en

Rail Baltica tapšanas vēsture

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica ideja, kura „dzimusi” 1990. gados, straujiem soļiem tuvojas aktīvās realizācijas fāzei. Piedāvājam ieskatīties īsā notikumu hronoloģijā, būtiskākajos Rail Baltica vēstures pieturpunktos:

1991. gads

Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā 1991. gadā, 1994. gadā Krētā un Helsinkos 1997. gada vasarā, apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr.1 veidoja divas maršruti – Via Baltica autoceļš  un dzelzceļa līnija Rail Baltica.

2001. gads

2001. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu Transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai, Rail Baltica projektā iesaistītās valstis veic savstarpēji saskaņotas darbības projekta tālākai virzībai.

2004. gads

2004. gadā projekts Rail Baltica ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro projektu sarakstā.

2005. gads

Lai izvērtētu Rail Baltica projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai ar Eiropas centru, 2005. gada beigās tika sākta projekta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums  COWI AS,  novērtējot labāko projekta risinājumu Rail Baltica maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.

2007. gads

2007. gada janvārī tika saņemts COWI AS veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā Rail Baltica maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par Rail Baltica projekta 1. kārtas īstenošanu – esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa – Rīga – Tallina, līdz 2013.gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā Rail Baltica maršrutā.

Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007.gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013.gada daudzgadu programmas.

2008. gads

2008.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.

2010. gads

2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.

2010. – 2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti pēc trīs valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – pasūtījuma veic Lielbritānijas uzņēmums AECOM Ltd.

2011. gads

2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās Rail Baltica projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību  – biroja mītnes vieta Rīgā – apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības TRINITI veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt Rail Baltic kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). Nākamais projekta attīstības solis būtu detalizētas tehniskās izpētes visās valstīs.

2013. gads

2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu Rail Baltica II, Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja Deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.

2014. gads

2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu tiek atzīta personu apvienība SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, kas nodibina pilnsabiedrību RB Latvija.

2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica II Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica II Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s RB Rail. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim  jāsagatavo dokumenti un jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi pie tā.

2015. gads

Novembrī tiek parakstīts līdzfinansēšanas līgums par Rail Baltica 1. kārtas īstenošanu, bet gadu vēlāk arī līgums par 2. kārtas īstenošanu.

2017. gads

Janvārī Baltijas valstu Ministru prezidenti paraksta starpvaldību līgumu par Rail Baltica savienojuma izveidi. Līdz oktobrim līgumu ratificē visu triju Baltijas valstu parlamenti.

Pieteikties uz konsultāciju
Mūsu speciālisti visdrīzākajā laikā ar Jums sazināsies, lai vienotos par tikšanos!