Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Ar Rail Baltica sadarbības memoranda dalībniekiem apspriež kvalitatīvas pilsētvides ainavas veidošanu

2. Maijā, 2022

Plānojot, projektējot un būvējot Rail Baltica dzelzceļa trasi Rīgā, ar Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandu dalībniekiem 28. aprīlī notikušajā informatīvajā pasākumā apspriesta pievilcīgas un kvalitatīvas pilsētvides ainavas veidošana atbilstoši Rīgas pilsētas un sabiedrības vajadzībām.

Tikšanos organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rail Baltica kopuzņēmumu RB Rail AS un sadarbībā ar projekta ieviesēju Latvijā – uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas, Rail Baltica Centrālā mezgla būvnieku – pilnsabiedrību Bererix un Satiksmes ministriju.

Veido ilgtspējīgu dzelzceļa pārvaldes sistēmu

Kitija Gruškevica, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS filiāles vadītāja Latvijā, sniedza ieskatu Rail Baltica globālā projekta attīstībā Baltijas valstīs, akcentējot, ka turpinās aktīvs darbs pie pamata trases projektēšanas un būvdarbi iesākti un tupinās visās trīs valstīs. K. Gruškevica skaidroja, ka saskaņā ar  iepirkumu plānu šim gadam, plānotā līgumu vērtība pārsniegs divus miljardus eiro.


Kaspars Vingris (att. augstāk), Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs, runājot par darbu progresu Latvijā, norādīja, ka tas ir būtisks – celtniecībā ir abas starptautiskās stacijas, pakāpeniski un veiksmīgi virzāmies, lai darbi sāktos arī ārpus Rīgas gan būvējot trasi, gan infrastruktūras objektus. Prioritārs ir virziens uz dienvidiem no Rīgas uz Lietuvu. „Šorīd aktīvi darbi notiek Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusē, un jau 2024. gadā pasažieri sajutīs pirmo kvalitatīva servisa pieaugumu Rīgā. Arī darbi pie stacijas un infrastruktūras izveides lidostā „Rīga” paliek intensīvāki, kas nākotnē ļaus ieviest pavisam jaunu sevisu un piedāvāt lietotājiem jaunu mobilitātes pieredzi,” teica K. Vingris. Viņš uzsvēra jaunas iespējas, ko paver dzelzceļa izbūve, jo apkārtne ap jaunbūvjamo dzelzceļu ļauj attīstīt jaunas teritorijas. Piemēram, Rīgā pēc dzelzceļa uzbēruma norakšanas pie Centrālās stacijas ne tikai tiks savienotas divas pilsētas daļas – Vecrīga un Latgales priekšpilsēta, bet arī pavērsies jauna telpa attīstībai. K. Vingris atzīmēja, ka Latvijas sarežģītākajos Rail Baltica projekta posmos – Rīgas Centrālās stacijas un stacijas lidostā „Rīga” projektēšana un dizaina izveide notiek ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru (NVO), pašvaldībām un speciālistiem, kopā veidojot daudzveidīgu transporta pieejamību un to savienojamību, ērtāku sasniedzamību un pakalpojumus, radot jaunus mobilitātes un servisa standartus. „Vienlaikus ar projektēšanu un būvdarbiem notiek dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide. Jābūt institucionālam redzējumam, kā, piemēram, dzelzceļa posmā no Lāčplēša ielas līdz Torņakalnam notiks pakalpojumu sniegšana, kurš, par ko būs atbildīgs. Rezumējot var teikt, ka mēs veidojam ilgtspējīgu dzelzceļa pārvaldes sistēmu, kas ne tikai iekļausies apkārtējā pilsētvidē un ainavā, bet arī kalpos valsts izaugsmei un sekmēs reģionālo un starptautisko mobilitāti,” norādīja K. Vingris.

Drošība – prioritāte nr.1

Ar Rail Baltica Rīgas Centrālā satiksmes mezgla publiskās vides drošības un labiekārtojuma risinājumiem iepazīstināja Andis Linde, Rail Baltica Centrāla mezgla būvnieka – Bererix iesaistīto pušu vadītājs.

A. Linde norādīja, ka Centrālās stacijas ēka un tās apkārtnes izveidē ņemtas vērā augstākās drošības prasības. Sprādzienbīstamības un terora aktu pretapdraudējuma risinājumi ieviesti, radot stipākas, izturīgākas būves. Piemēram, ņemot vērā augstās drošības prasības, izveidotas spēcīgas multimodālā satiksmes mezgla un stacijas nesošās un arī stiklotās konstrukcijas, izplānotas dažādas piekļuves zonas stacijai, ēkas un tās lietotāju drošībai izvietojot apkārtnes norobežojumus – bolardus (vertikālās barjeras), kuras nevar šķērsot ar auto. Drošības risinājumi paredzēti arī uz jaunbūvējamā tilta pār Daugavu, plānojot avārijas ceļu līdzās sliežu ceļam un piecas rampas, pa kurām nepieciešamības gadījumā varēs pārvietoties operatīvo dienestu transports. „Drošība un mobilitāte – šī ir galvenā prioritāte šajā projektā, tās maksimāli saskaņojot ar funkcionalitāti un gājēju un velobraucēju vajadzībām,” teica A. Linde. Viņš teikto ilustrēja ar dažiem piemēriem: tiks izveidota jauna pieturvieta Gogoļa ielā zem pārvada, un pasažieriem sabiedriskais transports vairs nebūs jāgaida zem klajas debess. Tomēr, plānojot šo pieturvietu, nācies palauzīt galvu, kā drošībai nepieciešamos pārvada balstus projektēt tā, lai pieturvietas būtu pietiekami ērtas. Savukārt šobrīd aktuāls ir risinājums nobrauktuvei – rampai no jaunā tilta pār Daugavu uz Mūkusalas ielu, kas savienos gājēju un velo satiksmi ar pilsētai attīstīt plānoto Mūkusalas promenādi. A. Linde rosināja izdiskutēt šīs rampas izskatu. Pašlaik tā sanāk pārāk masīva un nosedz ikonisko skatu uz Vecrīgu un dzelzceļa tiltu, kas arī pēc UNESCO un vēsturiskā centra apbūves aizsargu prasībām nebūtu pieļaujams. Tāpēc tika rosināts pārņemt Eiropas valstu pieredzi, veidojot t.s. lazy stairs jeb lēzenas kāpnes.


Ēriks Diļevs, RB Rail AS tehniskais direktors Latvijā, klātesošos iepazīstināja ar Rail Baltica projekta arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijām, ko izstrādājis uzņēmums 3TI Progetti no Itālijas, sadarbībā ar SBS Engineering Group. Viņš norādīja, ka vadlīnijas nodrošina vienotus risinājumus staciju, dzelzceļa tiltu, norāžu, trokšņu barjeru, dzīvnieku pāreju un citu struktūru dizainam. Klātesošie tika iepazīstināti, ka, piemēram, trokšņu barjeras, atkarībā no to atrašanās vietas (pilsētvide, lauku teritorija) varēs būt gan stiklotas, gan ar zaļiem augiem apaudzētas, un to, kā izskatīties dzīvnieku pārejas. Savukārt reģionālo staciju ēkām izstrādāti trīs tipveida projekti, atkarībā no stacijas lieluma.

Pilsētas ainava, ņemot vērā vairākus aspektus

Rīgas Pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs savā stāstījumā atgādināja vēsturiskos notikumus, stāstot par ainavas kvalitāti galvaspilsētā gadsimtu gaitā, tostarp, kā tā veidojusies ap dzelzceļu.

Līga Ozoliņa, pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa93 teritorijas plānotāja, stāstīja, kā Rīgā notiek pilsētas ainavas plānošana, ņemot vērā daudzus aspektus, tostarp Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu, ielu u.c. infrastruktūras izvietojumu, ūdenstilpnes u.c. Šie principi ir pamatā tam, kā tiek plānotas teritorijas, tai skaitā – stādījumi ap Rail Baltica trasi Rīgā.
Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja informēja, ka, iesaistot sabiedrību, lokālplānojuma ietvaros pilsēta sagatavojusi sākotnējos plānošanas nosacījumus teritorijās ap dzelzceļa trasi. Šo informāciju var atrast Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā. Viņa piebilda, ka sabiedrības iesaiste teritoriju attīstības plānošanā turpināsies.

Pasākuma noslēgumā Helēna Gūtmane un Marks Geldolfs (Marc Geldolf), ALPS ainavu darbnīca pārstāvji, piesakot savu uzstāšanos ar jautājumu – pilsēta un dzelzceļš: skaistule un briesmonis? –  rādīja Eiropas pilsētu pozitīvo pieredzi, kā dzelzceļa infrastruktūra sekmē pilsētu teritoriju attīstību, radot kvalitatīvu, zaļu un ļoti pievilcīgu vidi.

Tikšanās laikā memoranda dalībnieki izmantoja iespēju uzdot jautājumus gan klātienē, gan tiešsaistē. Piemēram, Madara Gibze jautāja, vai tipveida staciju ēkas būs arī Rīgas Centrālajā lokā, kur plānotas reģionālās stacijas? Pēc apstiprinošas atbildes saņemšamas, viņa rosināja izskatīt iespēju Rīgas vēsturiskā centra vidē tomēr rīkot staciju ēku metu konkursu.
Cits dalībnieks interesējās par prettrokšņu sienām Bieriņos un trases šķērsojumu pār K. Ulmaņa gatvi. Tika saņemta atbilde, ka posmam uz lidostu “Rīga” ir gatavs būvprojekts un ar to plašāk iepazīstinās nākamajās tikšanās.
Tika ierosināts izdiskutēt arī jautājumus par ainaviskumu konkrētajos trases posmos ar Rail Baltica projektam piegulošajām apkaimēm.

Jau esam ziņojuši, ka jau 2018. gadā gada Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsāka sadarbību ar četrām nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai izveidotu Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu. 2019. gadā sadarbība paplašinājās, lai dažādas sabiedrības grupas savlaicīgi iesaistītu nozīmīgā projekta realizācijā, 5. septembrī noslēdzot plašāku sadarbības memorandu par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijasRB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. 
Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos.