Rail Baltica projekts ir kā katalizators trases apkārtnē esošo teritoriju attīstībai, un tas ir licis pārvērst šo projektu no sliežu projekta uz attīstības projektu, kas maina apkārtnes.

Šāda atziņa izskanēja 24. janvārī, Rail Baltica projekta ieviesējiem, Satiksmes ministrijas, Rīgas pašvaldības un Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem diskutējot  par piedāvātajiem Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas gājēju un velo infrastruktūras savienojumiem un publiskās ārtelpas risinājumiem.
Apspriedē „Lokālplānojuma risinājumi ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju”, kas norisinājās Rīgas domes telpās un pulcēja ļoti plašu interesentu loku, klātesošie tika iepazīstināti ar idejām un vīzijām, kā nākotnē izskatīsies apkārtne ap Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, un tika diskutēts par konkrētiem priekšlikumiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, atklājot apspriedi, norādīja: „Rail Baltica projekts ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies.  Svarīgi, gatavojot Rail Baltica trasi, pēc iespējas ņemt vērā ne tikai iedzīvotāju un citu pasažieru, bet arī ilgtermiņa vajadzības transporta jomā, jo tāda iespēja mainīt galvaspilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20-30 gadus. Esmu priecīgs par interesi no pašvaldības puses piedalīties šajā procesā, lai gan sarunu process ar Rīgas domi iepriekš varēja būt labāks. Tagad no domes puses ir parādījusies interese. Kaut kas, ko varēja finansēt vēl no šī ES finanšu plānošanas perioda līdzekļiem, jau ir nokavēts, bet daudzas lietas vēl nav nokavētas un daudzas idejas būs realizējamas.”

Rīgā apkaimju attīstībai būtu nepieciešami ap 300 milj. eiro
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs norādīja, ka Rīga ir lielākā pašvaldība, kuru šķērsos Rail Baltica trase. „Projektam ir milzīgs potenciāls, un tuvākajos 30 vai pat 100 gados diez vai mēs piedzīvosim kādu tik ievērojamu projektu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Lai šo potenciālu mēs spētu realizēt, visām iesaistītajām pusēm: valdības pārstāvjiem, pilsētai, arī iedzīvotājiem jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi, lai izspriestu, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan arī  kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei,” teica galvaspilsētas mērs. Viņš piebilda: esot aplēsts, ka Rīgā Rail Baltic piegulošajās teritorijās saistīto infrastruktūras objektu īstenošanā ieguldījumi 10 gadu periodā varētu sasniegt 300 - 350 miljonus eiro, tāpēc jāsaprot, cik lielu daļu spēj līdzfinansēt pašvaldība, cik daudz nepieciešams cits fnansējums. „Mums ir jāiet nevis uz optimāliem risinājumiem, bet gan uz obligātiem, maksimāliem pilsētvides un infrastruktūras risinājumiem, citādi bez šiem ieguldījumiem tas paliks tikai „sliežu projekts” ar neizmantotu potenciālu,” piebilda O. Burovs. Pašvaldība jau uzsākusi darbu pie trases apkārtējo teritoriju lokālplānu izstrādes, notikušas dažādas apspriedes, tikšanās, iezīmēti attīstības virzieni. Pašlaik kā pirmais darbs sākts pie satiksmes mezgla pārveides  pie Ģenerāļa Radziņa krastmalas, Maskavas ielas un iebrauktuves autoostā. Tā sakārtošanai dome jau ir izlēmusi piešķirt līdzfinansējumu. 
Ilze Purmale, Rīgas pašvaldības Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, norādīja, ka gan Rail Baltica projekta ieviesēji, gan  pašvaldība kopīgi strādā pie būvprojekta  saistītiem risinājumiem – soli pa solim, posmu pa posmam. Kad visi risinājumi tiks noformēti lokālplānojuma pirmajā redakcijā, tad tā tiks nodota sabiedriskai apspriedei, kas varētu notikt šī gada beigās. Līdz tam notiks intensīvs darbs darba grupās, kurās aicināti piedalīties arī NVO pārtsāvji. „Lokālplānojums definēs projektu īstenošanas kārtību - mēs varēsim redzēt saistītos projektus ar konkrētu finansējumu un atbildīgās struktūras,” teica viņa.

Rail Baltica maina „spēles laukumu”
Pilsētplānošanas uzņēmuma SIA Grupa 93 vadītājs Neils Balgalis uzstāšanos sāka skarbi, norādot, ka galvaspilsēta ir gadiem atpalikusi saistītās transporta infrastruktūras ziņā, un Rail Baltica projekts ļaus „beidzot izlīst virszemē - no tuneļiem, un Domei – iznākt  no skapja”. Viņš paskaidroja, ka Centrālās stacijas apkaime, kur tiks veidots multimodāls satiksmes mezgls, piedzīvos ievērojamas pārmaiņas: vairs nebūs gājēju tuneļu un visa gājēju kustība tiks organizēta virszemē. Tuneļos un zem estakādes tiks izvietotas velo novietnes, kurās kopumā būs iespējams novietot līdz 5000 velosipēdu un citus mobilos transportlīdzekļus, kas, salīdzinājumā ar Nīderlandes pilsētas Utrehtas līdzīgu projektu vēl ir ar potenciālu augt, jo tur  tiek „noparkoti” 20 000 velosipēdu. Tiks izveidota jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes/Timoteja iela - ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai), taps jauns gājēju/velo tilts pār Daugavu un ar staciju savienots veloceļu tīkls. Par bulvāri pārvērtīsies 13. janvāra iela, bet krustojums ar Krasta ielu, Ģenrāļa Radziņa krastmalu, Maskavas ielu piedzīvos satksmes organizācijas izmaiņas, tiks kompleksi pārbūvēts satiksmes mezgls Gogoļa ielā starp Centrālo dzelzceļa stacijas Dienvidu laukumu un Centrāltirgu, bet transporta satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību un transporta plūsmu dalīšana šai apkaimē ļaus  kopumā uzlabot caurbraucamību. Tiks izveidotas jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē, bet noraktais dzelzceļa uzbērums, organizējot dzelzceļa satiksmi pa estakādi no tilta virzienā uz staciju, u.c. risinājumi ļaus pat par 25 % palielināt publisko ārtelpu.
Lai varētu runāt par Baltijas centrālo transporta mezglu un pilsētā integrētu dzelzceļa staciju, kas nodrošinās pilsētniekiem un citiem pasažieriem ērti lietojamu un mūsdienīgu infrastruktūru, Rīgas Centrālās stacijas apkaimē nepieciešamas investīcijas ap 180 miljonu eiro apjomā, lēsa Grupa 93 vadītājs Neils Balgalis. Šos līdzekļus nepieciešams ieguldīt 10 gadu laikā, sadalot trijās kārtās. Viņš piebilda: „Rail Baltica ir spēles laukuma mainītājs!”

Kā nākotnē izskatīsies Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaime. Vizualizācijas: Grupa 93

13. janvāra iela


Gogoļa iela



Dodam audeklu, lai kopā gleznotu
Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma  Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems klātesošajiem atgādināja, ka kopš 2019. gada vidus norit projektēšana sarežģītākajam posmam Latvijā – Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas, jauna tilta un stacijas apkārtnes izveidei.  Būvdarbus plānots uzsākt jau šī gada beigās,- šos darbus veic konkursā izraudzītā  apvienība BERERIX. Nule kā noskaidrots arī Centrālās stacijas projekta būvuzuzraugs un būvekspertīžu veicējs – pieredzējušu profesionāļu apvienība EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International.
E. Jaunzems uzsvēra, ka Centrālas stacijas ēkas pārbūve Rīgā dos 430 miljonu eiro lielu investīciju pienesumu Rīgā, nodrošinot:
ātrgaitas dzelzceļa savienojumu ar Baltijas valstīm un reģionālajām stacijām Latvijā;
uzlabojot stacijas drošību un piekļuvi;
pārbūvējot stacijas tuneļus un pasažieru platformas;
izbūvējot jaunu stāvu virs sliežu ceļiem ar uzgaidāmajām telpām;
no jauna izbūvējot Timoteja/Elizabetes ielu;
nodrošinot skarto teritoriju labiekārtošanu;
radot jaunas publiskas telpas;
izbūvējot jaunu gājēju/velosipēdistu savienojumu pār Daugavu.
Savukārt ātrgaitas dzelzceļa netiešie ieguvumi būs ar pilsētā veidoto  lokālplānojumu – izveidojot šo apkaimi par Rīgas sirdi – cilvēkiem daudz atvērtāku vietu.
E. Jaunzems prezentēja, kā tieši mainīsies Centrālā stacija un apkaime. Tiks daudz lietderīgāk izmantotas stacijas telpas, dalot cilvēku plūsmas: pa vienu no tuneļiem dosies tie, kas steidzas uz vilcieniem, pa otru - tie, kuriem interesēs iepirkties, uzgaidīt vilcienu pie kafijas tases utt. Tiks izbūvētas jaunas kāpnes, eskalatori un lifti, būs jaunas, daudz ērtākas un augstākas iekāpšanas platformas, būs nojumes pār peroniem, kā arī trešajā stāvā – ērta uzgaidāmā zāle, no kuras logiem varēs redzēt, vai pie perona jau piestājis vilciens (Rail Baltica vai cits).
Tās vietas, ko skars trases izbūve, tiks arī labiekārtotas un apzaļumotas projekta finansējuma ietvaros. Piemēram, vietā, kur pašlaik atrodas centrs „Titāniks” (veikals un autostāvvieta), tiks izveidots skvērs kanāla malā. Kopumā šī projekta apkārtnē esošo zaļo rotu 10% apjomā plānots palielināt līdz 30 % (jauni koki un apstādījumi). Tāpat tiks izveidots pievilcīgs laukums stacijas otrā – Dienvidu laukuma – pusē, pie tirgus un Satiksmes ministrijas.  Norokot uzbērumu un dzelzceļa satiksmi no tilta līdz stacijai organizējot pa estakādi, radīsies jaunas brīvtelpas, ko varēs izmantot rīdzinieki un tūristi, pa taisno no Vecrīgas nokļūstot tirgū, gan arī autoosta,  kurā ērti varēs nokļūt no 13. janvāra ielas. Zem estakādes varēs izveidot mūsdienām atbilstošas uzgaidāmās autoostas telpas un būs iespējams  izvietot  iekāpšanas peronus (skat. zemāk vīziju, kā nākotnē varētu izskatīties autoostā).
E. Jaunzems arī demonstrēja, kā esošais veloceliņu tīkls tiks pieslēgts jaunajam satiksmes mezglam: būs iespējams ar riteni uzbraukt uz jauno tiltu pār Daugavu vai arī turpināt tālāk ceļu gar krastmalu, vai arī doties paralēli dzelzceļam pa 13. janvāra ielu. Šobrīd paredzēti divi jauni veloceļa  pieslēgumi jaunajam tiltam: krastmalā un no Autoostas. Ir paredzēts vēl viens pieslēgums – no Maskavas ielas, ko varētu izbūvēt nākotnē, nepeciešamības gadījumā. Par šiem risinājumiem, kā arī par plānoto veloinfrastruktūru šajā apkaimē izvērtās diezgan karstas diskusijas.
„Mēs (projekta īstenotāji - red.) esam kā gleznotāji: atnesam pilsētai audeklu, uz kura kopā radīt jaunu, skaistu gleznu,” tēlaini izteicās Einārs Jaunzems.

Autoostas teritorijas attīstības vīzija. Vizualizācijas: OUTOFBOX

Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā, piebilda, ka konsultācijas par pamata trasi Rīgā (t.sk. par kreisā Daugavas krasta apkaimju attīstības virzieniem) notiks saskaņā ar būvprojektēšanas grafiku un uzsāksies šā gada aprīlī.
Nākamā tikšanās plānota 27. martā, apspriedē galveno uzsvaru liekot uz Daugavas kreisā krasta pārvērtībām, ko nesīs Rail Baltica. Šai tikšanās reizē plānots arī rast atbildes uz jautājumiem, ko iezīmēja 24. janvāra diskusija,  piem., kā izskatīsies Stacijas priekšlaukums Ziemeļu (centrālajā) pusē, kāds būs multimodālā mezgla saturs, kā arī citus jautājumus, kas tika aktualizēti. Pēc marta tikšanās nākamā tiek plānota 24. aprīlī.

Kā ziņots iepriekš, pašlaik aktīvi notiek Rail Baltica projektēšanas darbi Rīgas teritorijā. Ir uzsākta ģeotehniskā izpēte, lai iegūtu grunts paraugus būvprojekta sagatavošanai, ko veic uzņēmuma Intergeo Baltic speciālisti. Savukārt Rail Baltica Centrālajā stacijā būvprojektēšanas darbi jau paveikti 20% apmērā un ir noskaidrots būvuzraugs un būvekspertīžu veicējs, bet Rail Baltica stacijas būvdarbu veicēja noskaidrošanai starptautiskajā lidostā „Rīga” ir izsludināts konkurss.