Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Kas ir Rail Baltica

Rail Baltica - simtgades projekts

Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.

  • Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
  • Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
  • Līnijas garums: 870 km, no kura 263 km ir Latvijas teritorijā 
  • Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
  • Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi). Maršrutā starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu brauciena ilgums ar pasažieru vilcienu ir plānots aptuveni 4 stundas
  • Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
  • Daļa no Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora, kā arī daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora.
  • Finansējums no ES (CEF) un Baltijas valstīm
  • Nodrošina starpmodalitāti un multimodalitāti
  • Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras iekļaušana Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridorā līdz 2030. gadam

Atbildība pret vidi

Rail Baltica dzelzceļa līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus, savukārt būvniecībā tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas un materiāli. Maršruts tiek plānots tā, lai pēc iespējas neskartu “Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgajām teritorijām. Kur vien nepieciešams, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, tāpat tiks veidotas pārejas savvaļas dzīvniekiem.

Drošība

Rail Baltica izbūve norisināsies saskaņā ar visstingrākajām drošības prasībām. Vilcienu kustības kontrolēšanai tiks izmantota jaunākās paaudzes Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS). Visi šķērsojumi ar brauktuvēm un gājēju ceļiem tiks veidoti divos līmeņos, un sliežu ceļš visā maršruta garumā tiks iežogots. Pasažieru stacijas būs aprīkotas tā, lai piekļuve dzelzceļa pakalpojumiem būtu viegla un ērta it visiem.

Mūsdienīgums

Rail Baltica celtniecībā tiks izmantotas visjaunākās tehnoloģijas un materiāli. Daļa to pašlaik atrodas izstrādes un standartizācijas procesā vai komercražošanas sākumstadijā. Katrā Baltijas valstī tiks būvēti vairākveidu satiksmes kravas termināļi, kas nodrošinās ātru un efektīvu kravas konteineru pārnesi starp dažādiem transportēšanas veidiem. Dzelzceļa stacijās tiks izmantoti jaunākie multimodālu pasažieru termināļu risinājumi, kas ērti savienos dažādus iekšpilsētu, reģionālos un tālsatiksmes transporta pakalpojumus; tāpat tiks nodrošinātas stāvvietas automašīnām un velosipēdiem, kā arī ierīkotas atpūtas un iepirkšanās zonas.

Rail Baltica – ziemeļu-dienvidu dzelzceļa virziens

Rail Baltica projekts tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā – līdz 2. pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes. Kopš 20. gadsimta vidus Baltijas valstis galvenokārt piekļāvušās rietumu-austrumu dzelzceļa virzienam, izmantojot pēc Krievijas standartiem būvēto 1520 mm plato sliežu ceļu, ko atspoguļo pašreizējā dzelzceļa transporta plūsma. Līdz šim dzelzceļa kravas Baltijas valstīs pārsvarā ieplūda no NVS valstīm, jo īpaši Krievijas, un dzelzceļa transporta pakalpojumi lielākoties tika nodrošināti austrumu-rietumu virzienā, izmantojot esošo 1520 mm plato sliežu ceļu, kas apgrūtina un sadārdzina savienojumu ar pārējām Eiropas Savienības valstīm caur Poliju. Tāpēc ir jāuzbūvē Eiropas Savienības Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T tīkla koridora trūkstošais dzelzceļa posms Baltijas valstīs, kas panāktu pilnīgu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanos kopējā Eiropas dzelzceļu telpā. Turklāt 2024. gada 18. jūlijā spēkā stājās pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula (vairāk lasīt šeit), kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību. Saskaņā ar pārskatīto regulu Rail Baltica ir daļa no diviem Eiropas transporta tīkla koridoriem. Papildus Ziemeļjūras-Baltijas koridoram, Rail Baltica ir noteikta arī kā daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Iekļaušana divos koridoros ir apliecinājums Rail Baltica stratēģiskajai nozīmībai Eiropas mērogā. 

Rail Baltica ir viens no augstākās prioritātes transporta infrastruktūras projektiem Eiropas Savienībā, jo tā īstenošana:

  • ievērojami paaugstinās transporta plūsmas caurlaides spēju;
  • radīs pašreiz iztrūkstošos starprobežu savienojumus;
  • veicinās dažādu transporta veidu integrāciju un transporta tīklu savietojamību.

Noderīgas saites par Rail Baltica projektu:

http://railbaltica.org/about-rail-baltica/

https://www.sam.gov.lv/lv/projekts/rail-baltica

 

Video

Pieteikties uz konsultāciju
Mūsu speciālisti visdrīzākajā laikā ar Jums sazināsies, lai vienotos par tikšanos!