Infrastruktūras pārvaldība

Par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību

Rail Baltica nodrošina ne tikai jaunu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa savienojumu, pa kuru kursēs starptautiskais ātrvilciens, reģionālie un kravu vilcieni, bet arī pasažieru stacijas, kravu termināļus, infrastruktūras apkopes punktus, kustības vadības centru, kas veido funkcionālu dzelzceļa sistēmu, kas spēj izveidot jaunu ekonomikas koridoru.

Lai uzsāktu vilcienu kustību Rail Baltica dzelzceļa līnijā uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas, līdztekus jaunbūvējamā dzelzceļa un infrastruktūras izbūvei notiek sagatavošanās tā ekspluatācijai, izstrādājot iespējami efektīvāko infrastruktūras pārvaldības modeli. Tas nepieciešams, lai ļautu pilnībā izmantot Rail Baltica projekta sociālekonomiskos ieguvumus, un infrastruktūras izmantošanas maksimālā efektivitāte stiprinātu infrastruktūras pārvaldītāju finansiālo ilgtspēju un mazinātu finansiālo slogu Baltijas valstīm infrastruktūras uzturēšanā.

Eiropas Dzelzceļa līnijas kā likumā noteiktais pagaidu infrastruktūras pārvaldītājs veic arī šādas būtiskas aktivitātes, lai nodrošinātu:

• dzelzceļa kustības vadības sistēmu satiksmes organizēšanai;
• dzelzceļa atbilstību Latvijas un starptautiskiem normatīvajiem aktiem;
• infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību;
• pakalpojuma pieejamību Latvijas un ārvalstu pasažieru un kravu pārvadājumu uzņēmumiem, izveidojot Eiropas standartizēto tīkla pārskatu un iekļaujoties vienotā Eiropas jaudas sadales tīklā;
• dzelzceļa darbības nodrošināšanai nepieciešamā personāla atlasi un apmācību;
• finansējuma piesaisti dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un darbības nodrošināšanai;
• apkalpes vietu pārvaldību.

Pārvaldības modeļa izstrāde

Infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes mērķis ir nodrošināt vienoti darbojošos dzelzceļa savienojumu ar vienlīdzīgu, nediskriminējošu un vieglu piekļuvi Rail Baltica infrastruktūrai un tās objektiem projekta nākotnes lietotājiem: pasažieriem, dzelzceļa nozares uzņēmumiem un citiem infrastruktūras lietotājiem.

Tādēļ 2020. gadā izveidoja īpašu trīs Baltijas valstu sadarbības formātu, kura ietvaros tiek izstrādāts vienots infrastruktūras pārvaldības modelis. Tā ir darba grupa, kuru veido eksperti no šim darbam nominētajām iestādēm: Eiropas Dzelzceļa līnijas no Latvijas puses, LTG Infra (a/s Lietuvas dzelzceļš meitas sabiedrība) no Lietuvas puses un Rail Baltic Estonia no Igaunijas puses, sadarbojoties ar kopuzņēmumu RB Rail un citām ieinteresētajām pusēm.

Ekspertu grupas mērķis ir izstrādāt infrastruktūras pārvaldības modeli, kas izveidos „vienas pieturas aģentūras” risinājumu piekļuvei Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai un saistītajām apkalpes vietām, novēršot tehnoloģiskos un administratīvos šķēršļus, lai nodrošinātu netraucētu starptautisko dzelzceļa transportu Baltijā.

Rail Baltica pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli veido 12 dažādas tēmas no dažādām jomām, piemēram, piekļuve infrastruktūrai, infrastruktūras pārvaldītāja pamatfunkcijas attiecībā uz jaudas nodrošināšanu, kā arī tehniskie aspekti, piemēram, ekspluatācijas noteikumi, drošības prasības, satiksmes pārvaldība, infrastruktūras uzturēšana un citi.

Modelī tiek definētas arī staciju, kravu termināļu, infrastruktūras apkalpes punktu un depo darbības, nodrošinot augstas kvalitātes servisu jaunās infrastruktūras lietotājiem. 

Darbības pārskati

Plašāka informācija par paveikto pie infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes, kā arī par veicamajiem pasākumiem ir sniegta ekspertu darba grupas sagatavotajos darbības pārskatos.

Ikgadējais progresa ziņojums Nr. 3 (2023. gada janvāris – 2023. gada decembris)
Ziņojums angļu val. Annual Progress Report No. 3 (January 2023 – December 2023)
Ikgadējais progresa ziņojums Nr. 2 (2022. gada janvāris – 2022. gada decembris)
Gada progresa ziņojums Nr. 1 (2021. gada janvāris – 2021. gada decembris)