Fakti

Vēsturiski fakti

1862. gadā Latvijā tika izbūvēts pirmais dzelzceļš, tad arī sāka kursēt vilcieni no Latvijas uz Eiropu.

Dažus gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas – jau 1921. gada 15. februārī starp Rīgu un Virbaļiem atklāja tiešo satiksmi, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord Express maršrutā.

1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms 2. pasaules kara, Berlīni sasniedza 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk – 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā – 79,2 km/h, bet Vācijā – 80,4 km/h.

Pēc 2. pasaules kara beigām, 1945. gadā ar vilcienu no Rīgas varēja doties uz Viļņu, Ļeņingradu, Maskavu, Valgu, bet no Daugavpils uz Orlu, Viļņu un Mažeiķiem.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti moderni, Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas, ko gan grūti salīdzināt ar 1940. gadu, kad Berlīnes vilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā.

Pēc Otrā pasaules kara, PSRS varas gados, tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga-Varšava un Rīga – Berlīne.  Tiem uz robežas Brestā mainīja ratiņus, jo Krievijas impērijā un vēlāk arī PSRS sliežu platums (bij. 1524 mm, tagad – 1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un tai brālīgo valstu robežstacijās Čopā, Kuzņicā u.c. tika uzstādīti vagonu ratiņu maiņas punkti. Tā, piemēram, 1973. gada Baltijas dzelzceļa dienesta vilcienu sarakstā tika uzrādīts bezpārsēšanās pasažieru vilciena vagons, kas no Ļeņingradas caur Rēzekni un Daugavpili kursēja līdz Prāgai.

1981.  gadā kursēja vairāki bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Berlīne (ceļā jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava, kā arī Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.

Fakti par Rail Baltica

Projekta Rail Baltica mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, un netieši arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina-Helsinki.

Projekts paredz izbūvēt jaunu 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs un savienot metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni, vēlāk arī līdz Venēcijai, kuras pasažieri un kravas sasniegs ar ātru, modernu un videi draudzīgu dzelzceļa transportu.

Jaunā sliežu ceļa kopējais garums būs 756 km, no tā – 263 km Latvijā, 229 km Igaunijā un 264 km Lietuvā.

Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem 170 km/h, kravu vilcieniem 68 km/h, maksimālais ātrums pasažieru vilcieniem – 240 km/h, kravu vilcieniem – 120 km/h.

Maršruta ilgums no Tallinas līdz Rīgai: 2h, no Tallinas līdz Lietuvas – Polijas robežai: pasažieru vilcieniem 4.5 h,  kravu vilcieniem 10.4 h.

Investīcijas: 3.6 miljardi eiro, no tām Latvijā līdz 2 miljardiem eiro (AECOM dati, precīzas izmaksas būs zināmas Nacionālās izpētes rezultātā 2016.gadā).  Eiropas Savienības atbalsts paredzēts līdz 85 % no attiecināmajām projekta izmaksām.
Zemju atsavināšanai attiecināmās izmaksas – līdz 10% no kopējā projekta finansējuma.

Projekta laika plāns:
2015. – 2019. gads – projektēšana
2017 – 2020. gads –  īpašumu atsavināšana
2019.  – 2025. gads – trases būvniecība

2025. gadā paredzēts atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

2030. gadā plānots pārvadāt (provizoriski)  – 5 miljonus pasažieru un 12.5 miljonus tonnu kravu.

2040. gadā  plānoti 319 miljoni eiro ieņēmumi.

Detalizēta tehniskā izpēte 

Nacionālā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process:

Līgums ar izpildītāju „RB Latvija” noslēgts 2014.gada 30 aprīlī;

Dzelzceļa līnijas apspriešanas koridors – 300 m; precīzs novietojums 40-60m;

Izvērtēti 760 km sliežu ceļu, piemēram, Latvijas ziemeļu daļā izvērtējot 33 variantus, bet dienvidu pusē – 15 trašu variantus, kā arī 8 variantus Rail Baltica trasei Rīgā;

Rail Baltica trases izpētes koridorā, kas ir 300 m,  atrodas aptuveni 2000 īpašumu;

2014.gada oktobrī Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), pamatojoties uz Satiksmes ministrijas iesniegumu, pieņēma lēmumu par IVN procesa nepieciešamību Rail Baltica projektam;

2015. gada februārī-martā notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās (plašākā sabiedriskā apspriešana Latvijas vēsturē);

2015.gada oktobrī – IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana ar detalizētāku trases novietojumu un precīzākiem tehniskajiem risinājumiem;

2016. gada augustā Latvijas valdība akceptēja  Satiksmes ministrijas piedāvāto Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica, lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, vienoti projekta ieviešanā strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla. Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā. 

Finansējuma piešķiršana 

2015. gada 10. jūlijā Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka dzelzceļa projekts Rail Baltica pirmajā kārtā saņems Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 80 % apmērā no CEF (Connecting Europe Facility) fonda līdzekļiem. Šie līdzekļi paredzēti Rail Baltica projekta pirmā posma īstenošanai: aktivitātēm, kas sāktas 2015. gadā un tiks pabeigtas līdz 2020. gada beigām: sagatavošanās Rail Baltica būvniecībai un tās sākšanai. Rail Baltica pirmajā kārtā Latvijai piešķirtie Briseles 238 miljoni eiro galvenokārt tiks izmantoti „Rīgas loka” dzelzceļa posma būvniecībai, kuru plānots sākt būvēt 2018. gadā un pabeigt līdz 2022. gadam. 

Triju Baltijas valstu kopuzņēmums jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijai - a/s RB Rail 2016. gada 16. februārī iesniedza pieteikumu ES finansējuma saņemšanai Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūrā (INEA - European Innovation and Networks Executive Agency) finansējuma saņemšanai no CEF (Connecting Europe Facility) fonda līdzekļiem 210.7 miljonu eiro apmērā. Līdz ar nacionālo valdību līdzfinansējumu kopējās izmaksas tiek lēstas 248 miljonu eiro apjomā; to izmantos projekta turpmākai attīstībai: tehniskajai izpētei, projektēšanai un būvniecībai.

Latvija plāno sākt Rail Baltica projekta realizāciju no Latvijas centrālās daļas (ar Rail Baltica līnijas Latvijas Centrālās daļas Tehnisko projektu), Rīgas Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras pārbūvi un Rail Baltica stacijas Starptautiskajā lidostā ”Rīga” izbūvi, uzsākt savienojuma starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko lidostu „Rīga” izbūvi, šī savienojuma izmantošanu var sākt neatkarīgi no pārējās trases izbūves.

Pieteikties uz konsultāciju
Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit. Aliquam magna orci, faucibus non ante et.