātāju apvienībām.

Pieteikumi saņemti no:

1. AECOM INOCSA S.L.U (Spānija);

2. Piegādātāju apvienība "Egis Rail" (Francija, Lietuva);

3. SIA "Rem Pro" (Latvija);

4. Piegādātāju apvienība "SYSTRA S.A./COWI AS" (Francija, Dānija);

5. Piegādātāju apvienība "PROSIV" (Latvija, Slovākija, Itālija).

Pirmā kārta, atbilstoši konkursa nolikumam, paredz  kandidātu kvalifikācijas un pieredzes izvērtējumu. Komisija, kuras dalībnieki pārstāv trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, LR Satiksmes ministriju, projekta ieviesējuzņēmumu Eiropas Dzelzceļa Līnijas, kā arī starprautisko lidostu “Rīga”, plāno izvērtējumu sniegt februāra mēnesī. Konkursa otro kārtu plānots izsludināt aprīļa mēnesī, kad pretendentiem būs jāsagatavo tehniskie un finanšu piedāvājumi. Kopējie iepirkuma rezultāti tiks noteikti 2017. gada vidū.

Prognozētā projektēšanas darbu līgumcena ir 2,2 miljoni eiro, un darbi būs jāveic 17 mēnešu laikā. Kad projektēšanas darbi tuvosies noslēgumam, savlaicīgi plānots izsludināt iepirkumu par būvniecības darbiem.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa Līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:

Projekts ir komplicēts un ieviesīs jaunu pieredzi, jo līdz šim dzelzceļa novietošana uz estakādēm Latvijā nav realizēta. Vienā uzdevumā ir stacijas un arī dzelzceļa, pa kuru piebrauc pie lidostas, projektēšana. Tas ir posms no Daugavas gar Torņakalnu līdz Zolitūdei, kur jaunais dzelzceļš šķirsies no esošā, tālāk pa estakādi šķērsos Ulmaņa gatvi un arī pa estakādi nokļūs lidostā. Svarīgi, lai lidosta un dzelzceļa stacija atrastos tādā attālumā, lai pasažieriem nebūtu nepieciešams papildu transports nokļūšanai starp abām vietām. Dzelzceļa staciju vienā augstumā paredzēts savienot ar lidostas paplašināto termināli, kuru plānots attīstīt līdz 2022.gadam. Darbi īstenojami tā, lai to laikā nebūtu jāaptur pasažieru plūsmas.

papildus informācijai:

Rita Voronkova

Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja

Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Par šo publikāciju atbild vienīgi tās autors. Eiropas Savienība neuzņemas nekādu atbildību par to, kā tur ietvertā informācija var tikt izmantota.

30.11.2016. Baltijas valstu konstruktīvā sadarbība virza Rail Baltica projektu uz priekšu

Konferencē “Projekta Rail Baltica/Rail Baltic progress 2016” Baltijas valstu atbildīgo ministriju un projekta ieviesēju pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem un tuvākajiem projekta mērķiem, apliecinot Baltijas valstu vienotību Rail Baltica projekta tālākai virzībai.

Rail Baltica projekta nozīmi Baltijas valstu vienotības stiprināšanā, konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis.  “Ir svarīgi, lai Baltijas valstis neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, kas neproduktīvas savstarpējās konkurences un domstarpību dēļ pagātnē mums liedza realizēt liela mēroga kopprojektus. Rail Baltica jākļūst par Baltijas valstu vienotības un pragmatisma simbolu. Šāda mēroga infrastruktūras projekts, turklāt – ar ievērojamu Eiropas Savienības atbalstu – gan tiešā, gan netiešā veidā palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu; veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti, saīsinot ceļošanas laikus; cels nodarbinātības līmeni, kā arī radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos,” uzrunā teica Māris Kučinskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Projekta veiksmīga virzība ir cieši saistīta ar triju valstu kopuzņēmuma RB Rail darbību un nacionālo ieviesējorganizāciju savstarpējo sadarbību. “Rail Baltica ir ekonomiskais koridors, kas cieši savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar pārējo Eiropu,” savā prezentācijā teica Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja. Prezentācijā Baiba Rubesa iezīmēja 2016.gadā paveikto, raksturojot šo gadu kā stūrakmeni un pienākumu sadalīšanas gadu, lai varētu veiksmīgi ieviest Rail Baltica projektu visās trīs Baltijas valstīs. Projekta realizēšana ir sadalīta četros secīgos posmos: 1) plānošana, 2) projektēšana, 3) būvniecība, 4) testēšana. Pašreiz projekts ir plānošanas posmā, bet jau 2017.gadā uzsāksies nākošais projekta posms, projektēšana. Baiba Rubesa par vienu no 2017.gada mērķiem nosauca spēju demonstrēt Rail Baltica projekta briedumu, nodrošinot, ka projektu nav iespējams pārtraukt, kā arī panākot vienošanos par ES finansējumu pēc 2020. gada. Baibas Rubesa prezentācijā uzskaitīja vairākus priekšnosacījumus Rail Baltica veiksmīgai realizēšanai. Viens no tiem ir efektīva resursu izlietošana, nodrošinot projekta īstenošanu, tā, lai 2025.gadā tas būtu mūsdienīgs un klientu prasībām atbilstošs. Prezentācijas noslēgumā Baiba Rubesa novēlēja Rail Baltica vīziijai pārsniegt mūsu pašu vīziju par projektu

Detalizētāk par Rail Baltica projekta norisi Latvijā un plānotajiem darbiem 2017.gadā savā prezentācijā informēja Agnis Driksna, Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors. Agnis Driksna iepazīstināja ar metu konkursa “Rail Baltica dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere” norisi un starptautiskās žūrijas izvēlētajiem sešiem godalgotajiem darbiem. Sarunas tiks turpinātas ar abiem labākajiem metu konkursa dalībniekiem, savstarpēji integrējot piedāvātos risinājumus. Šogad ir uzsākta arī būvprojektu pirmā kārta “Rail Baltica “Starptautiskās lidostas “Rīga”” dzelzceļa stacijai, saistītai infrastruktūrai un estakādei”, kuras rezultātā izvēlēsies piecus uzņēmumus, kas sagatavos savus piedāvājumus. Šī būvprojekta realizācija turpināsies jau 2017.gadā. Kā vēl vienu nozīmīgu 2017.gada uzdevumu Agnis Driksna minēja nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa uzsākšanu Rīgā, kur būs vairāki secīgi posmi, sākot ar informācijas izsūtīšanu, iepirkumu organizēšanu par mērniecību un zemes vērtēšanu. Pārrunas notiks ar katru zemes īpašnieku individuāli, ņemot vērā katra īpašnieka prasības par veiktajiem ieguldījumiem

Turpinot par projekta Rail Baltica progresu Latvijā, Neils Balgalis, Grupa93 valdes priekšsēdētājs, savā prezentācijā detalizēti stāstīja par trases novietojuma izveides aspektiem  Latvijas teritorijā. “Patiess un īsts līdzdalības process ar visu Latvijas sabiedrību,” tā Neils Balgalis raksturoja procesu, kas bija nepieciešams trases novietojuma plānošanā. Savā prezentācijā Neils Balgalis detalizēti izskaidroja pārrunu, publisko apsriešanu un vienošanās procesu, kas veiksmīgi ir noslēdzies 2016.gada augustā ar Ministru Kabineta lēmumu.

Savukārt Nerijus Kaučikas, Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas Starptautisko attiecību un attīstības departamenta direktora vietnieks, savā prezentācijā īsumā izklāstīja Rail Baltica progresu Lietuvā. “Braucot uz konferenci personīgi pārliecinājos par Rail Baltica dzelceļa līnijas priekšrocībām nākotnē, jo uz ceļa bija satiksmes negadījums un tad iedomājos, ka ceļojot ar Rail Baltica vilcienu šādu situāciju vairs nebūs jāpiedzīvo,” izteicās Nerijus Kaučikas. Par būtiskāko 2016.gada notikumu Lietuvā, kas arī raksturo projekta progresu ir vilcienu satiksmes izveidošana pa Eiropas platuma dzelzcela līniju starp Kauņu un Polijas pilsētu Belostoku. Viens no tuvākajiem pasākumiem ir Lietuvas jaunās valdības apstiprinājums Rail Baltica trases novietojumam Lietuvā, kas tiek plānots 2016.gada decembrī vai 2017.gada janvārī. Prezentācijā tika uzskaitīti būtiskākie izaicinājumi, kas ir jāņem vērā projekta realizācijā un kā vienu no galvenajiem Nerijus Kaučikas nosauca nepieciešamību visās trīs Baltijas valstīs sekot līdzi un nodrošināt ES fondu finansējumu pēc 2020.gada. Nerijus Kaučikas uzsvēra, ka svarīgi ir apzināties, ka Rail Baltica ir jāuzskata par daļu no NATO loģistikas sistēmas. Savukārt jau detalizētāk par Rail Baltica projekta realizēšanu Lietuvā savā prezentācijā informēja Dainius Budris, Rail Baltica statyba direktors. Lietuvā projekts ir sadalīts trīs posmos, kas katrs ir atšķirīgs pēc savas sarežģītības. Trīs posmi ietver Lietuvas ziemeļu savienojumu līdz Latvijas robežai, dienvidu savienojumu līdz Polijas robežai un Kauņas satiksmes mezgla pilnveidošanu. Attiecībā uz dzelcela posmu no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai 2017.gadā tiek plānots uzsākt zemes atsavināšanas procedūras.

Raksturojot situāciju Igaunijā, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Rail Baltic projekta koordinators Kristians Kaunasāre (Kristjan Kaunissaare) savā prezentācijā detalizētāk informēja par trases novietojuma plānošanas procesu Igaunijas pašvaldībās. Pašreiz tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas , kopumā 76 sabiedriskās apspriešanas, piedaloties līdz 4000 Igaunijas iedzīvotājiem. Plānošanas process ir noslēdzies Harju un Rapla pašvaldībās un Pērnavā ir plānots sabiedriskās apspriešanas procesu noslēgt līdz 2017.gada janvāra beigām. Detalizētāk par Rail Baltic projekta realizāciju Igaunijā, plānoto Tallinas stacijas ēkas un apkārtnes dizainu, kā arī citām aktivitātēm stāstīja Indreks Oravs, Rail Baltic Igaunija valdes loceklis. Savā prezentācijā Indreks Oravs informēja par projekta laika grafiku, kas ietver pašreiz notiekošos izpētes darbus, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa savienojumu ar Tallinas lidostu, veidojot jaunu intermodālu Rail Baltica pasažieru terminālu lidostā. Tehniskais plānošanas process Igaunijā ir plānots līdz 2018.gadam, iepirkuma procedūras ir plānotas 2019.gadā, savukārt Rail Baltica trases būvniecības darbi no 2019.gada līdz 2025.gadam.

Projekta realizēšana katrā valstī notiek atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, projektēšanu plānojot pabeigt 2019. gadā, bet būvniecību – 2025.gadā.

Konferences noslēgumā, ilustrējot Baltijas valstu sadarbības pieredzi, ar prezentāciju uzstājās Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, kas dalījās pieredzē par Baltijas valstu kopdarbību Venēcijas arhitektūras Biennālā 2016. “Ir jāizveido ne tikai jauns dzelceļa tīkls, bet arī jauns sadarbības tīkls”, savas prezentācijas noslēgumā novēlēja Viesturs Celmiņš. Savukārt uzsākot prezentāciju Viesturs Celmiņš uzdeva retorisku jautājumu: Kas ir Baltijas reģions? Līdz ar to savā prezentācijā arī atbildot uz šo sarežģīto jautājumu. Prezentācijā viņš dalījās pieredzē, ko ieguva, veidojot vienotu Baltijas valstu ekspozīciju, kas tika veidota atsevišķā ēkā. Biennāles 2016.gada tēma bija “Reportāža no frontes”, kas dalībniekiem ļāva aktualizēt aktuālo tēmu katras valsts arhitektūras nozarē. Šis arī bija noteicošais, lai par aktualitāti izvirzītu Baltijas reģiona vienotību. Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot dažādus Baltijas reģiona kopprojektus, radot jaunus sadarbības modeļus, kas stiprinātu Baltijas reģiona ģeopolitisko neatkarību.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.

Konferences runātāju prezentācijas ir pieejamas Satiksmes ministrijas mājaslapā www.sam.gov.lv un Eiropas dzelzceļa līnijas mājaslapā http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016

EK apstiprina Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma "Vitrupes ieleja" šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama

Otrdien, 2016.gada 18.oktobrī Briselē (Beļģijā) norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību. 


EK jautājumā par Rail Baltica Salacgrīvas posma alternatīvas īstenošanu aicināja ievērot Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā un apstiprināja Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma "Vitrupes ieleja" šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama.


Konsultācijās Latviju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM), Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Rail Baltica projekta vadītāji. 


Tikšanās laikā SM pārstāvji informēja EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs D.Straubergs uzsvēra piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka valdības atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva ietekmē daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm. 


EK skaidroja, ka no ES dabas likumdošanas viedokļa primāri jāskatās tādas Rail Baltica trases alternatīvas, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Ja tomēr šādas projekta alternatīvas nav iespējamas, tad Natura 2000 teritoriju ietekmējošas alternatīvu īstenošana pieļaujamas tikai pēc visu ES dabas likumdošanā paredzēto nosacījumu ievērošanas, tai skaitā pierādot, ka nebūs nekādas negatīvas ietekmes. 


EK arī norādīja, ka izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence. Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka Rail Baltica projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām. Šāds izvērtējums varētu prasīt pietiekami ilgu laiku. Mainot trases novietojumu, būs nepieciešams EK atzinums nepieciešamā ES finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai. 


Valdība 2016.gada 9.augustā, lemjot par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu, Salacgrīvas novadā atbalstīja risinājumu B2-2, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Vienlaikus, ņemot vērā Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju viedokli, valdība uzdeva VARAM, SM, iesaistot Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar EK par C5 alternatīvas īstenošanas iespējām. 
Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā.


Kristīne Kļaveniece 
Sabiedrisko attiecību nodaļa 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 
Tel.67026533 
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv 
 

Briselē pārrunās Rail Baltica trases novietojuma alternatīvu Salacgrīvas novadā

Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā 18. oktobrī Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecībā Salacgrīvas teritorijā trases novietojumam C5 alternatīvu, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas.

Satiksmes ministrijas projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris: “Gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas, veidojot trases novietojumu, un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību  Salacgrīvas   novadā.”

No 2014. gada līdz 2016. gadam SM organizēja detalizēto tehnisko izpēti, kuras mērķis bija noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica novietojumu un veikt nepieciešamās izpētes un priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai, tai skaitā veikt Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu (IVN) un izmaksu analīzi.

MK 2016.gada augustā akceptēja galējo trases novietojumu un noteica tam nacionālā interešu objekta statusu, tādējādi Latvija kļuva par pirmo starp Baltijas valstīm, kas noteikusi konkrētu trases novietojumu valsts teritorijā un turpina darbu, atbilstoši Rail Baltica ieviešanas 1. kārtas darbu grafikam – trases centrālās daļas būvniecībai, kas jārealizē līdz 2022. gadam.

Līdz valdības lēmuma pieņemšanai par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā, tika veikta IVN procedūra, kuras ietvaros izstrādāti un piedāvāti sabiedrībai un institūcijām izvērtēšanai vairāki dzelzceļa līnijas novietojuma varianti. Lai izstrādātu sabiedrības un pašvaldību interesēm atbilstošus variantus, notika aktīvs darbs ar sabiedrību, organizējot un strādājot pašvaldību darba grupās.  Kopumā tajās iesaistījās ap 5000 iedzīvotāju un 31 institūcija. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas, Ziņojums tika precizēts, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) kā atbildīgajai institūcijai atzinuma sniegšanai. Pēc atzinuma saņemšanas tika konstatēts, ka VPVB, izvērtējot ziņojumu un tajā rekomendēto trases novietojuma variantu, neatbalsta piedāvāto trases novietojumu Salacgrīvas novada pašvaldībā (C5 posms), jo tā īstenošana neatbilst ārējo normatīvo aktu prasībām. Tādējādi valdība ir pieņēmusi lēmumu Rail Baltica trases novietojumu apstiprināt tā, lai tas pilnībā atbilstu ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus, respektējot Salacgrīvas iedzīvotāju un pašvaldības intereses, tika uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju konsultēties ar EK Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot trases novietojuma alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā (C5 posms).

Šī alternatīva tika izstrādāta, reaģējot uz Salacgrīvas novada domes un iedzīvotāju priekšlikumu Rail Baltica Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa sabiedriskās apriešanas gaitā, izveidojot to kā alternatīvu jau sākotnējam variantam B2-2. Salacgrīviešu ieskatā B2-2 negatīvi ietekmē novada attīstību, uzņēmējdarbību un iedzīvotāju ērtības.

Alternatīvu salīdzinājums

C5

B2-2

Abos variantos netiek skarts vai atsavināts neviens mājoklis

87 zemes vienības

112 zemes vienības

158,75 ha

157,27 ha

21,045 km

21,071 km

Intensīva mežsaimnieciskā darbība, mazāk intensīva apbūve un mazāk lauksaimniecības zemes

Intensīva lauksaimnieciskā darbība, lauku saimniecību apbūve

Atbalsta Salacgrīvas iedzīvotāji un pašvaldība

Kategoriski noraida Salacgrīvas darba grupa un Salacgrīvas pašvaldība

VPVB norāda uz neatbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem

VPVB rekomendē

SM piedāvāja MK neizvēlēties alternatīvu C5, jo, izvērtējot apstākļus un riskus, EK var ierosināt pārkāpuma lietu pret Latviju un līdz jautājuma izlemšanai var tikt atlikta vai pat atcelta finansējuma piešķiršana projekta realizācijai. Nelabvēlīga sprieduma gadījumā valstij no valsts budžeta jāsedz projekta izmaksas par detalizētu tehnisko izpēti, par būvprojektēšanu, būvniecību u.c. darbībām, kas veiktas projekta īstenošanas ietvaros. Ņemot vērā augstākminētos riskus un apstākļus, MK lēma izvēlēties alternatīvu B2-2. Taču, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par C5  augstākminēto risku pamatotību, tika lemts veikt konsultācijas ar EK atbildīgajiem vides ekspertiem.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.:67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Baltic countries have conceptually agreed on the Contracting scheme

Announces press conference

Estonia, Latvia and Lithuania have agreed on the Agreement on Rail Baltic/Rail Baltica Contracting scheme which defines procurement roles of  the joint venture RB Rail AS and national implementing bodies in three countries – Rail Baltic Estonia OU, Estonian Technical Regulatory Authority, , Rail Baltica Statyba UAB, Lietuvos Geležinkeliai AB, Eiropas Dzelzceļa līnijas SIA. At the moment the Agreement is in the signing process to be concluded as soon as technically nine parties in three capitals have signed the document.  

In order to give more detailed information about the responsibilities of each organisation involved in Rail Baltic/Rail Baltica project, including procurement organisation and fulfilment, as well as other questions, media representatives are invited to attend a press conference  which is organised jointly by Rail Baltic/Rail Batlica project implementers on October 5th, 10:30 AM (local time) at the Ministry of Transport of Republic of Latvia.

Press conference participants:

Baiba Rubesa, RB Rail, Chairman of the Board;

Indrek Orav, Member of the Management Board, Rail Baltic Estonia;

Dins Merirands, Member of the Board of Eiropas Dzelzceļa Līnijas Ltd.;

Ramūnas Rimkus, Ministry of Transport and Communications of the Republic of Lithuania, Head of the Strategic Planning Division, Budget and State Property Management Department.

The press conference will be livestreamed on internet both in Latvia and other Baltic states. It will be available on Latvias' Information Agency's LETA internet website www.leta.lv as well as on Lithuanian and Estonian media internet websites http://www.15min.lt and http://www.postimees.ee. During the press conference, the international media representatives are offered to participate in livestream Q&A sessions, which will be provided through interactive digital platform Sli.do. Questions can be sent in also by writing an e-mail to ligita.brodina@vilands.lv.

The press conference will take place at the Ministry of Transport of Republic of Latvia, on 3rd floor, room no. 313.  Both Latvian and foreign media representatives are invited to participate in the event. We kindly ask to confirm your participation till October 4th, 4 PM (local time) by writing e-mail to: ligita.brodina@vilands.lv and providing your name, surname, as well as represented media. Your ID card/passport will be necessary to receive a pass to enter the Ministry of Transport.

The working language of the press conference is English.

“RB Rail AS”

“RB Rail AS” is a joint venture between the three Baltic States established in October 2014. Holding equal shares in “RB Rail AS” are SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” in Latvia, UAB “Rail Baltica statyba” in Lithuania and OU “Rail Baltic Estonia” in Estonia.

“RB Rail AS” is the central co-ordinator for the Rail Baltic/Rail Baltica project. The project involves the construction of a high speed rail line from Tallinn to the Lithuanian/Polish border. Rail Baltic/Rail Baltica will be an electrified public use rail line, an environmentally friendly and modern form of transportation.

About Q&A session and Sli.do digital platform

Sli.do is an interactive digital platform, which provides participation in Q&A sessions from any country all around the world. By opening internet browser, typing address of the homepage https://app.sli.do and entering code of the event, which will be announced during the livestream of the conference, all media representatives will have the chance to ask their questions to the spokespersons of the press conference, not exceeding 140 characters. Press conference moderator will administrate all incoming questions.

Questions can be sent in also by writing an e-mail to: ligita.brodina@vilands.lv

The working language of the press conference is English.

For more information:

Ilze Rassa

Communications and Government Affairs Manager

+ 371 27 337 767

Ilze.rassa@railbaltica.org

Ligita Brodiņa

Communication consultant

+ 371 29 416 096

ligita.brodina@vilands.lv

Nākotnes izaicinājums Latvijas būvniekiem - Rail Baltica projekta ieviešana un 1.kārtas būvniecība Latvijā

Nopietnu interesi būvniecības jomas profesionāļu vidū raisīja seminārs par projekta “Rail Baltica” ieviešanas kopējo plānu un 1.kārtas būvniecību Latvijas teritorijā. Seminārā piedalījās vairāk kā 30 Latvijas lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāji un pārstāvji no kompānijām “ACB”, “Fima”, “Skonto Būve”, “Abora”, “Ostas celtnieks”, “UPB nams”, “LEC”, “BMGS”, “LNK Industries”, “Velve”, “YIT”, “MONUM”, “RERE GRUPA”, “P.M.G.”, “Forma 2”, “Būvuzraugi.LV”, “REM PRO”, “Uponor”, “AECOM” un “Evopipes”

Būvniecības nozares pārstāvji semināra laikā guva pilnvērtīgu priekšstatu par projekta “Rail Baltica” attīstību trijās Baltijas valstīs un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” uzdevumiem Latvijas nacionālās projekta sadaļas ieviešanā, par ko ziņoja  “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris.

“Rail Baltica” projekta 1.kārtas ieviešanas laika grafiks Latvijā:

2016. gads – tiek izsludināti iepirkumi arheoloģijas sadaļai, tehniskajām ekspertīzēm, projektēšanai, būvniecībai;

2017.gads – noslēgti līgumi par arheoloģijas veikšanu, tehniskajām ekspertīzēm, projektēšanu, būvniecību, uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana;

2018.gads – izstrādāts būvprojekts “Rail Baltica RIX” stacijai;

2019.gads – izstrādāti būvprojekti Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un RIX savienojumam, “Rail Baltica” centrālajai daļai, pabeigta nekustamā īapšuma atsavināšana trases centrālajā daļā;

2019.-2022.gads – notiek Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve, “Rail Baltica RIX” stacijas būvniecība, savienojuma būvniecība starp abām stacijām.

Lai piedalītos “Rail Baltica” projekta realizācijas posmos, no potenciālajiem darbu veicējiem tiek gaidīta atbilstoša kompetence 1435 mm un 1520 mm sliežu ceļu izbūvē, dzelzceļa tiltu un estakāžu, autoceļu šķērsojumu un citu būvniecības darbu veikšanā.

Latvijas lielākie būvnieki ar pieredzi vērienīgu infrastruktūras objektu realizācijā ir gatavi mobilizēt visus resursus, kā arī piesaistīt ārzemju partneru nepieciešamo kompetenci, lai piedalītos “Rail Baltica” projekta īstenošanas posmos.

Semināru organizēja biedrība “Building Design and Construction Council”, plašāka informācija www.buvniekupadome.lv.

Izsludina atklātu, starptautisku metu konkursu Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā

Šodien, 5. jūlijā, “Eiropas Dzelceļa Līnijas”, projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā, izsludina atklātu, starptautisku metu konkursu Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere”.

Dins Merirands, Eiropas Dzelzceļa Līnijas valdes loceklis: „Konkursa mērķis ir iegūt vispiemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam. Konkursa teritorija ir 14 ha, tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrālajā daļā, kas izsenis ir viena no galvaspilsētas tēla veidotājām. Starpdisciplinārajā konkursā aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, dzelzceļa transporta speciālisti, ainavu arhitekti, jo projekta specifika nosaka nepieciešamību savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus.“

Konkurss ilgs četrus mēnešus, vērtēšanai noteikti galvenie kritēriji – pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais konkursa objekta risinājums, konkursa objekta funkcionalitāte, mobilitāte, pieejamība, kā arī būvdarbu organizācijas loģistika.

Iesniegtos metus vērtēs starptautiska žūrija:

Arhitekte Džūlija Bolesa- Vilsone /Julia Bolles-Wilson/
Pilsētplānotājs Džonatans Kendals /Jonathan Kendall/
Arhitekts Andis Sīlis
Arhitekts Egons Bērziņš
Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars Kušķis
Rīgas būvvaldes galvenais arhitekts – teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis
“Eiropas Dzelzceļa Līnijas” Tehniskā departamenta direktors Jānis Eiduks
VAS “Latvijas dzelzceļš” Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” valdes loceklis Dins Merirands.

Džonatans Kendals, /Jonathan Kendall/ Urban Design, Fletcher Priest Architects partneris un direktors, žūrijas dalībnieks: „Esmu iepriecināts, saņemot aicinājumu piedalīties konkursa žūrijā. Mūsu pieredze Apvienotajā Karalistē, Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs ļauj skaidri apzināties, cik svarīgi ir ieviest transporta infrastruktūras projektu, ieklausoties pilsētas kontekstā. Tas īpaši attiecināms uz Rīgu, kurā ir tik bagātīgs vēsturiskais mantojums un kur jaunajam transporta centram ir iespēja paaugstināt pilsētas kvalitāti  atbilstoši 21. gadsimta vajadzībām. Es ar nepacietību gaidu darbu izskatīšanu un atbalstīšu konkurences veicināšanu. ”

Jānis Dripe, Latvijas republikas Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas dalībnieks: “Šis starptautiskais konkurss ir pirmais solis ne vien svarīgam Rīgas un Latvijas savienojumam ar citām Eiropas metropolēm, bet arī vienam no būtiskākajiem Rīgas centra pilsēttelpas pārveidojumiem pēdējos gadsimtos. To savā ziņā varam salīdzināt ar pilsētas aizsardzības valņu nojaukšanu 19. gs. vidū – dzelzceļa uzbēruma aizvietošana ar estakādi posmā Dzirnavu ielas līdz Daugavai ir divu Rīgas centra daļu telpisks un funkcionāks apvienojums – projekts ar milzu potenciālu un lielu profesionālo atbildību.”

Juris Dambis, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, žūrijas dalībnieks: “Centrālās Stacijas un tās tuvākās apkārtnes pilsētbūvnieciska sakārtošana atbilst arī kultūras mantojuma saglabāšanas interesēm. Jauniem mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, nepārslogot publisko ārtelpu ar stacijai nebūtiskām funkcijām. Būtiski, lai risinājums iekļautos pilsētvidē, tāpēc par prioritāti kļūst Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību saglabāšana.“

Informācija un reģistrācija dalībai konkursā: www.metukonkurss.lv vairailbaltica@metukonkurss.lv

Fona informācija:
Par projektu:

Projekta Rail Baltica pirmās kārtas ietvaros līdz 2022. gadam  paredzēts:

– uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa sliežu ceļu,

– veikt stacijas pārbūvi un paplašināšanu, uzbēruma transformāciju,

– izveidot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu,

– uzbūvēt jaunu tiltu pāri Daugavai.

 Par Eiropas Dzelzceļa Līnijas
Eiropas Dzelzceļa Līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa Līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Papildus informācijai:
Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv

Paraksta deklarāciju par projekta Rail Baltica turpmāko attīstību

Otrdien, 21. jūnijā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu 2016 ietvaros Roterdamā, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija,  kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja Deklarāciju, apliecinot minētā projekta nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt realizēt Rail Baltica projektu.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: “Parakstot šo Deklarāciju, tiek atkārtoti pausts atbalsts  Rail Baltica projektam Latvijā, kā arī visās šajā projektā iesaistītajās valstīs, jo to realizējot, tiks izveidota mūsu savienojamība ar Eiropu, izmantojot TEN T standartiem atbilstošu ātrgaitas dzelzceļa transportu. Ar šo Deklarāciju atkārtoti uzsveram, ka visas iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, apliecina savu gatavību un vēlmi līdzdarboties projekta īstenošanā, apzinoties tā ģeopolitisko un ekonomisko pievienoto vērtību.”
Deklarācijā ministri un amatpersonas norāda Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu ES iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.
Tāpat tiek pausta nepieciešamība  noslēgt projekta izpēti un uzsākt būvniecības darbus, kā arī nodrošināt saskaņotu un efektīvu projekta īstenošanu, kas arī skaidri demonstrētu nepieciešamību tālākam finansējumam CEF ietvaros. Puses atkārtoti apliecināja, ka Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve maršrutā Tallina – Pērnava – Rīga – Paņeveža – Kauņa – Varšava, kā tas ir paredzēts TEN-T un Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) regulējumā, ir visu iesaistīto pušu kopīgs mērķis.
Rail Baltica deklarāciju parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore Katerina Trautmane, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ahti Kuningas, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministrs Andžejs Adamčuks, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.

TEN-T dienas 2016 norisinās 20. un 21. jūnijā,Roterdamā,  tās organizē Eiropas Komisija, sadarbībā ar Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Parakstīts līgums par atbildības un pilnvaru sadalījumu ES finansējumam projektā Rail Baltic/Rail Baltica

Rail Baltic/Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS, kā arī Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija vakar, 20. jūnijā Roterdamā parakstīja līgumu starp finansējuma saņēmējiem ( Inter-beneficiary agreement), tā sperot pirmo soli atbildības noteikšanā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) finansējuma pārvaldīšanu.

Parakstītais līgums nosaka visu pušu atbildību un pilnvaras CEF līdzekļu saņemšanā un izlietošanā.  Saskaņā ar līgumu par visu ES līdzekļu (kas ir ap 85% no kopējā finansējuma dzelzceļa būvniecībai) saņemšanu un izlietošanu Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (Innovation and Networks Executive Agency jeb INEA) atbildīga ir RB Rail AS.
“Projekta Rail Baltic/Rail Baltica sekmīgai īstenošanai bija nepieciešams noteikt, kādas ir saistības starp RB Rail AS un trīs valstu labuma guvējiem jeb beneficiaries, kas ir šo valstu par projektu atbildīgās ministrijas. Līgums paredz, ka visām trim projektā iesaistītajām valstīm būs vienādi nosacījumi, balstoties uz kuriem, pārskaitīs ES finansējumu. Tāpat būs vienāda atskaitīšanās kārtība, kā arī vienotas prasības līgumos, kas tiks slēgti konkrētu aktivitāšu īstenošanai,” skaidro RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Līgumu parakstīja RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas (Ministry of Economic Affairs and Communications) ģenerālsekretāra vietnieks Ahti Kuningas, Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Lietuvas transporta un sakaru ministrs Rimantas Sinkevičius.

“RB Rail AS”

“RB Rail AS” ir 2014.gada oktobrī dibināts trīs Baltijas valstu kopuzņēmums. “RB Rail AS” vienlīdzīgi akcionāri ir SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” no Latvijas, UAB “Rail Baltica statyba” no Lietuvas un OU “Rail Baltic Estonia” no Igaunijas.

“RB Rail AS” ir Rail Baltic/Rail Baltica projekta centrālais koordinators. Projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai. Rail Baltic/Rail Baltica būs elektrificēta pasažieru dzelzceļa līnija, piedāvājot videi draudzīgu un modernu transporta iespēju.

For more information in Latvia:
Arnis Lapiņš
+ 371 29255713
arnis.lapins@prae.lv

For more information in Estonia:
Katrin Vende
+372 52 500 89
katrin.vende@powerhouse.ee

For more information in Lithuania:
Lukas Mikelaitis
+ 370 612 623 26
lukas@vipcommunications.lt