Korporatīvā pārvaldība

Sabiedrības būtiskākās politikas

• Risku pārvaldības politika

Lai nodrošinātu vienotu un koordinētu risku pārvaldības sistēmas darbību, Eiropas Dzelzceļa līnijas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, (Sabiedrība) ir apstiprinājusi Risku pārvaldības politiku.

Rail Baltica projekta īstenošanas risku pārvaldība ietver atbildības sadalījumu starp RB Rail AS, Satiksmes ministriju un Sabiedrību. Šo organizāciju risku pārvaldības sistēma kopumā veido Rail Baltica projekta risku pārvaldību. Sabiedrības risku pārvaldības politika nosaka risku pārvaldības pamatprincipus aktivitātēm, kas ir Sabiedrībai deleģētas, un/vai uzdotas, un tā ir saskaņā ar kopējiem Rail Baltica projekta risku pārvaldības mērķiem un pieeju, kas ir noteikta Rail Baltica Globālajā risku pārvaldības plānā. Politikā noteiktie pamatprincipi atbilst Latvijas Republikā saistošajiem tiesību aktiem un starptautiskai risku pārvaldības labajai praksei.

Risku pārvaldības politikas mērķis ir noteikt vienotu un sistēmisku pieeju risku pārvaldībai, risku pārvaldības pamatprincipus un atbildību sadalījumu Sabiedrībā, lai savlaicīgi identificētu un pārvaldītu būtiskākos Sabiedrības darbību ietekmējošos faktorus, nodrošinot Sabiedrības un Rail Baltica projekta mērķu sasniegšanu, samazinot potenciālos zaudējumus un reputācijas kaitējumu un veicinot pozitīvu iespēju izmantošanu.

Sabiedrība ir definējusi šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

* Sabiedrības darbība neizbēgami ir saistīta ar riskiem;
* risku pārvaldību plāno, uztur un pilnveido atbilstoši Sabiedrības darbības stratēģijai un vajadzībām;
* sistēmiska un efektīva risku pārvaldība veicina Sabiedrības un Rail Baltica projekta mērķu sasniegšanu, lēmumu pieņemšanu, procesu īstenošanu un projektu pārvaldību, mazinot nelabvēlīgu notikumu varbūtību un ietekmi un identificējot pozitīvās iespējas, uz kurām reaģēt;
* atbildība par risku pārvaldību ir noteikta visos Sabiedrības līmeņos;
* Sabiedrībā notiek regulāra darbinieku izglītošana un informācijas sniegšana, veicinot vienotu izpratni par riskiem un to vadību;
* risku pārvaldības sistēmu pastāvīgi pilnveido saskaņā ar labās prakses principiem un pieredzi;
* Sabiedrībai ir nulles tolerance pret korupciju, krāpšanu un interešu konfliktu;
* Sabiedrībai ir nulles nelaimes gadījumu politika darba aizsardzības jomā.

Eiropas Dzelzceļa līnijas Risku pārvaldības politika

• Pretkorupcijas un interešu konflikta novēršanas politika

Eiropas Dzelzceļa līnijas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pastāvīgi uztur un pilnveido iekšējo kontroles sistēmu, īstenojot Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 630 Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā noteiktās prasības.

Sabiedrības Darba kārtības noteikumos un Ētikas kodeksā ir noteiktas pretkorupcijas un interešu konflikta novēršanas pamatprasības, tai skaitā, amatu un darbu savienošanas kārtība, ziņošana par potenciālām, šķietamām vai reālām interešu konflikta situācijām, koruptīvām darbībām, kā arī veicamā rīcība, lai novērstu nokļūšanu reālā interešu konflikta situācijā.

Sabiedrības pārvaldība un vadības prakse balstīta uz godīgas un ētiskas rīcības pamatiem. Sabiedrība stingri ievēro vispārpieņemto praksi un noteiktos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām, vienlīdzīgiem nodarbinātības un fiziskajiem darba apstākļiem, vidi un korupcijas apkarošanu. Sabiedrība savā darbībā stingri ievēro vienotu vērtību kopumu un labākās pārvaldības praksi attiecībā pret saviem darbiniekiem, sadarbības partneriem un iesaistītajām pusēm.

• Nekustamā īpašuma nomāšanas noteikumi

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas nekustamā īpašuma nomāšanas noteikumu mērķis ir nodrošināt vienotu, efektīvu un atklātu Sabiedrības darbības nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma nomāšanas procesu, tai skaitā līgumu noslēgšanas procesu.

Nekustamā īpašuma nomāšanas noteikumi

Risku faktori

Sabiedrības paredzamie būtiskākie risku faktori:

• izmaiņas nacionālajās un starptautiskajās transporta un dzelzceļa nozares prioritātēs;
• Sabiedrības darbība augstas nenoteiktības apstākļos, nepietiekams deleģējums Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības turpmākajai attīstībai;
• komplicēts finansēšanas modelis, nepieciešamība pēc papildu finansējuma Sabiedrības darbības un Rail Baltica projekta finansēšanai;
• neattiecināmo izmaksu risks;
• augsta atkarība no trešo pušu sniegtajiem pakalpojumiem un citām ieinteresētajām pusēm, nekustamo īpašumu iegūšanas un būvdarbu izpildes kavējumi un izmaksu sadārdzinājums;
• profesionāli kvalificēta darbaspēka trūkums darba tirgū infrastruktūras pārvaldības u.c. jomās;
• nepieciešamo normatīvo aktu un to grozījumu lēna virzība;
• ģeopolitiskā nenoteiktība;
• kara un terorisma draudi;
• ekonomiskā nestabilitāte;
• pandēmijas, epidēmijas un citas bīstamas infekcijas slimības;
• kiberuzbrukumi un informācijas sistēmu darbības pārtraukumi.

Pretkorupcijas pasākumi

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas 2024. gadā veiktie pasākumi, pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai

Trauksmes celšanas sistēma Sabiedrībā

Lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānisma darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, ir pieņemts Trauksmes celšanas likums. Trauksmes celšanas mehānisms Latvijā ieviests 2019. gada 1.maijā.

Kārtību, kādā Sabiedrībā var iesniegt un tiek izskatīti trauksmes cēlēja ziņojumi, nosaka ar Eiropas Dzelzceļa līnijas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 2022. gada 9. februāra valdes lēmumu Nr. 1.3.-VL./2022/13 “Par trauksmes cēlēju sistēmas apstiprināšanu” apstiprināti iekšējās kārtības noteikumi. 

Par kādiem pārkāpumiem var ziņot?

Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par šādiem pārkāpumiem:

• amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
• korupciju, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
• izvairīšanos no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselības apdraudējumu;
• būvniecības drošības apdraudējumu;
• vides drošības apdraudējumu, tostarp rīcību, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
• darba drošības apdraudējumu;
• pārkāpumu publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
• tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumu;
• citos Trauksmes celšanas likumā noteiktos gadījumos.

Kā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu?

 Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt šādos veidos, izmantojot trauksmes cēlēja veidlapu:

• personīgi no atbildīgajām personām, iepriekš vienojoties par laiku un tikšanās laikā noformējot trauksmes cēlēja ziņojumu;
• sūtot vēstuli, norādot, ka tas ir “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
• rakstot e-pastu uz trauksme@edzl.lv, aizpildot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu var iegūt Valsts kancelejas izveidotajā informatīvajā tīmekļa vietnē trauksmes cēlējiem https://trauksmescelejs.lv/.