Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

30. jūnijā atklās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvlaukumu lidostā „Rīga”

28. Jūnijā, 2021

Lai sāktu Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā „Rīga”, 30. jūnijā plkst. 10:00 tiks svinīgi atklāts būvlaukums pie lidostas “Rīga”. Pasākuma norisi tiešraidē varēs vērot ikviens interesents vietnē Leta.lv  (https://www.leta.lv/onair/embed/a:edzl). Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, būvnieka - personu apvienības B.S.L. Infra vadība, būvuzraudzības pārstāvji PA Prointec un SIA Forma 2, būvprojekta autori un autoruzraugi - pilnsabiedrība Prosiv, kā arī sadarbības partneri.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija lidostā “Rīga” stiprinās Rīgas kā Baltijas un Ziemeļvalstu aviācijas centra lomu. Tā uzlabos lidostas savienojamību ar mūsu kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem, dos iespēju Rīgas lidostas apkaimei kļūt par ērtu, mūsdienīgu, multimodālu transporta un biznesa centru.”

Agnis Driksna, RB Rail valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka “jaunās stacijas būvniecības atklāšana ir vēl viens nozīmīgs solis, kas apliecina Rail Baltica projekta progresu un briedumu visās trīs Baltijas valstīs".
"Jau tagad redzam, ka ​Rail Baltica starptautiskās stacijas, tai skaitā starptautiskajā lidostā “Rīga”, rada pievienoto vērtību nākotnei – gan veicinot ērta un multimodāla sabiedriskā transporta mezgla izveidi, gan liekot spēcīgu pamatu jaunu investīciju piesaistei, partnerību izveidei un pakalpojumu attīstībai. Mārupes teritorijā, Jaunmārupē, plānota arī Rail Balti​ca reģionālā stacija un vilcienu ritošā sastāva depo, tādēļ, lai pilnvērtīgi izmantotu šī projekta sniegtās iespējas, jāturpina jau uzsāktā sadarbība valsts mērogā, ar Mārupes pašvaldību, lidostu, kā arī ar kaimiņu novadiem – Rīgu un Olaini. Visbeidzot, neraugoties uz sarežģīto situāciju pandēmijas laikā, mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī stacija dos pienesumu starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībai,” saka viņš.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs, norāda: “Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību.” 

Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecībai lidostā „Rīga” galvenie uzdevumi iedalīti būvniecības un tās kvalitātes uzraudzības komandām. Izveidotajā  struktūrā ietilps administratīvā, tehniskā, būvniecības un BIM (būvju informācijas modelēšana) nodaļa. Būvniecības komandas sastāvā būs 65 vadošie pilnsabiedrības B.S.L. Infra speciālisti, aktīvākajā būvniecības laikā objektā vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā 300 strādnieku. Būvniecības procesu vadīs personu apvienības biedrs Swietelsky AG pārstāvis Bernards Buhners (Bernhard Buchner). 

Darbi plānoti posmos, lai netraucētu lidostas darbu un netraucētu piekļuvi lidostai. Sākot ar 15. jūniju  interesenti var sekot līdzi būvdarbu veikšanas plānam vietnē www.edzl.lv.  Uzzināt par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos varēs gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.