Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica mainīs reģionu mobilitāti

27. Maijā, 2021

Jaunā Eiropas dzelzceļa sistēma, kuru ievieš Rail Baltica, būs pamats būtiskai iedzīvotāju transporta lietošanas paradumu maiņai. Panākumu „atslēga” tam ir iedzīvotāju vēlēšanās dzīvot ekoloģiski tīrā vidē, „zaļās pilsētās”. Rail Baltica pieturas būs mobilitātes punkti, kuros funkcionēs savienojumi ar citiem transporta veidiem, būs auto un velo stāvvietas, kā arī ērti pieejami mikromobilitātes rīki, sākot ar velosipēdiem un beidzot ar skūteriem, kā arī elektro uzlādes vietas un ēdināšana steidzīgajiem.  Būs nepieciešams ievērojams pašvaldību ieguldījums – iesaiste, lai šo uzdevumu veiktu.

Šādas atziņas izskanēja Satiksmes ministrijas 26. maijā organizētajā preses konferencē, kurā tika prezentēts Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) sadarbībā ar RAIT Custom Research Baltic veiktais pētījums par motivatoriem un barjerām vilcienu izmantošanā, kā arī iezīmēti uzdevumi mobilitātes punktu veidošanā vietās, kur pieturēs Rail Baltica.

Konkrētas pieturvietas

AS RB Rail Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikācijas departamenta vadītājs Ģirts Bramans atzīmēja, ka pašlaik vienlaikus ar Rail Baltica pamattrases projektēšanu uzsākts aktīvs darbs ar pašvaldībām. „Konkrētas pieturvietas uz Rail Baltica trases – tā vairs nav vīzija. Kopā ar pašvaldībām un reģionu plānotājiem sākam darbu, lai attīstītu šos transporta mezglu punktus, lai tie būtu ilgstpējīgi un attīstāmi arī nākotnes izpratnē. Tāpēc šī gada uzdevums ir reģionos nonākt pie konkrētiem risinājumiem, ņemot vērā gan teritorijas attīstības perspektīvu, gan iedzīvotāju vajadzības. Rail Baltica ir potenciāls mainīt standarta redzējumu no stacijas jeb pieturvietas uz mobilitātes centru,” teica viņš.

Kardināli jauna lietotāju pieredze

Rail Baltica kardināli mainīs transporta lietotāju pieredzi, un, sākot ekspluatēt Rail Baltica līniju – piedāvās arī cita veida servisu: ne tikai ātrāku nokļuvi pavisam jaunos galamērķos (t.sk., reģionos), bet arī multimodālos risinājumus pieturvietās – dažādu transporta veida savienojumus. Šobrīd sācies darbs pie reģionālo multimodālo centru plānošanas ar integrētu pieeju: analizējot, kāds būs transporta nākotnes pieprasījums, tiks modelēts arī vilcienu grafiks, ņemot vērā arī konkrēto apkaimju attīstību – ar ilgtermiņa skatu. Jautājumu loks, kas saistīts ar mobilitātes centru telpiskajā struktūrā: e-mobilitāte, apkārtējās teritorijas attīstība u.c., būs dienaskārtībā darbā ar pašvaldībām jau šogad. Reģionālo pārvadājumu attīstība lielā mērā saistīta ar sabiedriskā transporta pasūtījumu, tāpēc svarīga būs sadarbība ar Autotransporta direkciju, izstrādājot integrēti-cikliski-simetrisko kustības grafiku: biežāks, ērtāks, ātrāks sabiedriskais transports (Rail Baltica gadījumā – arī bezizmešu transports), realizējot principu dzelzceļš kā transporta mugurkauls Latvijā,” pauda Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors.
Jaunais pārvadājumu modelis nenozīmēs tikai Rīgas kā metropoles areāla aptveršanu, kur Rail Baltica būs integrēts Rīgas transporta plānā ar reģionālo eksprešu piedāvājumu. Tā būs arī iespēja izveidot un attīstīt pārrobežu reģionālos pārvadājumus, un arī tiem ir jābūt izplānotiem uz brīdi, kad sāks vilcienu kustību pa jaunbūvēto līniju.
„Ceru, ka pēc vairākiem gadiem, kad Rail Baltica līnija tiks ekspluatēta, būs pieejams jauns pētījums un varēsim redzēt, kā būs mainījusies mobilitātes pieredze, un teikt, ka Rail Baltica ir palīdzējis stiprināt ilgstpējīgas mobilitātes principus un radījis apvērsumu transporta lietošanas paradumu maiņā sākot jau ar reģionālo mērogu: koridorā no Bauskas līdz Salacgrīvai. Tam būs nepieciešams ievērojams pašvaldību ieguldījums, lai šo uzdevumu veiktu,” pabeidza A. Caune.

A. Caunes prezentāciju skat. šeit 

Atbalsts dzelzceļam kā transporta mugurkaulam

Lielākā daļa jeb 68 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta Satiksmes ministrijas konceptu veidot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, akcentējot arī vides aspektu – vilciens ir videi drošs un „zaļš”’ transports, liecina RAIT Custom Research Baltic veiktais pētījums.
„Dzelzceļu attīstām tā, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus ikdienas un atpūtas braucieniem biežāk izmantot vilcienu,” preses konferencē teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits. „Jaunie elektrovilcieni sāks kursēt nākamajā gadā. Ir uzsākts dzelzceļa staciju modernizācijas projekts, kas paredz iedzīvotājiem ērtāku, paaugstinātu peronu izbūvi. Latvijas dzelzceļš strādā pie braukšanas ātruma palielināšanas. Jaunā dzelzceļa līnija Rail Baltica būtiski papildinās jau esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu plānojam dzelzceļa satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētvidē paredzēts integrēt sešas dzelzceļa pieturas, veidojot pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus ar dzelzceļu jeb mobilitātes punktus – tie būs Bolderājā, Šķirotavā, Zemitānos, Sarkandaugavā, Dauderos, Ziemeļblāzmā. Savukārt Pierīgā – divus mobilitātes punktus Carnikavā un Saulkrastos. Attīstīsim pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Tāpat Satiksmes ministrija strādā pie jauna bateriju vilcienu iepirkuma izmantošanai Rīgas un Pierīgas satiksmē.” Ministrs piebilda, ka šis ir kopīgs valsts un pašvaldību darbs, lai Rail Baltica ieviešana sniegtu ieguvumu arī reģionālās satiksmes attīstībā.

„Vilciens sabiedriskā transporta sistēmā ieņem arvien lielāku un nozīmīgāku lomu, tāpēc vilcienu satiksme nepārtraukti tiek attīstīta un pilnveidota,” teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. „Nodrošinot ērtāku un ātrāku vilciena satiksmi, ir ieviesti ekspreša vilcienu reisi katru dienu Cēsu, Valmieras un Krāslavas virzienā, kā arī vairākos autobusa un vilciena savienojumos darbojas vienotā biļete. Šobrīd norit darbs pie Vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas, kas nodrošinās vienotās biļetes iegādi arī citos savienojumos, biļetes iegādi attālināti un konkrētos reisos iespēju rezervēt vēlamo sēdvietu. Vienlaikus tiek meklēti jauni virzieni, kur vilciena pārvadājumus veidot intensīvākus: vasarā vilciens līdz Madonai kursēs katru dienu un līdz Gulbenei – nedēļas nogalēs; 2022. gadā plānots papildu vilciens līdz Daugavpilij un ekspresis katru dienu līdz Rēzeknei. Tāpat būtisku lomu reģionālajos savienojumos, ar iespēju papalašināt transporta pārklājumu, ieņems arī Rail Baltica, jo no 16 vietām līdz vēlamajam galamērķim varēs nokļūt daudz ātrāk nekā līdz šim.” Viņš demonstrēja Eiropas attīstīto valstu pieredzi, kur apkaimes, kurās attīstīta dzelzceļa satiksme, ir guvušas ievērojamu impulsu attīstībai.