Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas Baltijas valstis integrēs Eiropas dzelzceļu tīklā. Rail Baltica trase kopumā Baltijas valstīs būs 870 kilometru garumā, no kuriem aptuveni 265 km ir Latvijas teritorijā (pilnais projekta tvērums). Saskaņā ar pirmās kārtas tvērumu, Rail Baltica pamattrase Latvijā – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līnija no Lietuvas robežas līdz Igaunijai (ārpus Rīgas) – plānota 202 km garumā.
Pilnā tvēruma Rail Baltica trase sākas pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Latvijā būs divas starptautiskās Rail Baltica stacijas: Rīgas Centrālā stacija un RIX Rīgas lidostā. Rail Baltica ļaus attīstīt reģionālo dzelzceļa satiksmi. Pilnā tvēruma Rail Baltica trasē Latvijā (ar t.s. Rīgas loku) ir apzināti potenciālie 16 reģionālie mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē.
Projekta pirmās kārtas ietvaros valdībai vēl jāizlemj par pirmajām reģionālajām stacijām, sākotnēji tās varētu būt četras vai piecas: Salacgrīvā, Skultē, pie Salaspils (Daugavkrasti; tur plānots arī savienojums ar esošo dzelzceļa tīklu, pa kuru varēs nokļūt jaunizbūvētajā Rīgas Centrālajā stacijā un tālāk – stacijā pie Rīgas lidostas), Iecavā un/vai Bauskā.
Rail Baltica būvniecība Latvijā notiek pa posmiem. Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla programmas (Trans-European Transport Network) regulā noteikto grafiku, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Pēc 2030. gada otrās Rail Baltica projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības.
Gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī Rail Baltica īstenošana tiek uzskatīta par prioritāti un projektam ir liela stratēģiskā nozīme.
Maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 249 km/h (maksimālais braukšanas ātrums ir 234 km/h), kravu pārvadājumiem - 120 km/h. Tas nozīmē, ka maršrutā starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu brauciena ilgums ar pasažieru vilcienu ir plānots aptuveni četras stundas, no Rīgas uz kaimiņvalstu galvaspilsētām Tallinu un Viļņu – nepilnas divas stundas.
Reģionālie vilcieni Latvijā kursētu ar ātrumu līdz 200 km/h, ļaujot būtiski paaugstināt pasažieru mobilitāti. Laiks ceļā no Rīgas Centrālās stacijas līdz Bauskai – mazāk nekā viena stunda, no Rīgas Centrālās stacijas līdz Salacgrīvai – nedaudz vairāk kā viena stunda.
