Projekta jaunumi

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica projekts – impulss sadarbībai, attīstot reģionus un radot mūsdienu mobilitāti

24. Februārī, 2021

Jaunā un modernā dzelzceļa infrastruktūra radīs gan satiksmes, gan arī reģionu attīstības iespējas. Svarīgi, lai tās maksimāli tiktu izmantotas Latvijas reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju labā, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Projekts Rail Baltica sniegs vairāk: ap jaunām reģionālām stacijām veidosies infrastruktūra. Dažādu transportu savienojumi nodrošinās sabiedrībai nepieciešamo nākotnes mobilitāti.

Tādas atziņas izskanēja 24. februārī Satiksmes ministrijas organizētajā konferencē „Rail Baltica – jaunas iespējas reģionālajai satiksmei”. 

Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Infrastruktūras pārvaldības departamenta vadītājs, konferencē norādīja: brīdī, kad Latvijā sākta pirmās Rail  Baltica stacijas būvniecība un aktīvi norit pamattrases projektēšana, nākamie soļi, kam jāpievēršas – reģionālo staciju attīstība.
Rail Baltica Latvijā atrodas Ziemeļu-Dienvidu koridorā, šobrīd šai virzienā sabiedriskais transports apmierina nedaudz vairāk kā 5% no cilvēku ikdienas mobilitātes vajadzībām, bet ap 95% vajadzību nodrošina auto transports. „Mēs strādājam pie infrastruktūras pārvaldības modeļiem, ietverot iespēju trasē attīstīt 16 un pat vairāk reģionālo staciju – kā nākotnes mobilitātes centrus ar integrētu servisu ne tikai Rail Baltica sistēmā, bet gan visā sabiedriskā transporta sistēmā Latvijā. Tas nozīmē, lai, Rail Baltica sākot pārvadājumus, spējam nodrošināt vilcienu grafikus vismaz viens vilciens 2 stundu laikā, pīķa stundās – reizi stundā, un,  satiksmei attīstoties, lai sasniedzam mērķi: vilciens reizi stundā, sastrēgumlaikā – pusstundā. Svarīgi šai sistēmā integrēt iespēju „no durvīm līdz durvīm”:  autobuss – vilciens, auto – vilciens, velosipēds – vilciens. Piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā mērķis ir integrēt Rail Baltica vilcienus ar esošajiem Latvijas Dzelzceļa sistēmas pārvadājumiem, reģionālo autobusu satiksmi un pilsētas transporta sistēmu. Lai vilciens spētu konkurēt ar personīgo auto ne tikai tāpēc, ka tas brauc ātrāk, bet arī ar mobilitāti un komfortu,” konferencē stāstīja A. Caune.
Viņš atklāja, ka pašlaik notiek plānošana, izmantojot integrēto pieeju: tiek strādāts pie vairākiem scenārijiem, jau tagad veidojot vilcienu grafikus, atpoguļojot pieprasījumu-piedāvājumu, kā arī iekļaujot daudz tālākas – vismaz 30 gadu – nākotnes prognozi. Tas ļaus saprast, pamatojoties uz jau izveidota vilcienu grafika, cik daudz vilcienu un kāda infrastruktūra būs nepieciešama.
„No šī gada un turpmāk arvien nozīmīgāki būs jautājumi par infrastruktūras pārvaldību un reģionālo pārvadājumu attīstību. Veidojot iespējamos attīstības modeļus, ļoti svarīga ir cieša sadarbība ar Autotransporta direkciju, plānojot transporta sasaisti, ar vietējām pašvaldībām, sabiedrības pārstāvjiem u.c. partneriem, lai esam gatavi brīdim, kad pa jaunajām sliedēm varēs braukt vilcieni.  Tāpēc visiem jāstrādā kopā jau šobrīd.  Mobilitātes centru un reģionālo pārvadātāju attīstībai nepieciešami šie modelējumi, lai zinātu, kādas stacijas projektēt, kādi būs transporta savienojumi un mobilitātes risinājumi ap stacijām, kā tiks attīstīta apkārtējā teritorija. Tādēļ jau šogad tiks veikta transporta pieprasījuma modelēšana, lai Ziemeļu-Dienvidu koridorā, ko aptver Rail Baltica, radītu jaunu transporta plānu, kurā būtu iespējams intergrēt vilcienu grafiku un reģionālos pārvadātājumus, veidojot dzelzceļu kā transporta mugurkaulu, kas veicinātu autobraucējus izvēlēties ērtāku transportu, īpaši – dzelzceļu,” teica A. Caune.

A. Caunes prezentāciju skat. šeit

Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems konferencē skaidroja ieguvumus sabiedrībai un pilsētai no Rail Baltica posma Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā. Iepazīstināja ar būvdarbu gaitu pirmajā Rail Baltica būvobjektā, tehnoloģiskiem un inovatīviem risinājumiem, no kuriem daudzi Latvijā tiek pielietoti pirmo reizi, piemēram, tika izkalkulēti konstrukciju drošības scenāriji par spādzienizturību, veikti stacijas ēkas konstrukciju vēju testi, ģeoloģiskā izpēte, projektētais dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā kā garākais dzelzceļa tilts Latvijā, BIM sistēma, kas ļauj visas inženieru un dzelzceļa komunikācijas savietot sarežģītā būvobjektā: jaunajā stacijas ēkā u.c..
„Ko mēs radām ar šo projektu? Kopā ar starptautiska ātrvilciena pieturas punktu Rīgā tiek radīts daudz vairāk. Mūsu darba rezultātā būtiski pārveidojam gan piekļuvi jaunizveidotam multimodālam satiksmes mezglam, gan uzlabojam pasažieru komfortu un apkalpošanas sistēmas, gan arī tiek labiekārtota vide. No šī projekta arī apkārtējās teritorijas saņem pozitīvu grūdienu kvalitatīvai attīstībai,” teica E. Jaunzems.

E. Jaunzema prezentāciju skat. šeit

Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore, runājot par Rail Baltica kā projektu Rīgas attīstībai, uzvēra, ka, integrējot Rail Baltica Rīgā, svarīgi attīstīt ilgtspējīgu mobilitāti (ērti, droši, mūsdienīgi pārvietošanās risinājumi) un mūsdienīgu publisko ārtelpu, saglabāt kultūrvēsturisko vidi un veidot dialogu ar sabiedrību.  Sadarbība projekta ietvaros ir ļoti komplicēta, jo ir sarežģīti katras partneru grupas risinājumus salikt kopā, atbilstoši normatīvu bāzei, turklāt vienlaikus ar Rail Baltica projektēšanu notiek arī lokālplānojuma izstrāde. Kā vienu piemēru projekta komplicētībai un tā integrācijai pilsētā viņa minēja apjomīgo šķērsojumu skaitu trases garumā, kas vijas cauri galvaspilsētai – tādi ir 44, t.sk. velobraucējiem.

I. Purmales prezentāciju skat. šeit