Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā Rīga un saistītā infrastruktūra

23. Septembrī, 2022

Piedāvājam iepazīties ar žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā publicēto, Eiropas Dzelzceļa līnijas speciālistu sagatavoto, rakstu par Rail Baltica projektu lidostā "Rīga". Publikācija sadarbībā ar žurnālu "Būvinženieris".

Runājot par jaunbūvējamo dzelzceļa projektu Rail Baltica, vienmēr tiek minēti skaļi apzīmējumi – „garākais, lielākais, pirmais…”. Rail Baltica kopumā un katrs objekts atsevišķi bieži vien arī atbilst kādam no šiem apzīmējumiem, izņēmums nav arī Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā Rīga un tās saistītā infrastruktūra.

Jānis Jakubovs,
SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Tehniskais eksperts
Arnolds Timofejevs,
SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica stacijas lidostā Rīga vadītājs

To mēdz dēvēt arī par vienu no sarežģītākajiem jaunbūvējamā dzelzceļa projekta posmiem Latvijā; to paredzēts pabeigt līdz 2025. gada beigām. Šī stacija ar savu novietojumu ir unikāla būve no Baltijas skatpunkta – tā būs pirmā dzelzceļa stacija Baltijā, kam ir tiešs savienojums ar starptautisko lidostu. Šajā rakstā izstāstīsim, kas paredzēts šajā projekta posmā, kas jau pēc dažiem gadiem ļaus baudīt visas modernas dzelzceļa satiksmes priekšrocības un servisu.

Daudzu kompetenču apvienojums

Vispirms jāatzīmē, ka šī Rail Baltica projekta posma būvdarbu zona stiepjas no Imantas stacijas līdz pat Mārupei, un tā nav tikai stacijas mezgla izbūve. Būvniekam ir jāapvieno daudzas kompetences, jo ir jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija (Eiropas sliežu platuma dzelzceļš, kāds līdz šim Latvijā nav būvēts), kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan pārvadu, gan, protams, pašu staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veido avio un dzelzceļa savienojumu. Dzelzceļa stacija atradīsies iepretim jaunajam lidostas daudzfunkcionālajam pasažieru apkalpošanas kompleksam, ko ar staciju paredzēts savienot vienā augstumā. Izbūvei būs nepieciešams pārcelt arī vienu augstsprieguma tīkla balstu, kas arī nav tik viegls uzdevums. Redzams, ka projekts ietver sarežģītas un dažādas būvniecības jomas (pavisam jauna veida dzelzceļš, neparastas būvkonstrukcijas, tiltu un estakāžu būve, sabiedriskā ēka, dažādas inženierkomunikācijas, ceļi utt.), paģērot plašas pieredzes apvienojumu vienā objektā. Tāpēc ir izveidota vietējo un ārvalstu profesionāļu komanda.

Arī objekta novietojums lidostā ir ne mazāk izaicinošs, jo prasa pietāti pret apkārtējo infrastruktūru, nosaka arī īpašas prasības, piemēram, nevar likt augstus celtniecības torņus – būvniekam visas darbības augstumā jāsaskaņo ar Latvijas Gaisa satiksmi, Civilās aviācijas aģentūru u. c. institūcijām. Turklāt būvdarbi jāveic tā, lai neietekmētu lidostas darbu un pasažieru piekļuvi tai. Tāpēc būvniecība šajā objektā notiek pa posmiem. Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide un tās apdare, stacijas iekšējo inženiertehnisko sistēmu ierīkošana, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienos – šis darbu posms ietver darbus lidostas slēgtajā zonā, skarot lidostas darbībai nozīmīgas ēkas un būves. Pēcāk tiks sākti uzbēruma būvdarbi un 113 m gara dzelzceļa pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūve. Noslēdzošais posms būs sliežu ceļu būvniecība: trases posma garums – 4,5 km no esošas dzelzceļa stacijas Imanta līdz Dzirnieku ielai. Paredzēts izbūvēt divceļu Eiropas sliežu ceļu standarta platuma dzelzceļa līniju un vienu strupceļu stacijas ēkā.
Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē.
Rail Baltica dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo Rail Baltica staciju un trasi izvirzījuši ambiciozu attīstības stratēģiju savai teritorijai. Kad stacijas un infrastruktūras būvniecība būs pabeigta, abi infrastruktūras objekti (Rail Baltica un lidosta – red.) būs kā vienots ansamblis. Dzelzceļa funkcionalitāte un lokālā un globālā multimodalitāte ļoti veiksmīgi savienojas arī ar lidostas paplašināšanās plāniem.

Ideja un arhitektoniskais risinājums

Šī objekta pamatā ir trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV  – Sintagma (Itālija), Prodex 
(Slovākija) un Vektors T (Latvija) – projekts: ideja un arhitektoniskais risinājums. Stacija atrodas starptautiskajā lidostā, un Latvijas viesiem tā ir pirmā mūsu valsts vizītkarte. Idejas pamatā ir Latvijas ciešā saikne ar dabu, koku ieskautā Baltijas jūra. Stacija arī reprezentē Rail Baltica projekta augstos arhitektūras kvalitātes standartus un stilistiku. Šis projekts uzsver arī projekta vides aspektu, t. sk. zaļu pieeju risinājumiem, izceļ ilgtspējīgu attīstību.
Stacijas fasādes ideja smelta no Latvijai raksturīgām ainavām: blīvi augoša priežu meža, jūras viļņu liekumiem – tas attēlojas kopējā stacijas ēkas fasādē. Respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir dominējošais fasādes elements. Koka elementi izmantoti arī ēkas augšstāvā – pasažieru platformu līmenī –, kur pieturēs vilciens. 
Ēkas koncepcijas izstrādes pamatā ir vairāki pīlāri: nojume, jo vēsturiski dzelzceļa staciju ēkas saistās ar nojumēm un balstiem; ēkas gaišums, caurspīdīgums, radot patīkamu vidi apmeklētājiem un sasaistot iekštelpas ar ārtelpu. Lai ēkas nepārkarstu un tiktu radīts arhitektoniskais fokuss, tiek izmantots izteiksmes veids ekrāns jeb fasādes noēnojums, ko panāk ar koka lamellām, radot fasādes rakstu un fokusētu skatu uz staciju un no tās. Funkcionalitāte – lai šī ēka būtu ērti izmantojama sasaistē ar lidostas infrastruktūru un dabu – un energoefektivitāte.

Stacijas ēka

Ņemot vērā, ka stacijas ēka izvietota dzelzceļa līnijas estakādes posmā, tā ir unikāla pēc savas struktūras, kā arī dizaina risinājumu un izmantoto būvsistēmu ziņā. Ēka būs trīs līmeņos, kopējais augstums – 24 metri –, kopējā telpu platība plānota 12 000 m2. Kā iepriekš ierasts, piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā, arī lidostā dzelzceļa stacijas telpas atradīsies zem sliežu ceļiem, tikai šīs stacijas telpas būs gaišas un plašas – ar skatu uz lidostas termināli rietumu virzienā un skatu uz Rīgu austrumu virzienā.
Stacijas pirmā stāva – ielas – līmenī būs ieejas, tehniskās telpas un stāvvietas, kā arī lifti un eskalatori, lai nokļūtu nākamajos ēkas līmeņos. Šajā zonā atstāta iespēja dažādu funkciju telpu izvietošanai nākotnē, piemēram, velonovietnei, pop up kioskiem, sabiedriskā transporta uzgaidāmajām telpām utt. Pirmā stāva līmenī atrodas arī t. s. zaļais koridors, kas šķērso stacijas ēku zemes līmenī – varēs brīvi iziet cauri, neieejot stacijā.
Otrā stāva līmenī būs biļešu kases, infocentrs, uzgaidāmās zāles pirms un pēc biļešu kontroles. Šajā stāvā ir izveidots stiklota tērauda konstrukcijas gājēju tilts/tunelis (t. s. weather proof connection), kas sasaista lidostas jauno termināli ar stacijas ēku un pasažieriem ir ērti lietojams jebkuros laikapstākļos. Stacijas trešajā stāvā atrodas pasažieru platformas. Uz pasažieru platformām būs iespējams nokļūt no uzgaidāmās zāles pēc biļešu kontroles.
Stacijas ēka projektēta no monolītajām dzelzsbetona konstrukcijām. Stacijas publiskās telpas ir plašas, ar stiklotām fasādēm uz austrumiem un rietumiem. Līmētas koka konstrukcijas lamellas visas ēkas augstumā kalpo ne tikai kā dizaina, bet arī praktisks elements – tās neļauj pusdienas saulei namu sakarsēt, rada skaistu ēnu spēli iekštelpās, vienlaikus saglabājot dabiskās gaismas pieplūdumu, pasažieru platformu līmenī starp lamellām stiprināti stikla paneļi uz platformām novērš caurvēju. Nama nojumes konstrukcija veidota lēcas formā ar kolonnām, kas te ir taisnas, te slīpas, veidojot organisku formu, izlieci. Tērauda jumta kopne: jumta materiāls – skārda loksnes –  izturīgs, ilgtspējīgs, piemērots mūsu klimatiskajiem apstākļiem, nojumes koka apdare papildina dabisko un organisko ēkas tēlu. 
Ēkas pamatu izveidei nepieciešami pāļi līdz pat 30 m dziļumam, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni. Stacijas ēkai kopumā vajadzīgi 360 pāļu viena metra diametrā.
Telpu virsmu apdarē ir īpašas prasības eksponētajām betona virsmām, t. i. prasība ir pēc A klases betona virsmas.

Pasažieru platformas

Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica ātrvilcienu, kurš plānots četras reizes dienā, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Tādējādi lidostas stacija iekļausies arī kopējā Rail Baltica trases reģionālās satiksmes tīklā, jo ik pēc 15 minūtēm tiks nodrošināta dzelzceļa satiksme ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā.
Pasažieru platformas trešā stāva līmenī aizņems 3500 m2 no stacijas kopējās platības. Šis stāvs būs atvērta tipa, no malām to noslēgs starp lamellām stiprinātas stikla barjeras, tā pasargājot pasažierus no caurvēja. Galos tas būs atvērts, nodrošinot brīvu vilcienu kustību uz staciju un no tās. Pasažieru platformu nojume (jumts) būs balstīta uz slīpām, maksimāli skraji izvietotām organiskas formas kolonnām, kas izvietotas pēc iespējas retāk, radot brīvāku telpu un labāku sasaisti ar ārtelpu, skatiem uz lidostas teritoriju.  Griestu koka apdare kopā ar koka lamellām un izliektās nojumes formu radīs alejas, meža sajūtu.
Platformas jeb peroni būs izvietoti pie trim sliežu ceļiem – diviem caurejošajiem pamattrases ceļiem un viena strupceļa – brīvā plānojumā, nodrošinot telpas vieglumu un pārskatāmību. Pie esošajām platformām paredzēts pagarinājums vēl par 200 metriem, lai nākotnē spētu apkalpot līdz pat 400 m garus starptautiskos pasažieru vilcienus.
Šajā ēkas līmenī būs izvietotas arī tehniskās telpas, tāpat te būs pieejams Latvijā pavisam jauns pakalpojums – air-to-rail. Tas nozīmē, ka Rail Baltica starptautiskajās stacijās, kādas būs Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā, pasažieris nodos bagāžu vienā ceļojuma posmā un varēs to saņemt galamērķī. Šis pakalpojums būs sasaistīts ar lidostu – bagāža pa īpašu tuneli, nešķērsojot publiskās zonas, tiks vesta uz lidostu un no tās.
Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli.

Latvijā unikāla estakāde

Stacijas atrašanās lidostas zonā rada daudzus tehniskus izaicinājumus, viens no tiem ir saglabāt lidostu nedalītu un neatrautu no Rīgas. Lai to panāktu, cauri visai lidostas teritorijai Rail Baltica dzelzceļa trase izvietota uz estakādes, kas šādā izpildījumā un tik gara Latvijā tiks būvēta pirmo reizi. Stacijas zonā estakāde sasniegs 13 metru augstumu, kopējais estakādes garums būs divi kilometri, tai skaitā 200 m – monolīta estakāde cauri stacijas ēkai. Paredzams, ka tas būs pamatīgs izaicinājums būvniekiem, jo estakādes konstruktīvā shēma pamatā sastāv no 31,6–40–31,6 metru laidumu sistēmas. Laidumi veidoti no dzelzsbetona sijām ar monolīto dzelzsbetona klāju. Šādas – tik lielas un smagas (smagākā sija sver ap 190 tonnu) – dzelzsbetona konstrukcijas ražot kaut kur citur un atvest uz būvdarbu zonu ir gandrīz neiespējami. Pirmkārt, jau tāpēc, ka transportam būtu jāšķērso pārvadi, kas šādām slodzēm nemaz nav paredzēti, otrkārt, ja arī transportēšana notiktu, tā pārāk noslogotu koplietošanas ceļus. Tādēļ šīs konstrukcijas tiks izgatavotas jaunizveidotā ražotnē blakus lidostai. Aktuāls būs jautājums arī par šo konstrukciju pacelšanu – mobilajiem celtņiem būs jāstrādā tandēmā, lai sijas uzstādītu uz balstiem. Arī pāļi pašai estakādei ir diezgan unikāli – 1,20 m diametrā; tik lielus pāļus pieprasa paredzamā estakādes slodze.

Estakādes atrašanās lidlauka, termināļu zonā paģēr elektromagnētiskā lauka ekranēšanu, tālab uz estakādes būs jāuzstāda režģis (tāds kā karkass virs sliedēm), lai aizsargātu lidostas navigācijas sistēmas no dzelzceļa kontakttīkla radītā elektromagnētiskā lauka.

Apkārtne un labiekārtojums

Uzbūvējot jauno Rail Baltica staciju lidostā Rīga, būtiski mainīsies arī tās apkārtne, nodrošinot lielākas ērtības gan pasažieriem, gan pasažieru sagaidītājiem/pavadītājiem. Paredzēta labiekārtota ārtelpa ar jauniem piekļuves ceļiem automašīnām un velosipēdiem, autostāvvietu, velonovietnēm, elektroauto uzlādes stacijām. Stacijas ēkas priekšpusē būs laukums, kas nodrošinās iespēju ērti sagaidīt gan stacijas, gan lidostas pasažierus brīvā dabā, apzaļumotā vidē.
Kā jau minēts, no zemes līmeņa būs pieejams t. s. zaļais koridors, kas savienos vienu stacijas pusi ar otru, pa to varēs brīvi iziet cauri stacijai no ārtelpas.
Paredzēts paplašināt apmeklētāju stāvvietu P1 pie lidostas ielidošanas termināļiem un izveidot jaunas stāvvietu kabatas pie topošās dzelzceļa stacijas, t. sk. arī tā saucamo kiss and ride stāvvietu, kurā var izlaist pasažierus. Pēc būvniecības pabeigšanas tiks uzlabota arī publiskā piekļūšana stacijai un lidostai, izbūvējot vairākus plašākus pievadceļus, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komfortu un mobilitāti gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.


Tā, piemēram, jau 2023. gadā taisnā P133 ceļa vietā, braucot uz lidostu, būs loģiska lokveida kustība. Virzienā uz lidostu pēc pēdējā luksofora krustojuma būs jāieņem labā josla. Savukārt, braucot projām no lidostas, jauns ceļš vedīs apkārt topošajam Rail Baltica dzelzceļa terminālim virzienā uz Rīgu.

Šogad – jau saredzami darbi

Šogad, 30. jūnijā, aprit gads, kopš sākti būvdarbi šajā Rail Baltica projektam Latvijā nozīmīgajā posmā. Šogad būvlaukums ievērojami paplašinās. Šopavasar šajā projekta posmā tiek būvēti ceļi, veidojot jauno piebraucamo ceļu uz lidostu un no tās, tiks sākta P1 stāvvietas paplašinājuma izbūve un visu inženierkomunikāciju izbūve. Sāks būvēt pāļus estakādei, kas turpināsies jūlijā, kad plānots sākt pāļu izbūvi arī stacijas terminālim, savukārt augustā notiks pirmie darbi pie stacijas ēkas izveides. Oktobrī paredzēts daļēji pārslēgt satiksmi pa jauno pievadceļu un pabeigt pirmo stāvlaukuma paplašinājuma daļu, bet novembrī tiks sākta jauna gājēju tilta, kas savienos termināli ar lidostu, izbūve. Sāks arī air-to-trail (bagāžas) tuneļa izbūvi, kā arī betonēšanu termināļa ēkā.
Lai arī lidostas apmeklētāji var saskarties ar atsevišķām neērtībām, kopumā būvdarbi tiek organizēti, lai nevienu mirkli netiktu ierobežots lidostas darbs un pasažieru piekļuve tai. Un pavisam drīz mēs izbaudīsim pavisam īpašu komfortu.

Informācijai:

* Rail Baltica staciju un saistīto infrastruktūras lidostā Rīga būvē starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, ko veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Forma2 un Prointec apvienība veic projekta FIDIC inženiertehnisko un būvuzraudzību.

* Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.

* Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesējs – Eiropas Dzelzceļa līnijas –, koordinators – RB Rail AS.