Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.
PiekrītuAdministratīvā rajona tiesa 8. novembrī lēmusi pilnībā noraidīt Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkumā zaudējušā pretendenta – Turcijas uzņēmumu apvienības IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S. un Doguş Insaat Ve Ticaret A.S. – pieteikumu. Pieteicējs prasīja atzīt par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar ko par pareizu un pamatotu tika atzīts iepirkuma procesā Eiropas Dzelzceļa līnijas pieņemtais lēmums – nepiešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības pieteicējiem.
Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir pēc būtības pārbaudījusi ar iepirkumu saistītos apstākļus un nav saskatījusi pamatojumu pieteicēju sūdzībām. Iepirkumu komisijas un izrietoši Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir bijis tiesisks un pamatots. Likumsakarīgi, arī pieteicēja prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu atzīts par nepamatotu.
Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko un drošības nozīmi, visos Rail Baltica iepirkumos tiek prasīts Valsts drošības dienesta atzinums par visiem pretendentiem. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību konkursa otrajā kārtā bija negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu. Tiesa atzinusi – no Valsts drošības dienesta rekomendācijas nepārprotami izriet, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar pieteicēju radītu risku valsts drošībai.
“Tiesas lēmums ir apliecinājums profesionālai, atbildīgai un caurspīdīgai konkursa gaitai. Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc saskaņā ar likumu drošības pārbaudei bija pakļauti pilnīgi visi pretendenti,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes locekle Baiba Zauere.
Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Konkursā par uzvarētāju atzīta un būvniecības līgums noslēgts ar pilnsabiedrību E.R.B. Rail Baltica JV PS, kurā ietilpst - Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Rail Baltica pamattrasē pirmo būvatļauju izpildes ietvaros šobrīd norisinās atmežošana, lielāka apjoma būvdarbi gaidāmi nākamajā gadā.
Pamattrases būvdarbi tiek uzsākti dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais posms, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pirmie pamattrases būvdarbi gaidāmi Bauskas novadā pie Iecavas Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.
Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica projekta ieviesējiem – Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS un nacionālajam projekta ieviesējam Latvijā, uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas – pārskatot Rail Baltica projektēšanas un būvniecības, kā arī administratīvos izdevumus, ir izdevies panākt būtisku finanšu ietaupījumu, ko plānots novirzīt projekta īstenošanai.
Dalot Rail Baltica ieviešanu kārtās, ko apstiprinājušas arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, Rail Baltica 1. kārtas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt 5,5 miljardus eiro. No tiem pārrobežu koridoram atvēlēti 4,5 miljardi eiro, Rīgas integrācijai – 845 miljoni, bet punktveida objektiem, tostarp kravas terminālim un pirmajām reģionālajām stacijām – 130 miljoni. Abu uzņēmumu tehniskie eksperti turpina darbu pie turpmāka izmaksu samazinājuma tehniskajiem risinājumiem, vienlaikus analizējot ilgtermiņa ietekmi uz funkcionalitāti, izmaksām un normatīvajām prasībām. Šobrīd tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita un tehnisko risinājumu samazināšana. Detalizētāks tehniskais izvērtējums kopuzņēmuma RB Rail AS vadībā turpinās.
“Visas Baltijas valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ tiek piemēroti tādi vienoti risinājumi kā projekta pārplānošana un ieviešana kārtās, tehnisko risinājumu pārskatīšana un projekta apjoma samazināšana. Taču ir arī nacionāla līmeņa jautājumi un risinājumi, kas jārisina. Mērķis ir uzbūvēt funkcionējošu dzelzceļa līniju līdz 2030. gadam, taču termiņus ietekmē gan finansējuma pieejamība, gan līdz ar to – tehniskās iespējas,” sacīja RB Rail izpilddirektora vietniece Kitija Gruškevica.
Lai nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi, ierobežota finansējuma apstākļos iespējami ātri jāpanāk Latvijas posma funkcionalitāte. Rail Baltica projekta pirmajā kārtā paredzēts:
Paralēli pārrrobežu savienojuma izveidei Satiksmes ministrija ir uzdevusi projekta 1. kārtā veikt izvērtējumu tehniski – ekonomiski vislabāk pamatojamam savienojumam ar Eiropas platuma sliežu platuma (1435 mm) savienojumu ar vienu no Rīgas starptautiskajām stacijām (Upeslejas-RCS vai Misa-RIX).
Starptautiskās stacijas: efektīvāka projektēšana un būvniecība
Izvērtējot Rail Baltica starptautisko staciju ieviešanu, ir rasts ietaupījums projektēšanas un būvniecības izmaksās. Rail Baltica stacijas RIX Rīgas lidostā būvdarbu laikā veikta arī tehniski ekonomiskā izpētes procedūra konkrētiem darbiem, kas radījusi ietaupījumus. Piemēram, daļā no savienojumiem ir optimizēts stiegrojums, nemazinot savienojuma izturību, kas sniedz ap 130 tūkst. eiro ietaupījumu. Tomēr būtiskākais izmaksu samazinājums šīs stacijas būvobjektā – kopumā 11,8 milj. eiro apmērā – panākts, nomainot dzelzceļa estakādes dzelzsbetona sijas ar tērauda sijām, kā arī optimizējot K. Ulmaņa gatves pārvadu un uzbērumu.
Līdztekus ietaupījumam estakādes būs iespējams uzbūvēt trīs mēnešus ātrāk, jo nevajadzēs izbūvēt atsevišķu dzelzsbetona siju ražotni – jaunās sijas ir vieglāk saražot rūpnīcā ārpus būvlaukuma, un mazāka svara dēļ tās ir vieglāk nogādāt un uzstādīt objektā. Tā kā izvēlētais risinājums paredz mazāku nepieciešamo apkopju skaitu, tika samazinātas arī turpmākās uzturēšanas izmaksas.
Savukārt Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūves ekonomiskās vērtības izpētē, ko veica inženiera Egis Rail SA, DB Engineering & Consulting GMbH un Egis Batiments International un būvnieka BERERIX pārstāvji, ir rasts ievērojams – pusmiljona jeb kopumā 503 650 eiro – ietaupījums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras 1435 mm būvniecības izmaksās starp Prāgas un E. Beņjamiņas ielu, to pārprojektējot un pārskatot izbūvi estakādei un atbalsta sienai.
Papildus tam Eiropas Dzelzceļa līnijas, pārplānojot budžetu un rodot ietaupījumu būvnieku rēķinu apmaksai, sadarbībā ar Satiksmes ministriju strādā pie līdzekļu pārdales starp finansēšanas līgumu aktivitātēm. Piemēram, ir iesniegts lūgums Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai par EISI līguma grozījumiem, lai projektēšanā neizlietotos līdzekļus varētu novirzīt to darbu apmaksai, kur finansējums trūkst, tādējādi apstiprināšanas gadījumā būtiski samazinot valsts budžeta finansējuma nepieciešamību
“Ir svarīgi, neraugoties uz izvēlētajiem finansēšanas modeļiem, rast finansējumu un turpināt uzsāktos darbus abās starptautiskajās stacijās, lai nodrošinātu sākotnēji plānoto dzelzceļa infrastruktūras funkcionālo savienojumu posmā Daugavkrasti (Salaspils) – Rīgas Centrālā stacija – RIX Rīgas lidosta ar esošo 1520 mm dzelzceļa infrastruktūru. Ja darbi tiktu pārtraukti, paveiktais būtu neizmantojamas un darbu atsākšana būtiski paaugstinātu būvdarbu izmaksas, kā arī radītu papildu izmaksas, kas darbu turpināšanas gadījumā nebūtu nepieciešamas,” skaidroja Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Arī citas iespējas izmaksu optimizācijai
Projektējot Rail Baltica Salaspils intermodālo loģistikas centru, apmēram uz pusi ir optimizēts nepieciešamā uzbēruma apjoms, kas attiecīgi mazinājis izmaksas no maksimāli lēstajiem 194 milj. eiro līdz 75 milj. eiro. Šobrīd Sintagma Srl un SIA "BRD projekts" turpina termināla projektēšanu, un šos darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Veiktā optimizācijas aplēse noderēs būtiskam līdzekļu ietaupījumam nākotnē, kad uzsāks būvniecību. Jāpiebilst, ka šim terminālim drīzumā būs izstrādāts biznesa plāns un ilgtermiņa stratēģijas redzējums, kas sniegs skaidru priekšstatu par termināļu sasniedzamajiem biznesa mērķiem un ceļvedi to sasniegšanai. Iegūtos rezultātus varēs izmantot kā vienu no risinājumiem finansējuma piesaistīšanai termināļu būvniecībai un izvēlēties labāko termināļa pārvaldības modeli, lai pēc iespējas efektīvāk piesaistītu gan nepieciešamo finansējumu, gan arī potenciālos termināļa operatorus. Šis objekts jau kā potenciāli interesants investoriem identificēts Trīs Jūru iniciatīvas ietvaros. Tāpat Eiropas Dzelzceļa līnijas radījis vairāk nekā pusmiljona eiro ietaupījumu Rail Baltica kustības vadības centra lokācijas izvēles tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē.
Būtiskus ietaupījumus rod arī administratīvajās izmaksās
Kopuzņēmuma RB Rail 2024. gada budžets ir samazināts par 15%, sasniedzot 35,4 miljonus eiro. 2024. gada reorganizācijas rezultātā apvienotas un likvidētas vairākas amata vietas, kas samazinājušas personāla izmaksas par 16% jeb 3,2 miljoniem eiro. Darbaspēka līmenis šobrīd atbilst projekta personāla prognozēm, un administratīvās izmaksas tiek prognozētas 7% apmērā. Latvijas daļa 2025. gada globālajās projektu izmaksās sasniegs aptuveni 18%. Šobrīd paredzams, ka 2025. gada budžets būs par 15-20% mazāks saskaņā ar Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Visas izmaksas, kas saistītas ar uzņēmumiem, ir globālā projekta izmaksas, un tās sedz trīs valstis kopīgi (1/3 no katras valsts), kas arī pasūta darbus.
Projekta ieviesējs Latvijā pārvērtējis arī projekta vadības un administratīvās izmaksas, kā arī algu fondu un projekta ieviešanā iesaistīto darbinieku skaitu. Eiropas Dzelzceļa līnijas iekšējā budžeta izpilde 2024. gadā tiek plānota 5-6% apmērā pret projektā veicamajām ārējām aktivitātēm, un tā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo 7% robežu. 2024. gadā ir veikti trīs budžeta grozījumi, ievērojot taupības režīmu un pārplānojot līdz gada beigām nepieciešamo finansējuma prognozi - budžets samazināts par 12%. Pārskatot algu fondu un piesardzīgi plānojot darbinieku amata vietu aizpildi, rasts 1,32 miljonu eiro samazinājums. Administratīvais un darbības nodrošināšanas budžets samazināts par 170 tūkstošiem eiro, bet infrastruktūras pārvaldības funkcijas budžets samazināts par 226,5 tūkstošiem eiro.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438 / e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā norisinās sliežu ieklāšanas darbi. Šobrīd klāj 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Saskaņā ar plānu, pēc visu darbu pabeigšanas, jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Rail Baltica Eiropas platuma 1435 mm sliežu ceļi, tiem blakus – esošā platuma sliežu ceļi.
Šajā darbu posmā sliedes ir izbūvētas 910 metru jeb teju kilometra garumā. Darbus pilnsabiedrība Bererix veic, izmantojot VAS Latvijas dzelzceļš 1520 mm sliežu licējceltni. Veikti apjomīgi priekšdarbi, tostarp iestrādāti 2400 kubikmetri granīta balasta, kura svars sasniedz 4000 tonnas. Lai pabeigtu stacijas dienvidu pusi, jāizbūvē kopumā ap sešiem kilometriem sliežu uz gandrīz 100 000 tonnu balasta.
“Rīgas Centrālās stacija izbūve plānota kārtās, lai nodrošinātu nepārtrauktu vilcienu kustību un pasažieri ātrāk varētu sākt izmantot jauno infrastruktūru, vides pieejamības risinājumus, jaunās augstās platformas. Ja tiek rasta iespēja pārdalīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus, tad dienvidu puses izmantošanu varētu sākt jau 2026. gadā. Fonda pārdales piedāvājums ir izsvērts gan no tehniskā, gan saimnieciskā aspekta. Tasd ļautu valstij nezaudēt līdzekļus, un nevar novērtēt par zemu arī ieguldījumu Latvijas ekonomikā un būvniecības sektorā, jo Rail Baltica objektos strādā simtiem Latvijas uzņēmumu,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība Bererix, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutsche Bahn, pasūtītājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas. Būvniecībai piesaistīts ES infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums ar valsts budžeta līdzmaksājumu.
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas posmā īpaša uzmanība pievērsta energoefektīvām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem risinājumiem, vides pieejamībai, pasažieru komfortam un drošībai. Stacijā kopskaitā būs 14 sliežu ceļi un astoņas paaugstinātas platformas ērtākai iekāpšanai vilcienos. Stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve sekmēs apkārtējās vides labiekārtojumu, būs jauns Elizabetes un Timoteja ielas savienojums, kas nodrošinās labāku sabiedriskā transporta plūsmu Rīgas centrā. Tāpat taps jauna velo infrastruktūra vairāku kilometru garumā un citi uzlabojumi, kas būtiski pilnveidos pilsētas centra vidi un veicinās investīciju piesaisti.
Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā, atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un trīs transporta nozari pārstāvošās Baltijas valstu ministrijām un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums.
Šī projekta finansējumu Latvijā 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Pie RIX Rīgas lidostas turpinot Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi, norisinās estakāžu būvdarbi abos virzienos no topošās pasažieru termināla ēkas. Lai nodrošinātu ērtu cilvēku plūsmu un satiksmi pie lidostas termināla, kā arī lidostas darbības nepārtrauktību, Rail Baltica dzelzceļa līnija būs izvietota uz estakādes.
Pretī lidostas terminālim noslēdzies būtisks posms Rail Baltica dzelzceļa stacijas ēkas konstrukciju izveidē – būvnieks B.S.L. Infra ir pabeidzis dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Stacija slejas trīs stāvu augstumā, un nākotnē ar lidostu tā būs savienota ar gājēju tiltu, savukārt Rīgas un Mārupes virzienā dzelzceļš būs izvietots uz estakādes. Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, savukārt Rīgas virzienā — vairāk nekā viena kilometra garumā.
“Kopumā būvdarbi un būvdarbu līgums ir sadalīts vairākās kārtās, un tiek realizēts saskaņā ar pieejamo finansējumu. Aktīvā būvdarbu zona pie lidostas šobrīd no stacijas pārceļas uz estakāžu izbūvi. Tas ir otrais, apjoma ziņā lielākais posms Rail Baltica infrastruktūras izbūvē, kas kopumā aptver vairāk nekā 4,5 kilometrus ātrgaitas dzelzceļa līnijas,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Šobrīd notiek estakādes pirmās daļas būvniecība. Mārupes virzienā B.S.L. Infra ir izbūvējis 96 darba pāļus un sākusies bijušās biroja ēkas nojaukšana Piestātnes ielā 6. RIX Rīgas lidostas slēgtajā teritorijā pakāpeniski noris gan esošo inženierkomunikāciju tīklu, gan lidostas degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas pārbūve, lai atbrīvotu vietu topošajai dzelzceļa estakādei. Mārupes virzienā pie Dzirnieku ielas jau veiksmīgi norit dzelzceļa sliežu estakādes režģogu, uz kuriem vēlāk tika būvēti estakādes balsti, betonēšana.
Savukārt Rīgas virzienā, lidostai pakāpeniski atbrīvojot vietu stāvvietā, uzsākti inženiertīklu pārbūves darbi un dzelzceļa sliežu estakādes pāļu izbūve. Ilgtermiņa stāvvietā P3 patlaban notiek testa pāļu darbi, pārliecinoties par izvēlēto tehnoloģiju, nestspēju un nepieciešamo dziļumu, lai sasniegtu nesošo dolomīta slāni.
Lai samazinātu trokšņu un vibrāciju līmeni tuvākajā apkārtnē, tiek izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā Kelly-Casing tehnoloģiju.
Rail Baltica dzelzceļa stacija, betonēšanas darbiem noslēdzoties, ir pacēlusies 18 metru augstumā, kopējais augstums ar tērauda jumta konstrukciju būs ap 25 metriem. Dzelzceļa stacijas un strukturāli neatkarīgā estakādes posma izbūvē izmantots iespaidīgs betona apjoms – ap 23 000 m3. Estakāde ir īpaša ar to, ka tai piemīt augsta nestspēja lielā dinamiskā slodzē, vilcieniem bremzējot un ieskrienoties ar ātrumu, kas stacijas apkaimē var sasniegt pat 120 km/h.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie RIX Rīgas lidostas veic starptautiska apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries.
Šī Rail Baltica projekta gaitā jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru.
Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
No Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas saņemts noslēdzošais būvprojektēšanas saskaņojums par Rail Baltica Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas nosacījumu izpildi visām trīs būvatļaujām. Rail Baltica pamattrases posms virzienā no Rīgas līdz Lietuvas robežai ir noteikts par prioritāru, kur drīzumā paredzēts uzsākt būvniecību.
Pirmie būvdarbi ārpus Rīgas plānoti tieši Iecavas apkopes punkta teritorijā, to sākotnēji iekārtojot kā būvniecības loģistikas bāzi Rail Baltica būvniecībai un izveidojot savienojumu ar esošo dzelzceļa tīklu tehnikas un materiālu transportēšanai no ostām. Šobrīd apkopes punkta teritorijā noslēgumam tuvojas atmežošanas darbi, norisinās būvprojekta izskatīšanas un būvdarbu sagatavošanas fāze no būvdarbiem piesaistītā būvuzņēmuma puses. Pasūtītājs un būvnieks E.R.B. Rail JV PS sadarbojas ar iesaistītajām pusēm, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm, lai sekmīgi uzsāktu un veiktu darbus infrastruktūras apkopes punkta teritorijā.
Būvprojektēšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas uzdevumā veica Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība – Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl un Latvijas uzņēmums SIA BRD projekts.
Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija pēc pilna apjoma būvdarbu pabeigšanas būs Rail Baltica dzelzceļa tīkla uzturēšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības. Rail Baltica izbūves laikā apkopes punkti Iecavā un Skultē kļūs par būvnieku pilsētiņām jeb loģistikas bāzēm, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus.
Infrastruktūras apkopes punkti nepieciešami, lai nodrošinātu sliežu ceļu apkopi un uzturēšanu, efektīvu un drošu transporta kustību. Lai jaunizbūvētā Rail Baltica infrastruktūra kalpo ilgu laiku un sniedz maksimālu ieguvumu, tiek plānoti divi šādi Rail Baltica apkopes punkti – viens Iecavas pusē, otrs pie Skultes.
Darbu sekmīgai veikšanai infrastruktūras apkopes punktos paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, turēt vajadzīgo aprīkojumu un tehniku, kas ļauj veikt sliežu ceļu materiālu uzglabāšanu, montāžu, atjaunošanu, dzelzceļa sistēmu elementu uzglabāšanu, infrastruktūras tehniskās apkopes ritošā sastāva ekipēšanu un uzturēšanu darbspējīgā stāvoklī. Iecavas infrastruktūras apkopes punkta kopējā platība plānota ap 16 hektāriem. Paredzēts izbūvēt 1435 mm platuma sliežu ceļus aptuveni 14 km garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Sasniedzot vēl vienu Rail Baltica projekta būtisku posmu, Latvija sāks pamatlīnijas būvniecību. 21. maijā Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas tikās Rīgā. Projekta partneri, atzīmējot šo simbolisko brīdi, izveidoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kuru iebūvēs pamattrases pamatos.
“Rail Baltica projekta nozīmība un Baltijas reģiona ātra un uzticama savienojuma nodrošināšana ar Rietumeiropu jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši augsta. Mūsu kopējās ambīcijas ir nodrošināt pārrobežu savienojumu Rail Baltica projekta pirmās kārtas ietvaros līdz 2030. gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju, un pamattrases būvniecība ir galvenā prioritāte. Mēs esam veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai turpmākos darbus nodotu pieredzējušiem būvniekiem. Vēlu veiksmi un izdošanos mūsu partneru komandai no Francijas, Itālijas un Polijas!” uzsver satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
“Rail Baltica mūs tuvina Francijas prezidenta Emanuela Makrona pieminētajai “vilcienu Eiropai”, kuru mēs veidojam, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu un vienotu Eiropu. Francija ir pagodināta ar saviem dzelzceļa nozares līderiem piedalīties šajā projektā, lai kopā ar Latvijas un Eiropas partneriem būvētu jauno dzelzceļu,” sacīja Francijas Ārējās tirdzniecības, ekonomikas veicināšanas, Frankofonijas un franču diasporas lietu valsts ministrs Franks Riestērs (Franck Riester).
“Rail Baltica mums ir nepieciešams ekonomiskajai attīstībai un lai tuvinātu Baltijas valstis Eiropai. Projektam ir spēcīgs Eiropas Komisijas atbalsts, un kopš kara sākuma Rail Baltica nozīmīgums ir vēl vairāk pieaudzis,” saka Eiropas Komisijas Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann). “Tā nav tikai prioritāte, tā ir nepieciešamība. Rail Baltica bieži tiek minēts kā piemērs pārejai uz jaunu dzelzceļa sistēmu. Ir ļoti svarīgi mobilizēt zināšanas un pieredzi, un Latvija to veiksmīgi ir izdarījusi galvenās līnijas būvniecībai.”
Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas uzraudzībā plānots, ka būvniecības kopuzņēmums ERB Rail JV PS būvēs apmēram 230 km galvenās dzelzceļa līnijas, kas ietver arī 175 inženiertehniskās struktūras, 11 dzīvnieku pāreju, 42 viaduktus, 81 ceļa tiltu un 32 dzelzceļa pārvadus. Starptautiskā uzņēmumu apvienība E.R.B. Rail JV PS ir reģistrēta Latvijā, un to izveidojuši trīs Eiropas vadošie inženiertehniskie un būvniecības uzņēmumi ceļu, dzelzceļa, tērauda konstrukciju un lielu betona konstrukciju būvdarbu jomā: Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A. (Itālija).
Rail Baltica pamattrases izbūvi īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkts. Infrastruktūras apkopes punkts aptvers apmēram 16,5 hektārus lielu platību un būvniecības laikā kalpos kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot savienojumu ar esošo 1520 mm sliežu tīklu un maksimāli izmantojot dzelzceļu būvmateriālu un tehnikas transportēšanai.
“Latvija uzsāk pamatlīnijas būvniecību jau ar ievērojamu uzkrātu pieredzi būvdarbos RIX Rīgas lidostas un Rīgas Centrālā mezgla posmos, un mums ir spēcīgi partneri – gan būvuzņēmējs, gan būvinženieris,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.
Rail Baltica pamattrases būvniecības uzsākšana iezīmē būtisku pagrieziena punktu projekta darbu izpildē. “Plānots, ka šogad vairāk nekā 150 km no pamattrases norisināsies būvniecības darbi. Lai gan milzīgs darbs vēl ir priekšā un, visticamāk, neiztiksim arī bez izaicinājumiem, nākamo projekta ieviešanas posmu panākumi būs tiešā mērā atkarīgi no vēl ciešākas sadarbības starp dažādiem projekta partneriem un iesaistītajām pusēm. Novēlu veiksmi visām projekta komandām un pamattrases būvniekam Latvijā,” pauž RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.
Pamattrases sarkanās grāmatas FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardus eiro. Tas nozīmē, ka konkrētas katra trases posma izmaksas tiks aprēķinātas pēc būvprojektu saņemšanas. Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvinženieris Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group). Līguma izpildes uzraudzību veiks Satiksmes ministrija.
Kopuzņēmumam ERB Rail JV PS ir plaša pieredze un zināšanas stratēģisku objektu būvniecībā Eiropā. ERB Rail JV PS projektu vadības direktors Endrjū Svifts (Andrew Swift) skaidro: “Mums ir plaša pieredze un zināšanas stratēģisko objektu būvniecībā Eiropā, ar spēju rentabli un savlaicīgi nodrošināt pasaules līmeņa kvalitāti dažādās valstīs. Ņemot vērā paredzamo darbu vērienu, ir skaidrs, ka galvenajos būvdarbos būs plaši iesaistīti vietējie būvuzņēmumi. Vēl viens nozīmīgs virziens būs sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, piesaistot studentus, kuriem tā būs unikāla iespēja gūt pieredzi Eiropas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projektā. Jāatzīmē, ka šis ir vairāku gadu projekts, tāpēc ERB Rail sadarbība gan ar vietējiem inženieriem, gan esošajiem un topošajiem studentiem ir būtiska projekta veiksmīgai norisei.”
Francijas Eiffage ir nozīmīgs būvniecības un koncesiju dalībnieks Eiropā. Eiffage uzbūvēja ātrgaitas dzelzceļa līniju Bretagne-Pays-de-la-Loire Francijā un piedalās Apvienotās Karalistes ātrgaitas dzelzceļa līnijas High Speed 2, kas savieno Londonu un Birmingemu, būvdarbos. Polijas Budimex ir viens no līderiem dzelzceļa būvniecībā Polijā. Patlaban uzņēmums īsteno tādus līgumus kā jaunā Varšavas Rietumu stacija, kas ir viens no Polijas dzelzceļa (PKP - Polskie Koleje Państwowe S.A.) lielākajiem investīciju projektiem. Ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs arī par Gdiņas ostas dzelzceļa stacijas, Elkas dzelzceļa stacijas un Czechowice-Dziedzice stacijas būvniecību. Savukārt Itālijas Rizzani de Eccher Latvijā jau strādā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvē. Tiltu un viaduktu būvniecība ir viena no Rizzani de Eccher stiprajām pusēm. Pateicoties šai specializācijai, koncerns ir izbūvējis vairāk nekā četrus miljonus kvadrātmetru platformu un sniedzis savus inženierpakalpojumus un attiecīgo aprīkojumu vairāk nekā septiņu miljonu kvadrātmetru platformu būvniecībai.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpjas no amata.
Pēc projektā kopumā nostrādātiem desmit gadiem, K. Vingris kapitāldaļu turētājam –Satiksmes ministrijai – iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ.
Kaspars Vingris uzņēmumu vadījis gandrīz piecus gadus, kuru laikā Eiropas Dzelzceļa līnijas sekmīgi nodrošināja abu starptautisko staciju projektēšanu un būvniecības uzsākšanu, sasniedzot lielāko Rail Baltica būvniecības progresu Baltijā un šī Eiropas drošībai būtiskā projektā īstenošanai piesaistot respektablus un pieredzējušus starptautiskos partnerus.
Arī pamattrases būvniecības darbiem starptautiskā konkursā izraudzīts pasaules līmeņa būvuzraugs un būvnieks, nodrošināti visi nepieciešamie priekšnosacījumi darbu uzsākšanai šajā sezonā – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts.
‘’No pavisam nelielas kapitālsabiedrības, to izveidojot, uzņēmuma funkcijas un atbildība ir augusi līdz tam, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas ir apjomīgākais būvdarbu pasūtītājs valstī,” uz paveikto atskatās K. Vingris. “Mainīgos un sarežģītos apstākļos, nenoteiktībā par finansējuma plūsmu, esam nodrošinājuši nekustamo īpašumu atsavināšanu, kas tagad pabeigta vai ir procesā vairāk nekā 100 kilometriem trases, mūsu atbildībā esošo objektu projektēšanu, būvniecību. Šī gada nākamais lielais projekta attīstības posms būs pamattrases būvdarbi. Būvdarbu vadīšana, jo sevišķi Rail Baltica projektā, ir izaicinoša, un nebaidos teikt, ka Eiropas Dzelzceļa līnijās ir viena no labākajām būvniecības pasūtītāja puses komandām šajā valstī.”
“Rail Baltica īstenošana notiek saspringtos termiņos, tāpēc vislielākais paldies komandai un partneriem, kuri tiem uzticētos uzdevumus īstenojuši laikā gan attiecībā pret konkrētajiem finansēšanas līgumiem, gan kopējo projekta ieviešanas grafiku. Paveiktais ir bijis būtiski, jo izpildītās saistības pret Eiropas Savienību ļāvušas Latvijai apliecināt Rail Baltica ieviešanas progresu un piesaistīt turpmāko atbalstu un finanšu līdzekļus,” akcentē K. Vingris.
Ņemot vērā Rail Baltica projekta nozīmību un sarežģīto pārvaldības mehānismu, uzņēmuma darbība un īstenotās aktivitātes ir daudzkārt analizētas gan nacionālos, gan Eiropas Savienības institūciju auditos, kuri ir atzinuši uzņēmuma procedūras un līgumu vadību par caurspīdīgu un pamatotu. Arī kapitāldaļu turētāja - Satiksmes ministrijas - iepriekšējo gadu uzņēmuma darbības un valdes individuālais novērtējums bijis labs.
Kaspars Vingris Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus sāka pildīt 2019. gada 1. augustā. Līdz tam viņš bija Eiropas Dzelzceļa līnijas pagaidu valdes loceklis. K. Vingris projekta Rail Baltica ieviešanā kopumā strādājis kopš 2014. gada, kad sāka darbu Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentā un bija Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs. 2016. gadā turpināja darbu kā Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors, bet 2019. gadā tika apstiprināts par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību Rere Ineco. Līguma laušana saistīta ar viena uzņēmumu apvienības dalībnieka maksātnespēju un otra nevēlēšanos pārņemt saistības.
Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšana pēc atklāta starptautiska konkursa 2022. gada novembrī tika uzticēta personu apvienībai Rere Ineco, ko veidoja SIA Apex building (iepriekš Rere vide) un Ingenieria Y economia del Transporte S.M.E M.P., S.A. Ineco.
Uzņēmumam APEX building 2024. gada 14. martā pasludināts maksātnespējas process. Šādos gadījumos līgums ļāva to pāratjaunot un visus līgumā paredzētos darbus uzticēt otram apvienības dalībniekam, taču Ineco neuzņēmās šīs saistības. Eiropas Dzelzceļa līnijas šobrīd izvērtē vairākus scenārijus turpmākām darbībām, lai turpinātu reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu.
Līdz šim ir izstrādāti 17 Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojekti minimālajā sastāvā, saņemtas būvatļaujas un tehniskie noteikumi no iesaistītajām pusēm, no tām 11 stacijām iesākti darbi nepieciešamajām inženierizpētēm un pilnvērtīga būvprojekta izstrādei.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Trīs Baltijas valstu ekspertu darba grupa turpina izstrādāt Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli, kas nodrošinās "vienas pieturas aģentūras" risinājumu piekļuvei Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai un saistītajām apkalpes vietām un kura mērķis būs novērst tehnoloģiskos un administratīvos šķēršļus, lai nodrošinātu netraucētu starptautisko dzelzceļa transportu Baltijā. Ekspertu grupas sastāvā ir pārstāvji no LTG Infra un Rail Baltic Estonia, kas pārvaldīs jauno dzelzceļa infrastruktūru savās valstīs, kā arī Eiropas Dzelzceļa līnijas, kas ir Rail Baltica posma Latvijā pagaidu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Modeļa izstrādē aktīvi iesaistījušies arī eksperti un uzņēmumi, kas pārvalda ātrgaitas dzelzceļa līnijas Eiropā.
Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli veido 12 dažādas tēmas no dažādām jomām, piemēram, piekļuve infrastruktūrai, infrastruktūras pārvaldītāja pamatfunkcijas attiecībā uz jaudas nodrošināšanu, kā arī tehniskie aspekti, piemēram, ekspluatācijas noteikumi, drošības prasības, satiksmes pārvaldība, infrastruktūras uzturēšana un citi. Katra tēma tiek apspriesta ne tikai Baltijas ekspertu darba grupā, bet arī plašākā ekspertu lokā.
"Turpinot Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādi, šogad paplašināta starptautiskā sadarbība ar Eiropas standarta platuma ātrgaitas dzelzceļa tirgus dalībniekiem. Šī plašāka iesaiste stiprināta, lai izveidotu iespējami efektīvu infrastruktūras pārvaldības modeli. Mērķis ir skaidrs - Rail Baltica dzelzceļu nākotnes lietotājiem nodrošināt atklātu, vieglu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai. Par šo principu Baltijas valstīs ir vienprātība,” pauž Eiropas Dzelzceļa līnijas Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors Gusts Ašmanis.
Arī pārvaldības modeļa izstrāde virzās uz priekšu, paveiktais darbs un izveidotās sadarbības kalpos kā labs pamats lēmumu pieņemšanai ar infrastruktūras pārvaldību saistītajos jautājumos.
2020. gadā tika izveidots īpašs sadarbības formāts starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, kas pārvaldīs Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūru, un pagaidu infrastruktūras pārvaldītāju. Pēc tam ekspertu grupa uzsāka sagatavošanās darbus Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādei un infrastruktūras ekspluatācijas sagatavošanas darbiem. Ekspertu grupas mērķis ir izstrādāt infrastruktūras pārvaldības modeli, kas ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem nodrošinās atvērtu, nediskriminējošu un lietotājiem draudzīgu piekļuvi Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūrai.
Lai vilcieni varētu sākt kursēt Rail Baltica infrastruktūrā uzreiz pēc projekta pabeigšanas, infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrāde un sagatavošanās infrastruktūras ekspluatācijai tiek veikta paralēli īstenošanas darbībām. Plašāka informācija par novērtētajām darbības jomām un veicamajiem pasākumiem ir sniegta ekspertu darba grupas sagatavotajā gada darbības pārskatā. Pārskata versija angļu valodā ir pieejama šeit.
Sadarbības principi jaunās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādē ir nostiprināti arī memorandā, ko 2023. gada janvārī parakstīja LTG Infra, Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia pārstāvji.
Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS noslēguši līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību. Starptautiskā konkursā uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā.
Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Pašlaik tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, ir dienvidu posms Lietuvas virzienā, kur arī sāksies pirmie būvdarbi.
Rail Baltica pamattrases ārpus Rīgas būvdarbi ietvers dzelzceļa apakšbūves – uzbērumu, ceļa pārvadu, un dzelzceļa virsbūves – sliežu ceļu un citas saistītās infrastruktūras izveidi aptuveni 230 kilometru garumā. Šis FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkrētas katra trases posma izmaksas tiks aprēķinātas, pēc būvprojektu saņemšanas. Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs un būvinženieris Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group). Līguma izpildes uzraudzību veiks Satiksmes ministrija.
Būvdarbus īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkts. Darbi sāksies 2024. gada sākumā un ietvers dienvidu daļas reģionālās komandas un nepieciešamo resursu mobilizēšanu, būvprojektu izskatīšanu un sagatavošanos būvdarbiem, būvdarbu atbalsta bāzes izveidi, kā arī dzelzceļa apakšbūves darbus saskaņā ar pirmajām piecām būvatļaujām 13 kilometru garumā. Šo darbu īstenošanai nodrošināts finansējums 165 miljonu eiro apmērā.
“Eiropas standarta ātrgaitas dzelzceļa būvdarbu specifika prasa atbilstoša mēroga starptautiskus partnerus, kam ir pieredze, kvalifikācija un saimnieciskās spējas uzņemties šādas saistības, atbildību un riskus. Pieredze rāda, ka Latvijas un ārvalstu uzņēmēji veido spēcīgas partnerības,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Apjomīga pamattrases būvdarbu uzsākšana un pieredzējušu būvuzņēmēju piesaiste būtiska, lai uzbūvētu trasi līdz 2030.gadam. Ne mazāk būtiski tas ir turpmākā finansējuma piesaistei, jo, sniedzot pieteikumus, skrupulozi tiek vērtēta gatavība un spēja īstenot plānotos darbus.”
Dzelzceļa pamattrases būvnieks ir ar plašu pieredzi un kvalifikāciju stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā un projekta mērogam atbilstošu ikgadējo apgrozījumu, spējot pasaules līmeņa kvalitātē ekonomiski pamatoti un laikus realizēt būvdarbus. Ņemot vērā lielo darba apjomu, sagaidāma arī ļoti plašu nacionālo būvnieku iesaisti pamattrases būvdarbos.
“Rail Baltica neapšaubāmi ir nākamo gadu nozīmīgākais būvniecības projekts visplašākajā nozīmē – būvuzņēmējiem, projektētājiem, būvuzraugiem, materiālu ražotājiem. Rail Baltica kļūs par enkurprojektu nozares ilgtspējīgai attīstībai, mobilizējot labākos ekspertus, tehniku un tehnoloģijas. Ārvalstu būvuzņēmēju piesaiste dod iespēju kompetenču apmaiņai. No vienas puses tā ir Rietumu pieredzes ienākšana Latvijā, no otras puses tā ir Latvijas kolēģu iespēja apliecināt spēju strādāt sarežģītos, apjomīgos un inovatīvos objektos, lai nākotnē starptautiski startētu līdzvērtīgos projektos,” akcentē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.
“Ņemot vērā jau uzsāktos darbus atsevišķos Rail Baltica dzelzceļa pamattrases posmos Lietuvā, nupat parakstīto pamattrases būvniecības līgumu Latvijā un izsludinātos būvdarbu iepirkumus Igaunijā, plānojam, ka nākamgad tiks uzsākti kopumā vairāk nekā 100 kilometru pamattrases būvdarbi paralēli jau notiekošajai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei. Virzoties uz priekšu, mūsu galvenais uzsvars ir augstāko standartu uzturēšana, nodrošinot visaptverošu dzelzceļa tīkla funkcionalitāti un pilnīgu savietojamību,” pauž RB Rail AS valdes locekle Kitija Gruškevica.
Pamattrases būvdarbi ietver Rail Baltica izbūvi ārpus Rīgas pilsētas robežām. Būvniekam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra aptuveni 230 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju – izbūve, tai skaitā zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana.
Apjomīgs starptautisks konkurss norisinājās divās kārtās, pirmajā kārtā savu dalību Rail Baltica pamattrases būvniecībai bija pieteikuši seši kandidāti – uzņēmumu apvienības, kuras veidoja 17 būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot plašu reģionu no kopumā astoņām valstīm, gala finanšu piedāvājums pēc sarunu procedūrām saņemts no uzvarējušā pretendenta. Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests izvērtēja visus pretendentus.
Iepirkums tika organizēts saskaņā ar Rail Baltica būvniecības stratēģiju un projekta ieviešanas termiņu, kas prasa būtisku būvniecības tempu. Veidots, lai piesaistītu ātrgaitas dzelzceļa būvniecībā pieredzējušas kompānijas, nodrošinot kompetenci, starptautisku konkurenci, izskaustu karteļu riskus un Latvija iegūtu no mēroga ekonomijas gan termiņos, gan izmaksās.
Vairāk par Rail Baltica pamattrasi var uzzināt šeit: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-pamattrase
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
On 21 December, Rail Baltica national implementer in Latvia, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, and “E.R.B. Rail JV PS” concluded a contract for the construction of the Rail Baltica mainline in Latvia. The international competition was won by a consortium consisting of Eiffage Génie Civil SAS (France), Budimex S.A. (Poland), and Rizzani de Eccher S.p.A (Italy). Each participant of the joint venture has experience in the construction of strategic infrastructure projects in Europe.
Preparatory work for the start of mainline construction in Latvia has been completed, including the availability of land, funding for the first phase of construction, design, and an internationally recognized and experienced construction supervisor and contractor.
The construction works for the Rail Baltica mainline outside Riga will involve railway substructures, embankments, road crossings, and railway superstructures, including track and other related infrastructure, over approximately 230 km. This FIDIC contract sets the estimate contract amount at 3.7 billion euros. The specific costs of each section of the works will be calculated after reviewing the construction designs. The client and construction engineer, Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group), will manage the contract, work, and cost supervision, while the Ministry of Transport will oversee the execution of the contract.
The construction will be carried out in stages, initially commissioning the first-phase construction works in the Bauska region near Iecava, where the future Rail Baltica infrastructure maintenance facility will be located. The works will commence in early 2024 and will involve the mobilization of resources for the southern regional team, the review of construction designs, preparation for construction, the establishment of a construction base, and railway substructure works in accordance with the first five construction permits over a length of 13 km. Funding of 165 million euros has been secured for the implementation of these works.
“The specificity of high-speed railway construction in accordance with European standards requires internationally experienced partners with the qualifications and economic capabilities to undertake such commitments, responsibilities, and risks. Experience shows that Latvian and foreign entrepreneurs form strong partnerships," emphasizes Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas. "Initiating extensive railway construction and attracting experienced construction contractors are crucial steps in building the track by 2030. Equally important it is for securing of further funding because, in the application process, meticulous evaluation is given to the readiness and ability to execute planned works."
Each participant in the joint venture, boasts extensive experience and qualifications in the construction of strategically significant projects in Europe, aligning with the project's scale and achieving annual turnovers that meet world-class quality standards. Considering the substantial scope of work, we anticipate the extensive involvement of national construction companies.
"Rail Baltica undoubtedly stands as the most significant construction project in the broader sense for years to come – for contractors, designers, supervisors, and material manufacturers. Rail Baltica will become an anchor project for the sustainable development of the industry, mobilizing the best experts, equipment, and technologies. The attraction of foreign contractors provides an opportunity for the exchange of competencies. On one hand, it brings Western expertise to Latvia; on the other, it offers Latvian colleagues the chance to demonstrate their ability to work on complex, extensive, and innovative projects, positioning them for future international endeavors," emphasizes Gints Miķelsons, Chairman of the Board of the Latvian Construction Contractors Association.
“Taking into consideration the ongoing construction on specific Rail Baltica railway mainline sections in Lithuania, the recently signed mainline construction agreement in Latvia, and the announced construction tenders in Estonia, we plan for more than 100 kilometers of the mainline, parallel to the already ongoing construction of necessary infrastructure, to be in progress next year. Moving ahead, our paramount focus is on maintaining the highest standards, ensuring the comprehensive functionality of the rail network and its seamless interoperability,” said Kitija Gruškevica, Member of the Management Board at Rail Baltica joint venture RB Rail AS.
The railway mainline construction includes the development of Rail Baltica outside the borders of Riga city. The contractor will be responsible for providing the infrastructure of the Rail Baltica railway mainline over approximately 230 km – construction of track substructures and superstructures, including land preparation, embankment, railway bridge, road, underground road crossing, transport structure construction, relocation of engineering networks, and installation of tracks and ballast. Currently, the most technically prepared and strategically significant section, to establish a connection with Europe as quickly as possible, is the southern segment towards Lithuania.
A comprehensive international competition took place in two stages. In the first stage, six candidates, consortia consisting of 17 construction companies representing a wide region from a total of 8 countries, applied for participation in the Rail Baltica mainline construction. After negotiation procedures, the final financial offer was received. Rail Baltica is an infrastructure of strategic importance and dual use, where all risks are carefully assessed. In accordance with the law, the State Security Service evaluated all candidates.
The procurement is organized in line with the Rail Baltica construction strategy and the project implementation timeline, which demands a significant construction pace. The procurement is designed to attract experienced companies in high-speed railway construction, ensuring competence, international competition, eliminating cartel risks, and enabling Latvia to benefit from economies of scale in both terms and costs.
For more information about the Rail Baltica mainline in Latvia visit https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-pamattrase.
About Rail Baltica
Rail Baltica is one of Europe's largest high-speed infrastructure projects, aiming to establish a modern and sustainable rail link that connects the Baltic States of Estonia, Latvia, and Lithuania with the European rail network. It is also a part of the trans-European transport corridor.
Rail Baltica will be a fully electrified, double-track railway with a standard gauge of 1435 mm and will be equipped with ERTMS (European Rail Traffic Management System) and designed to meet European standards. With a design speed of 249 km/h, Rail Baltica will significantly reduce travel times between the Baltic States and major European cities. It will serve as a modern infrastructure for passenger, freight, and military mobility, promoting accessibility and facilitating business, tourism, and cultural exchange. Additionally, the project will enhance the Baltic region's position as a vital transit hub, fostering stronger trade connections and promoting regional cooperation.
About RB Rail AS
RB Rail AS is a multinational joint venture of Estonia, Latvia and Lithuania established to lead and coordinate the implementation of the Rail Baltica Global Project, the first infrastructure development project of this scale in the Baltic region. More about Rail Baltica global project: www.railbaltica.org
For more information:
Signe Nīgale
Head of Communication and International Relations Department
RB Rail AS
Phone number: +371 29116146
E-mail: signe.nigale@railbaltica.org
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritoriju, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodod autoostas lietošanā un atsākas autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.
Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.
“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.
Projekta pasūtītāja Eiropas Dzelzceļa līnijas, būvnieka BERERIX un AS “Rīgas starptautiskā autoosta” pārstāvji parakstījuši zempārvada telpas nodošanas un pieņemšanas aktu izmantošanai būvdarbu laikā. Saskaņā ar to autoostai nodod lietošanā iepriekš būvdarbos izmantoto teritoriju, kā arī jaunizbūvēto zempārvada telpu, lai tā spētu nodrošināt autoostas pakalpojumu un sabiedrība sāktu izmantot vienu no pilsētvides uzlabojumiem Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvdarbu laikā vēl pirms visa projekta pabeigšanas. Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcijas un Būvniecības valsts kontroles biroja saskaņojums, atļaujot teritorijas izmantošanu.
Norokot uzbērumu veidojas jaunas pilsētvides attīstības iespējas, kas mainīs Rīgas centra vaibstus, radīs ērtāku iedzīvotāju pārvietošanos un transporta lietošanu. Pilnībā noraktais dzelzceļa uzbērums, dzelzceļa satiksme pa estakādi un citi risinājumi ļaus par 25 % palielināt publisko ārtelpu, ko varēs izmantot rīdzinieki un pilsētas viesi, lai ērti nokļūtu no Vecrīgas tirgū un autoostā. Zem estakādes varēs izveidot mūsdienām atbilstošas autoostas uzgaidāmās telpas un būs iespējams izvietot iekāpšanas platformas.
Projekta būvniekam BERERIX estakādes izbūve Rīgas starptautiskās autoostas zonā bija izaicinoša, jo blakus autoostas ēkai izbūvētā dzelzceļa estakāde ir vien 60 cm attālumā. Tas ir ievērības cienīgi, jo reti kur Latvijā šāda infrastruktūra tiek būvēta tik tuvu esošajām ēkām. BERERIX veica injekcijas un pielietoja citas modernas un sarežģītas tehnoloģijas, monitoringu un uzraudzību, lai būvniecība neietekmētu līdzās esošās būves.
Estakādes garums ir 200 metri, sākoties pie t/c Stockmann un noslēdzoties pie Maskavas ielas, un tā ir 15 metrus plata. Ik pa 25 līdz 30 metriem estakādi balsta masīvi, daudzšķautņaini, taču arī arhitektoniski pievilcīgi balsti. Kopumā visas dzelzceļa estakādes no Maskavas līdz Gogoļa ielai izbūvē izveidoti 10 dzelzsbetona balsti, 9 laidumi, iestrādātas 2500 tonnas stiegrojuma un vairāk nekā 15 000 m3 betona. Par betonēšanas darbiem, balstu un klāju izbūvi parūpējās BERERIX apakšuzņēmējs Nord X. Eiropas Dzelzceļa līnijas izsaka pateicību autoostas vadībai, būvniekiem, būvinženieru komandai Egis-Deutche Bahn un citiem partneriem par veiksmīgo sadarbību.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Otrdien, 28. novembrī, Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta - Turcijas uzņēmumu apvienības "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." – pieteikumu apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.
Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.
“Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko un drošības nozīmi, visos Rail Baltica iepirkumos tiek prasīts Valsts drošības dienesta atzinums par visiem pretendentiem. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību "IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S." un "Doguş Insaat Ve Ticaret A.S." konkursa otrajā kārtā ir bijis negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu.
Tiesa cita starpā iepazinās ar konkursa uzvarētāju - personu apvienības "E.R.B. Rail Baltica JV" - sniegto informāciju. Tas rada paļāvību, ka visa iepirkuma procedūra analizēta rūpīgi un pēc būtības.
Zaudējušā pretendenta paustais par it kā lētāku piedāvājumu ir spekulācija, jo, saņemot negatīvu drošības iestāžu atzinumu, zaudētāja iesniegtais sākotnējais finanšu piedāvājums pēc būtības netika vērtēts un tas netika pakļauts konkursa sarunām, kuru rezultātā konkursa dalībniekiem bija jāsagatavo galīgais piedāvājums. Tikai galīgais piedāvājums tika vērtēts atbilstoši piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem.
Konkursā par uzvarētāju atzīta uzņēmumu apvienība "E.R.B Rail Baltica JV", kurā ietilpst - Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija).
Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai ir nodrošināti visi priekšnoteikumi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs.
Pamattrases būvdarbus plānots uzsākt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgs, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā.
„Lai Rail Baltica projekta infrastruktūra izpildītu TEN-T pamattīkla funkcionālās prasības, papildus starptautiskajai un reģionālajai pasažieru satiksmei plānota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, nodrošinot ērtu kravu pārkraušanu starp dažādiem transporta veidiem. Tādējādi Rail Baltica ekonomiskais koridors veidotu tūlītējus ieņēmumus un sniegtu ieguldījumu tautsaimniecībā. Tāpat svarīgs aspekts, ka pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi liek nodrošināt Latvijas un Baltijas savienojamību ar Rietumeiropu, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” skaidro Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
SILC paredzēts kā būtisks kravu apstrādes punkts, kas nodrošinās gan dzelzceļa, gan autotransporta kravu apstrādi. Tas atradīsies netālu no Salaspils un būs galvenais Eiropas platuma sliežu dzelzceļa kravu apstrādes centrs Latvijā.
SILC vieta izvēlēta Salaspils novadā, jo tā nodrošina ērtu savienojumu ar esošo 1520mm un jauno 1435mm platuma dzelzceļa sistēmu, kā arī atrodas valsts nozīmes autoceļu A6, A4 un P5 krustpunktā. SILC atradīsies 15 minūšu attālumā no Šķirotavas stacijas – vadošā 1520mm sliežu platuma dzelzceļa kravu apstrādes centra Latvijā un nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas brīvostas – lielākās konteineru ostas Baltijas valstīs. Tāpat tā priekšrocības ir netālu esošais dzelzceļa pieturas punkts “Saulkalne”, apvidū jau šobrīd attīstīta rūpniecība un loģistika, tuvumā esošās zemā, vidējā un augstsprieguma elektrības pārvades līnijas, gāzes infrastruktūra, kā arī SILC apkārtnē pieejamās teritorijas Salaspils un Ogres novados turpmākai rūpniecības un loģistikas uzņēmumu attīstībai.
SILC teritorijā paredzēta konteinerizēto kravu apstrāde, to īstermiņa uzglabāšana, pārkraušana (gan starp 1435mm un 1520mm platuma sliežu sastāviem, gan no dzelzceļa uz autotransportu), kā arī kravas auto puspiekabju (angļu val. – “piggy-back”) apstrāde un turpmāki pārvadājumi specializētajos vilcienu vagonos. SILC tiek projektēta tāda nepieciešamā infrastruktūra kā dzelzceļš, arī pievedceļi un vagonu apstrādes parks, konteineru apstrādes un uzglabāšanas zonas, puspiekabju pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamās apstrādes zonas, pagaidu stāvvietas kravas autotransportam, administratīvās un funkcionālās ēkas darbiniekiem un klientiem, piekļuves kontroles ēkas pie ceļu savienojumiem, speciālo kravu apstrādes zona, ūdens attīrīšanas iekārtas, kā arī cita nepieciešamā infrastruktūra pilnvērtīgai termināļa darbībai. Uzņēmējdarbības attīstīšanai un darba vietu radīšanai SILC teritorijā un tās tuvumā komersantiem būs arī iespēja attīstīt savas ražotnes un noliktavas.
Atbilstoši šī brīža risinājumiem, SILC teritorija ar Rail Baltica pamatlīniju robežosies 7 km garumā un varētu aizņemt aptuveni 200 ha lielu platību. Šobrīd tiek veikta SILC risinājumu optimizācija un detalizētāka projektēšana, kuru plānots pabeigt 2024. gada nogalē. Tuvākajā laikā tiks pabeigta arī šī nozīmīgā objekta ārējo robežu nospraušana un, pamatojoties uz to, uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana un kravu termināļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana.
Būvprojektēšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas uzdevumā veic Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība – SIA BRD projekts un Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl, noslēgtais līgums ar projektētāju paredz arī autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.
Vairāk par Rail Baltica Salaspils Intermodālo loģistikas centru var uzzināt šeit: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/salaspils-intermodalais-logistikas-centrs
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Sperts nozīmīgs solis pretim Rail Baltica trases būvniecībai ārpus Rīgas – no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas saņemts noslēdzošais būvprojektēšanas saskaņojums par Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas nosacījumu izpildi pirmajai būvatļaujai. Šis ir pirmais pamattrases posms Latvijā, kurā veiksmīgi noslēgta projektēšana, un tas atļauj uzsākt Iecavas apkopes punkta būvdarbus.
Būvprojektēšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas uzdevumā veic Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība – SIA BRD projekts un Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl.
Rail Baltica pamattrases posms virzienā no Rīgas līdz Lietuvas robežai ir noteikts par prioritāru, kurā jau drīzumā paredzēts uzsākt būvniecību. Pirmie būvdarbi plānoti tieši Iecavas apkopes punkta teritorijā, to sākotnēji iekārtojot kā būvniecības loģistikas bāzi Rail Baltica būvniecībai un izveidojot savienojumu ar esošo dzelzceļa tīklu tehnikas un materiālu transportēšanai no ostām.
„Esam sekmīgi noslēguši būvprojekta izstrādi nu jau kārtējam mūsu atbildībā esošajam infrastruktūras posmam. Tas nozīmē, ka tikko kā starptautiskā konkursā būs noskaidrots Rail Baltica pamattrases būvnieks, Latvija būs gatava uzsākt sagatavošanos būvdarbiem prioritārajā Lietuvas virzienā. Tieši pamattrases būvdarbu uzsākšanai ir nodrošināts finansējums 165 miljonu eiro apmērā, un darbi jāuzsāk šogad,” uzsver Rail Baltica ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Būvprojektēšana noslēgta, apsteidzot termiņus un iekļaujoties finansējumā, tajā liels gan uzņēmuma komandas, gan Sintagma Srl projekta vadītāja Valerio Baioko un Latvijas projektēšanas partnera SIA BRD projekts ieguldījums.”
Uz jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijā būs ne tikai divas starptautiskās un 16 reģionālās stacijas, bet arī divi infrastruktūras apkopes punkti – Iecavā un Skultē (virzienā uz Igauniju). Lai gan apkopes punktu pamatfunkcija būs Rail Baltica dzelzceļa tīkla uzturēšana, tomēr tie sniegs pievienoto vērtību pirms tiešās darbības. Rail Baltica izbūves laikā apkopes punkti Iecavā un Skultē kļūs par būvnieku pilsētiņām jeb loģistikas bāzēm, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus.
“Sliežu ceļiem, tāpat kā jebkura cita veida infrastruktūrai, nepieciešama tās uzturēšana darbderīgā stāvoklī, lai nodrošinātu efektīvu un galvenokārt drošu transporta kustību. Sliežu ceļi ir ilgtermiņa investīcija, un mēs visi vēlamies, lai jaunizbūvētā Rail Baltica infrastruktūra kalpo ilgu laiku un sniedz maksimālu ieguvumu. Tāpēc tiek plānoti un veidoti divi šādi Rail Baltica apkopes punkti – viens Iecavas pusē, otrs pie Skultes,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Darbu sekmīgai veikšanai infrastruktūras apkopes punktos paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, turēt vajadzīgo aprīkojumu vai tehniku, kas ļauj veikt sliežu ceļu materiālu uzglabāšanu, montāžu, atjaunošanu, dzelzceļa sistēmu elementu uzglabāšanu, infrastruktūras tehniskās apkopes ritošā sastāva ekipēšanu un uzturēšanu darbspējīgā stāvoklī. Iecavas infrastruktūras apkopes punkta kopējā platība plānota ap 16 hektāriem. Paredzēts izbūvēt 1435 mm platuma sliežu ceļus aptuveni 14 km garumā, kā arī izbūvēt pieslēgumus tuvumā esošajiem 1520 mm platuma sliežu ceļiem.
Vairāk par Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktiem, pamattrases būvdarbiem un Rail Baltica īstenošanu var uzzināt šeit: https://edzl.lv/
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga” pašlaik norit aktīva stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbi. Šis būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā.
“Tiešais avio un dzelzceļa savienojums būs liels ieguvums Latvijai, kura doto pienesumu transporta, pasažieru un kravu plūsmās mēs redzēsim uzreiz pēc savienojuma pabeigšanas, un tā pozitīvo efektu ekonomikā un ceļošanas paradumos vislabāk izjutīsim ilgtermiņā,” uzsver satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir panākts labs progress abās starptautiskajās stacijās, veiksmīgi turpinās projektēšanas darbi pārējos objektos,” atzinīgi novērtējot visu iesaistīto partneru ieguldījumu, skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Šobrīd mūsu kā pasūtītāja galvenais uzdevums ir nodrošināt šo objektu savienojumu kopīgā satiksmes tīklā vienotā trasē.”
Divu gadu laikā kopš sākti būvdarbi paveikts būtisks darbu apjoms. Cilvēki jau pamanījuši izmaiņas, braucot uz lidostu pa jaunizbūvēto 840 metru garo ceļu, kas virzīts blakus Torņa ielai. Noslēdzoties Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecībai, ar vairākiem plašākiem pievadceļiem būs nodrošināta ērtāka piekļūšana gan uz lidostu, gan uz Rīgu. Nākotnē satiksme abos virzienos, savienojot Rīgas centru ar lidostu, tiks organizēta pa diviem jaunajiem ceļiem L1 un L2, veidojot lokveida kustību.
Šobrīd ir pabeigts darba apjoma ziņā viens no būtiskākajiem infrastruktūras būvniecības darbiem – dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu 534 pāļu izbūve. Tie ir savā ziņā unikāli, jo to pieprasa dzelzceļa infrastruktūra – jāiztur lielas slodzes. Tās rēķina, vilcienam traucoties ar lielāko šajā posmā pieļaujamo ātrumu 120 km/h. Tāpēc pāļi ir lielāki, nekā ierasts – estakādei tie ir 1180 mm diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu nesošo dolomīta slāni, savukārt stacijas ēkas pamatu pāļi ir 1000 mm diametrā un pat 30 metru dziļumā. Ņemot vērā lidostas ‘’Rīga’’ apmeklētāju, darbinieku un apkārtnē strādājošo cilvēku labsajūtu, būvlaukumā tika izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas tehnoloģija.
Tuvojas noslēgumam arī bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve, kas nākotnē savienos Rail Baltica dzelzceļa staciju ar lidostas “Rīga” jauno termināli. Ar konveijeru sistēmu pasažieru bagāžu caur tuneli droši transportēs abos virzienos, savienojot dzelzceļu ar aviosatiksmi. Šis ir pirmais no kopumā pieciem Rail Baltica izbūves posmiem šajā objektā, paredzot secīgu darbu izpildi, lai nodrošinātu lidostas darbības nepārtrauktību visā būvniecības laikā.
Jāpiebilst, ka visā būvlaukumā norit inženierkomunikāciju tīklu izbūve, kuru kopējais garums jau pārsniedz 40 km – kā attālums no Rīgas līdz Murjāņiem.
Šobrīd vairums darbu saistīti ar pazemes konstrukcijām un komunikāciju tīkliem, taču turpmāk, uzsākot stacijas ēkas karkasa un estakādes ar pasažieru platformām izbūvi, kļūs saskatāmas arī virszemes konstrukciju aprises. Būtisks darbu apjoms saistāms ar topošā P5 stāvlaukuma būvniecību un lidostas pievedceļu pārbūvi. Nākamā darbu posma ietvaros tiks veikta dzelzceļa estakāžu būvniecība no topošās stacijas gan virzienā uz Imantu līdz aviācijas angāram, gan virzienā uz Jaunmārupi.
Šī Rail Baltica projekta gaitā jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas Rīga veic starptautiska apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries.
Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā “Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un aviosatiksmes savienojuma centrs Baltijā. Tiks izveidots moderns daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar lidostas infrastruktūru un pasažieriem piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības.
Rail Baltica dzelzceļa stacija un lidosta pēc lidostas jaunā termināļa būvniecības būs savienotas ar gājēju tiltu un skvēru. Lidostā pasažieri varēs nokļūt ne tikai ar starptautisko ātrvilcienu, kurš plānots četras reizes dienā, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Rail Baltica būvniecība Latvijā notiek pa posmiem, projektu plānots pabeigt 2030. gadā, pakāpeniski uzsākot dzelzceļa līnijas darbību.
Plašāk par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībā pie lidostas “Rīga”: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-stacija-lidosta-riga/informacija-par-projektu
Video (vizualizācija): Rail Baltica stacija Starptautiskajā lidostā "Rīga": https://www.youtube.com/watch?v=2rDz9ofxI2A
Vizuālie materiāli no būvdarbiem: https://failiem.lv/u/2rabg6wy7
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve. Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.
Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.
“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Rail Baltica lidostas stacija organiski iekļausies topošajā RIX Airport City un dzelzceļa stacijas izvietojums uz estakādes nodrošinās drošu un ērtu gājēju, velosipēdistu un transportlīdzekļu kustību.”
Topošajai stacijai un estakādei izbūvēti 534 pāļi. Pāļi ir savā ziņā unikāli, jo to pieprasa dzelzceļa infrastruktūra — tiem jāiztur lielas slodzes, kas rēķinātas gan vilcienam traucoties ar lidostas posmā lielāko pieļaujamo ātrumu 120 km/h, gan stacijas zonā radot papildu slodzi bremzējot un ieskrienoties. Tāpēc pāļi ir lielāki nekā ierasts - estakādei tie ir 1180 mm diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni, stacijas ēkas pamatu pāļi ir 1000 mm diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas Rīga veic starptautiska apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries.
Ņemot vērā lidostas Rīga apmeklētāju, darbinieku un apkārtnē strādājošo cilvēku labsajūtu, būvlaukumā tika izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā Kelly-Casing tehnoloģiju. Veicot darbus pēc šīs tehnoloģijas, būvniecības procesa sākumā tiek uzstādīta apvalkcaurule (iespiežot un rotējot), kam seko grunts urbšana. Tādējādi ievērojami samazinās troksnis un vibrācijas, salīdzinot ar klasisko pāļu dzīšanu. Sasniedzot projektējamo atzīmi, urbumā tiek ievietots stiegrojuma karkass, kam seko betonēšanas darbi. Pēc tam apvalkcaurule tiek izvilkta no zemes, un masīvs pālis atbilstīgi projektētajai stiprības klasei var droši balstīt nesošās konstrukcijas.
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves darbi lidostā Rīga sadalīti vairākos posmos un tiek veikti secīgi. Vispirms tiks būvētas stacijas ēkas būvkonstrukcijas trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru, kam sekos estakādes būvkonstrukcijas izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienos. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos uzbēruma uz Rīgu izbūve un sliežu būvniecība.
Plašāk par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi: https://edzl.lv/projekta-ieviesana/rail-baltica-stacija-lidosta-riga/informacija-par-projektu
Foto no pāļu urbšanas: https://failiem.lv/u/m8qkvvtwv
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85 % robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.
Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.
Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uzsver: “Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā. Papildus drošības, mobilitātes un ekonomiskās izaugsmes ieguvumiem tas kļūst par platformu Latvijas būvniecības nozares attīstībai. Inovācijas, Latvijā vēl nebijušu inženiertehnisko risinājumu pielietošana, iespējas strādāt plecu pie pleca ar pasaules vadošajiem speciālistiem - tā ir iespēja un pieredze, ko vēlamies nodot gan esošajiem, gan topošajiem Latvijas inženieriem.”
“Īstenojot tik liela mēroga projektu kā Rail Baltica un pilsētvidē būvējot jaunus dzelzceļa pārvadus un ēkas, multimodālo mezglu, gājēju un velobraucēju infrastruktūru, kā arī jaunu tiltu pār Daugavu, ļoti būtiska ir ne vien profesionāļu pieredze, bet arī akadēmiķu ekspertīze. Laikā, kad būvniecības tehnoloģijas un metodes strauji attīstās, būtiski ir atcerēties, ka būvniecības projektu centrā ir cilvēks, tādēļ akadēmisko zināšanu pārnese uzņēmējdarbības vidē šīs sadarbības laikā ir ļoti vērtīgs aspekts. BERERIX ir ļoti gandarīts, ka varēsim sniegt topošajiem Rīgas Tehniskās universitātes profesionāļiem platformu izpētei un praksei, pretī saņemot neatsveramu atbalstu un kopā stiprinot būvniecības izglītības nozari,” skaidro pilnsabiedrības BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
“RTU sadarbība ar industriju, pārnesot zināšanas un tehnoloģijas, īstenojot kopējus pētījumus, attīstot jaunus risinājumus un uzlabojumus, sekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju vietējā un globālā mērogā. Pēdējo gadu laikā RTU sadarbojusies ar vairāk nekā 500 dažādu uzņēmumu, kas apliecina industrijas uzticēšanos universitātes kompetencei gan sagatavot darba tirgū pieprasītus augsta līmeņa profesionāļus, gan izstrādāt tehnoloģijas, kas risina dažādu nozaru izaicinājumus. Līgums stiprinās RTU saites ar būvniecības nozari, veicinot praktisku sadarbību pētījumos, jaunu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, īstenojot vērienīgu infrastruktūras projektu,” norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.
Ar sadarbības līgumu paredzēts stiprināt arī RTU pētniecisko darbību, tostarp BERERIX, EDZL un RTU sadarbojoties aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, kā arī kopīgi pilnveidojot būvniecības nozares izglītības standartus. Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekts kalpos par vietu izpētei arī tehniski sarežģītu izpildāmo darbu jomās.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Foto no sadarbības līguma parakstīšanas: https://failiem.lv/u/neuart625
Foto autors: Elīna Karaseva, RTU
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Trīs Baltijas valstu ekspertu darba grupa, kas atbild par Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību (LTG Infra AB (Lietuva), SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (Latvija) un Rail Baltic Estonia OU (Igaunija)), ir sagatavojusi priekšlikumus topošās Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras jaudas sadalei.
Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties Rail Baltica dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas RailNetEurope izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.
“Infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek uzsākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot Rail Baltica infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus. Šogad tiks veikts aktīvs darbs, lai vēl vairāk stiprinātu infrastruktūras pārvaldības sistēmu, un es patiesi uzskatu, ka mums jātiecas veidot tādu pārvaldības modeli, kas pārspēj šobrīd esošo Eiropas nozares paraugpraksi, nodrošinot vienotu saskarni gala lietotājiem un netraucētu pārrobežu satiksmi,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
2020. gadā tika izveidots īpašs sadarbības formāts starp uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību - tika uzsākti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavotos infrastruktūras ekspluatācijai. Šim nolūkam ekspertu darba grupa izstrādā priekšlikumus, kurus vajadzētu īstenot visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem atvērtu un vieglu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.
Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis tiek veidots, pamatojoties uz iepriekš izstrādāto rīcības plānu. Tajā ir noteiktas divpadsmit galvenās jomas, kas saistītas ar infrastruktūras pārvaldību un tās ekspluatāciju, piemēram, infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšana un jaudas sadale, vienas pieturas aģentūras principa piemērošana, dzelzceļa drošība u.c.
Lai uzsāktu vilcienu kustību Rail Baltica dzelzceļa līnijā uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas, infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrāde un sagatavošanās ekspluatācijai notiek paralēli. Sīkāka informācija par izvērtētajām darbības jomām un veicamajiem pasākumiem pieejama ekspertu darba grupas gada darbības pārskatā.
Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes mērķu savlaicīgu sasniegšanu, LTG Infra AB, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltic Estonia OU parakstīja memorandu, kurā noteica sadarbības ietvaru un principus.
Kā zināms, Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas transporta tīklā. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēta 870 km elektrificēta ātrgaitas divceļu līnija, vilcieniem kursējot ar ātrumu līdz 249 km/h.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un iesaistīto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
RB Rail AS akcionāri - Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba UAB – otrdien, 31. janvārī, par Baltijas kopuzņēmuma padomes locekli apstiprināja Arni Kākuli.
Jauna padomes locekļa iecelšana saistīta ar to, ka bijušais padomes loceklis Anrī Leimanis kļuvis par RB Rail AS valdes locekli. Padomi veido seši tās locekļi – katrs akcionārs izvirza divus no tiem.
“Rail Baltica ne tikai reģionam, bet Eiropas mērogam ir unikāls un sarežģīts projekts, kas strauji tuvojas liela mēroga būvniecības posmam un nepieciešams veikt priekšdarbus ekspluatācijas uzsākšanai,” raksturo Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “A. Kākulis šim darbam ir izcili piemērots, apvienojot gan starptautisku vadības pieredzi, gan zināšanas un izpratni par Baltijas reģionu un Rail Baltica projektu.”
“Rail Baltica top izaicinājumiem pilnā laikā - šie izaicinājumi saistīti gan ar globāliem faktoriem, gan nepieciešamību stiprināt projekta vadību Baltijas un vietējā mērogā, tādēļ augstu novērtējam Arņa Kākuļa pievienošanos Rail Baltica komandai,” uzsver RB Rail AS padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe.
Arnis Kākulis bijis AECOM Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Indijas reģionu direktors, iepriekš ilgus gadus strādājis kā Baltijas reģiona direktors un piedalījies Rail Baltica projekta agrīno posmu izvērtēšanā. Viņa galvenā darbības sfēra ir biznesa sektoru klientu piesaiste sarežģītiem projektiem stratēģiskās plānošanas un projektēšanas vadības jomā.
“Uzsākot darbu RB Rail AS padomē, nešaubos, ka mana plašā un starptautiskā darba pieredze plānošanas, projektēšanas un vadības jomās būs nozīmīga Rail Baltica projektam. Jau kopš 2010. gada esmu vadījis vairākus ar Rail Baltica saistītus projektus – tostarp sākotnējo izpēti, kurā secinājām, ka Rail Baltica ir ne tikai finansiāli izturētspējīgs, bet ir arī Baltijas valstu attīstības stūrakmens, nākotnē nodrošinot mobilitāti, aizsardzību un ekonomisko izaugsmi. Tagad ir pienācis laiks man kopā ar padomi uzsvaru likt uz projekta ātrāku ieviešanu, tai skaitā būvniecības optimizāciju, turpmāku finansējuma piesaisti, nodrošināt kvalitatīvus un caurspīdīgus iepirkumus un sekmīgu RB Rail AS komandas darbu, lai šos mērķus izpildītu,” pauž Arnis Kākulis.
A. Kākulis ir pieredzējis vadītājs ar plašu starptautisku pieredzi, ieguvis maģistra grādu arhitektūrā un maģistra grādu pilsētu plānošanā Viskonsīnas universitātē Milvoki, Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc 15 gadu daudzveidīgas profesionālās pieredzes ASV 2007. gadā A. Kākulis ar ģimeni atgriezās Latvijā, lai to izmantotu Baltijas reģiona uzņēmējdarbības vides izaugsmei.
A. Kākulis bijis Latvijas Amerikas tirdzniecības kameras prezidents un vadījis transporta darba grupu Latvijas Ārvalstu investoru padomē, piedalījies Diasporas konsultatīvajā padomē, un ir aktīvs biedrs vairākās globālās profesionālās organizācijās - CoreNet Global un Urban Land Institute.
Līdz ar Arni Kākuli RB Rail AS padomē strādā padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, padomes priekšsēdētājas vietnieks Romas Švedas, padomes locekļi – Ahti Kuningas, Sandors Līve, Arenijus Jackus.
RB Rail AS padomi veido seši locekļi, kurus ievēl uz trīs gadiem. Katrs akcionārs – Igaunija, Latvija, Lietuva – izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.
Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām. Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.
Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.
Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda: “Rail Baltica izbūve rit uz priekšu ne tikai Rīgas apkārtnē, bet būvprojektu briedums aug arī ārpus Rīgas, kur jau aktīvi noris projektēšanas darbi, kam secīgi tiks piesaistīta būvekspertīze. Ņemot vērā lielo darbu un infrastruktūras objektu apjomu, ir būtiski pasūtītāja rīcībā iegūt neatkarīgus būvspeciālistus ar plašu tehnisko pieredzi, kas uzraugot projektētāja darbu un atbilstību prasībām, nodrošinās Rail Baltica augsto standartu un kvalitātes izpildi.”
Ņemot vērā infrastruktūras objektu komplicētību, konkursantam izvirzītas augstas prasības. Pretendentam jābūt arī ar attiecīgu pieredzi: iepriekšējo septiņu gadu laikā tas ir bijis galvenais līguma izpildītājs un ir nodrošinājis būvprojekta ekspertīzes pakalpojumus. Pretendentam ir jābūt reģistrētam Būvkomersantu reģistrā, kā arī vidējam gada finanšu neto apgrozījumam iepriekšējos trīs finanšu gados ir jābūt vismaz vienam miljonam eiro.
Paredzamais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 21. februāris. Vairāk par iepirkumu un tajā ietvertajām prasībām var iepazīties šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/76889
Lai sniegtu atbildes uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem par konkursu un tehnisko specifikāciju, Eiropas Dzelzceļa līnijas š.g. 25. janvārī plkst.11:00 (laika josla EEST (Austrumeiropas vasaras laiks), Rīga (Latvija)) organizēs informatīvo sanāksmi. Ieinteresētie piegādātāji ir aicināti reģistrēties informatīvajai sanāksmei, rakstot uz e-pasta adresi: oskars.geide@edzl.lv. Pieteikumā jābūt norādītai šādai informācijai: ieinteresētā piegādātāja oficiālais nosaukums, pārstāvju vārdi, uzvārdi, amati un kontaktinformācija.
Papildu informācijai par projektiem:
Jau ziņots, ka atsevišķos konkursos izvēlēti komersanti, kas 2023. gadā veic būvprojektēšanu Rail Baltica trases t.s. punktveida objektos:
* Infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē projektē uzņēmumu apvienība – Latvijas projektēšanas uzņēmums SIA BRD projekts un Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma r.l.
Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Darbība tajos veidos pievienoto vērtību jau pirms pamatfunkcijas veikšanas. Rail Baltica izbūves laikā posmā Rīga – Lietuvas robeža un Igaunijas robeža – Rīga apkopes punkti Iecavā un Skultē ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus.
* Pieredzējusi Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība RERE INECO veic Rail Baltica reģionālajo staciju būvprojektēšanu. Uz Rail Balticatrases Latvijā plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie P. Stradiņa slimnīcas. Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, reģionālie autobusi un pašvaldību sabiedriskais transports, privātās automašīnas, velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki. Tādējādi tiks mazināta vajadzība izmantot privāto transportu, un sekmēta koncepta dzelzceļš kā transporta mugurkauls attīstība.
* Savukārt SIA BRD projekts(Latvija) un Sintagma S.r.l. (Itālija) izstrādā Salaspils kravu termināla būvprojektu. Salaspils kravu terminālim Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu – dienvidu virzienā. Kravu termināļa teritorijā, kas sasaistīta ar 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju – Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to apstrāde. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šajā teritorijā – kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
mob.tel. 29970067,
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Starptautiskā konkursā par Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanu uzsākta otrā iepirkuma kārta. Pretendenti līdz 2023. gada 15. februārim aicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases un saistītās infrastruktūras izbūves būvuzraudzībai vairāk nekā 200 kilometru garumā.
Konkursa otrajā kārtā piedalīties uzaicināti uzņēmumi, kas atbilda iepirkumā noteiktajām juridiskajām un pieredzes kvalifikācijas prasībām: Italferr S.p.A. (Itālija), SYSTRA S.A. (Francija) un personu apvienība, kas sastāv no Tecnica y Proyectos S.A. un PROINTEC S.A.U. (Spānija).
Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Abi šie konkursi – gan par būvniecību, gan tās uzraudzību -, norisinās, lai jau 2023. gadā varētu uzsākt dzelzceļa pamattrases būvniecības darbus ārpus Rīgas.
Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda: „Spēcīgas būvdarbu un uzraudzības komandas izveide būtiska, lai jau nākamgad mēs sāktu būvniecību Dienvidu virzienā jeb no Rīgas virzienā uz Lietuvu. Līdztekus starptautisko staciju būvniecībai, projektēšanas darbiem, kas noris reģionālajiem mobilitātes punktiem, apkopes un kravu apstrādes infrastruktūras izveidei, Latvija mērķtiecīgi virzās, lai iespējami ātri Rail Baltica izveide dotu atdevi valstij un cilvēkiem.”
Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbu vairāk nekā 200 km garumā būvuzraudzība, tai skaitā teritorijas sagatavošanas, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būves, inženiertīklu pārvietošanas un sliežu ceļu izbūves būvuzraudzību, kā arī līguma vadību un atbilstības kontroli.
Eiropas Dzelzceļa līnijas kā darbu pasūtītājs – starptautiska tirgus spēlētājs – līguma vadībā izmanto starptautiski atzītu praksi – būvdarbiem FIDIC Sarkano grāmatu un šī projekta būvuzraudzībai – FIDIC Balto grāmatu. Tie ir starptautiski zināmi un saprotami nosacījumi, ko pārzina globāli uzņēmumi ar atbilstošu kapacitāti, kas spēj uzņemties un veikt Latvijā lielāko infrastruktūras izbūves projektu.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, trešdien, 7. decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.
Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.
Laika kapsulā tika ievietots vēstījums, būves pamatos simboliski iemūrējot liecības no šodienas un vērtības, ko projekta īstenotāji vēl nākotnes paaudzēm. Uzsverot Rail Baltica nacionālo nozīmi Latvijas attīstībai, kapsulā tika ielikts arī Latvijas karogs, tāpat Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Augšup”, Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas, Ukrainas karogs, aero foto no būvdarbu sākšanas brīža 2021.gada vasarā un šī gada decembra.
Kapsula ievietota vienā no estakādes balstiem, kas turēs virs autoceļa paceltu sliežu ceļu. Arī dzelzceļa stacijas pamati un bagāžas tunelis uz nākotnes lidostas Rīga termināli ir aktīvā darbu procesā un būs galvenās darba prioritātes 2023. gadam.
Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pati stacijas ēka iespaidīgi pacelsies virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva.
Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē. Rail Baltica dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo Rail Baltica staciju un trasi, izstrādājusi vērienīgu attīstības stratēģiju savai teritorijai.
Vispirms tiek būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve un sliežu būvniecība.
Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica starptautisko ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Ik pēc 15 minūtēm plānots nodrošināt dzelzceļa satiksmi ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu ar citām reģionālajām stacijām un Rīgas centru.
Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūves pasūtītājs ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, būvnieks - pilnsabiedrība B.S.L. Infra. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries.
Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī. Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.
“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.
“Rīgas Centrālais mezgls top kā viens no modernākajiem satiksmes mezgliem Eiropā - nozīmīgs gan Rail Baltica pamattrasei, gan kā iespēja uzlabot Latvijas sabiedriskā transporta sistēmu. Pasaules pieredze apliecina, ka ātrvilciena satiksme starp pilsētas centru un lidostu dod lielu attīstības stimulu,” pauž K. Vingris.
Divu gadu laikā Rail Baltica būvlaukums Rīgā ir būtiski paplašinājies un šobrīd aptver visu posmu dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē no Lāčplēša ielas līdz Rīgas Starptautiskajai autoostai un Maskavas ielai. Šeit tiek īstenoti apjomīgi jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūves darbi, saistītās ceļu un inženiertīklu infrastruktūras pārbūve un sakārtošana, ēku demontāža, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas dienvidu daļas būvniecība.
Intensīva būvniecība vienlaikus norit Lāčplēša ielas pārvada zonā, Dzirnavu ielas pārvada zonā, Rīgas Centrālās stacijas dienvidu pusē, Gogoļa ielas pārvada zonā, Prāgas ielas pārvada zonā, bijušā t/c un autostāvvietu kompleksa “Titāniks” teritorijā, kā arī Autoostas teritorijā. Būvdarbu pazemes infrastruktūras izbūve ir gandrīz pilnībā noslēgusies, un aktīvākā būvdarbu daļa notiek virs zemes un ir ikdienā redzama ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim.
Tuvākā pusgada laikā Rail Baltica būvniecība Rīgas vaibstos ienesīs vēl lielākas izmaiņas, proti, tiks uzbūvēti jauni dzelzceļa pārvadi pār Lāčplēša, Dzirnavu un Gogoļa ielām, kā arī autoostas teritorijā. Savukārt pār Rīgas kanālu BERERIX būvēs jaunu Rail Baltica tiltu, bet Stacijas ēkai tiks pabeigta arku pamatu, liftu šahtas un kāpņu sienu izbūve, un sākti siju montāžas darbi, kā arī tiks turpināta pārējā ēkas un multimodālās zonas būvniecība.
Līdz šim apjomīgākie paveiktie darbi:
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti. Piektdien, 4. novembrī, simboliskā pasākumā parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.
Pieredzējusi Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.
“Rail Baltica ievērojami mainīs reģionālo mobilitāti un palielinās pārvietošanās izvēles iespējas – ātrums un precizitāte, ko nodrošina vilcienu satiksme, ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu. Lai tas īstenotos, svarīgi iedzīvotājiem nodrošināt ērtu nokļūšanu līdz stacijai. Šeit ir būtiska visu iesaistīto pušu sadarbība un pašvaldības iesaiste pilnvērtīga Rail Baltica staciju potenciāla izmantošanai nākotnē,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.
“Ar Rail Baltica patiesi sagaidāms apvērsums pārvietošanās paradumos. Kad sāks kursēt Rail Baltica reģionālie vilcieni, cilvēkiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram - tikpat labi varēs pārcelties dzīvot, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ātri un ērti sasniegt savu darba vietu. Tāpat tiks pavērtas iespējas veidot jaunas darba vietas reģionos vai pat strādāt kaimiņvalstīs, piemēram, Kauņā vai Pērnavā,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Lai izveidotu simbiozi starp reģionālo mobilitāti, mikromobilitāti un dzelzceļu, būs nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība apkaimes pielāgošanā, kas dos stimulu reģionu attīstībai un jaunām tautsaimniecības aktivitātēm.”
Būvprojektēšanas uzvarētāja partnera – Spānijas uzņēmuma Ineco, kam ir pasaules mēroga pieredze transporta infrastruktūras projektēšanā, pārstāvis Hosē Maria Lorente (Jose Maria Llorente) atzīmēja, ka uzņēmums jau aktīvi darbojas Rail Baltica projekta ietvaros, un ir gatavs dot savu pienesumu – starptautisku pieredzi – arī reģionālo staciju projektēšanā, lai kopīgi attīstītu augsta līmeņa projektu.
“Dzelzceļu līniju attīstība jau vēsturiski ir devusi īpašu grūdienu jaunu inovāciju, industriju un valstu ekonomiskai attīstībai. Arī Rail Baltica nav izņēmums,” akcentēja RERE GRUPA valdes priekšsēdētaja Mārīte Straume. “RERE Grupa būvuzņēmums partnerībā BERERIX jau šobrīd veiksmīgi īsteno Rail Baltica centrālās stacijas mezgla projektu kopā ar kolēģiem no Beļģijas un Itālijas. Reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanai mūsu infrastruktūras uzņēmums RERE VIDE ir apvienojis spēkus ar Spānijas uzņēmumu INECO. Apvienojot pasaules un lokālo pieredzi pareizā sinerģijā, mēs kopā ar pasūtītāju varēsim kartē iezīmētajiem punktiem piešķirt jau konkrētus apjomus un formas.“
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, reģionālie autobusi un pašvaldību sabiedriskais transports, privātās automašīnas, velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki.
Rail Baltica dzelzceļa sistēma tiek plānota tā, lai spētu nodrošināt reģionālo vilcienu kursēšanu arī pāri valstu robežām, tādējādi ļaujot savienot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežu reģionus. Tāpat sistēma ļaus nodrošināt efektīvu pārsēšanos uz starptautiskajiem vilcieniem.
“Rail Baltica ir pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa projekts ar mērķi savienot Baltijas valstis gan vienu ar otru, gan ar kopējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Lai pilnībā izmantotu potenciālu, reģionālā satiksme un mobilitātes punkti kļūs par būtisku Rail Baltica daļu, taču reģionālās stacijas būs tieši tik efektīvas, cik efektīvi būs savienojumi ar tām, un cik vietējo iedzīvotāju vajadzībām piemēroti būs atbalstošās infrastruktūras un mikromobilitātes risinājumi, un šeit būtisks faktors arī nākotnē būs sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem, tai skaitā, lai plānotu papildus cilvēkresursus un finansējumu, un lai kopīgi realizētu potenciālu, ko pašvaldības kopējai attīstībai var nest šo staciju izbūve,” saka Kitija Gruškevica, RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja.
“Neraugoties uz to, ka kopējā projekta ietvaros stacijām piedāvāts arī vienots vizuālais tēls, ko paredz arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijas, projektēšanas gaitā būs ne tikai iespējams, bet arī vēlams iestrādāt ar arī konkrētās pašvaldības identitāti, lai tā kļūtu arī par vienu no pašvaldības simboliem,” K. Gruškevica papildināja.
Atkarībā no prognozētā pasažieru skaita pasažieru skaita Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju tipi – lielas, vidējas un mazas stacijas. Staciju dizains ir kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām un Baltijas jūru izmantojot kā iedvesmas avotu. Lielo Rail Baltica staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkas raksturo stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas ar augstām vides prasībām. Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu un labiekārtotu ārtelpu.
Plašāka informācija par reģionālajiem mobilitātes punktiem: https://edzl.lv/regionalie-mobilitates-punkti
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Starptautiskā konkursā par Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanu izvērtēti iesniegtie četru kandidātu pieteikumi un otrajai konkursa kārtai tiek virzīti trīs komersanti no trim valstīm (Itālijas, Francijas un Spānijas).
Konkursa otrajā kārtā piedalīties uzaicināti šādi uzņēmumi, kas atbilda iepirkumā noteiktajām juridiskajām un pieredzes kvalifikācijas prasībām: Italferr S.p.A. (Itālija), SYSTRA S.A. (Francija) un personu apvienība, kas sastāv no Tecnica y Proyectos S.A. un PROINTEC S.A.U. (Spānija). Šobrīd turpinās darbs pie iepirkuma otrās kārtas dokumentācijas sagatavošanas, kurā pretendentiem būs jāiesniedz finanšu un tehniskos piedāvājumus.
Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda: „Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Abi šie konkursi – gan par būvniecību, gan tās uzraudzību -, norisinās, lai vēl 2023. gadā varētu uzsākt dzelzceļa pamattrases būvniecības darbus ārpus Rīgas. Mums kā pasūtītājam ir būtiski izveidot kompetentu un pieredzējušu būvdarbu un to uzraudzības komandu, lai veiktu būvdarbus atbilstoši augstajām Rail Baltica drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības un ilgtspējas prasībām. Tāpēc esam gandarīti, ka līdzīgi kā citos mūsu Rail Baltica ieviešanas posmos, arī šajā dalību pieteikuši uzņēmumi ar pasaules līmeņa pieredzi. Starptautiski pieredzējušu būvnieku un inženieru iesaiste, dod izaugsmi un zināšanu pārnesi Latvijas būvniecības sektoram.”
Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbu vairāk nekā 200 km garumā būvuzraudzība, tai skaitā teritorijas sagatavošanas, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būves, inženiertīklu pārvietošanas un sliežu ceļu izbūves būvuzraudzību, kā arī līguma vadību un atbilstības kontroli. Ņemot vērā projekta mērogu un darbu sarežģītību, kā arī piemērojot Eiropas valstu labo praksi, būvuzraudzību un līguma vadību veiks t.s. FIDIC inženieris atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots slēgt 2022. gada nogalē.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir nacionālais Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Within the international tender for the provision of engineering consultancy and construction supervision services for the construction of the Rail Baltica main line in Latvia, applications submitted by four candidates have been assessed in total. Three candidates from three countries (Italy, France and Spain) are proposed for the second round of the tender.
Companies which met legal and experience qualification requirements set out in the procurement were Italferr S.p.A. (Italy), SYSTRA S.A. (France) and the association of persons consisting of Tecnica y Proyectos S.A. and PROINTEC S .A.U. (Spain). Work on the preparation of the documentation for the second round of the procurement is currently underway, and the tenderers will be obliged to submit their financial and technical proposals in this round.
Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas, implementer of the Rail Baltica project in Latvia, points out: “The tender for construction supervision services is being held in parallel with the largest procurement for the construction of a railway line in Latvia. Both of these tenders – construction of mainline and its supervision - are taking place with the aim to start the construction works of the main railway line outside Riga in 2023. For us as a client it is essential to establish a competent and experienced construction and supervision team in order to carry out construction works in compliance with the high Rail Baltica safety, operational, environmental accessibility and sustainability requirements. We are happy to see that similar to our other tenders of Rail Baltica implementation, companies with world-class experience have applied for participation in this one as well. The involvement of internationally experienced contractors and engineers gives growth and transfer of knowledge to the Latvian construction sector.”
The engineering consultant and construction supervision service provider of the Rail Baltica main line construction works in Latvia will be obliged to provide supervision of construction of Rail Baltica railway main line outside the Riga city limits – railway base and superstructure – spanning more than 200 km, including site preparation, embankments, construction of railway bridges, roads and overpasses, utility relocation and track construction, as well as contract management and compliance control. Given the scale of the project and the complexity of works, and applying best practice of European countries, construction supervision and contract management will be carried out by the so-called FIDIC Engineer in accordance with the FIDIC White Book. The contract with the successful tenderer is expected to be concluded at the end of 2022.
About Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas is the national implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas performs implementation of the Rail Baltica project in Latvia according to the financing contracts entered into between CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), and RB Rail JSC (AS), which is Estonian, Latvian and Lithuanian joint-venture, which has been authorised by the Baltic States to sign the financing contracts and which is responsible for the implementation of the horizontal, i.e., joint activities of the Rail Baltica project.
Funding of this project in the amount of 81–85% is provided by the Connecting Europe Facility, but the remaining part – by the state budget of Latvia. Beneficiary of the EU support and implementer of the project is the Ministry of Transport of the Republic of Latvia.
For additional information please contact:
Linda Pastare,
Head of Public Relations and Stakeholders,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
Mob.tel. 29374438,
e-mail: linda.pastare@edzl.lv
Pabeigta apjomīgākā starptautiskā konkursa – Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā – otrās kārtas prasību izstrāde un kvalificētie kandidāti uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā. Ar iepirkuma otro kārtu sperts liels solis, lai 2023. gadā varētu uzsākt dzelzceļa pamattrases būvniecību.
Pēc konkursa pirmās kārtas darbs turpinās ar piecām būvuzņēmumu apvienībām. Konkursa otrā posma prasību izstrāde bija komplicēts darbs, jo iepirkumā paredzētajos darbos iekļauta Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvniecība vairāk nekā 200 km garumā. Būvdarbi ietver teritorijas sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būvi, inženiertīklu pārvietošanu un sliežu ceļu izbūvi. Būvdarbi ne tikai apvienos daudzus sarežģītus būvniecības elementus, bet būs arī apjomīgākā dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijā.
Konkursa prasības ņem vērā pieredzi no jau sekmīgi noritējušiem starptautiskiem konkursiem - Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas būvniecībai un Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūvei lidostā “Rīga”, kā arī citu Rail Baltica projekta iepirkumu pieredzi kaimiņvalstīs. Līguma pamatā izmantota FIDIC Sarkanā grāmata – starptautiski atzīta un visā pasaulē izmantota līguma forma, to atbilstoši vispārpieņemtai praksei piemērojot Rail Baltica noteiktajiem ieviešanas principiem.
Līdz konkursa otrās kārtas iepirkuma izsludināšanai nav bijuši pieejami Rail Baltica trases būvprojekti pilnā apjomā, jo būvprojektēšana ir uzsākta visā Latvijā, taču vēl nav noslēgusies. Tādēļ konkursa organizētājs – Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas piemēros tā dēvēto darba daudzumu pārmērīšanas (re-measurement) līguma mehānismu, nevis fiksētas cenas (lumpsum). Tas nozīmē, ka apmaksa darbu laikā tiks veikta pēc faktiski paveiktā apjoma, izmantojot vienības cenas, nepieļaujot pārmaksu. Tāpat, balstoties uz starptautiski izplatīto agrīno iesaistes (early involvement) metodi, notiks būvnieka iesaiste jau noritošajā projektēšanas fāzē, tādējādi ļaujot optimizēt būvniecības risinājumus atbilstoši būvnieka izvēlētajai būvniecības tehnoloģijai.
Prasības kandidātiem definētas gan būvdarbu uzsākšanai un veikšanai, gan arī būves nodošanai ekspluatācijā pēc vairāku gadu būvdarbu veikšanas, apliecinot ilgtermiņa skatījumu par to, kā varētu tikt uzsākta jaunuzbūvētā dzelzceļa ekspluatācija. Ņemot vērā mainīgās cenas būvniecības jomā, paredzēts indeksācijas mehānisms, kas pie esošajām augtajām materiālu cenām ļaus pasūtītājam ietaupīt, ja materiālu cenas samazināsies.
Kandidātu tehniskie un finanšu piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 31. oktobrim. Iepirkuma komisija par atbilstošāko izvēlēsies tehniski-ekonomiski labāko piedāvājumu. Tehniskā piedāvājuma izvērtēšanas kritērijos ietverti arī tādi parametri kā sagaidāmo būvdarbu ietekmes uz vidi mazināšana, piemēram, izmešu mazināšana no izmantotās būvniecības tehnikas, atkārtoti izmantojamu materiālu izmantošana u.c., kā arī tādu risinājumu izvēle, kas nodrošina ilgāku kalpošanas laiku.
Pēc konkursa noslēguma plānots, ka būvdarbi ārpus Rīgas sāksies 2023. gadā pēc konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas. Būvdarbi tiks veikti prioritāri - virzienā no lidostas “Rīga” līdz Lietuvas robežai un no Salaspils Intermodālā kravu termināļa Lietuvas virzienā. Īstenojot šādu būvniecības stratēģiju, ar Eiropas sliežu platuma pieslēgumu sākotnēji tiks nodrošināta dzelzceļa pieeja lidostai “Rīga” un Salaspils Intermodālajam kravu terminālim, nākamajā posmā nodrošinot savienojumu ar Igauniju.
Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkts. Rail Baltica izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus. Pamatā būvmateriālu transportēšanai tiks izmantots dzelzceļš, izbūvējot saslēgumu ar esošo 1520 mm sliežu tīklu. Līdz ar būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanu, prognozējami nākamie darbi sāksies ar inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem – tiltiem pār Iecavas un Mēmeles upi.
Jau ziņots, ka konkursa pirmajā kārtā savu dalību Rail Baltica pamattrases būvniecībai bija pieteikuši seši kandidāti – uzņēmumu apvienības, kuras veido 17 nozīmīgi būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot plašu reģionu no kopumā 8 valstīm (Francijas, Spānijas, Latvijas, Polijas un Itālijas, Ķīnas, Turcijas un Dienvidkorejas). Uzaicinājumu piedalīties otrajā kārtā saņēmušas apvienības, kas atbilst iepirkuma kvalifikācijas prasībām.
Atgādinām, ka šis konkurss norisinās līdztekus starptautiskam konkursam par Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumiem.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas un centrālais globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir nacionālais Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Development of requirements for the 2nd second stage of the Rail Baltica mainline construction procurement in Latvia announced is completed, and qualified candidates are invited to submit technical and financial offers. This milestone marks a significant step that has been taken so that the Rail Baltica mainline construction in Latvia can be started in 2023.
Entering the 2nd stage of the procurement, work continues with five construction companie's associations. Development of requirements for this stage has an extra complexity considering that the works included in the procurement foresee infrastructure construction of the Rail Baltica mainline on the territory of Latvia outside the borders of the city of Riga - the railway base and superstructure - over a length of 200 km.
Construction works include site preparation, embankment, construction of railway bridges, roads and overpasses, relocation of engineering networks and construction of tracks. Construction works will not only combine many complex construction elements but will also be the largest construction of railway infrastructure in Latvia.
Requirements of the tender include experience gained from the previously carried out tenders for the construction of the Rail Baltica Central Hub and the station and surrounding infrastructure at Riga International Airport, as well as from other Rail Baltica tenders being carried out in other Baltic countries. The contract will be based on the FIDIC Red Book, an internationally recognised and globally used form of contract, applied in accordance with generally accepted practice to the implementation principles set out for the Rail Baltica global project.
Considering that final Rail Baltica construction designs are still under development and are therefore not fully completed before the announcement of procurement’s 2nd stage, Eiropas Dzelzceļa līnijas - Rail Baltica national implementing body in Latvia and also the company in charge organizing the tender - will apply the so-called re-measurement contract mechanism instead of lumpsum allowing that payments are made according to the volumes of the completed works, using unit prices and preventing overpayments. Also, based on the internationally spread early involvement method, the construction company will be involved already in the design phase.
Requirements for the candidates are defined both for the starting and carrying out the construction works, as well as for the commissioning of the infrastructure after several years of construction, demonstrating a long-term view on how the operations of the newly built railway could be started. In the view of changing prices in the construction sector, an indexation mechanism is foreseen, which, given the current situation with material prices, will enable the contracting authority to avoid risks related to the price fluctuation.
Candidates' technical and financial proposals must be submitted by 31 October this year. The Procurement Commission will select the technically and economically most advantageous proposal. The evaluation criteria for the technical proposal also include such parameters as reducing the environmental impact of the expected works, such as reduction of emissions generated by the construction machinery, use of reusable materials, etc., as well as choice of solutions that ensure a longer service life.
Following the completion of the tender, it is planned that construction works outside Riga will start in 2023, after the approval of construction designs of the specific stages. Construction works will be carried out in a priority manner - in the direction from Riga Airport to the Lithuanian border and from the Salaspils Intermodal Freight Terminal towards direction of Lithuania. By implementing such a construction strategy, the European gauge connection will initially provide rail access to Riga Airport and the Salaspils Intermodal Freight Terminal, ensuring a connection with to Estonia in the next stage.
The first construction works are planned in Bauska Municipality near Iecava, where the future Rail Baltica infrastructure maintenance facility will be located. During the construction of Rail Baltica, this maintenance facility will be used as a construction logistics base, providing storage for construction materials, equipment, and construction machinery, as well as enable performance of the necessary preparation and processing work. Railway will be used to transport the construction materials by constructing a connection with the existing 1520 mm gauge network. With the construction logistics base in place, the next works are likely to start with the objects of the highest level of engineering and technical complexity – bridges over the Iecava and Mēmele rivers.
Please note that this tender is being held alongside an international tender for engineering consultancy and construction supervision services for the construction works of the Rail Baltica main line in Latvia.
For additional information please contact:
Linda Pastare,
Head of Public Relations and Stakeholders,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
Phone nr.: +371 29374438,
e-mail: linda.pastare@edzl.lv
Signe Nīgale
Communication manager
RB Rail AS
E-mail : signe.lonerte@railbaltica.org, Phone nr.: +371 29116146
www.railbaltica.org
Noslēgusies pirmā kārta apjomīgākajā starptautiskā konkursā – Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas, izvērtējot sešu pieteikušos kandidātu atbilstību augstajām iepirkuma kvalifikācijas prasībām, tostarp iepriekšējai pieredzei dzelzceļa būvniecībā saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem, par atbilstošām atzīst piecas apvienības.
Iepirkumā dalību pieteikuši starptautiski atpazīstami būvuzņēmumi ar ilggadēju pieredzi ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā, uzņēmēji ir veidojuši apvienībās, kas rada labu zināšanu, pieredzes un prakses sinerģiju.
Konkursa otrajā kārtā uzaicināta piedalīties:
* personu apvienība Webuild NGE-TSOJV, ko veido Itālijas un Francijas uzņēmumi Webuildp.A., NGE Contracting SASU un TSO SAS;
* personu apvienība OHLA – GULERMAK Rail Baltica Joint Venture, ko veido Obrascón Huarte Lain, S.A., Gülermak Ağır Sanayi İnşaat ve TaahhütŞ. un Gülermak Sp. z o.o. (Spānija, Turcija, Polija);
* personu apvienība R.B. Rail BalticaJV, ko veido Eiffage Génie Civil SAS, Budimex S.A. un Rizzani de Eccher S.p.A (Francija, Polija, Itālija);
* personu apvienība, ko veido Aldesa ConstruccionesA., China Civil Engineering Construction Corporation, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību TEK Baltic(Spānija, Ķīna, Latvija);
* personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi IC İÇTAŞ İNŞAAT SANAYİ VE TİCARETŞ. un DOĞUŞ İNŞAAT VE TİCARETA.Ş.
“Konkursa pirmās kārtas noslēgums apliecina līdzšinējo pozitīvo pieredzi: pieredzējušu, apgrozījuma un jaudas ziņā iespaidīgu būvnieku piesaiste ir nozīmīga Rail Baltica projekta realizācijā, un arī šai gadījumā, kad mērķis ir būvuzņēmēja piesaiste agrīnajā fāzē, lai pamattrases projektēšanas noslēgumā izmantotu šo uzņēmumu būvniecības un izmaksu optimizēšanas ekspertīzi,” akcentē uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
“Tāpat starptautiskas un ātrvilcienu infrastruktūras izveidē pieredzējušas būvuzņēmēju apvienības iesaiste ievērojami sekmēs zināšanu un kompetenču stiprināšanu Latvijas būvniecības sektorā. Paredzētie būvdarbi ir sarežģīts būvniecības komplekss, apvienojot daudzus elementus, piemēram, dzelzceļa pamatlīnijas, tiltu, ceļu un pārvadu, infrastruktūras apkopes punktu, reģionālo mobilitātes punktu izbūvi – komplicēts darba lauks, lai izveidotu pilnvērtīgu jauno dzelzceļa līniju maksimāli īsos termiņos,” uzsver K.Vingris.
Šobrīd turpinās darbs pie iepirkuma otrās kārtas dokumentācijas sagatavošanas, kurā pretendenti iesniegs finanšu un tehniskos piedāvājumus. Pēc konkursa noslēguma plānots, ka būvdarbi ārpus Rīgas sāksies 2023. gadā pēc konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas. Būvdarbi tiks veikti prioritāri - virzienā no lidostas Rīga līdz Lietuvas robežai un Salaspils Intermodālajam kravu terminālim.
Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkts. Rail Baltica izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus. Pamatā būvmateriālu transportēšanai tiks izmantots dzelzceļš, izbūvējot saslēgumu ar esošo 1520 mm sliežu tīklu. Līdz ar būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanu, prognozējami nākamie darbi sāksies ar inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem – tiltiem pār Iecavas un Mēmeles upi.
Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām vairāk nekā 200 km garumā infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbi, tai skaitā teritorijas sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu un pārvadu būve, inženiertīklu pārvietošana un sliežu ceļu izbūve.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, nacionālais projekta ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas un centrālais globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir nacionālais Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Uzsākta būvprojekta izstrāde Rail Baltica Salaspils Intermodālajam kravu terminālim, par to, ceturtdien, 16. jūnijā, parakstot līgumu, vienojās Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji, pieredzējušu Itālijas un Latvijas uzņēmumu apvienība.
Būvprojektu izstrādās SIA BRD projekts (Latvija) un Sintagma S.r.l. (Itālija), tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā. Plānots, ka būvprojektam jābūt izstrādātam 2024. gadā.
Salaspils kravu terminālim Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu – dienvidu virzienā.
“Rail Baltica - tie nav tikai starptautiskie un vietējie pasažieru pārvadājumi, reģionālās stacijas, bet tas ir arī iecerēts kā nozīmīgs kravu transportēšanas koridors, kura iedarbināšanai ļoti būtisks elements ir Salaspils kravu un loģistikas centrs. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija skaidri parāda, cik nozīmīga ir šāda transporta koridora veidošana Rietumeiropas virzienā, lai veicinātu Latvijas un Baltijas savienojamību, drošu un ātru kravu plūsmu ziemeļu-dienvidu virzienā,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Rail Baltica būs ne tikai ātrvilcieni, kas ļaus ērti nokļūt gan Baltijas galvaspilsētās, gan citās Eiropas metropolēs. Līdztekus reģionālajiem vilcieniem Rail Baltica darbā nozīmīgs būs arī kravu transports.
“Salaspils kravu terminālis apvieno unikālu priekšrocību komplektu, lai būtiski celtu Latvijas loģistikas nozares konkurētspēju Baltijas reģionā. Latvijas tautsaimniecība un globālie pārvadātāji Salaspils termināli gaida. Šis būs būtisks ieguvums, jo multimodālu risinājumu nozīme visā pasaulē tikai pieaug. Salaspils kravu terminālis ir apliecinājums, ka arī Latvijas loģistikas nozare attīstās līdzi laikam,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Ar Salaspili Rail Baltica infrastruktūrai ir vairāki būtiski saskares punkti un projekta ieviesējiem izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Salaspils novadu, kopīgi strādājot pie iespējami labākajiem nākotnes risinājumiem.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars: „Rail Baltica no savulaik šķietami tālas ieceres iegūst ļoti konkrētas aprises. Mēs, pašvaldība, strādāsim, lai Rail Baltica jaunizveidotā infrastruktūra atbilstu salaspiliešu interesēm un vajadzībām, un patiesi kļūtu par ekonomisko koridoru, jo apzināmies, ka Salaspils Intermodālais loģistikas centrs rada iespēju mūsu pašvaldībai kļūt par valsts mēroga loģistikas epicentru, kas ilgtermiņā stimulēs uzņēmējdarbību, izveidos jaunas darba vietas un veicinās reģionālo attīstību arī plašākā mērogā.”
“Šis Rail Baltica globālajam projektam ir svarīgs brīdis, jo Latvija pievienojas pārējām Baltijas valstīm ar galvenā multimodālā termināla būvprojektēšanas darbiem. Igaunijā šobrīd jau uzsākts darbs pie Mūgas multimodālā kravas termināļa būvprojektēšanas, savukārt Kauņas intermodālais terminālis tika atvērts sākotnējiem komercpārvadājumiem Rail Baltica koridorā pagājušā gada vasarā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir skaidrs, ka Rail Baltica projekts iegūst jaunu nozīmi un nostiprina prioritāti. Kravu jomā tas savukārt prasa pārdomāt sākotnējos plānus un pieņēmumus, tādēļ papildus tehniskajam darbam, sagaidām aktīvu diskusiju par Salaspils multimodālā termināla kā centrālā kravu mezgla Latvijas teritorijā attīstību, iesaistot ne tikai pašvaldību, bet arī Latvijas loģistikas nozari,” sacīja Ēriks Diļevs, RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā.
Plānots, ka Salaspils Intermodālais kravu terminālis nodrošinās konteinerkravu pārkraušanu gan uz 1435 mm platuma dzelzceļu, gan 1520 mm platuma dzelzceļu, gan autotransportu, kā arī kravas auto puspiekabju (angļu val. – “piggy-back”) iekraušanu un izkraušanu specializētajos vilcienu vagonos. Kravu terminālis būs daļa no Salaspils Intermodālā loģistikas centra, kurā papildus kravu pieņemšanai, nosūtīšanai un apstrādei, uzņēmējiem būs iespēja attīstīt ražotnes un noliktavas.
Par konkursa uzvarētāju pieredzi:
Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības konkursa uzvarētāji ir pieredzējuši uzņēmumi būvprojektēšanā un autoruzraudzībā. Apvienībā ietilpstošais SIA BRD projekts ir uzņēmums ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi autoceļu, satiksmes organizācijas, sabiedriskā transporta tīkla un citu objektu projektēšanā. Savukārt Sintagma S.r.l. ir Itālijas inženieru uzņēmums, kas īsteno priekšizpētes un ietekmes uz vidi pētījumus, kā arī specializējas transporta un pilsētplānošanas jomā. Abi šīs apvienības uzņēmumi piedalās arī Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādē un autoruzraudzībā. Sintagma S.r.l ir arī piedalījies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras lidostā „Rīga” projektēšanā, un pašlaik šī objekta būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Foto no pasākuma pieejami šeit: https://failiem.lv/u/nnnkk9gf6
Vairāk par Salaspils Intermodālo loģistikas centru: https://edzl.lv/salaspils-intermodalais-logistikas-centrs
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Development of detailed technical design for Rail Baltica Salaspils Intermodal Freight Terminal has been launched, as agreed by the Rail Baltica implementing body in Latvia - Eiropas Dzelzceļa līnijas - and winners of the tender, an association of experienced Italian and Latvian companies, by signing the contract on June 16.
The detailed technical design will be developed by the supplier’s association BRD projekts (Latvia) and Sintagma S.r.l. (Italy), besides, the contract also provides for author’s supervision until the terminal is put into operation. The detailed technical design is expected to be ready in 2024.
The Salaspils freight terminal is strategically and economically important for the Rail Baltica project in order to develop diversified freight transport opportunities on international freight corridors in Latvia, with high growth potential in the North-South direction.
“Rail Baltica is not only about international and local passenger transport and regional stations, but it is also intended to be a major freight corridor, for launching of which the Salaspils Intermodal Freight Terminal is a key element. The current geopolitical situation clearly shows the importance of creation of such a transport corridor towards Western Europe in order to facilitate the connectivity of Latvia and the Baltic States, and safe, and fast freight flow in North-South direction”, says Minister for Transport Tālis Linkaits.
Rail Baltica will not only be high-speed trains that will make it easy to reach the Baltic capitals and other European metropolises. In addition to passenger trains, freight transport will also play an important role in Rail Baltica.
“The Salaspils Freight Terminal combines a unique set of advantages to significantly increase the competitiveness of the Latvian logistics industry in the Baltic region. National economy of Latvia and global carriers are waiting for the Salaspils terminal. This will be a major benefit as multimodal solutions are only increasing in importance worldwide. The Salaspils Intermodal Freight Terminal is a proof that the Latvian logistics industry is also evolving over the time”, says Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas.
The Rail Baltica infrastructure has several important points of contact with Salaspils and the project implementers have established a successful cooperation with Salaspils Municipality, working together on the best possible future solutions.
Raimonds Čudars, Chairman of the Salaspils Municipality Council: “Rail Baltica is taking a very particular shape from what once seemed a distant idea. We, the local government, will work to ensure that the newly built Rail Baltica infrastructure meets the interests and needs of the residents of Salaspils and truly becomes an economic corridor, as we are aware that the Salaspils Intermodal Freight Terminal creates an opportunity for our municipality to become a nationwide logistics epicentre, which will stimulate entrepreneurship in the long term, create new jobs and contribute to regional development on a broader scale.”
“This is an important moment for the Rail Baltica global project, as Latvia joins the other Baltic countries in the designing of the main multimodal terminal. In Estonia, work has already started on the design of the Muga multi-modal freight terminal, while the Kaunas intermodal terminal was opened for initial commercial traffic on the Rail Baltica corridor in the summer of last year. Given the geopolitical situation, it is clear that the Rail Baltica project is gaining new importance and priority. In the freight sector, this requires reconsideration of the initial plans and assumptions, therefore, in addition to the technical work, we expect an active discussion on the development of Salaspils Intermodal Freight Terminal as a central freight hub in Latvia, involving not only the municipality but also the Latvian logistics industry”, said Ēriks Diļevs, Technical Director of RB Rail JSC (AS) in Latvia.
It is planned that the Salaspils Intermodal Freight Terminal will provide container handling on both 1435 mm and 1520 mm gauge railways, as well as road transport and piggy-back loading and unloading onto specialised train wagons. The Salaspils Intermodal Freight Terminal, in addition to receiving, shipping and processing freights, entrepreneurs will have the opportunity to develop production facilities and warehouses.
About the experience of the winners:
The winners of the tender for the development and author’s supervision of detailed technical design for the Salaspils Intermodal Freight Terminal are experienced companies in the field of detailed technical designing and author’s supervision. LLC (SIA) BRD projekts, which forms a part of the association, is a company with more than 17 years of experience in the designing of motorways, traffic organisation, public transport network and other facilities. Whereas, Sintagma S.r.l. is an Italian engineering company implementing feasibility and environmental impact studies, as well as specialising in the field of transport and urban planning. The two companies of the association are also involved in the development and author's supervision of the detailed technical designs for the Rail Baltica infrastructure maintenance facilities at Skulte and Iecava. Sintagma S.r.l. has also participated in the designing of the Rail Baltica station and infrastructure at Riga Airport, and the construction of this facility is currently in progress on the basis of the design developed by the winner of the open international tender, the three-country association of companies PROSIV (Sintagma (Italy), Prodex (Slovakia) and Vektors T (Latvia)).
About Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas is the implementer of Rail Baltica in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas is implementing the Rail Baltica project in Latvia in accordance with the financing agreements concluded between CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency) and RB Rail JSC (AS), a joint venture between Estonia, Latvia and Lithuania, authorised by the Baltic States to sign the financing agreements and in charge of the implementation of the horizontal, i.e. joint, activities of the Rail Baltica project.
81-85% of the project's funding is provided by the EU's Connecting Europe Facility, with the remaining amount granted from the state budget of Latvia. The Ministry of Transport is the beneficiary of the EU aid and the project implementer.
For more information:
Linda Pastare,
Head of Public Relations and Stakeholders,
Eiropas Dzelzceļa līnijas
Mob.tel. 29374438,
e-mail: linda.pastare@edzl.lv
Starptautiskā konkursā Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem pieteikumus iesnieguši četri starptautiski atzīti inženieruzņēmumi no četrām valstīm - Vācijas, Spānijas, Itālijas un Francijas. Visiem pretendentiem ir ilggadīga pieredze būvniecības un inženieruzraudzības darbu veikšanā. Konkursā ir nodrošināta spēcīga konkurence, kas ļaus izvēlēties kvalitātes un izmaksu ziņā labāko piedāvājumu.
Konkursā par Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem pieteikumus iesnieguši šādi uzņēmumi:
Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Esam gandarīti, ka starptautiski atzīti inženieruzraudzības uzņēmumi ir gatavi kļūt par mūsu partneriem Rail Baltica realizācijā Latvijas teritorijā. Konkursa pirmā kārta apliecina arī to, ka stratēģija būvdarbu un inženieruzraudzības iepirkumu konkursu organizēšanā ir pareiza un nozares pārstāvju akceptēta. Nešaubos, ka komandas ir labi sagatavojušās un veselīga konkurence ļaus darbam piesaistīt labāko no labākajiem, nodrošināt augstākās kvalitātes būvdarbu uzraudzību un FIDIC līguma vadību būvdarbu laikā.”
“Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecība Latvijā vairāk nekā 200 km garumā pēc pāris gadiem būs iespējams apjomīgākā būvniecība Latvijas vēsturē. Lai spētu laikus un atbilstoši augstiem kvalitātes standartiem īstenot Rail Baltica, projekta īstenotāji, augstas raudzes būvuzraugs un būvnieks strādās ciešā partnerībā,” uzsver K. Vingris.
Inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē atbilstoši trases posmu gatavībai.
Jau ziņots, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 17. decembrī izsludināja starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem. FIDIC konkursa procedūras iepirkuma priekšmets ir inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināšana Rail Baltica pamattrases infrastruktūras būvdarbiem Latvijā ārpus Rīgas robežām
Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā un FIDIC līgumu vadībā.
Konkurss norisinās divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un, ja nepieciešams, sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada maijā. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada septembrī.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildu informācijai:
Linda Pastare,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītāja
Mob.tel. 29374438,
e-pasts: linda.pastare@edzl.lv
Four internationally recognised engineering companies from four countries – Germany, Spain, Italy and France – have submitted applications to the international tender for construction supervision services of the Rail Baltica main line construction works. All the tenderers have vast experience in construction and engineering supervision works. The tender is characterised by fierce competition, which will result in opportunity to select the best proposal in terms of quality and costs.
The following companies have submitted applications to the tender for construction supervision services of the Rail Baltica main line construction works:
Mr Kaspars Vingris, Chairman of the Board of the company Eiropas Dzelzceļa līnijas, the Rail Baltica national implementing body in Latvia: “We are pleased that internationally recognised engineering supervision companies are ready to become our partners in the course of implementation of the Rail Baltica project in the territory of Latvia. Stage 1 of the tender also confirms that our strategy in organisation of construction works engineering supervision procurements is correct and accepted by the representative of the sector. I have no doubt that the teams are well prepared, and healthy competition will enable us to contract the best of the best, as well as to ensure the highest quality supervision of construction works and management of FIDIC contract during construction works.”
“Construction of the Rail Baltica railway line in Latvia covering more than 200 km in a few years will be probably the most voluminous construction project in the history of Latvia. To be able to implement the Rail Baltica project in timely manner and according to high quality standards, we, high class construction supervisor and developer will work in close partnership”, stresses K. Vingris.
Tender for engineering consulting and construction supervision services takes place simultaneously with the most voluminous procurement for the construction of railway line in Latvia – the tender “Rail Baltica Main Line Construction Works in Latvia”. Thus, construction work and supervision team will be established to ensure timely performance of construction works in Latvia outside the borders of Riga and successfully commence main line construction works in the first half of 2023 according to the readiness of the line sections.
It was previously reported that last year, on 17 December, Eiropas Dzelzceļa līnijas announced international tender for construction supervision services of the Rail Baltica main line construction works. Subject of procurement of the FIDIC tender procedure is provision of engineering consultant and construction supervision services for the construction work of the Rail Baltica main line infrastructure in Latvia outside the borders of Riga.
Candidate must be with a long-term experience in construction supervision of railway and other engineering infrastructure and FIDIC contract management.
The tender includes two stages: the first one will consist of the selection of candidates, while the second one will include assessment of the initial proposals of the tenderers and, if necessary, negotiations, submission of final proposals and conclusion of procurement contract. Announcement of stage two is scheduled for May 2022. Conclusion of contract with the winner of the tender is scheduled for September 2022.
Rail Baltica railway line in Latvia runs for about 260 km, starting at the Lithuanian–Latvian border and stretching through the territories of 10 municipalities: Bauska, Ķekava, Olaine, Mārupe Municipalities, capital Riga, and on towards direction of Estonia through Salaspils, Ropaži, Sigulda, Saulkrasti and Limbaži Municipalities.
About Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas is the implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas performs implementation of the Rail Baltica project in Latvia according to the concluded financing contracts between CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), which is the European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency, and RB Rail JSC (AS), which is the Estonian, Latvian and Lithuanian joint-venture, authorised by the Baltic States to sign the financing contracts and responsible for the implementation of the horizontal, i.e., joint activities of the Rail Baltica project.
Funding of this project in the amount of 81–85% is provided by the EU Connecting Europe Facility, while the remaining part is funded from the state budget of Latvia. The EU beneficiary and implementer of the project is the Ministry of Transport.
For additional information:
Linda Pastare, Eiropas Dzelzceļa līnijas Public Relations and Stakeholder Manager
Mobile 29374438,
e-mail: linda.pastare@edzl.lv
Izbeigts iepirkums, kurā bija jāizvēlas komersantu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus. Pretendentu iesniegtie pieteikumi ievērojami pārsniedza pieejamo budžetu. Rail Baltica projektam būtiska ir ne tikai caurspīdīga iepirkumu procedūra, bet arī projekta finansēšana atbilstoši tam paredzētiem līdzekļiem. Uzvarētāju noskaidros sarunu procedūras laikā.
Tā kā pretendentu piedāvājumi ievērojami pārsniedza pieejamo budžetu, iepirkuma organizētājs – Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) pieņēma lēmumu uzsākt sarunu procedūru ar konkursa pretendentiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, saglabājot iepriekš atklātajā konkursā definētās prasības, ar mērķi panākt vienošanos pieejamā budžeta ietvaros.
Veiksmīgas sarunu procedūras rezultātā EDZL plāno noslēgt līgumu ar uzvarētāju līdz 2022. gada jūnijam.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī EDZL izsludināja atklātu konkursu „Rail Baltica reģionālo staciju Latvijā būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība”, savukārt šogad janvārī informēja, ka par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs pretendenti. Konkursanti bija izveidojuši apvienības, kas pārstāv Latvijas, Spānijas un Itālijas projektēšanas uzņēmumus.
Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti 10 pašvaldību teritorijās: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadā, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadā, kā arī jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie P. Stradiņa slimnīcas.
Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas izskata īstenošanai tālākā nākotnē.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, un būs pieejami dažādi pakalpojumi.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: Dana.Šauberga@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, atsaucoties konkursantu ierosinājumam, līdz 2022. gada 5. aprīlim pagarinājis pieteikšanās termiņu starptautiskam konkursam Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.
Inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē atbilstoši trases posmu gatavībai.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Esam respektējuši kandidātu ierosinājumu un pagarinājuši pieteikšanās termiņu, jo esam ieinteresēti saņemt izsvērtus un detalizēti izstrādātus piedāvājumus. Pieredzējušas un nozīmīgas būvnieku apvienības ir pieteikušas savu kandidatūru pamattrases būvniecības iepirkumā, kas stiprina mūsu pārliecību - arī būvuzraudzībai ir jābūt līdzvērtīgā līmenī atbilstoši augstajām Rail Baltica drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām, kas tiks pārvaldīta FIDIC līgumu nosacījumu ietvarā.
Līdz šim esam rīkojuši vairākas tiešsaistes sanāksmes potenciālajiem piegādātājiem, skaidrojot gan konkursa gaitu, gan prasības u.c. jautājumus. Potenciālo konkursantu lielā interese par šiem vebināriem apliecina interesi piedalīties šajos konkursos.
Jāapzinās, ka Rail Baltica dzelzceļa trases izbūve Latvijā vairāk nekā 200 km garumā pēc pāris gadiem būs apjomīgākā projekta izbūve, kam jāsagatavojas laikus. Neraugoties uz konkursa termiņa nelielu pagarinājumu, šī projekta kopējos realizācijas termiņus tas neietekmēs.”
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 17. decembrī izsludināja starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem. FIDIC konkursa procedūras iepirkuma priekšmets ir inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināšana Rail Baltica pamattrases infrastruktūras būvdarbiem Latvijā ārpus Rīgas robežām
Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā un FIDIC līgumu vadībā.
Konkurss norisinās divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un, ja nepieciešams, sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada maijā. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada septembrī.
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit .
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: Dana.Šauberga@edzl.lv
Apjomīgākajā starptautiskā konkursā dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā pirmajā kārtā savu kandidatūru pieteikušas 6 uzņēmumu apvienības, kuras veido 17 nozīmīgi būvniecības jomas uzņēmumi, pārstāvot plašu reģionu no kopumā 8 valstīm (Francijas, Spānijas, Latvijas, Polijas un Itālijas, Ķīnas, Turcijas un Dienvidkorejas).
Konkursa mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.
Iepirkuma komisija īpaši vērtēs kandidātu atbilstību iepirkuma kvalifikācijas prasībām, tostarp iepriekšējai pieredzei dzelzceļa būvniecībā, atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.
Starptautiskajā konkursā pieteikumus iesnieguši:
* personu apvienība Webuild NGE-TSO JV, ko veido Itālijas un Francijas uzņēmumi Webuild S.p.A., NGE Contracting SASU un TSO SAS;
* personu apvienība OHLA – GULERMAK Rail Baltica Joint Venture, ko veido Obrascón Huarte Lain, S.A., Gülermak Ağır Sanayi İnşaat ve Taahhüt A.Ş. un Gülermak Sp. z o.o. (Spānija, Turcija, Polija);
* personu apvienība E.R.B. Rail Baltica JV, ko veido Eiffage Génie Civil SAS, Budimex S.A. un Rizzani de Eccher S.p.A (Francija, Polija, Itālija);
* personu apvienība, ko veido Aldesa Construcciones S.A., China Civil Engineering Construction Corporation, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „TEK Baltic” (Spānija, Ķīna, Latvija);
* personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi IC İÇTAŞ İNŞAAT SANAYİ VE TİCARET A.Ş. un DOĞUŞ İNŞAAT VE TİCARET A.Ş.;
* personu apvienība DL E&C-Lotte E&C-Nurol, kuru veido divi Dienvidkorejas un Turcijas uzņēmums DL E&C Co., , Lotte Engineering & Construction Co., Ltd. un Nurol İnşaat ve Ticaret A.Ş.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka “šajā ģeopolitiskajā situācijā ir jānodrošina pēc iespējas ātrāka Rail Baltica projekta īstenošana, veidojot jaunu, spēcīgu transporta koridoru un stiprinot Eiropas savienojamību. Ukrainas notikumu kontekstā ir svarīgi apzināties, ka Rail Baltica projekts pārsniedz pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas, par kurām ierasti runājam. Pašlaik Rail Baltica transporta koridors ir vitāli svarīgs arī iedzīvotāju drošības, labklājības un valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Sagaidām, ka EDZL nodrošinās profesionālu un augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu Rail Baltica pamattrases būvniecības iepirkumu, kas ir svarīgs tālākai projekta virzībai.”
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Būvuzņēmēju aktivitāte šajā konkursā vērtējama kā pietiekoši liela, ņemot vērā augstās, taču projekta mērogam atbilstošās prasības pretendentiem. Pirmais iepirkuma posms vērtējams sekmīgi arī tādēļ, ka iepirkuma laikā netika saņemta neviena potenciālo pretendentu sūdzība, kas liktu pārtraukt vai mainīt sākotnēji noteiktās iepirkuma prasības. Kopumā konkursa organizētājs no potenciālajiem pretendentiem saņēma 83 jautājumus, uz kuriem iepirkuma komisija sniedza atbildes.
Esam gandarīti, ka dalībai pamattrases būvdarbiem ir pieteikušies nozīmīgi, starptautiski atpazīstami būvuzņēmumi ar ilggadēju pieredzi ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā. Pirmo reizi EDZL organizētajos konkursos potenciālo kandidātu pārstāvētā ģeogrāfija ir tik plaša – pat ārpus Eiropas robežām.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzņēmumi gatavi iesaistīties Rail Baltica projektu realizācijā, veidojot apvienības, kas rada labāko zināšanu, pieredzes un prakses sinerģiju, veidojot augsti kompetentu komandu darbu realizācijai.”
Iepirkuma komisija konkursa 2. posma prasības plāno nodot kvalificētajiem pretendentiem šī gada aprīļa sākumā, lai saņemtu pretendentu piedāvājumus 2022. gada septembrī. Paredzēts ar otrā iepirkuma posma uzvarētāju līgumu noslēgt 2022. gada nogalē, un uzsākt būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē.
Par iepirkumu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”:
Jau ziņojām, ka uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 12. novembrī izsludināja apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.
Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām vairāk nekā 200 km garumā infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbi, tai skaitā teritorijas sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu unpārvadu būve, inženiertīklu pārvietošana un sliežu ceļu izbūve.
Ņemot vērā izsludinātā konkursa darbu apjomu, kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvniecībā. Iepirkuma organizētājs cer piesaistīt būvuzņēmumus ar projekta mērogam atbilstošu ikgadējo apgrozījumu. Līdzšinējā pieredze, realizējot Rail Baltica projektu Latvijā, liecina, ka Latvijas būvuzņēmumi veido apvienības ar ārvalstu profesionāļiem, aprobējot vietējās un pasaules pieredzi šādu projektu realizācijā.
Starptautisks konkurss ļaus izvēlēties labāko izmaksu un profesionālās pieredzes apvienojumu.
Konkurss norisinās divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit.
Atgādināsim, ka vienlaikus ar šo vērienīgo konkursu norisinās arī starptautisks konkurss Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem, kurā pieteikumus dalībai no potenciālajiem kandidātiem projekta īstenotājs gaida līdz šā gada 5. aprīlim.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo aktivitāšu īstenošanu.
Projekts līdz 85 % tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: Dana.Šauberga@edzl.lv
In the first round of the largest international competition for the construction of a railway track in Latvia – Rail Baltica main line construction works in Latvia - 6 associations of companies consisting of 17 important construction companies, representing a wide geograpical area from a total of 8 countries (France, Spain, Latvia, Poland and Italy, China, Turkey and South Korea).
The aim of the tender is early involvement of the construction company in the provision of Rail Baltica railway line infrastructure construction works in Latvia outside the borders of Riga city.
The procurement commission will in particular assess the candidates' compliance with the procurement qualification requirements, including previous experience in railway construction in accordance with European Union standards.
Applications for the international competition have been submitted by:
The Minister of Transport Tālis Linkaits emphasizes that “in this geopolitical situation, the implementation of the Rail Baltica project must be ensured as soon as possible, creating a new, strong transport corridor and strengthening European connectivity. In the context of the events in Ukraine, it is important to realize that the Rail Baltica project goes beyond the passenger and freight transport opportunities. Rail Baltica transport corridor is also vital for ensuring the safety, well-being and basic functions of the state. We expect that EDZL will provide a professional procurement of the construction of the Rail Baltica main line in accordance with the highest international standards which is important for the further progress of the project. ”
Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) Chairman of the Board Kaspars Vingris: "The activity of contractors in this competition is assessed as large enough, taking into account high requirements for applicants, which are appropriate to the scale of the project. The first stage of the procurement should also be successfully assessed because no complaint was received during the procurement which would lead to the suspension or change of the initially determined procurement requirements. In total, the organizer of the tender received 83 questions from potential bidders, to which the procurement commission replied.
We are pleased that significant, internationally recognized construction companies with many years of experience in the construction of high-speed railway infrastructure have applied for participation in the main line construction works. For the first time in competitions organised by the EDZL, the geographical area represented by potential candidates is so broad, even outside Europe.
Previous experience shows that companies are ready to participate in the implementation of Rail Baltica projects, forming associations that create synergies between the best knowledge, experience and practice, creating a highly competent teams for the implementation of works."
The procurement commission plans to transfer the requirements of the second stage of the tender to the qualified tenderers at the beginning of April this year in order to receive offers of the tenderers in September 2022. It is planned to conclude the contract with the winner of the second procurement stage at the end of 2022 and start construction works within the first half of 2023.
We have already reported that the company Eiropas Dzelzceļa līnijas announced the largest procurement for the construction of a railway line in Latvia on 12 November last year. The aim of the competition "Rail Baltica main line construction works in Latvia" is early involvement of the construction company in ensuring the construction of rail baltica railway line infrastructure in Latvia outside the borders of Riga city.
The winner of the competition will have to ensure construction works of the railway main route of Rail Baltica in the territory of Latvia outside the borders of Riga city for more than 200 km, including preparation of the territory, construction of embankments, railway bridges, roads and transports, relocation of engineering networks and construction of tracks. Taking into account the volume of the tender works, the candidate must have many years of experience in the construction of railways and other engineering infrastructure. The procurement organiser hopes to attract construction companies with an annual turnover corresponding to the scale of the project. Previous experience in implementing the
Rail Baltica project in Latvia shows that Latvian construction companies form associations with foreign professionals, approbating local and global experience in the implementation of such projects. An international competition will allow to choose the best combination of costs and professional experience.
The tender takes place in two stages: the first will be the selection of candidates and the second will include the evaluation and negotiation of initial offers submitted by tenderers following with the submission of final tenders and the conclusion of a procurement contract.
More information on the terms of the competition can be found Here.
Along with this large-scale competition, an international competition is taking place for rail baltica main route construction supervision services, where applications for participation from potential candidates are expected by the project promoter until April 5 this year.
The total length of the Rail Baltica railway line in Latvia is approximately 260 km starting at the Lithuania-Latvia border and running through 10 municipal territories: Bauska, Ķekava, Olaine, Mārupe county, the capital city Riga towards the direction of Estonia through Salaspils, Ropaži, Sigulda, Saulkrasti and Limbaži counties.
Up to 85% of the project is financed from the European Union’s Connecting Europe Facility with the remaining part being ensured by the Latvian state budget.
About Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas is the implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas implements the Rail Baltica project in Latvia in accordance with the financing agreements concluded between CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), which is the European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency, and RB Rail AS, a joint venture between Estonia, Latvia and Lithuania, being authorized by the Baltic States to sign financing agreements. RB Rail AS is also responsible for the implementation of joint activities.
Additional information:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas communication project manager
Phone: +371 29970067,
e-mail: Dana.Šauberga@edzl.lv
Atklātā konkursā “Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība” par iespēju slēgt līgumu konkurēs 3 pretendenti. Konkursanti izveidojuši apvienības, kas pārstāv Latvijas, Spānijas un Itālijas projektēšanas uzņēmumus. Izvēlētais pretendents nodrošinās 17 reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veiks visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.
Apvienojot vietējo un ārvalstu speciālistu pieredzi, savus pieteikumus dalībai konkursā iesniegušas trīs apvienības:
Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022. gada maijā. Līguma izpildes laiks: būvprojektēšanas pakalpojumiem – 19 mēneši (līdz 2023. gada beigām); autoruzraudzības pakalpojumiem – līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Konkursa ietvaros uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa. Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.
Fona informācijai:
Konkursa kritēriji
Konkursā var piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, vai šādu personu apvienība, kas tirgū piedāvā veikt būvprojektēšanas pakalpojumus, un kuras ir reģistrētas Būvkomersantu reģistrā vai attiecīgajā profesionālās darbības reģistrācijas iestādē ārvalstīs.
Pretendenta vidējam gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos trīs finanšu gados ir jābūt vismaz 2 milj. eiro, ir jābūt pozitīvam pašu kapitālam un likviditātes koeficientam ir jābūt vismaz 1,00.
Pretendentam iepriekšējo septiņu gadu laikā (t.i., 2014.– 2020. un 2021. gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) kā būvprojekta izstrādātājam ir jābūt pieredzei vismaz šādu būvprojektu izstrādē:
Pretendentam ir jābūt iegūtai pieredzei būvprojekta izstrādē Building Information Modelling (BIM) vidē, kā arī jābūt izveidotai, ieviestai un sertificētai kvalitātes vadības sistēmai atbilstoši starptautiskās kvalitātes vadības standarta ISO 9001:2015 vai ekvivalenta standarta prasībām, vai ari tas īsteno līdzvērtīgus kvalitātes vadības pasākumus.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Pirmo Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa ieviešanas ikgadējo progresa ziņojumu ir izstrādājusi specializēta ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir eksperti no LTG Infra AB (Lietuva), SIA Eiropas Dzelzceļa Līnijas (Latvija) un Rail Baltic Estonia OU (Igaunija), kas ir atbildīgas par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstību Baltijas valstīs. Ziņojumā sniegts pārskats par šī gada laikā izstrādāto Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes rīcības plānu. Viens no galvenajiem nākamā gada uzdevumiem ir paplašināt diskusijas ar topošajiem Rail Baltica infrastruktūras lietotājiem, lai modelis, kas pašlaik tiek veidots, atbilst tirgus gaidām.
Ilgtermiņa rīcības plāns Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstībai tika izstrādāts gada sākumā un aptver divpadsmit galvenās Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības tēmas, piemēram,
vienotas platformas izveide saziņai ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kopējie maksas noteikšanas principi, jaudas sadale, kustības vadība, drošības pārvaldība u.c. Ikgadējā progresa ziņojumā ir apkopoti galvenie aspekti, kas ir izvērtēti šī gada laikā. Ekspertu darba grupas sagatavotais ikgadējais progresa ziņojums ir publiski pieejams Eiropas Dzelzceļa līnijas mājaslapā: https://edzl.lv/storage/uploads/Jv3DkLEWKU4AfSbKKXHYov2jCxQa7oKzbGgAfolk.pdf
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt ciešu integrāciju infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, to klientiem un trešajām pusēm, kas nākotnē pretendēs uz infrastruktūras lietošanu. Paredzam to īstenot sadarbībā ar kaimiņvalstu partneriem, izstrādājot kopīgu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli. Tas ir darbietilpīgs, pakāpenisks process, kas noslēgsies, kad dzelzceļa infrastruktūra būs uzbūvēta, pārbaudīta un nodota ekspluatācijā.”
Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa izveide uzsākta 2020.gadā. Baltijas valstu premjerministri 2020. gada 21. decembrī ir atzinuši panākto progresu saistībā ar Rail Baltica infrastruktūras pārvaldību un rosinājuši izstrādāt tālāku rīcības plānu kopīgi pieņemtā Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa attīstībai. Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldītāju saskaņotu darbību jaudas sadalē, maksas noteikšanā un kustības vadībā, ir nolemts pielietot vienotu lēmumu pieņemšanas mehānismu kopīgai infrastruktūras pārvaldībai.
Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir veicināt Baltijas valstu integrāciju Eiropas transporta tīklā. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiks izbūvēti 870 km elektrificēti ātrgaitas divsliežu ceļi, vilcieniem kursējot ar ātrumu līdz 249 km/h. Jaunā 1435 mm platuma dzelzceļa līnija ietvers maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Paņevēža-Kauņa-Lietuvas-Polijas robeža un Kauņas-Viļņas posmu.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas, un turpinās caur 10 pašvaldību teritorijām: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadiem, galvaspilsētai Rīgai, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem. Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.
Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.
Vairāk par konkursu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/66632
Lai informētu ieinteresētos piegādātājus un atbildētu uz jautājumiem par iepirkumu, Eiropas Dzelzceļa līnijas 2022. gada 19. janvārī plkst.15:00 tiešsaistē organizē sanāksmi. Piesakoties sanāksmei ir jāiesūta uzņēmuma nosaukums un pārstāvja kontaktinformācija uz norādīto e-pastu - mlengineer@edzl.lv
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Realizējot Rail Baltica projektu Latvijā, pieredze liecina, ka apvienota Latvijas un ārvalstu speciālistu prakse veido sekmīgu rezultātu. Tā paaugstina arī vietējo speciālistu konkurētspēju starptautiskos tirgos. Saskatu, ka, aprobējot vietējo un pasaules pieredzi, iespējams kvalitatīvi veikt būvdarbu uzraudzību atbilstoši augstajām Rail Baltica drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām, kas tiks pārvaldīta FIDIC līgumu nosacījumu ietvarā. Jāapzinās, ka Rail Baltica dzelzceļa trases izbūve Latvijā vairāk nekā 200 km garumā pēc pāris gadiem būs apjomīgākā projekta izbūve, kam jāsagatavojas laikus.”
Nākotnē, papildus izsludinātajam iepirkumam par Rail Baltica pamattrases izbūves Latvijā būvuzraudzības pakalpojumiem tiks organizēti atsevišķi iepirkumi citu trases posmu un būvju uzraudzībai, kā, piemēram, Rīgas pilsētā no lidostas “Rīga” pārvada līdz Torņkalna stacijai un no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Aconei, pārrobežu dzelzceļa posmu izbūves uzraudzībai Igaunijas un Lietuvas pierobežā aptuveni 20 km garumā un Salaspils multimodāla kravu termināļa būvdarbu uzraudzībai.
Šis iepirkums neattiecas uz reģionālo staciju būvdarbu uzraudzību. Jau ziņots, ka uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520 mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Ir izsludināts iepirkums par reģionālo staciju projektēšanu, kas noslēgsies 2023. gada beigās.
Jau šobrīd Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā ir noslēdzis līgumus par būvuzraudzību, un norit sekmīgi darbi gan pie Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, gan Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas un infrastruktūras izbūves inženieruzraudības. Rail Baltica stacijas lidostā “Rīga” inženieruzraudzību veic Latvijas un ārvalstu kompānijas apvienība, ko veido SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija), bet Rīgas Centrālās stacijas izbūves uzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā veic apvienība Egis Rail SA, DB Engineering & Consulting GMbH un Egis Batiments International.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas, un turpinās caur 10 pašvaldību teritorijām: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadiem, galvaspilsētai Rīgai, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 15. decembrī noslēdzis līgumu par Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību. Pēc izsludinātā slēgtā konkursa otrās kārtas piedāvājumu izvērtēšanas par uzvarētāju tika atzīta Latvijas un Itālijas uzņēmumu apvienība, kurā strādās Latvijas projektēšanas uzņēmums SIA BRD projekts un Itālijā dibināts inženieru uzņēmums Sintagma Srl. Apvienības iesniegtais piedāvājums tika atzīts par darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu.
„Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Darbība tajos veidos pievienoto vērtību jau pirms pamatfunkcijas veikšanas. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža – Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus. Te bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm sliežu platuma dzelzceļiem. Turklāt šie punkti kalpos ne tikai Rail Baltica būvdarbu un ekspluatācijas nodrošināšanai, bet vēlāk arī būs stimuls teritoriju un uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, šajās vietās veidojot industriālās zonas,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Līguma izpildes laiks – 20 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas ar iespēju pagarināt līguma izpildes laiku. Autoruzraudzības termiņš ir līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Līgumā noteiktas projektēšanas izmaksas 1 850 470 eiro bez PVN, bet līgumā ietverto autoruzraudzību paredzēts veikt, dodot konkrētus darba uzdevumus un apmaksāt atbilstoši paveiktajam, nosakot mēneša maksājumu par autoruzraudzību 10200 eiro bez PVN.
Jau ziņots, ka 2020. gada 1. septembrī tika izsludināts konkurss būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktiem Skultē un Iecavā, un tas norisinājās divos posmos. Pirmajā posmā notika kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.
Konkursa pirmajā kārtā tika saņemti astoņi piedāvājumi gan no vietējiem, gan starptautiskiem būvniecības jomas uzņēmumiem no kopumā sešām valstīm: Latvijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Turcijas un Itālijas. Pretendenti konkurēja kā atsevišķi uzņēmumi, gan arī kā vietējās un ārvalstu pieredzes apvienojums uzņēmumu apvienībās.
Konkursa otrajai kārtai tika nominēti pieci kandidāti no Latvijas, Spānijas, Francijas, Turcijas un Itālijas.
Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorija plānota aptuveni 16 ha platībā, Iecavas apkopes punkts tiks veidots lauku teritorijā - aptuveni 16,5 ha platībā.
Konkursa uzvarētāji ir pieredzējuši uzņēmumi būvprojektēšanā un autoruzraudzībā. Apvienībā ietilpstošais SIA BRD projekts ir uzņēmums ar vairāk nekā 17 gadu pieredzi autoceļu, satiksmes organizācijas, sabiedriskā transporta tīkla u.c. objektu projektēšanā. Savukārt Sintagma Srl ir 1986. gadā Itālijā dibināts inženieru uzņēmums. Uzņēmums darbojas priekšizpētes un ietekmes uz vidi pētījumu jomā, kā arī specializējas transporta un pilsētplānošanā, sākotnējā, vadības un būvniecības plānošanā un projektēšanā, darbu uzraudzībā un projektu vadībā.
Jāpiebilst, ka Sintagma Srl ir arī piedalījies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras lidostā “Rīga” projektēšanā, un pašlaik šī objekta būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. Ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Lai informētu ieinteresētos piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām iepirkuma “Rail Baltica pamattrases būvniecība Latvijā” 1. kārtā, kā arī, lai iegūtu atgriezenisko saiti no būvniecības tirgus dalībniekiem, Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 7. decembrī plkst.15:00 organizē tiešsaistes apspriedi.
Ieinteresētos būvniecības industrijas pārstāvjus apspriedes laikā iepazīstinās ar Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā iepirkuma procedūras 1.posma prasībām un būvdarbu līguma pamatprincipiem - agrīno būvkopmānijas iesaisti, būvniecības darbu uzsākšanas secību, kā arī līguma vadības pamatprincipiem u.c. Paredzēta arī jautājumu – atbilžu sesija.
Apspriede notiks tiešsaistē, izmantojot Microsoft Teams lietotni. Plānotais apspriedes laiks – aptuveni divas stundas. Apspriedes laikā Pasūtītājs informāciju prezentēs angļu valodā un, nepieciešamības gadījumā, arī latviešu valodā.
Lai piedalītos apspriedē, ieinteresētajiem piegādātājiem līdz 2021.gada 7. decembrim plkst.10:00 jāreģistrējas, nosūtot savu pieteikumu uz elektroniskā pasta adresi: mlconstruction@edzl.lv.
Piesakot dalību apspriedē, ieinteresētais piegādātājs norāda savu nosaukumu, reģistrācijas numuru, pārstāvja vārdu un uzvārdu, pārstāvja e-pasta adresi un pārstāvja tālruņa numuru (ieinteresētais piegādātājs ir tiesīgs norādīt ne vairāk kā trīs pārstāvjus). Uzaicinājums uz apspriedi ieinteresētā piegādātāja pārstāvim tiks nosūtīts uz tā norādīto e-pasta adresi ne vēlāk kā līdz 7. decembra plkst.12:00.
Vairāk informācijas (latviešu un angļu valodā) par apspriedi varat izlasīt šeit: https://edzl.lv/iepirkumi/aktualie-iepirkumi/rail-baltica-pamattrases-buvdarbi-latvija
Par iepirkumu “Rail Baltica pamattrases Latvijā būvniecība”:
Konkursa procedūras iepirkuma priekšmets ir Rail Baltica pamattrases infrastruktūras izbūve Latvijas Republikas lauku teritorijā.
Konkurss norisināsies divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Kandidātiem konkursā jāpiesakās līdz 2022. gada 28. janvārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī, lai ar otrā iepirkuma posma uzvarētāju līgumu noslēgtu 2022. gada nogalē un uzsāktu būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē.
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60093
Pirmais vebinārs – apspriede ar mērķi sniegt nozarei vispārīgu informāciju par iepirkumu norisinājās šī gada 8. septembrī. Vebināra prezentācija, kā arī atbildes uz uzdotajiem jautājumiem publicēta un apskatāma šeit: https://edzl.lv/iepirkumi/aktualie-iepirkumi/rail-baltica-pamattrases-buvdarbi-latvija-apspriede
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Jaunā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trase nav domāta tikai Rail Baltica ātrvilcienam un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Tā dos iespēju uzlabot arī reģionālo mobilitāti, t.i., attīstīt reģionālo dzelzceļa satiksmi arī uz vietām, kur iepriekš nebija staciju. Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520 mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gada beigām un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros. Papildus vairāku reģionālo staciju iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Rail Baltica projekta ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām. Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus. Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: „Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem."
Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs (Henrik Hololei): “Šīs ir labas ziņas Rail Baltica projektam un visam Ziemeļjūras - Baltijas jūras koridoram! Rail Baltica pamattrase ir trūkstošais posms kopējā Eiropas dzelzceļa tīklā, un ir svarīgi tuvināt un savienot Baltijas valstis – no Kauņas uz Tallinu - ar visu Centrāleiropu. Izsludinātais iepirkums apliecina Latvijas redzējumu par Rail Baltica projekta būtisko lomu un pilnībā atbilst Eiropas Komisijas kopējai nostājai par Ziemeļu-Dienvidu dzelzceļa savienojuma nozīmi.”
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Šis iepirkums būs apjomīgākais dzelzceļa trases izbūvei Latvijā. Agrīna būvnieka iesaiste ir starptautiski aprobēta prakse, kas ļauj konsolidēt atbildību par projekta realizāciju, vienlaikus nodrošinot t.s. adaptīvo būvniecības procesu: būvniecība tiks realizēta atbilstoši projekta posmu gatavībai, ļaujot efektīvāk izmantot finanšu līdzekļus, racionālāk izmantot būvniecības materiālus, atbildīgi rīkoties pieejamā ES finansējuma ietvaros. Prakse ļauj izvēlētajam būvniekam jau laicīgi mobilizēt nepieciešamos resursus, kā arī projektēšanas procesā sniegt konsultācijas par būvdarbu izpildes organizāciju, kas ļauj efektīvi optimizēt būvniecības izmaksas.”
“Ir svarīgi, ka, neraugoties uz izaicinājumiem un Covid-19 pandēmijas ietekmi, projekta partneri sadarbības rezultātā var pieņemt projekta turpmākajai attīstībai nozīmīgus lēmumus. Tāds, viennozīmīgi, ir arī šis iepirkums,” saka Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna. “Šis ir pirmais no Rail Baltica pamata trases iepirkumiem, kas izsludināts jaunā finanšu plānošanas perioda 2021 – 2027 ietvaros. Salīdzinoši drīz redzēsim iepirkumus arī Igaunijā un Lietuvā, apliecinot projekta briedumu un vienotu projekta ieviešanu visos trases posmos.”
Konkursa uzvarētājam būs jānodrošina Rail Baltica dzelzceļa līnijas pamattrases Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām vairāk nekā 200 km garumā infrastruktūras – dzelzceļa pamatnes un virsbūves – būvdarbi, tai skaitā teritorijas sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu unpārvadu būve, inženiertīklu pārvietošana un sliežu ceļu izbūve.
Izsludinātā pamattrases būvdarbu iepirkumu konkursa ietvaros netiks iepirkta dzelzceļa elektrifikācijas un signalizācijas sistēmu izbūve. Lai īstenotu vienotu pieeju šo sistēmu izveidē visā Rail Baltica dzelzceļa trasē, ņemot vērā šo sistēmu sarežģītību un augstās prasības pret sistēmu drošību, šādu iepirkumu centralizēti pamattrasei visās trīs Baltijas valstīs plāno veikt Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS.
Ņemot vērā izsludinātā konkursa darbu apjomu, kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvniecībā. Iepirkuma organizētājs cer piesaistīt būvuzņēmumus ar projekta mērogam atbilstošu ikgadējo apgrozījumu. Līdzšinējā pieredze, realizējot Rail Baltica projektu Latvijā, liecina, ka Latvijas būvuzņēmumi veido apvienības ar ārvalstu profesionāļiem, aprobējot vietējās un pasaules pieredzi šādu projektu realizācijā.
Kandidātam jābūt ieviestai kvalitātes vadības un vides vadības sistēmai, kā arī jābūt pieredzējušam, darbojoties būves informācijas modelēšanas (BIM) vidē.
Starptautisks konkurss ļaus izvēlēties labāko izmaksu un profesionālās pieredzes apvienojumu.
Konkurss norisināsies divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana.
Kandidātiem konkursā jāpiesakās līdz 2022. gada 28. janvārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī, lai ar otrā iepirkuma posma uzvarētāju līgumu noslēgtu 2022. gada nogalē un uzsāktu būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē.
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60093
Būvdarbu veikšana citos trases posmos un būvēs tiks iepirkta atsevišķos iepirkumos, to skaitā, trases posmiem Rīgas pilsētā (no lidostas “Rīga” pārvada līdz Torņkalna stacijai un no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Aconei), Rail Baltica pārrobežu dzelzceļa posmu izbūvei Igaunijas un Lietuvas pierobežā (kopā ap 20 km garumā) un topošā Salaspils multimodāla kravu termināļa būvdarbiem.
Jau šobrīd ir noslēgti līgumi un sekmīgi norit būvdarbi Rail Baltica Centrālajā mezglā: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecība un Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas būvniecība.
Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā stiepjas aptuveni 260 km garumā, sākoties pie Lietuvas – Latvijas robežas un turpinās caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, turpinoties Igaunijas virzienā caur Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Jaunā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trase nav domāta tikai Rail Baltica ātrvilcienam un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Tā dos iespēju uzlabot arī reģionālo mobilitāti, t.i., attīstīt reģionālo dzelzceļa satiksmi arī uz vietām, kur iepriekš nebija staciju. Šobrīd uz Rail Baltica pamata līnijas Latvijā plānotas 16 reģionālās pieturas Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā un viena jauna 1520 mm stacija Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas. Reģionālo staciju plānošana un projektēšana tiks veikta līdz 2023. gada beigām un tiks finansēta Rail Baltica projekta ietvaros. Papildus vairāku reģionālo staciju iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja,
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Implementer of the Rail Baltica project in Latvia – company Eiropas Dzelzceļa līnijas – on 12th of November has launched the largest tender for the construction of a railway line in Latvia.
The aim of the tender “Rail Baltica main line construction in Latvia” is the early contractor involvement to ensure the construction works of the Rail Baltica railway mainline and infrastructure in Latvia (outside the capital city of Riga). International tender for construction works will be held in two stages. It is planned to conclude a contract with the winner of the tender at the end of 2022 and the construction of the new railway line can start in the first half of 2023.
Up to 85% of the project is financed from the Connecting Europe Facility and the remaining part by the Latvian state budget.
Tālis Linkaits, Minister of Transport: ”This is an important next step in the development of Rail Baltica that certifies Latvia's readiness to implement the project as soon as possible. Already for a year the reconstruction of Riga Central station has been proceeding and the construction of the Rail Baltica infrastructure at Riga International Airport has also started. We are now taking main steps to be prepared for the construction of the new railway line. It is intended to be implemented sequentially in accordance with the readiness of the sections. The most technically prepared section is the southern part to the Lithuanian border. In this way, we can do our best to ensure that Latvia is connected to the European railway system in 2026 as planned and the people of Latvia can assess the benefits of the new railway line for convenient everyday journeys.”
Henrik Hololei, European Comission Director-General for Mobility and Transport: “This announcement is good news for Rail Baltica and the North Sea Baltic corridor! The mainline is a key missing link on the corridor and it is essential to bring the Baltic region – from Kaunas, to Tallinn and beyond – closer and better connect it to central Europe. It underlines the importance Latvia attaches to Rail Baltica and is fully in line with the European Commission’s position on the importance of the North-South connection.”
"It is important that despite the challenges and the impact of the Covid-19 pandemic the project partners can work in cooperation and make decisions that are important for the future development of the project. This is clearly the case with this procurement,” says Agnis Driksna, RB Rail AS Chief Executive Officer and Chairperson of the Management Board. This is the first of the upcoming tenders of Rail Baltica main line announced under the new financial planning period 2021-2027. Relatively soon there will be new procurements in Estonia and Lithuania confirming the maturity of the project and the unified implementation of the project at all stages of the route.”
Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas: ”Construction in Latvia has been rapidly growing since the beginning of construction in Rail Baltica multimodal hub in the end of 2020. Also, the construction of the second strategically important object of Rail Baltica at the airport has been launched. Now we are prepared to ensure sequential construction of the entire line in Latvia. This tender will be the largest for the construction of the mainline in Latvia. Early contractor involvement is an internationally accredited practice that allows to consolidate the responsibility for project execution while ensuring the so-called adaptive construction process: construction will be carried out in line with the maturity of the phases of the project allowing more efficient use of financial resources and construction materials as well as to act responsibly within the available EU funding. Such practice secures resource mobilization of the selected company and allows to provide consultations during the design process what leads to effective construction cost optimization.”
The winner of the tender will have to provide construction works – substructure and superstructure - of Rail Baltica railway line for more than 200 km in the territory of Latvia and outside the limits of Riga city which includes preparation of the territory, construction of embankments, railway bridges, roads, overpasses and rails and shift of networks.
The construction of railway electrification and signaling systems will not be procured within the framework of the announced tender for the construction of the main line. In order to implement a common approach to the development of these systems throughout the Rail Baltica railway line, taking into account the complexity of these systems and the high requirements for system safety, such procurement is planned centrally for the main route in all three Baltic States by RB Rail AS.
Given the scope of the tender, the candidate must have many years of experience in the construction of railways and other engineering infrastructure. Contracting authority is willing to attract construction companies with an annual turnover appropriate to the scale of the project. Previous experience in implementing the Rail Baltica project in Latvia has shown that Latvian construction companies form partnerships with foreign professionals, approbating local and global experience in the executions of such projects.
The candidate must have a quality management and environmental management systems and be experienced in a building information modeling (BIM) environment.
An international tender will allow to choose the best combination of cost and professional experience within candidates.
Tender will be held in two stages: during the first stage candidates will be selected therefore evaluation and discussions of proposals, submission of final proposals and the conclusion of the procurement contract will take place in the second stage.
Candidates must apply for the tender by 28 January 2022. The second stage is planned to be announced in April 2022 in order to conclude a contract with the winner of the second procurement stage at the end of 2022 and start construction works in the first half of 2023.
Procurement regulations and all its annexes are available on the E-Tenders system on webpage: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60093
Construction works for other sections and structures will be procured in separate tenders, including sections of the mainline in the city of Riga (from Riga Airport to Torņkalns Station and from the Central Railway Station to Acone), Rail Baltica cross-border sections on the Estonian-Lithuanian border (total about 20 km long) and the construction of the future Salaspils multimodal freight terminal.
Contracts have already been signed and construction works are successfully ongoing at the Rail Baltica Central Hub: construction of the Riga Central Railway Station and construction of the Riga Airport Railway Station.
The total length of the Rail Baltica railway line in Latvia is about 260 km starting at the Lithuanian-Latvian border and running through 10 municipal territories: Bauska, Ķekava, Olaine, Mārupe county, the capital city Riga to the direction of Estonia through Salaspils, Ropaži, Sigulda, Saulkrasti and Limbaži counties.
The new double-track EU gauge railway line Rail Baltica is is not limited to Rail Baltica high-speed and international freight only. It will also improve regional mobility by developing regional rail services in areas where there were no stations before. At the moment 16 regional stops are planned on the main line of Rail Baltica in Latvia in Salacgrīva, Tūja, Skulte, Vangaži, Saurieši, near Slavu bridge, Torņakalns, Zasulauks, Imanta, Jaunmārupe, Olaine, Ķekava, Salaspils, Baldone, Iecava and one new 1520 mm station in Riga, Āgenskalns near P. Stradiņš Hospital. The planning and design of the regional stations will be carried out by the end of 2023 and will be financed within the framework of the Rail Baltica project. In addition, possible locations for several regional stations are being considered for implementation in the future.
Rail Baltica project is financed by European Comission and Latvian state. Eiropas Dzelzceļa līnijas and RB Rail AS are national project implementers in Latvia.
About Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas is the implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas implements the Rail Baltica project in Latvia in accordance with the financing agreements concluded between CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), which is the European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency, and RB Rail AS, a joint venture between Estonia, Latvia and Lithuania, being authorized by the Baltic States to sign financing agreements. RB Rail AS is also responsible for the implementation of joint activities.
Additional information:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas, Head of Communication
e-mail: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas organizētajā topošo Rail Raltica reģionālo staciju nosaukumu aptaujā iesniegti kopumā 149 755 balsojumi vai priekšlikumi pieturvietas nosaukumam.
Novembrī aptaujas dati tiks izvērtēti. Lēmumu par nosaukumu apstiprināšanu pieņems Satiksmes ministrija.
Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldības direktors:
„Sabiedrības ieinteresētība piedalīties projektā ļauj sajust, ka Rail Baltica ir Latvijā gaidīts projekts. Sakām lielu „paldies” arī nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvjiem, kas līdzdarbojās gadsimta vērienīgākā projekta īstenošanā! Nodotās balsis par konkrētās stacijas nosaukumiem tiks apkopotas un izvērtēts, kurš ekspertu vai iedzīvotāju rosinātais nosaukums būtu vispiemērotākais. Kritēriji, kā jau iepriekš teikts, ir atbilstība stacijas atrašanās vietai, vēsturiskai vai kultūras nozīmībai, kā arī labskanībai latviešu un svešvalodā. Tāpat ir svarīgi, ka jaunais stacijas nosaukums iekļaujas kopējā sabiedriskā transporta maršrutu tīklā un palīdz pasažieriem viennozīmīgi orientēties. Mēs plānojam pielietot t.s. dubulto nosaukumu stacijām, piemēram, Rīgā, lai pasažieriem, jo īpaši ārvalstu ceļotājiem, ir skaidrs, ka konkrētā stacija atrodas Rīgā. Arī ārpus Rīgas izkatīsim vairākus gadījumus, kad būtu lietderīgi piemērot dubulto staciju nosaukumu. Viens, vispiemērotākais, stacijas nosaukums, tiks iesniegts par dzelzceļa staciju nosaukumu piešķiršanu atbildīgajā – Satiksmes ministrijā, kas pieņems gala lēmumu par jauno staciju nosaukumu piešķiršanu, un turpmākajās Rail Baltica dzelzceļa projekta stadijās – par stacijas atvēršanu vilcienu satiksmei.”
Aptaujas veidotājas – radošās aģentūras Adell pārstāvis Varis Lāzo:
„Noslēdzot aptauju, ir izdarāmi pirmie secinājumi. Diezgan lielā daļā balsojumu redzams, ka cilvēki nevēlas neko sarežģīt un grib, lai stacija tiktu saukta tuvākās lielās pilsētas vārdā, piemēram, Bauska, Salacgrīva, Ķekava utt.. Lai gan sociālās tīklošanas vietnēs ir jūtams sabiedrības noskaņojums un vērojamas sakāpinātas emocijas, tomēr šīs aptaujas balsotāji ir bijuši ļoti atbildīgi. Savos priekšlikumos tie pamatā norobežojušies no esošā laika emociju paušanas un vairāk koncentrējušies uz loģiskiem staciju nosaukumu piedāvājumiem.”
Visaktīvāk cilvēki iesaistījušies Torņakalna stacijas nosaukuma veidošanā – saņemti 10 500 balsojumu vai priekšlikumu. 93% no Baldones balsotājiem atbalstījuši Baldones un attiecīgi Vangažu balsotāji - 88% Vangažu nosaukumu. Vismazāk balsotājiem paticis Baldones alternatīvais nosaukums Mašenkalns (7%) un Jaunmārupei ierosinātais Neriņa (9%). Vismazāk jaunu priekšlikumu iesniegts Imantas stacijas citam nosaukumam, liekot domāt, ka balsotāji būtu apmierināti ar nosaukumu „Imanta”, bet visvairāk priekšlikumu – kopā 1681 – ticis Salaspils stacijas nosaukumam, visvairāk balsotāju atbalstījuši nosaukumu „Salaspils (77%)”, piedāvāts pieturu dēvēt arī, piemēram, par „Ako”, „Saulkalne” vai „Daugava”.
Fona informācija:
Jau ziņots, ka vietām, kur pieturēs Rail Baltica reģionālie vilcieni, tika izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Staciju nosaukumus izstrādāja pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.
Gadsimta vērienīgākais – Rail Baltica – projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Tāpēc no 13. oktobra līdz oktobra beigām norisinājās sabiedrības iesaistes kampaņa „Kā sauksi, tā brauksi”, aicinot iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast labākos topošo Rail Baltica staciju nosaukumus.
Par Rail Baltica mobilitātes punktiem Latvijā
Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (atbilstoši staciju sākotnējiem tehniskajiem nosaukumiem: Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa. Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Izvērtējot Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai slēgtā konkursa pirmajā kārtā iesniegtos sešus piedāvājumus, dalībai otrajā, noslēdzošajā, kārtā nominēti trīs kandidāti. Otrās kārtas dalībniekiem jāiesniedz finanšu un darbu realizācijas piedāvājums. Konkursa organizētājs plāno noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju 2022. gada otrajā ceturksnī.
Nominētie kandidāti pārstāv septiņas valstis – Latviju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Somiju, Poliju un Lietuvu. Dalībnieki izveidojuši uzņēmumu apvienības, lai konkurētu kā vietējās un ārvalstu pieredzes apvienojums. Tas ļaus izvēlēties darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu.
Uz iepirkuma konkursa otro kārtu nominēta:
Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa teritorijā, kas sasaistīta ar 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to apstrāde. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šajā teritorijā - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.
Rail Baltica projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenošana arī nākamgad būs viena no Satiksmes ministrijas (SM) prioritātēm. 2022. gada budžeta projektā tam plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Nozīmīgākie plānotie darbi – Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, Rail Baltica savienojuma ar lidostu “Rīga” izveide un pamata trases projektēšana.
“Pašlaik notiek projektēšana visai Rail Baltica pamata trasei Latvijā – 263 km garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023. gadā,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027. gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.
Veidojot reģionālo satiksmi uz jaunās dzelzceļa līnijas, nākamā gada sākumā projektēšana sāksies 17 Rail Baltica reģionālajiem mobilitātes punktiem. “Rail Baltica būs liels ieguvums Latvijas reģioniem, savienojot pilsētas ar modernu un ātru vilcienu satiksmi, ko iedzīvotāji varēs ērti izmantot saviem ikdienas braucieniem,” saka Tālis Linkaits.
Nākamgad Rail Baltica būvdarbi turpināsies Rīgas Centrālajā stacijā, pārbūvējot to par multimodālu mobilitātes punktu, kur ērti pārsēsties no vilciena uz citiem satiksmes līdzekļiem. Kopumā 2022. gadā stacijas pārbūvei plānots piešķirt 84,1 milj. eiro. Plānotais finansējums dos iespēju savienot pilsētas daļas – Vecrīgu un Centrāltirgu un sākt Rail Baltica estakādes būvniecību Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā. Tiks uzsākta stacijas nesošo konstrukciju būvniecība un izbūvēts Rail Baltica dzelzceļa pārvads pār Dzirnavu ielu, kā arī pārbūvēta dzelzceļa infrastruktūra Centrālās stacijas apkārtnē.
Tāpat būvdarbi ir sākušies Rail Baltica starptautiskās stacijas izbūvei lidostā “Rīga” un Rail Baltica savienojuma izveidei ar Rīgas pilsētu. Lidostas “Rīga” teritorijā tiks uzsākta pievedceļu būvniecība un inženiertīklu pārbūve, kā arī plānotās Rail Baltica līnijas nesošo konstrukciju būvniecība. Šim mērķim 2022. gada budžetā ieplānotas investīcijas 20,4 milj. eiro apmērā.
Nākamajā gadā turpināsies uzsāktie divlīmeņa tilta pār Daugavu dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi. Tilta izbūve ir kritiski svarīga, lai veiktu kravu pārvadājumus pa jauno dzelzceļa līniju un nodrošinātu kravu pārkraušanu Salaspils loģistikas parkā.
Līdz šim Satiksmes ministrija ir piesaistījusi ES finansējumu aptuveni 317 miljonu eiro apmērā Rail Baltica projekta īstenošanai un ved sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo investīciju piešķīrumu jaunajā uzsaukumā. Papildu finansējuma iespējas tiek izskatītas arī no citiem finanšu instrumentiem, t.sk. Trīs Jūru Iniciatīvas Fonda un Militārās Mobilitātes piešķīruma, kā arī veidojot privātās un publiskās partnerības projektus.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028312
e-pasts: iveta.kamarute@sam.gov.lv
„Kā sauksi, tā brauksi!” – lai definētu Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumus, oktobra mēnesī vietnē www.edzl.lv norit aptauja, kurā iedzīvotāji var nobalsot par ekspertu piedāvātu vai ieteikt savu nosaukumu. Visaktīvākā sabiedrības iesaiste šobrīd ir Āgenskalna, Torņakalna un Bauskas pieturvietu balsojumos. Kopumā savu balsojumu vai priekšlikumus topošo Rail Raltica reģionālo staciju nosaukumu aptaujā ir iesnieguši jau septiņi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Vērojot līdzšinējo aktivitāti, redzams, ka visu 17 topošo staciju nosaukumi izpelnās iedzīvotāju uzmanību. Lai gan par visām pieturvietām balsošanas aktivitāte ir bijusi samērā līdzīga, tomēr visaktīvākā sabiedrības iesaiste ir Āgenskalna, Torņakalna un Bauskas pieturvietu balsojumos. Bauskas pieturvieta šobrīd izceļas ar to, ka te vienlīdz aktīvi tiek atbalstīti gan ekspertu izstrādātie nosaukumi – Bauska un Mūsa – gan arī tiek piedāvāti radošāki ierosinājumi, piemēram, stacijas nosaukums “Zaķīšu pirtiņa”, atsaucoties uz ievērojamā novadnieka dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimto pusi. Savukārt viens no balsojumā populārākajiem priekšlikumiem Salaspils pieturvietas nosaukuma izvēlē ir saistīts ar vēsturisko objektu Ako pieminekli, ierosinot staciju pārdēvēt par “AKO”. Arī Torņakalna stacijā atzinību ir guvuši tādi ierosinājumi kā Latvijas Universitāte, Gaismas pils un LU Akadēmiskais centrs.
Balsošana norisināsies vēl līdz 31. oktobrim, un aicinām iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības arī turpmāk izmantot šo laiku, lai staciju nosaukumu būtu kopīgi rasts risinājums. Rail Baltica staciju nosaukumus atbalstīt var vietnē www.edzl.lv: https://edzl.lv/surveys.
Fona informācija:
Jau ziņots, ka vietām, kur pieturēs Rail Baltica reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Gadsimta vērienīgākais – Rail Baltica – projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Tāpēc no 13. oktobra līdz mēneša beigām norisinās sabiedrības iesaistes kampaņa "Kā sauksi, tā brauksi": aicinot iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast labākos topošo Rail Baltica staciju nosaukumus.
Staciju nosaukumus izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.
Par Rail Baltica mobilitātes punktiem Latvijā
Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa. Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica realizētājs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja,
Mob.tel. 29970067,
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Vietām, kur pieturēs Rail Baltica reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.
Līdz oktobra beigām aicinām iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības iesaistīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus vietnē www.edzl.lv
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs:
“Tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Septiņpadsmit stacijas paredzētas “Rail Baltica” atbalstam un vēl četras jaunas pieturvietas līdz 2023. gadam paredzēts izveidot esošajā dzelzceļa tīklā. Dot šiem nozīmīgajiem infrastruktūras objektiem vispiemērotāko nosaukumu – tas ir ļoti atbildīgs lēmums, jo šis nosaukums, tāpat kā pašas stacijas kalpos nākamajām paaudzēm vēl ilgus gadus.”
Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldības direktors:
“Mēs ticam, ka gadsimta vērienīgākais projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem jaunais dzelzceļš radīs ātras un komfortablas pārvietošanās iespējas. Daudzās vietās Latvijā radīsies attīstības iespējas, kad no nelielas apdzīvotas vietas veidosies jaunas apkaimes. Ir svarīgi, kā sauks staciju uz kuru brauks gan ciemiņi no Latvijas, gan visas pasaules!”
Aptaujas organizators Eiropas Dzelzceļa Līnijas aicina
uz preses konferenci, kurā iepazīstināsim ar aktualitāti: sabiedrības iesaistes nozīmi stacijas nosaukumu definēšanā, kur pieturēs Rail Baltica reģionālie vilcieni, un līdz šim paveikto nosaukumu izstrādē.
š.g. 13. oktobrī plkst. 11.00
Zasulauka stacijas teritorijā, Tapešu 1, Rīgā
Pasākumā piedalīsies:
Tālis Linkaits, Satiksmes ministrija, satiksmes ministrs
Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldības direktors
Vita Strautniece, ģeotelpiskās plānošanas speciāliste, darba grupas eksperte
Gints Birzietis, mobilitātes plānošanas speciālists, darba grupas eksperts
Varis Lāzo, radošā aģentūra Adell, aptaujas veidotājs
Uzmanību!
Dalība pasākumā tikai ar sadarbspējīgiem vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātiem, ievērojot divu metru distanci.
Mediju pārstāvjus lūdzam apliecināt savu dalību pasākumā līdz 12.10.2021. darba dienas beigām, informējot e-pastā: dana.sauberga@edzl.lv, vai zvanot pa tālruni 29970067.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.
Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa. Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Rail Baltica reģionālā mobilitāte ievērojami uzlabos gan pārvietošanās ātrumu, gan sadzīves iespējas. 17 reģionālas pieturvietas ļaus attīstīt jaunus mobilitātes punktus ar integrētu servisu. Mobilitātes punkti tiks veidoti kā pakalpojumu centri iedzīvotājiem un kalpos 40 km rādiusā ap tiem. Nākamo divu gadu uzdevums - kopā ar pašvaldībām paredzēt visas attīstības vajadzības un sadarbībā ar Autotransporta direkciju nodrošināt šo vajadzību iespējošanu un integrēšanu kopējos reģionālās satiksmes attīstības plānos. Tāpēc īpaši svarīga ir sadarbība projektēšanas laikā, lai pasažieru apkalpošanā un dzīves telpas attīstībā ap mobilitātes punktiem rastos jauni pakalpojumi un būtu ērtāka satiksme iedzīvotājiem ilgtermiņā. Kopējais mērķis – nodrošināt uz iedzīvotāju vajadzībām balstītu apkaimes attīstību ap katru no mobilitātes punktiem.”
Konkurss norisināsies vienā kārtā. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 2021. gada 17. decembrim. Līguma izpildes laiks: būvprojektēšanas pakalpojumiem – 19 mēneši (līdz 2023. gada beigām); autoruzraudzības pakalpojumiem – līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Šī gada 29. oktobrī plkst. 10:00, paredzēta ieinteresēto piegādātāju sanāksme ar mērķi konsolidēti informēt ieinteresētos piegādātājus par iepirkuma būtību, kā arī iespēju robežās sniegt atbildes uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem. Informācija par piegādātāju sanāksmi būs norādīta gan elektronisko iepirkumu sistēmā, gan EDzL mājaslapā, sadaļā “Aktuālie iepirkumi”.
Fona informācijai:
Konkursa kritēriji
Konkursā var piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, vai šādu personu apvienība, kas tirgū piedāvā veikt būvprojektēšanas pakalpojumus, un kuras ir reģistrētas Būvkomersantu reģistrā vai attiecīgajā profesionālās darbības reģistrācijas iestādē ārvalstīs.
Pretendenta vidējam gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos trīs finanšu gados ir jābūt vismaz 2 milj. eiro, ir jābūt pozitīvam pašu kapitālam un likviditātes koeficientam ir jābūt vismaz 1,00.
Pretendentam iepriekšējo septiņu gadu laikā (t.i., 2014.– 2020. un 2021. gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) kā būvprojekta izstrādātājam ir jābūt pieredzei vismaz šādu būvprojektu izstrādē:
Pretendentam ir jābūt iegūtai pieredzei būvprojekta izstrādē Building Information Modelling (BIM) vidē, kā arī jābūt izveidotai, ieviestai un sertificētai kvalitātes vadības sistēmai atbilstoši starptautiskās kvalitātes vadības standarta ISO 9001:2015 vai ekvivalenta standarta prasībām, vai ari tas īsteno līdzvērtīgus kvalitātes vadības pasākumus.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Abpusēji vienojoties, 2021. gada 18. augustā parakstīts pirkuma līgums par zemes vienības un uz tās esošās daudzstāvu autostāvvietas iegūšanu projekta Rail Baltica izbūvei vietā, kur šobrīd atrodas arī tirdzniecības centrs “Titāniks”. Puses vienojušās, ka atlīdzība ir 8 282 000 eiro, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus vērtībai. Noteikto taisnīgo atlīdzību apstiprināja Satiksmes ministrija, un Ministru kabinets ar 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 485 “Par nekustamā īpašuma Prāgas ielā 2, Rīgā, pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai devis atļauju pirkt šo nekustamo īpašumu.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs:
“Šis ir apliecinājums, ka arī īpaši sarežģītu objektu atsavināšanas laikā, sadarbojoties un aktīvi iesaistot īpašnieku, varam rast taisnīgu risinājumu. Pieredze ar objektu, kurā vienlaikus jāizvērtē zemes un ēku īpašums, kā arī komercdarbības zaudējumi, ļauj ticēt, ka sarunas un risinājumu meklēšana ir spēcīgākais instruments. Šī teritorija būtiski nepieciešama Rīgas Centrālā mezgla – dzelzceļa estakādes un gājēju ceļa ar rekreācijas zonu – izbūvei un tiks nekavējoši iekļauta būvdarbos.”
Īpašuma atsavināšanas procesu ievērojami sarežģīja apstāklis, ka īpašumā Prāgas ielā 2 izvērsta komercdarbība. Puses vienojās, ka īpašnieks SIA “Spēks - R” varēs pieteikt iespējamos zaudējumus pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas un komercdarbības pārtraukšanas, kas saistīti ar spēkā esošo nomas līgumu pirmstermiņa izbeigšanu, iesniedzot iesniegumu un pierādījumus, kas pamato zaudējuma esamību un apmēru.
Fona informācijai atsavināšanas procesa apraksts:
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) 2017. gada 21. decembrī nosūtīja SIA “Spēks – R” paziņojumu par nekustamā īpašuma (NĪ) atsavināšanas nepieciešamību Rail Baltica projekta īstenošanai un atlīdzības apmēra noteikšanai. No 2018. gada janvāra līdz 2021. gada augustam notika EDZL un SIA “Spēks – R” ilgstoša sarakste informācijas iegūšanai, atlīdzības apmēra, t.i., nekustamā īpašuma tirgus vērtības un SIA “Spēks – R” pieteikto zaudējumu izvērtēšana, atbildot īpašniekam uz SIA “Spēks-R” iesniegtajiem 60 iesniegumiem.
SIA “Spēks-R” komercdarbība atsavināšanai paredzētajā NĪ netika ierobežota līdz brīdim, kad tas faktiski nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai. EDZL izveidotā komisija atlīdzības apmēra noteikšanai 2019. gada 1. oktobrī kopā ar SIA “Spēks-R” pārstāvjiem izvērtēja NĪ tirgus vērtības vērtējumu un zaudējumu apmēru, uzklausot arī sertificētu vērtētāju skaidrojumus par veiktajiem vērtējumiem un to atbilstību.
Īpašniekam bija iebildumi un, nepiekrītot EDZL izraudzītā vērtētāja NĪ tirgus vērtības vērtējumam, 2020. gada 17. februārī SIA “Spēks – R” izmantoja savas likumā noteiktās tiesības un EDZL iesniedza alternatīvo vērtējumu par NĪ tirgus vērtību. Abus NĪ tirgus vērtības vērtējumus un SIA “Spēks-R” pieteikto zaudējumu apmēra novērtējumu EDZL 2020. gada 21. februārī nosūtīja biedrībai “Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija” (LĪVA). Pēc LĪVA rekomendācijām notika abu vērtējumu precizēšana un atkārtotas izskatīšanas. EDZL izveidotā komisija 2021. gada 30. aprīlī apstiprināja taisnīgu atlīdzību 8 282 000 eiro apmērā par NĪ atsavināšanu, kas atbilst NĪ tirgus vērtībai - 8 282 000 eiro un noraidīja visus SIA “Spēks - R” pieteiktos zaudējumus saistībā ar NĪ atsavināšanu.
Satiksmes ministrijas 2021. gada 31. maijā pieņemtais lēmums (lēmums Nr.03.1-14/2208 “Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma Prāgas ielā 2, Rīgā, atsavināšanai”) un Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 485 atļāva Satiksmes ministrijai pirkt šo NĪ .
2021. gada 16. augustā tika saņemta SIA “SPĒKS-R” piekrišana noslēgt NĪ pirkuma līgumu un 2021. gada 18. augustā parakstīts pirkuma līgums.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta ietvarā notiks jauna ceļa izbūve aptuveni 2 kilometru apjomā pie lidostas. Tas sāksies no Ziemeļu ielas un ceļa P133 krustojuma un vedīs līdz ieejai lidostas “Rīga” terminālī.
Septembra beigās tiks uzsākti sagatavošanās darbi ceļa izbūvei - veikta veco inženiertīklu demontāža un jauno (elektrības, ūdensvada un gāzes vada) izbūve. Jaunais ceļš nomainīs līdzšinējo un nodrošinās piekļuvi lidostai gan Rail Baltica izbūves laikā, gan pēc tās. Savukārt līdzšinējais ceļš tiks izmantots būvniecības vajadzībām. Visu darbu izpildes laiku Rail Baltica stacijas lidostā “Rīga’’ apkaimē satiksmes dalībniekiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.
Kopš Rail Baltica būvlaukuma atklāšanas lidostā “Rīga” norit testa pāļu urbšanas un noslogošanas pārbaudes. Tās tiek veiktas slogojot ar 18 soļos pieaugošu slodzes vērtību, kas maksimālajā punktā sasniegs 1240 tonnas. Gan slogošanas, gan atslogošanas laikā tiks mērītas pāļa struktūras deformācijas, lai pārliecinātos par pāļu noturību un nestspēju.
Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūves darbi plānoti posmos, lai netraucētu lidostas darbu un netraucētu piekļuvi lidostai. Interesenti var sekot līdzi būvdarbu veikšanas plānam vietnē www.edzl.lv. Uzzināt par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos varēs gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.
Fona informācija:
Jau ziņots, ka šā gada martā tika parakstīts līgums par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi ar starptautiskā konkursa uzvarētāju – personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.
Rail Baltica dzelzceļa stacija, tai pieguļošās estakādes un dzelzceļa infrastruktūra starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
2021. gada 28. jūnijā
Ar svinīgu pasākumu 30. jūnijā tiks atklāts Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvlaukums lidostā „Rīga”
Lai sāktu Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā „Rīga”, 30. jūnijā plkst. 10:00 tiks svinīgi atklāts būvlaukums pie lidostas “Rīga”. Pasākuma norisi tiešraidē varēs vērot ikviens interesents vietnē Leta.lv (https://www.leta.lv/onair/embed/a:edzl). Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, būvnieka - personu apvienības B.S.L. Infra vadība, būvuzraudzības pārstāvji PA Prointec un SIA Forma 2, būvprojekta autori un autoruzraugi pilnsabiedrība Prosiv, kā arī sadarbības partneri.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs:
“Rail Baltica stacija lidostā “Rīga” stiprinās Rīgas kā Baltijas un Ziemeļvalstu aviācijas centra lomu. Tā uzlabos lidostas savienojamību ar mūsu kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem, dos iespēju Rīgas lidostas apkaimei kļūt par ērtu, mūsdienīgu, multimodālu transporta un biznesa centru.”
Agnis Driksna, RB Rail valdes priekšsēdētājs:
“Jaunās stacijas būvniecības atklāšana ir vēl viens nozīmīgs solis, kas apliecina Rail Baltica projekta progresu un briedumu visās trīs Baltijas valstīs. Jau tagad redzam, ka Rail Baltica starptautiskās stacijas, tai skaitā starptautiskajā lidostā “Rīga”, rada pievienoto vērtību nākotnei – gan veicinot ērta un multimodāla sabiedriskā transporta mezgla izveidi, gan liekot spēcīgu pamatu jaunu investīciju piesaistei, partnerību izveidei un pakalpojumu attīstībai. Mārupes teritorijā, Jaunmārupē, plānota arī Rail Baltica reģionālā stacija un vilcienu ritošā sastāva depo, tādēļ, lai pilnvērtīgi izmantotu šī projekta sniegtās iespējas, jāturpina jau uzsāktā sadarbība valsts mērogā, ar Mārupes pašvaldību, lidostu, kā arī ar kaimiņu novadiem – Rīgu un Olaini. Visbeidzot, neraugoties uz sarežģīto situāciju pandēmijas laikā, mēs esam pārliecināti, ka nākotnē šī stacija dos pienesumu starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībai.”
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs:
“Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību.”
Fona informācija:
Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecībai lidostā „Rīga” galvenie uzdevumi iedalīti būvniecības un tās kvalitātes uzraudzības komandām. Izveidotajā struktūrā ietilps administratīvā, tehniskā, būvniecības un BIM (būvju informācijas modelēšana) nodaļa. Būvniecības komandas sastāvā būs 65 vadošie pilnsabiedrības B.S.L. Infra speciālisti, aktīvākajā būvniecības laikā objektā vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā 300 strādnieku. Būvniecības procesu vadīs personu apvienības biedrs Swietelsky AG pārstāvis Bernards Buhners (Bernhard Buchner).
Darbi plānoti posmos, lai netraucētu lidostas darbu un netraucētu piekļuvi lidostai. Sākot ar 15. jūniju interesenti var sekot līdzi būvdarbu veikšanas plānam vietnē www.edzl.lv. Uzzināt par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos varēs gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Dana Šauberga,
Eiropas Dzelzceļa līnijas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Mob.tel. 29970067
e-pasts: dana.sauberga@edzl.lv
Jūlija Belkina,
personu apvienība B.S.L. Infra
sabiedrisko attiecību vadītāja
tālr. +371 6743 9900
e-pasts: pr@bslinfra.com
Lai sāktu Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā „Rīga”, 30. jūnijā tiks svinīgi atklāts būvlaukums pie lidostas “Rīga”. Būvnieks – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries, nokomplektējusi būvniecības speciālistu komandu. Sagatavots būvdarbu veikšanas plāns, kam sekot varēs visi interesenti vietnē www.edzl.lv
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Strādājot pandēmijas apstākļos, esam spējuši sagatavot būvniecībai otro vērienīgāko Rail Baltica būvprojektu Latvijā. Avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojums nodrošinās jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā. Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa īstenošana Latvijā notiek, vispirms izbūvējot sarežģītākos objektus, lai tie nākotnē neaizkavētu pamattrases būvniecību.”
Rail Baltica stacijas un infrastruktūras būvniecībai lidostā „Rīga” galvenie uzdevumi iedalīti būvniecības un tās kvalitātes uzraudzības komandām. Izveidotajā struktūrā ietilps administratīvā, tehniskā, būvniecības un BIM (būvju informācijas modelēšana) nodaļa. Būvniecības komandas sastāvā būs 65 vadošie pilnsabiedrības B.S.L. Infra speciālisti, aktīvākajā būvniecības laikā objektā vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā 300 strādnieku. Būvniecības procesu vadīs personu apvienības biedrs Swietelsky AG pārstāvis Bernards Buhners (Bernhard Buchner).
Darbi plānoti posmos, lai netraucētu lidostas darbu un netraucētu piekļuvi lidostai. Sākot ar 15. jūniju interesenti varēs sekot līdzi būvdarbu veikšanas plānam vietnē www.edzl.lv. Uzzināt par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos varēs gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas, piedaloties valsts amatpersonām, kopuzņēmuma RB Rail pārstāvjiem, projekta īstenotājiem un būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem 30. jūnijā ar svinīgu pasākumu oficiāli atklās Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras būvniecību.
Fona informācija:
Jau ziņots, ka šā gada martā tika parakstīts līgums par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi ar starptautiskā konkursa uzvarētāju – personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.
Rail Baltica dzelzceļa stacija, tai pieguļošās estakādes un dzelzceļa infrastruktūra starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Jūlija Belkina,
personu apvienība B.S.L. Infra
sabiedrisko attiecību vadītāja
tālr. +371 6743 9900
e-pasts: pr@bslinfra.com
Sākts iedvesmojošs projekts, lai izveidotu Rail Baltica pieturas punktu aprakstus Latvijā. Aicinām iedzīvotājus iesūtīt stāstus, kas raksturo vietas, kur nākotnē pieturēs Rail Baltica vilcieni. Projekta ietvarā atklājam no senatnes līdz mūsdienām izlolotus stāstus un aicinām iesaistīties līdzcilvēkus, lai stāstu krājumu papildinātu. Projekts plānots līdz pat gada beigām, pieejams: www.edzl.lv
Kaspars Vingris, EDZL valdes priekšsēdētājs: “Latvijai ir potenciāls ar Rail Baltica attīstīt reģionus un tādējādi gūt labumu attīstībā un pierobežas sadarbībā, jo ātri un viegli varēs sasniegt arī tuvākās kaimiņvalstu pilsētas - Pērnavu un Kauņu. Varu teikt: būtībā tas radīs jaunus satiksmes tīklus reģionos. Mobilitātes punkti būs vieta, kur pieturēs Rail Baltica un tajā jākoncentrē nākotnē iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi: saskaņoti dzelzceļa un reģionālie autobusu pārvadājumi, pieejami mikro mobilitātes rīki, tādi pakalpojumi kā “park& ride”, elektro uzlādes punkti transporta rīkiem, stāvlaukumi, vienots biļešu serviss un ēdināšanas pakalpojumi.
Pašvaldību aktīva līdzdarbība, uzņēmēju un iedzīvotāju sadarbība ir spēks, kas kopdarbībā ar Rail Baltica sekmēs izaugsmi visā satiksmes organizācijā: mainīsies sabiedrības ierastais redzējums par “dzelzceļa pieturām” , to vietā nāks mobilitātes punkti, kas būs jauni satiksmes tīkli reģionos un to novietojums apliecinās, ka esam arī videi draudzīgi.”
Rail Baltica projektā Latvijā paredzēti 16 mobilitātes punkti uz Eiropas platuma sliežu ceļa un viens uz esošā platuma sliežu ceļa. Tie atradīsies Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā, Bauskā un Āgenskalnā. Par katru no šiem mobilitātes punktiem EDZL mājaslapā būs iespējams noklausīties vēsturisku vai mūsdienīgu apkaimi raksturojošu stāstu, kā arī līdz 14. jūnijam iesūtīt savu pilsētas stāstu.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai izsludināta slēgta konkursa otrā kārta, kuras ietvaros kandidātiem līdz šā gada 30. jūnijam ir jāiesniedz finanšu un darbu realizācijas piedāvājums.
Līguma noslēgšana ar konkursa uzvarētāju paredzēta 2021. gada 4. ceturksnī.
Jau rakstījām, ka pēc konkursa pirmās kārtas pieci kandidāti tika nominēti Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu būvprojektu izstrādes slēgta konkursa otrajai kārtai, kurā Latvijas, Spānijas, Francijas, Turcijas un Itālijas kandidāti konkurēs gan kā vietējās, gan kā vietējās un ārvalstu būvprojektēšanas pieredzes apvienojums uzņēmumu apvienībās. Tas ļaus izvēlēties darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu.
„Apkopes punktu darbība veidos pievienoto vērtību jau pirms tās tiešās darbības. Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Tajos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm sliežu platuma dzelzceļiem. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža – Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamos sagatavošanas un apstrādes darbus. Turklāt šie punkti kalpos ne tikai Rail Baltica būvdarbu un ekspluatācijas nodrošināšanai, bet vēlāk arī būs stimuls teritoriju un uzņēmējdarbības attīstībai, piemēram, šajās vietās veidojot industriālās zonas u.tml.,” iepriekš skaidroja Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Līguma izpildes laiks – 20 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas ar iespēju pagarināt līguma izpildes laiku. Autoruzraudzības termiņš ir līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
2021. gada 20. aprīlī
Pieci kandidāti nominēti Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu būvprojektu izstrādes slēgta konkursa otrai kārtai
Otrajā kārtā Latvijas, Spānijas, Francijas, Turcijas un Itālijas kandidāti konkurēs gan kā vietējās, gan kā vietējās un ārvalstu pieredzes apvienojums uzņēmumu apvienībās. Tas ļaus izvēlēties darbu kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu.
Nominētie kandidāti atbilst slēgta konkursa Kandidātu atlases nolikuma izvirzītajām prasībām par Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību. Otrās kārtas ietvaros kandidātiem jāiesniedz finanšu un realizācijas piedāvājums.
„Apkopes punktu darbība veidos pievienoto vērtību jau pirms tās tiešās darbības. Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Tajos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm platuma dzelzceļiem. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža – Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamās apstrādes. Turklāt šie punkti kalpos ne tikai Rail Baltica būvdarbu un ekspluatācijas nodrošināšanai, bet vēlāk arī būs stimuls teritoriju attīstībai, piemēram, šajās vietās veidojot industriālās zonas u.tml.,” skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Līguma izpildes laiks – 20 (divdesmit) kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas ar iespēju pagarināt līguma izpildes laiku. Autoruzraudzības termiņš ir līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Fona informācijai:
Konkursa kritēriji
Konkursā var piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, vai šādu personu apvienība, kas tirgū piedāvā veikt būvprojektēšanas pakalpojumus, un kuras ir reģistrētas Būvkomersantu reģistrā vai attiecīgajā profesionālās darbības reģistrācijas iestādē ārvalstīs.
Kandidātam iepriekšējo 7 gadu laikā (2013.-2019.g.) un 2020. gadā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir jābūt minimālai profesionālai pieredzei šādu būvprojektu izstrādē:
sliežu ceļi – 1435 mm vai 1520 mm standarta platuma dzelzceļa apkalpes vietas vai stacijas pārbūves vai jaunbūves projektēšana ar izvērsto sliežu ceļu garumu vismaz 1 (viens) km viena būvprojekta ietvaros; autoceļa pārbūves vai jauna autoceļa ar asfaltbetona brauktuves virskārtas platību vismaz 5 000 m2 vai kopējo ceļu garumu vismaz 1 km ar vismaz 1 vienlīmeņa krustojumu un vismaz 1 gājēju pāreju projektēšanā; publiskas ēkas vai ražošanas ēkas jaunbūves projektēšanā ar kopējo platību vismaz 2 000 m2 ; degvielas uzpildes stacijas vai lokomotīvju ekipēšanas punkta (t.sk. ar degvielas uzpildes funkciju) ar degvielas glabāšanas tvertnēm jaunbūves projektēšanā. Kandidāta norādīto būvobjektu kopējām būvprojektēšanas izmaksām ir jābūt vismaz 1 milj. eiro bez PVN.
Kandidāta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam iepriekšējos 3 finanšu gados (t.i., 2017., 2018. un 2019.g.) ir bijis jābūt vismaz 1 100 000 eiro, kā arī 2019. gadā - pozitīvam pašu kapitālam (kopējie līdzekļi - kopējās saistības) un tekošās likviditātes koeficientam (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) uz 2019.gada 31.decembri ir bijis jābūt vismaz 1,00.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
2021. gada 19. aprīlī
Noslēgts līgums par būvuzraudzību Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveidei lidostā „Rīga”
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un tās saistītai infrastruktūrai. Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.
„Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku – personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša – maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim,” uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.
Līguma izpildes laiks ir 10 gadi kopš līguma noslēgšanas, ietverot pakalpojumu sniegšanu piecus gadus būvdarbu līguma garantijas periodā. Projekts tiek īstenots piecās kārtās, un apmaksa par veikto darbu notiks atbilstoši noteiktajām darbu īstenošanas kārtām.
Līguma kopējā cena būs 5 849 799,72 eiro bez PVN.
Fona informācija:
Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2020. gada jūlijā izsludināja atklātu konkursu par Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību, izvirzot konkursantiem augstas prasības. Kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā bija jābūt uzkrātai profesionālai pieredzei: veikta būvuzraudzība dzelzceļa, tiltu un estakāžu būvniecībai, kā arī vismaz 16 000 m² lielu sabiedrisko ēku izbūvei. Konkursanta vidējam neto apgrozījumam attiecīgajā jomā pēdējo trīs gadu laikā bija jābūt vismaz 3 milj. eiro, kā arī pozitīvam pašu kapitālam 2019. gadā.
Septembra sākumā konkursam savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti. Konkursanti bija izveidojuši apvienības, kas pārstāvēja piecu valstu - Vācijas, Francijas, Latvijas, Grieķijas un Spānijas - būvuzraudzības profesionāļus. Konkursā par Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību uzvarēja personu apvienība, kas sastāv o SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija). Apvienība iesniedza saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.
Par Rail Baltica staciju lidostā „Rīga”:
Stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā.
Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas tiks savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem.
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. „Zaļais koridors” pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Lai varētu uzsākt Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Limbažu un Iecavas novadā, izsludināts lokālplānojumu izstrādes iepirkums. Plānojuma ietvaros būs jāprecizē dzelzceļa trasei un ar to funkcionāli saistīto objektu - Rail Baltica infrastruktūras tehniskās apkopes punktu un reģionālo staciju – izbūvei nepieciešamās teritorijas, nosakot to īstenošanas uzsākšanai atbilstošo funkcionālo zonējumu, un jāizstrādā nosacījumus šo teritoriju izmantošanai.
Lokālplānojumu izstrāde nepieciešama, lai gan apkopes punktus, gan reģionālās stacijas varētu iekļaut novadu teritoriju plānojumā, nosakot šīm teritorijām īpašus noteikumus.
Skultes (Limbažu novadā) infrastruktūras apkopes punkta teritorija plānota aptuveni 16 ha platībā, bet Iecavas apkopes punkts tiks veidots lauku teritorijā - aptuveni 16,5 ha platībā. To uzdevums būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras – sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu – uzturēšanu. Šajos punktos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa1435 mm, tā arī pa 1520 mm platuma dzelzceļiem. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža - Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamo apstrādi, kā arī radīs jaunas darba vietas. Nākotnē šajās vietās būs labi priekšnoteikumi teritoriju attīstībai, piemēram, veidojot industriālos parkus u.tml..
Šo apkopes punktu atrašanās vietu uz jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas Rail Baltica noteica pēc uzņēmuma Ardanuy Ingenieria S.A. veiktās izpētes.
Latvijas teritorijā Rail Baltica trasē iecerēts attīstīt 16 un pat vairāk reģionālo staciju – kā nākotnes mobilitātes centrus ar integrētu servisu ne tikai Rail Baltica sistēmā, bet gan visā sabiedriskā transporta sistēmā Latvijā. Divas no tām plānotas arī Skultē un Iecavā.
Visu darbu konkursa uzvarētājam būs jāpaveic 18 kalendāra mēnešu laikā. Lokālplānojumu izstrādei noteiktais laiks var tikt pagarināts iepirkuma līgumā noteiktajā kārtībā.
Lokālplānojumu izstrādātājam izvirzītas prasības: tā vidējam gada finanšu apgrozījumam iepriekšējos trīs finanšu gados (t.i., 2017., 2018. un 2019. gadā) ir bijis jābūt vismaz 150 000 eiro. Savukārt piecu gadu laikā (2016. – 2021. gadā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai) bija jāuzkrāj profesionāla pieredze vismaz viena pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma, vai tematiskā plānojuma, vai detālplānojuma projekta izstrādē, kura ietvaros ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums un kuram ir ticis izstrādāts transporta infrastruktūras attīstības plāns. Pretendentam tāpat ir jābūt pieredzei ne vairāk kā trīs pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma, vai tematiskā plānojuma, vai detālplānojuma projektu izstrādē, kuru kopējā līgumcena ir ne mazāka kā 100 000 eiro (bez PVN).
Vairāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/48109
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, netieši arī Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Parakstīts līgums un aktīvi būvdarbi sāksies šā gada maijā. Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi veiks starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim. Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas „Imanta” līdz starptautiskajai lidostai „Rīga”, kā arī stacijas termināļa būvniecība – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Lielu infrastruktūras projektu īstenošana ir ar nozīmīgu pievienoto vērtību. Līguma parakstīšana par būvdarbu veikšanu ir pozitīvs signāls ekonomikas stimulēšanai, nākamo piecu gadu laikā radot simtiem jaunu darba vietu un sekmējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Veiktie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla pozīcijas. Tādā veidā tiks nodrošināta ērta satiksme starp Rīgu un Latvijas reģioniem. Arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem Rīgas lidosta būs tuvāk kā pašlaik.”
Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšēdētājs Kaspars Vingris: „Tiks sākta otra nozīmīgākā Rail Baltica posma Latvijā izbūve. Rail Baltica abu starptautisko un reģionālo staciju un infrastruktūras izbūve būs vērienīgākās būves nākamajos gados, radot simtiem darba vietu. Projekta izbūves rezultātā pēc pieciem gadiem sabiedrība iegūs modernu un daudzfunkcionālu satiksmes kompleksu, kas būs savienots ar lidostas pasažieru jauno termināli. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Tas ļaus nostiprināt Latvijas kā starptautiska galamērķa un tranzīta valsts statusu. Būvprojekts ir apjomīgs, komplicēts un pietiekoši sarežģīts. Tā sagatavošanā tika iesaistītas 32 institūcijas un liela daļa darba paveikta izaicinošos – pandēmijas – apstākļos.”
Personu apvienības B.S.L. Infra pilnvarotais pārstāvis Juris Frīdmanis: „Esam gandarīti, ka darba apjoms, kas tika ieguldīts, lai sagatavotu mūsu piedāvājumu, ir rezultējies ar līguma noslēgšanu. Apzināmies, ka mūs gaida vēl atbildīgāks, izaicinājumiem bagātāks, vēsturiski ļoti nozīmīgs darba process, kurā tiks būvēta ievērojama daļa no Latvijas transporta infrastruktūras nākotnes ainavas. Kopuzņēmums B.S.L. Infra, ko veido viens no vadošajiem Eiropas būvniecības uzņēmumiem dzelzceļa un infrastruktūras objektu būvniecībā – Austrijas uzņēmums Swietelsky AG, kā arī vienas no vadošajām Latvijas būvniecības kompānijām CBF SIA Binders un AS LNK Industries, apvieno nepieciešamās kompetences un resursus, lai īstenotu visas projektā iekļautās pozīcijas – ēku, tiltu, ceļu un dzelzceļu kvalitatīvu būvniecību nolīgtajā izpildes termiņā.”
Būvniecības darbi ir sadalīti piecos, secīgos, posmos, atbilstoši piešķirtajam finansējumam, un tie ir pabeidzami 2025. gada decembrī. Kopējā līguma summa ir 236 961 150 eiro (bez PVN).
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. „Zaļais koridors” pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.
Jau ziņots, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai. Objekts ir ļoti komplicēts, tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem. Otrajā kārtā pērn septembrī tehnisko un finanšu piedāvājumu iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem par uzvarētāju decembrī tika noteikts uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Noslēdzot starptautisko konkursu Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa būvdarbu veikšanai starptautiskajā lidostā „Rīga”, noteikts uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra. Apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA „Binders” un AS „LNK Industries”. Apvienības finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Šis Rail Baltica posms ir apjomīgs un sarežģīts: stacijai un dzelzceļam, kas ienāks lidostā pa estakādi, pilnībā jāiekļaujas lidostas infrastruktūrā, respektējot arī citus blakus plānotos vērienīgos projektus. Konkursa rezultātā ir izdevies iegūt starptautiskas un vietējas kompetences savienojumu kopā ar atbilstošu finanšu piedāvājumu. Ir gandarījums, ka, lai arī iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās, konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājums ir 236 miljoni eiro. Darbu izpildes laiks paredzēts pieci gadi. Jāatzīmē, Austrijas uzņēmumam Swietelsky AG ir gandrīz 100 gadu pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā.”
Konkursā bija spraiga konkurence - par iespēju slēgt līgumu konkurēja astoņi kandidāti. Tas ļāva Eiropas dzelzceļa līnijas kā pasūtītājiem izvēlēties kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu. Jāatzīst, ka šādos - pandēmijas ierobežojumu - apstākļos noorganizēt konkursu, un kandidātiem sagatavot komplicētus finanšu un tehniskos piedāvājumus bija diezgan izaicinoši. Kopumā Rail Baltica projekts Latvijā ir būtiski progresējis - sākusies Rail Baltica būvniecības fāze. 2021.gadā Latvijā notiks jau divu lielu Rail Baltica trases posmu būvdarbi: lidostā „Rīga”, un Rīgas Centrālajā stacijā, kur darbi tika sākti novembra beigās. Visā Latvijas teritorijā norit Rail Baltica pamata trases projektēšanas darbi.
Fona info:
Atgādināsim, ka Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.
Objekts ir ļoti komplicēts, piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi. Tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.
Konkurss noritēja saspringtā – COVID vīrusa pandēmijas ietekmētā – laikā, tā organizators – Eiropas Dzelzceļa līnijas šai laikā bija radis iespējas kandidātiem iepazīt projektu un apmeklēt objektu. Piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevarēja iepazīties klātienē. Tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēja iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu. Tika organizēta arī attālināta sanāksme kandidātiem, un, atceļot vīrusa radītās ārkārtas situācijas nosacījumus, deviņu apvienību pārstāvji arī klātienē apsekoja projekta būvdarbu vietu. Savukārt, apzinoties projekta apjomīgumu un sarežģītību, un atsaucoties uz konkursantu ierosinājumam, tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 15.septembrim.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Atklātā konkursā par Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību uzvarējusi personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija). Apvienība iesniegusi saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.
„Konkursā piedalījās vadošie Eiropas un Latvijas būvuzraudzības eksperti. Konkursam saņemtie pieteikumi mums ļāva izvēlēties labāko un saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām,” uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.
Stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas tiks savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem. Latvijas mērogā unikāla būs arī 10 m augstas estakādes izbūve, kas sāksies pie Mazās Gramzdas ielas un turpināsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā. Līguma izpildes laiks ir 10 gadi kopš līguma noslēgšanas, ietverot pakalpojumu sniegšanu piecus gadus būvdarbu līguma garantijas periodā. Projekts tiek īstenots piecās kārtās, un apmaksa par veikto darbu notiks atbilstoši noteiktajām darbu īstenošanas kārtām. Līguma kopējā cena būs 5 849 799,72 eiro bez PVN.
Jau ziņojām, ka Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šogad jūlijā izsludināja atklātu konkursu par Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras inženiertehnisko un būvuzraudzību, izvirzot konkursantiem augstas prasības. Kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā bija jābūt uzkrātai profesionālai pieredzei: veikta būvuzraudzība dzelzceļa, tiltu un estakāžu būvniecībai, kā arī vismaz 16 000 m² lielu sabiedrisko ēku izbūvei. Konkursanta vidējam neto apgrozījumam attiecīgajā jomā pēdējo trīs gadu laikā bija jābūt vismaz 3 milj. eiro, kā arī pozitīvam pašu kapitālam 2019. gadā.
Septembra sākumā konkursam savus piedāvājumus iesniedza četri pretendenti. Konkursanti bija izveidojuši apvienības, kas pārstāvēja piecu valstu - Vācijas, Francijas, Latvijas, Grieķijas un Spānijas - būvuzraudzības profesionāļus.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
· Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
· 10 gadu ilgs būvniecības periods
· Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
· Līnijas garums: 870 km
· Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
· Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)
· Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā
· Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Pabeigta projektēšana Rail Baltica stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā „Rīga”. Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību. Plānots, ka Rail Baltica līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Rail Baltica līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšēdētājs: „Vēlos izteikt lielu pateicību projektētājiem – apvienībai PROSIV, kas šajā, izaicinājumiem pilnajā gadā, spējuši laikus sagatavot augstvērtīgu projektu. Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: „Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija). Jāatzīmē arī, ka PROSIV Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.”
Rail Baltica stacijas un infrastruktūras projekts lidostā „Rīga” ietver jaunas, trīs līmeņu, stacijas izbūvi. Pirmajā jeb zemes līmenī izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. „Zaļais koridors” pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināla, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas 2. stāvā - ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša (shuttle) no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām – pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē - jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri: šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tāpat tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Projektu izstrādājis atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)). Ar šo apvienību 2018. gada martā tika noslēgts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums. Personu apvienībai PROSIV, saskaņā ar līgumu, bija jāizstrādā Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes starptautiskajā lidostā „Rīga” būvprojekts, kā arī būs jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā. Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro. Kopējais projektējamās līnijas garums bija 4.4 km.
Atgādināsim, ka pašlaik sīvā starptautiskā konkursa konkurencē tiek meklēts konkurētspējīgākais un profesionālākais būvnieks; notiek konkursa 2.kārtas izvērtēšana, piedalās 8 kandidāti. Paredzēts, ka 2020. gada beigās ar konkursa uzvarētāju tiks noslēgts līgums un 2021. gadā tiks sākti būvdarbi.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu. Rail Baltica projekta būtiskākie elementi:
· Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
· Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
· Līnijas garums: 870 km
· Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
· Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)
· Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā
· Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
26. oktobrī Rīgas Centrālā mezgla būvžogs, kam paredzēta arī informatīva funkcija, piemērīts būvlaukumam. Novembrī tas tiks uzstādīts pilnā apjomā un pirmie būvdarbi notiks gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Tiks izveidots atsevišķi norobežots būvlaukums starp Satiksmes ministrijas ēku, Gogoļa ielā 3, un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Visu darbu izpildes laiku Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija. Interesenti varēs sekot līdzi darbu norisei, jo mājas lapā edzl.lv izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org. 17. novembrī plānota svinīga būvdarbu uzsākšana.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšēdētājs:
„Būvdarbiem sagatavots viens no komplicētākajiem un arī nozīmīgākajiem Rail Baltica projekta posmiem Latvijā. Tas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksu un tam pieguļošo infrastruktūru: dzelzceļa tiltu, uzbēruma norakšanu un dzelzceļa estakādes izveidošanu, kā arī līdzās esošās teritorijas labiekārtojumus. Zaļā zona ap Centrālo staciju palielināsies 3 reizes.
Gribu atzīmēt, ka izdevies sagatavoties Rail Baltica būvdarbu sākšanai Latvijā, iesaistot risinājumu veidošanā gan iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas, gan daudzus sadarbības partnerus kā Latvijas dzelzceļš, autoosta, Rīgas dome, Kultūras mantojuma pārvalde un daudzus citus. Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.
Rīgas centrs ir ne tikai pilsētas un Latvijas, bet arī Baltijas viduspunkts, tāpēc paredzam daudzveidīgu transporta pieejamību Centrālajai stacijai. Rail Baltica pasažieriem būs pieeja gan vietējiem, gan starptautiskajiem vilcieniem, dzelzceļa ekspresim uz lidostu, autobusiem, taksometru servisam un velo novietnēm. Paredzam arī, ka Rail Baltica būtiski izmainīs pārvietošanās paradumus, it sevišķi ceļošanā Baltijas valstu robežās, jo dzelzceļa izmantošana dos tādus labumus kā: ātrums, komforts, produktīvs ceļošanas laiks, drošāks un vides draudzīgāks transporta veids.
Esam noskaidrojuši, ka, braucot ar auto, Rīgas Centrālā stacija nepilnas stundas laikā ir pieejama vairāk nekā 874 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Rīgā, Ogrē, Mārupē, Jelgavā, Jūrmalā, Siguldā un citās pilsētās, kā arī šo pilsētu novados. Tāpat Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas un Centrāltirgus. Jaunais dzelzceļa tilts pāri Daugavai kalpos arī gājējiem un velobraucējiem. Rīgas centrā veidosies brīvtelpas, kas nodrošinās attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem.”
Agnis Driksna, RBR valdes priekšsēdētājs:
„ Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla attīstība būs visapjomīgākie būvdarbi, kas šobrīd norit Rail Baltica projekta ietvaros. Ar būvdarbu sākšanu Latvijā Rail Baltica Globālā Projekta ietvaros būvdarbi noritēs nu jau visās Baltijas valstīs. Pirmie būvdarbi Igaunijā sākās 2019. gada rudenī, bet Lietuvā, Kauņas dzelzceļa mezglā, jau 2018. gadā. Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla pārbūves rezultātā Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami ātrgaitas, videi draudzīgi un starptautiski dzelzceļa pakalpojumi. Līdz šim Rail Baltica ir ticis uztverts galvenokārt kā starptautisks ātrgaitas dzelzceļa projekts. Tomēr, vērtējot Baltijas valstu mobilitātes vajadzības un attīstības tendences, Rail Baltica infrastruktūru un sliežu ceļus iecerēts izmantot arī reģionālajai vilcienu satiksmei. Tas nozīmē, ka pa Rail Baltica sliedēm ar ātrumu 200 km/h varēs kursēt reģionālie vilcieni. Posmā no Salacgrīvas līdz Bauskai šobrīd plānotas 16 reģionālas stacijas un pieturas. Šo pieturu plānošanai Rail Baltica kopuzņēmums šovasar saņēma finansējumu, un darbs ir jau uzsākts.
Esmu gandarīts, ka Centrālās stacijas projekta ietvaros mums ir izdevies paredzēt iespēju attīstīt visus Baltijai un Latvijai nepieciešamos vilcienu pakalpojumus.”
Guntis Āboltiņš-Āboliņš, REREGrupa valdes priekšsēdētājs, projekta būvnieka - pilnsabiedrības BERERIX vadošo partneru pārstāvis:
„Pēdējos divus gadus esam pavadījuši ļoti intensīvā darbā, projektējot Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas mezglu, jauno dzelzceļa tiltu un visu pieguļošo infrastruktūru. Darbs bija izaicinājumiem pilns, jo projektā integrējām Rīgas iedzīvotāju, infrastruktūras apsaimniekotāju, pakalpojumu sniedzēju u.c. intereses un vajadzības. Mēs – BERERIX - sākam jaunu posmu: Rīgas Centrālā mezgla būvniecību. Sāksim būvniecības darbus ar infrastruktūras un komunikāciju izbūves un pārcelšanas darbiem, norobežojot būvniecībai laukumu starp Stacijas ēku un Satiksmes ministriju no Gogoļa ielas līdz Dzirnavu ielai. Darbu organizācijas plāns izstrādāts tā, lai visu būvniecības laiku nodrošinātu piekļuvi stacijas ēkai, kā arī pasažieru pārvadājumi no/uz Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju netiks ierobežoti vai pārtraukti. Iekārtojot būvlaukumu rēķināmies, ka šis Rail Baltica būvniecības posms ir mērogos nebijis un unikāls Rīgai, tāpēc Rīgas iedzīvotājiem un viesiem nodrošināsim iespēju „ielūkoties” būvlaukumā. Aicinu visus Rīgas iedzīvotājus un viesus būt izprotošiem un pretimnākošiem, lai iegūtu dzelzceļu un staciju, kas dos iespēju pārvietoties ātri, droši, komfortabli un finansiāli izdevīgi. Ceļot uz Eiropu un kārtot biznesa darīšanas, izmantojot mūsdienīgus dzelzceļa pakalpojumus. ”
Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore:
„Strādājot ciešā sadarbībā ar Rail Baltica projekta ieviesējiem un Satiksmes ministriju kopš pagājušā gada ir pieaugusi izpratne par nepieciešamību skatīt Rail Baltica projekta ietekmes un ar tā ieviešanu saistītos jautājumus plašākā teritorijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jauna, mūsdienīga, Baltijas mēroga multimodālā transporta mezgla un dzelzceļa posmu integrāciju pilsētvidē. Sākotnējie risinājumi tikuši pilnveidoti, izstrādes procesā aktīvi iesaistot nevalstiskās organizācijas un apkaimju biedrības. Projektā ir ņemti vērā pašvaldības izvirzītie nosacījumi, kas ietverti Rail Baltica lokālplānojuma redakcijas risinājumos: pilsētas centrā veidot gājēju šķērsojumus un savienojumus zemes līmenī, būtiski uzlabot publiskās ārtelpas kvalitāti, attīstīt ērtu un drošu veloinfrastruktūru. Plānošanas un būvprojektēšanas procesā ieguldītais darba apjoms dod cerības, ka Centrālā dzelzceļa stacija un tās apkārtne nākotnē kļūs par pievilcīgu un starptautiski atpazīstamu Rīgas pilsētas vizītkarti. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju šobrīd tiek strādāts pie finansējuma piesaistes ar Rail Baltica projektu saistītās infrastruktūras risinājumu īstenošanai.”
Jāatgādina, ka Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošināt Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.
Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilsoša estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, atvieglojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī Air-To-Rail risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.
Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.
Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš, tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m2 uz 4454 m2 palielināsies skvēru platība.
Rail Baltica vilcienu kustības plāns paredz, ka ātrgaitas vilcieni no Rīgas uz Tallinu un no Rīgas uz Viļņu kursēs reizi divās stundas, bet sastrēgumstundās – katru stundu. Līnijas darbības pirmajos gados dienas laikā paredzēti 8 vilcieni katrā virzienā. Savukārt ar nakts vilcienu varēs doties līdz pat Varšavai vai Berlīnei, no kurienes pasažieri varēs sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.
Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļš uz pusi samazinās ceļošanas laiku starp Baltijas valstu galvaspilsētām. No Rīgas līdz Tallinai varēsim nokļūt vienā stundā un 42 minūtēs, un no Rīgas līdz Viļņai – vienā stundā un 54 minūtēs. Savukārt Starptautiskā lidosta „Rīga” no pilsētas centra būs sasniedzama vien astoņās minūtēs.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
· Lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 100 gadu laikā
· 10 gadu ilgs būvniecības periods
· Gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem
· Līnijas garums: 870 km
· Videi draudzīgs transports – darbojas ar elektrību, rada mazāk trokšņu un vibrāciju
· Maksimālais ātrums: 249 km/h (pasažieru pārvadājumi), 120 km/h (kravu pārvadājumi)
· Vairāk nekā 5 miljardu eiro ieguldījumi reģionā
· Projektu ievieš Latvija, Lietuva, Igaunija
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Šī gada 17. novembrī plānots būvniecības darbu sākums Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa un pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Darbi Rīgas centrā tiek plānoti secīgos posmos. Būvniecības laikā dzelzceļa stacija un autoosta turpinās darboties.
Projekta būvnieks BERERIX sadarbībā ar Rīgas pilsētas atbildīgajām institūcijām gatavo satiksmes organizācijas un gājēju plūsmu plānus, lai pēc iespējas mazāk skartu pārvietošanos pirmā būvlaukuma apkaimē, kas atradīsies pie Gogoļa ielas, Satiksmes ministrijai piegulošajā skvērā.
Sākot ar 28. oktobri Rīgas iedzīvotāji un viesi uzzinās par izmaiņām satiksmes un gājēju plūsmu organizācijas plānos uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas mājas lapā edzl.lv, kas tiks funkcionāli uzlabota, lai lietotāji varētu ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju. Tostarp mājas lapā edzl.lv tiks izvietota interaktīva darbu karte reāllaikā, atspoguļojot darbu posmus. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem varēs uzzināt gan vietnē edzl.lv, gan Globālā projekta mājas lapā info.railbaltica.org.
Šoruden pirmie sagatavošanās darbi notiks gar dzelzceļa līniju starp Maskavas un Lāčplēša ielu. Tiks izveidots atsevišķi norobežots būvlaukums: starp Satiksmes ministrijas ēku, Gogoļa ielā 3 un Rīgas centrālo dzelzceļa staciju.
Galvenie darbi pirmajā būvniecības posmā līdz 2020. gada beigām paredz:
Visu darbu izpildes laiku Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē tiks nodrošināta sabiedriskā un privātā transporta kustība, kā arī tiks nodrošināta gājēju plūsmas kustība. Visiem satiksmes dalībniekiem un gājējiem tiks nodrošināta nepārtraukta un droša satiksmes organizācija.
Lai informētu par būvniecības darbu organizācijas plānu, 20. oktobrī, notiks informatīva sanāksme ar visām iesaistītajām pusēm. Savukārt 26. oktobrī tiek plānota preses konference, kurā Eiropas Dzelzceļa līnijas plašāk iepazīstinās ar būvdarbu apjomiem un posmiem, kā arī darbu organizācijas plānu pilsētā līdz gada beigām.
Par projektu Rail Baltica:
Rail Baltica ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Projektā piedalās piecas Eiropas Savienības valstis – Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un, lai arī netieši, Somija. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļnu un Varšavu. Dzelzceļa līnijas izbūve, kas vīsies caur Baltijas valstīm, tiek dēvēta par Rail Baltica Globālo projektu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis slēgtu konkursu Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai.
Konkurss norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.
Konkursā tiek aicināti piedalīties pieredzējuši projektētāji: kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā ir jābūt profesionālai pieredzei, kas saistīta ar intermodālā kravu pārkraušanas termināļa projektēšanu, ieskaitot 1435 mm dzelzceļa sliežu ceļus ar iespēju vienlaikus apkalpot vairākus kravas vilcienus; konteineru uzglabāšanas laukuma projektēšanā; 1520 mm dzelzceļa kravas stacijas projektēšanā ar noteiktu skaitu pieņemšanas – nosūtīšanas sliežu ceļu; dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanā, kas paredzēta autotransporta pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī autoceļu projektēšanā.
Lai šis projekts noritētu raitāk, un potenciālais konkursa uzvarētājs uzreiz varētu ķerties pie darba, šobrīd tiek gatavota būvniecības ieceres dokumentācija, to veic apvienība, kas sastāv no Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting SIA un Olimps Rīgas sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Konkursa pirmā posma pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 20. novembris plkst. 14:00. Līguma izpildes laiks - 27 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Autoruzraudzības termiņš - līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).
Iepazīties plašāk ar konkursa prasībām varat šeit:
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/44580
Salaspils TEN-T terminālī, kas sasaistīs 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to loģistika. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šis terminālis - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja,
Mob.tel. 29264403,
rita.voronkova@edzl.lv
Nodrošināta starptautiska konkurence Rail Baltica stacijas, estakādes un dzelzceļa starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecībai. Par iespēju slēgt līgumu konkurēs 8 kandidāti. Šie kandidāti 15. septembrī iesniedza tehnisko un finanšu piedāvājumu. Projekts ir apjomīgs un sarežģīts un tā specifika noteica nepieciešamību apvienot vietējo un ārvalstu būvniecības pieredzi.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „ Vietējās un ārvalstu būvnieku kompetences apvienojums būs ieguvums projektam. Redzama spraiga konkurence par tiesībām šo apjomā paplašināto Rail Baltica posmu būvēt. Mēs, kā pasūtītājs, varēsim izvēlēties kvalitātes un izmaksu attiecības labāko piedāvājumu. Jāatzīst, ka šādos - pandēmijas ierobežojumu - apstākļos kandidātiem bija sarežģīti starptautiski koordinēt un sagatavot komplicētu finanšu un tehnisko piedāvājumu. Tajā iesaistīti simti speciālistu. Līdz gada beigām notiks iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, lai noslēgtu līgumu par būvdarbu veikšanu un nākamajā gadā uzsāktu būvdarbus vienā no sarežģītākajiem Rail Baltica trases posmiem Latvijā.”
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai. Objekts ir ļoti komplicēts, piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Šāda būve Latvijā tiks veidota pirmo reizi. Tāpēc potenciālajiem būvniekiem tika izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Lai kvalificētos konkursa nosacījumiem, pretendenti veidoja starptautiskas apvienības, apvienojot Latvijas un ārvalstu būvniecības speciālistu labāko kompetenci, un uz pirmo konkursa kārtu tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem.
Konkurss noritēja saspringtā – COVID vīrusa pandēmijas ietekmētā - laikā, tā organizators – Eiropas Dzelzceļa līnijas šai laikā bija radis iespējas kandidātiem iepazīt projektu un apmeklēt objektu. Piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevarēja iepazīties klātienē. Tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēja iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu. Tika organizēta arī attālināta sanāksme kandidātiem, un, atceļot vīrusa radītās ārkārtas situācijas nosacījumus, deviņu apvienību pārstāvji arī klātienē apsekoja projekta būvdarbu vietu. Savukārt, apzinoties projekta apjomīgumu un sarežģītību, un atsaucoties uz konkursantu ierosinājumam, tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanas termiņš tika pagarināts līdz 15. septembrim.
Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis konkursu būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktiem Skultē un Iecavā. Infrastruktūras apkopes punkti nodrošinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas uzturēšanu un attīstību Latvijā. Skultes infrastruktūras apkopes punkta teritorija plānota aptuveni 16 ha platībā, Iecavas apkopes punkts tiks veidots lauku teritorijā - aptuveni 16,5 ha platībā.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „ Efektīvu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa darbību nodrošinās tās kvalitatīva uzturēšana un attīstīšana. Šoruden sākas Rail Baltica līnijas izbūve, tāpēc paralēli uzsāksim arī apkopes punktu veidošanu Latvijā, kam paredzētas darbības funkcijas jau būvniecības laikā. Skultes un Iecavas infrastruktūras apkopes punktu pamatfunkcija būs nodrošināt Rail Baltica infrastruktūras - sliežu ceļu, kontakttīklu, signalizācijas sistēmu uzturēšanu. Tajos bāzēsies un tiks apkalpota specializētā tehnika, uzglabāti nepieciešamie materiāli un nodrošināta to piegāde kā pa 1435 mm, tā arī pa 1520 mm platuma dzelzceļiem. Rail Baltica izbūves laikā posmā Igaunijas robeža - Rīga un Rīga – Lietuvas robeža apkopes punkti Skultē un Iecavā ļaus nodrošināt būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu un nepieciešamās apstrādes.”
Konkurss būvprojektu izstrādei un autoruzraudzībai Rail Baltica infrastruktūras apkopes punktiem Skultē un Iecavā norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.
Konkursā var piedalīties fiziskas vai juridiskas personas, vai šādu personu apvienība, kas tirgū piedāvā veikt būvprojektēšanas pakalpojumus, un kuras ir reģistrētas Būvkomersantu reģistrā vai attiecīgajā profesionālās darbības reģistrācijas iestādē ārvalstīs.
Kandidātam iepriekšējo 7 gadu laikā (2013.-2019.g.) un 2020. gadā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir jābūt minimālai profesionālai pieredzei šādu būvprojektu izstrādē:
sliežu ceļi – 1435 mm vai 1520 mm standarta platuma dzelzceļa apkalpes vietas vai stacijas pārbūves vai jaunbūves projektēšana ar izvērsto sliežu ceļu garumu vismaz 1 (viens) km viena būvprojekta ietvaros; autoceļa pārbūves vai jauna autoceļa ar asfaltbetona brauktuves virskārtas platību vismaz 5 000 m2 vai kopējo ceļu garumu vismaz 1 km ar vismaz 1 vienlīmeņa krustojumu un vismaz 1 gājēju pāreju projektēšanā; publiskas ēkas vai ražošanas ēkas jaunbūves projektēšanā ar kopējo platību vismaz 2 000 m2 ; degvielas uzpildes stacijas vai lokomotīvju ekipēšanas punkta (t.sk. ar degvielas uzpildes funkciju) ar degvielas glabāšanas tvertnēm jaunbūves projektēšanā. Kandidāta norādīto būvobjektu kopējām būvprojektēšanas izmaksām ir jābūt vismaz 1 000 000 eiro bez PVN.
Kandidāta vidējam gada finanšu neto apgrozījumam iepriekšējos 3 finanšu gados (t.i., 2017., 2018. un 2019.g.) ir bijis jābūt vismaz 1 100 000 eiro, kā arī 2019. gadā - pozitīvam pašu kapitālam (kopējie līdzekļi - kopējās saistības) un tekošās likviditātes koeficientam (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) uz 2019.gada 31.decembri ir bijis jābūt vismaz 1,00.
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 16. oktobris. Līguma izpildes laiks - 20 (divdesmit) kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas ar iespēju pagarināt līguma izpildes laiku. Autoruzraudzības termiņš ir līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.
Detalizētāk ar konkursa nosacījumiem var iepazīties :
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/38609
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Šajā darbības modelī jāsavieno nacionālās un pārrobežu Rail Baltica lietošanas perspektīvas. Latvija atbildīgi risina šo jautājumu, uzsākot veidot ekspluatācijas nosacījumus būvniecības fāzes laikā.
Ekspertu līmenī starp valstīm ir vienprātība par nepieciešamību Baltijas valstīm nodrošināt ciešu integrāciju infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu dzelzceļa uzņēmumiem, operatoriem, klientiem un trešajām pusēm, kas nākotnē pretendēs uz infrastruktūras lietošanu. Savlaicīga jaunās dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica darbības modeļa izveide ir īpaši atbildīgs solis, kas lielā mērā noteiks infrastruktūras lietošanas sekmes. Jāsavieno staciju, kravu termināļu, infrastruktūras apkalpes punktu un depo darbības vienotā sistēmā, nodrošinot augstas kvalitātes servisu jaunās infrastruktūras lietotājiem. Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība Latvijā nevar tikt skatīta tikai no nacionālā aspekta. Tā kā Rail Baltica līnija vienlaikus tiek būvēta vairākās valstīs, kopīgais iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt jaunās līnijas ekspluatācijas sinhronizāciju visā tās garumā. Tam savukārt ir nepieciešama infrastruktūras pārvaldības funkciju cieša pārrobežu integrācija, īpaši ar Lietuvu un Igauniju.
“Uzsākot veidot vienotu infrastruktūras darbības modeli, katrā no valstīm jāizdara savi mājas darbi: jāizveido atbilstoša likumdošanas bāze. Jānosaka, kā funkcionēs un kā tiks pārvaldītas multimodālās apkalpes vietas: Latvijā tās būs Centrālā stacija, starptautiskā lidosta “Rīga”, Salaspils. Jānosaka tehniskie un cilvēkresursi, kas nepieciešami, lai notiktu sekmīga darbība šajos infrastruktūru saskares punktos nacionāli un starptautiski ar citām valstīm. Mērķis – jaunizveidotās Rail Baltica dzelzceļa līnijas draudzīgums klientiem un tās pilnvērtīga darbība sinerģijā ar citiem transporta veidiem. Darbs veicams ciešā sadarbībā ar Rail Baltica ieviesējiem Igaunijā, Lietuvā un kolēģiem no kopuzņēmuma RB Rail,” uzsver Kaspars Vingris, Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis atklātu konkursu inženiertehniskajai un būvuzraudzībai Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītās infrastruktūras būvniecībai. Minētie darbi būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Konkurence starp vadošajiem Eiropas ekspertiem būs apliecinājums projekta Rail Baltica vērtībai. Stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas savienots ar lidostas infrastruktūru, piedāvājot jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem. Latvijas mērogā unikāla būs arī estakādes izbūve. Lai aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” pirmo reizi Latvijā tiks izvietoti uz 10 m augstas dzelzceļa estakādes, kas sāksies pie Mazās Gramzdas ielas un turpināsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā. Kā redzams, projekts ir sarežģīts, tādēļ ir būtiski, lai būvdarbu kvalitāte tiktu uzraudzīta atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām.“
Konkursantiem izvirzītas augstas prasības: kandidātam pēdējo 7 gadu laikā ir jābūt uzkrātai profesionālai pieredzei: veikta būvuzraudzība dzelzceļa, tiltu un estakāžu būvniecībai, kā arī vismaz 16 000 m2 lielu sabiedrisko celtņu izbūvei. Konkursanta vidējam neto apgrozījumam attiecīgajā jomā pēdējo trīs gadu laikā jābūt vismaz 3 milj. eiro, kā arī pozitīvs pašu kapitāls 2019. gadā.
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 25. augusts. Līguma izpildes laiks ir 10 gadi kopš līguma noslēgšanas, ietverot pakalpojumu sniegšanu piecus gadus būvdarbu līguma garantijas periodā.
Projekts tiek īstenots piecās kārtās, un apmaksa par veikto darbu notiks atbilstoši noteiktajām darbu īstenošanas kārtām. Pirmās kārtas inženiertehniskā un būvuzraudzības provizoriskā līguma cena ir noteikta 600 tūkst. eiro (ar PVN).
Atgādināsim, ka šobrīd turpinās arī starptautisks konkurss, kura gaitā tiks izvēlēts būvdarbu veicējs Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītajai infrastruktūrai. Konkursa otrajai kārtai kvalificējušies11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas. Līdz 25. augustam pretendentiem jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021. gadā uzsākt būvdarbus.
Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Brīvtelpas zem Rail Baltica estakādēm un pārvadiem - komforta paaugstināšanai un jaunu pakalpojumu izveidei
Izbūvējot Rail Baltica dzelzceļu uz estakādēm vai pārvadiem, rodas plaša brīvtelpa, ko var izmantot ne tikai jaunai un mobilitāti veicinošai satiksmes infrastruktūrai, bet arī sabiedrības komforta paaugstināšanai un dažādu, jaunu pakalpojumu izveidei. To novērtētu pasažieri, gājēji, velobraucēji. Turpmāk šādu telpu varēs pilnvērtīgi izmantot nepieciešamajām transporta funkcijām. To sekmēs 30. jūnijā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros valdības atbalstītie grozījumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumos, kas papildina dzelzceļa nodalījuma joslā pieļaujamās darbības.
„Rail Baltica veiksmes stāsts būs sinerģijā, kad dzelzceļa projekts un pilsēta, papildinot viens otru, radīs iedzīvotājiem ērtu teritoriju. Zināms, ka Rail Baltica Centrālās stacijas izbūve nodrošinās divu pilsētas daļu savienošanu: Vecrīgas, Centrāltirgus un Latgales priekšpilsētas, jo dzelzceļš Rīgas centrā ienāks pa estakādi esošā dzelzceļa uzbēruma vietā. Noraktā uzbēruma daļa u.c. risinājumi Rīgas centrā ļaus pat par 25 % palielināt publisko ārtelpu, jauniegūtā teritorijā nodrošinot attīstības iespējas jauniem pakalpojumiem un labvēlīgai videi pilsētas iedzīvotājiem.
Pateicoties šiem noteikumu grozījumiem, ieguvums ir ne tikai dzelzceļam un dzelzceļa pasažieriem, arī citu transporta veidu pasažieriem – autobusu, lidmašīnu u.c., bet arī gājējiem un velobraucējiem. Tādējādi mēs veidojam jaunu, modernu transporta infrastruktūru, kas papildina un uzlabo kopējo pilsētvidi,” saka Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
„Valdības pieņemtie noteikumu grozījumi nozīmē, ka, piemēram, Centrālajā stacijā zem stacijas pasažieru platformām varēs izbūvēt arī multimodālo sabiedriskā transporta mezglu, lai vēl pilnvērtīgāk nodrošinātu stacijas iekļaušanos pilsētas transporta sistēmā. Tāpat arī Rīgas starptautiskā autoosta varēs turpināt autobusu un pasažieru apkalpošanu tai piederošajā zemes gabalā.
Savukārt brīvtelpu zem Rail Baltica estakādes starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā varēs izmantot kā autostāvvietu, tādējādi nesamazinot jau pieejamo stāvvietu skaitu,” komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktors Einārs Jaunzems.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros valdība atbalstīja grozījumus dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumos. Tie papildina dzelzceļa nodalījuma joslā pieļaujamās darbības un ir saskaņoti ar ES regulu dzelzceļa drošības jomā. Noteikumi paredz, ka dzelzceļa nodalījuma joslā ir atļauta apkalpojošās transporta infrastruktūras būvniecība, piemēram, autostāvvietas, stāvparki, dzelzceļa pasažieru stacijas, lidostas, autoostas ēkas u.c.
Rail Baltica dzelzceļa būvniecības risinājumi vairākās vietās, piemēram, starptautiskajā lidostā „Rīga”, Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā, Rīgas starptautiskajā autoostā, paredz dzelzceļa infrastruktūras novietošanu uz paaugstinātām konstrukcijām (estakādēm), zem kurām veidosies brīva telpa. Tagad iespējama šo telpu izmantošana transporta kustības, transporta pakalpojumu, transporta apkalpošanas, kā arī citu transporta, īpaši sabiedriskā, vajadzību nodrošināšanai. Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi ir saistīti ar būvprojekta izstrādes procesu un lokālplānu izstrādi. Gan būvprojekta, gan lokālplāna risinājumi tiks saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras nākotnes funkcionalitāti, ievērojot dzelzceļa ekspluatācijas un vilcienu kustības drošību.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
General partnership of constructors BERERIX has completed the Master Design of Rail Baltica Riga Central station project. It means that 35% of design works has been completed as well as definition of the design requirements. In June 2020 the client “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” and quality supervisors “Egis-Deutche Bahn” has started the evaluation of the Master Design.
“BERERIX engineers and designers, in very short and intensive period of work in cooperation with RB Rail, Eiropas Dzelzceļa līnijas and Latvijas Dzelzceļš, created the new solutions for the project design that will have an immense impact on safety and capacity of the “Rail Baltica” Riga Central Station in the future. We have adopted our work plan to fit in the time scale and complete the project by summer 2025,” remarked Nic de Roeck, the leader of the supervisory board of BERERIX.
First preparatory works and construction works will start already in autumn of 2020. BERERIX team will continue design work and design approval activities until Spring 2021 when the main construction activities start.
The submitted Master design includes a number of ambitious changes to significantly improve the functionality and security of the new station. The most significant changes involve a 4 European gauge railway track design to serve Rail Baltica international and airport shuttle connections as well as intercity and suburb connections. The new Master design includes increased safety norms of the Station as an important civil infrastructure object. Master design also defines the Air-To-Rail solution or baggage transit lanes, which provide the possibility to safely deliver luggage from the Airport to the Station and vice versa without interaction of passengers. The construction plan has also been adjusted accordingly so that it does not deviate from the original schedule.
During the last few months BERERIX designers have intensively worked on providing several solutions and alternatives for crucial issues on the city’s agenda, such as pedestrian flow, bicycle traffic, multimodal traffic organisation, utilities, etc. Due to the wide experience the BERERIX team has, it is possible to provide all solutions precisely and in a timely manner, maintaining eligibility for EU requirements and cost reimbursement policy. During the COVID-19 pandemic the team has organised distance work according to all the regulations and guidelines, at the same time minimising the impact on schedule for the Master Design submittal.
***
BERERIX is a general partnership founded between the Belgian construction giant “BESIX Group”, national construction company “RERE Būve” and Italian “Rizzani de Eccher” for the design and reconstruction of the Riga Central Railway Station, construction of the new railway with the standard European gauge and a railway bridge on the Daugava River as a part of “Rail Baltica” project.
BERERIX has created a very strong, professional international team of internationally recognised experts in their industries. Architectural solutions are provided by Belgian “Greisch”, “TUC Rail” and Latvian “Ceļuprojekts” and “BICP”. “TUC Rail” is responsible also for railway solutions, in collaboration with “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija” and “Belam-Riga”. Utilities are designed by Belam. A team of local leaders in design of city infrastructure - “ “Citrus Solutions”, “Aqua-Brambis”, “Elsana”, “Karlis”, Arhis MEP” - are a part of the team.
Since January 2020 BERERIX is intensively co-operating with the appointed supervisory team “Egis-Deutche Bahn” of “EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” and “EGIS Batiments International”, which increases the capacity of the team in charge to realize this iconic project in Riga .
For information:
Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com
Būvnieku pilnsabiedrība BERERIX ir pabeigusi Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) izstrādi. To veido aptuveni 35% no projektēšanas apjoma un ietver būvdarbu specifikācijas. 2020. gada jūnijā pasūtītājs “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un būvniecības un kvalitātes uzraudzības veicēji no “Egis-Deutche Bahn” ir uzsākuši pamatrisinājumu izvērtēšanu.
“BERERIX inženieri un projektētāji, īsā un ļoti intensīvā darba posmā, sadarbojoties ar “RB Rail”, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un “Latvijas Dzelzceļš”, izstrādāja jaunus būvprojekta risinājumus, kas būtiski paaugstina Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un ar to saistīto objektu drošību, darba efektivitāti un izmantošanas iespējas nākotnē. Šī darba posms nu ir noslēgts un mēs sākam gatavoties reālajiem būvdarbiem. Esam pielāgojuši arī mūsu darbu plānu tam, lai iekļautos laika grafikā un projektu nodotu 2025. gada vasarā,” komentē Niks De Rūks (Nick De Roeck), pilnsabiedrības BERERIX direktoru padomes vadītājs.
Pirmie sagatavošanas un būvniecības darbi sākies jau 2020. gada rudenī. BERERIX projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies pilna apjoma būvniecības darbi.
Būvprojekta pamatatrisinājumos iekļauta virkne vērienīgu izmaiņu, lai būtiski uzlabotu jaunās stacijas funkcionalitāti un drošību. Lielākās izmaiņas ir 4 sliežu ceļu, lai nodrošinātu Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti Stacijas kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta drošības parametri. Kā arī iekļauts Air-To-Rail risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no Lidostas uz Staciju un otrādāk bez pasažieru iesaistīšanās. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.
Pēdējo mēnešu laikā BERERIX inženieru komanda ir intensīvi strādājusi, lai nodrošinātu arī dažādus risinājumus un alternatīvas nozīmīgiem pilsētvides jautājumiem, kurus skar “Rail Baltica” projekts. Piemēram, gājēju plūsmas organizēšanai, velosatiksmes plānošanai, multimodāla satiksmes mezgla izveidei, u.c. Pateicoties komandas plašajai pieredzei, šādus risinājumus BERERIX var piedāvāt savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ES projekta prasībām un izmaksu atbilstības nostādnēm. COVID-19 pandēmijas laikā darbs noritēja atbilstoši vadlīnijām un visas sanāksmes notika tikai attālināti, nemainot plānus būvniecības pamatrisinājumu (Master Design) iesniegšanas laika grafikam.
***
Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.
BERERIX ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu “Crew” kopā ar Latvijas “Arhis Arhitekti”. Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi “Greisch”, “TUC Rail”, itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi “Celuprojekts” un “BICP”. Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no “TUC Rail, sadarbojoties ar “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”. Ēkas inženiertīklus izstrādā “Belam-Riga”. Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti - “Celuprojekts”, “Citrus Solutions”, “O3FM”, “Sprinkleru serviss”, “Aqua-Brambis”, “Elsana”, “Karlis”, Arhis MEP”.
Kopš 2020. gada janvāra BERERIX intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu “Egis-Deutche Bahn”, ko veido“EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” un “EGIS Batiments International”. Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.
Informācijai:
Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com
Starptautiskā konkursa 2. posmā par būvdarbu veikšanu Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā „Rīga” un saistītajai infrastruktūrai kvalificējušies 11 kandidāti no 8 valstīm: Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas. Konkursa 1. posmā tika izvērtēta kandidātu kvalifikācija.
Konkursa 2. posmā kandidātiem līdz 3. 08.2020. jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums Rail Baltica projekta īstenotājam Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021. gadā uzsākt būvdarbus.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Rail Baltica projekts ir viens no Latvijas ekonomikas attīstības katalizatoriem. Tas savienos Baltiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekta būvniecības aktīvā fāze sāksies jau šī gada nogalē ar darbiem Rīgas Centrālajā stacijā un turpināsies ar starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas un visas Rail Baltica līnijas izbūvi.”
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Šajā konkursā pieredzam ļoti spraigu starptautisku konkurenci. Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu. Gribu arī izteikt pateicību kolēģiem par apjomīgo un augsti profesionālo darbu šajā saspringtajā laikā, un atrastajiem radošajiem risinājumiem kā turpināt konkursu bez kavēšanās. Tā, piemēram, respektējot valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli, pretendenti ar šo trases posmu nevar iepazīties klātienē. Tomēr tika rasts mūsdienīgs tehnoloģisks risinājums, un kandidāti ar objekta teritoriju varēs iepazīties, izmantojot ar dronu filmētu materiālu.”
Atgādināsim, ka SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas 2019. novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai. Būvniekiem izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos.
Starptautiskais konkurss norit divos posmos. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase. Šā gada sākumā konkursā tika saņemti 11 kandidātu pieteikumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas uzņēmumiem. Otrajā konkursa kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu 1. kārtas būvdarbus. Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās.
Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS. Projektētāji - piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T (Latvija), IDOM (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A.
Šobrīd, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, notiek tehnisko risinājumu ekspertīze, ko veic SIA FirmaL4.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
In the second stage of the international tender for the construction of Rail Baltica station at the Riga International Airport and its related infrastructure, 11 candidates from 8 countries have qualified: Latvia, Germany, Italy, Spain, Poland, France, Turkey and Austria. In the first stage of the tender, the qualifications of the candidates were evaluated.
In the second stage of the competition, candidates will submit a technical and financial offer to the Rail Baltica project implementer in Latvia - Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd by 3 August. It is planned to sign a contract with the winner of the tender by the end of 2020 and start the construction works in 2021.
Tālis Linkaits, Minister of Transport of Latvia: “Rail Baltica station at the Riga International Airport will be the first high-speed rail and air connection center in the Baltics. The Rail Baltica project is one of the catalysts for Latvia's economic development. It will connect the Baltics with the European railway network. The active construction phase of the project will start at the end of this year with construction works at the Riga Central Station and will continue with the construction works in the Riga International Airport and the main line of Rail Baltica.”
Kaspars Vingris, Chairman of the Board of Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd, “in this tender, we are experiencing very intense international competition. Professional and experienced candidates from many countries of the world including Latvia have applied. Professionally prepared applications have been submitted, which has allowed all 11 candidates to qualify for the second stage of the tender. This gives us the confidence that a high level of competition will be ensured, as a result of which the submitted technical and financial offers will be competitive, and we will be able to choose not only the best, but also the most cost-effective construction offer.”
To recall, in November 2019, Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd announced an international tender to find a construction company for the construction of the overpass, access roads, embankment, six-kilometre railway section and overpass over K. Ulmanis street for the Rail Baltica station at the Riga International Airport. High qualification requirements have been set for the constructors: experience in construction of public buildings, railway tracks, as well as new highways.
The international competition takes place in two stages. The selection of candidates took place in the first round. At the beginning of this year, 11 tender applications from companies in Latvia, Germany, Italy, Spain, Poland, France, Turkey and Austria were received. The offer submission prepared by the candidates as well as negotiations have been planned for the second round of the tender in order to sign a contract by the end of 2020 and start the first round of construction works in 2021. It was previously estimated that the total amount of the procurement could be between EUR 250 million. - 280 million.
The project is funded by the European Commission and the Ministry of Transport, implemented by Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd and RB Rail AS. Designers - Association of Suppliers PROSIV (Syntagma (Italy), Prodex (Slovakia), Vector T (Latvia), IDOM (Spain)) and a global Italian company RINA Services SpA.
Currently, in accordance with international standards, technical solutions are being examined by SIA FirmaL4.
About Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd:
Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd is the implementer of the Rail Baltica project in Latvia. Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd implements the Rail Baltica project in Latvia in accordance with the financing agreements concluded between INEA (Innovation and Networks Executive Agency), which is the executive agency of the EU Infrastructure Interconnection Instrument, and RB Rail AS, an Estonian-Latvian-Lithuanian joint venture authorized by the Baltic States to sign financing agreements responsible for the implementation of the horizontal, meaning joint, activities of the Rail Baltica project.
The financing of this project in the range of 81-85% is provided by the EU infrastructure connection instrument, but the remaining part - by the Latvian state budget. The recipient of EU support and the project implementer is the Ministry of Transport of the Republic of Latvia.
For more information:
Rita Voronkova,
Head of Communications at Eiropas Dzelzceļa līnijas Ltd
Mob.ph. 29264403,
e-mail: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” projektētājs – apvienība PROSIV saņēmusi Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas atļauju 410 koku izciršanai ārpus meža zemes projekta 1. kārtas būvniecībai 2.5 km garā dzelzceļa trases posmā no Zolitūdes ielas līdz topošajai Rail Baltica stacijai lidostā.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina pašvaldību, līdzekļus teju 100 tūkst. EUR apmērā ieguldīt apzaļumošanā un labiekārtošanā.
Rīgas domes komisija, izsniedzot atļauju, secinājusi, ka nav iespējams izveidot dzelzceļa trasi bez šo koku noņemšanas, to ciršana paredzēta maksimāli kompaktā koridorā, kāds iespējams, lai nodrošinātu dzelzceļa tehniskos parametrus un nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju. Pašvaldība noteikusi zaudējumu atlīdzības apmēru 98 053,58 EUR par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu.
Kaspars Vingris, uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Dzelzceļš nevar līkumot starp kokiem, tādēļ to būvē maksimāli taisnu. Turklāt dzelzceļa būvniecības tehniskie un drošas ekspluatācijas nosacījumi paredz arī izveidot dzelzceļa nodalījuma joslu, kurā nedrīkst būt koki, kas var apdraudēt un paralizēt satiksmi (lūztot vētrā, piemēram). Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz koku izciršanu, Rīgas pilsētas apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un ekoloģiskā situācija ilgtermiņā tiks atjaunota un pat uzlabota mūsdienu pilsētvides prasībām visatbilstošākajā veidā. To nodrošinās pašvaldības aprēķinātais atlīdzības apmērs, kas no projekta īstenošanas līdzekļiem tiks samaksāts Rīgas domei. Mēs, kā projekta īstenotājs, darīsim visu, lai turpinātu uzraudzīt šī projekta darbu gaitu, tai skaitā, lai būvniecības laikā ar lielu rūpību attiektos pret apkārtējo vidi.”
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Pēc marta sākumā notikušās apvienotās darba sēdes, ko organizēja lokālplānojuma izstrādātājs “G93” un projekta “Rail Baltica” attīstītāji, sabiedriskās organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” dalībnieki izstrādājuši un iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kas, viņuprāt, nodrošinātu Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē skaidri izveidotu un nodalītu velo infrastruktūru Gogoļa ielā.
Einārs Jaunzems, Rail Baltica, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Projekta ieviešanas departamenta direktors:
“Turpinām darbu attālināti. “Pilsēta Cilvēkiem”, balstoties uz šobrīd pieejamajiem būvprojekta un lokālplānojuma risinājumiem, ir atraduši iespēju plānotajā ielas šķērsprofilā izvietot veloceliņus. Pilsētvidē ierobežotas telpas apstākļos jāsadzīvo visiem transporta veidiem un, ja ierosinājumi gūs atbalstu lokālplānojuma izstrādē, esmu pārliecināts, ka arī “Rail Baltica” projekta robežās spēsim sagatavot platformu risinājumu īstenošanai dzīvē. Sabiedrības iesaiste ir būtiska. Tā ir iespēja sabiedrības vajadzības lielākā mērā integrēt projektā jau tā izstrādes laikā. Tāpēc sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām uzsākām 2018. gadā, uzsākot projektēt “Rail Baltica” starptautiskajā lidostā “Rīga”.
Marta sanāksmē velo entuziasti tika iepazīstināti un tika dikskutēts par plašu jautājumu loku un konkrētiem priekšlikumiem, ko velosatiksmes infrastruktūrai jau izstrādājis pilsētplānošanas uzņēmums “G93”. Plānotā lokālplānojumā velo infrastruktūra ir 12 km gara, ieskaitot jaunā “Rail Baltica” tilta pār Daugavu savienojumu ar stacijas Ziemeļu laukumu un esošo velo infrastruktūru.
Tika diskutēti konkrēti risinājumi, kā velo josla 13.janvāra ielā, kas ir daļa no velo loka ap Vecrīgu; Ģenerāļa Radziņa krastmalā saglabāts esošais divvirzienu veloceļš blakus brauktuvei, jāizveido jauna velorampa Maskavas ielas galā – pieslēgums jaunajam tiltam; velojoslas Dzirnavu ielā veidojamas abās ielas pusēs; Centrāltirgus ielā un atsevišķos Maskavas ielas posmos jāveido veloielas. Noteikta gājēju prioritāte plašās teritorijās ap Centrāltirgu un virszemes gājēju pārejas. Gājēju tuneļu vietā – koplietošanas un apsargātas velonovietnes. Darba sēdes laikā tika ierosināts, ka velo entuziasti varētu izstrādāt un iesniegt konkrētus priekšlikumus Gogoļa ielas risinājumiem, ko tad izskatītu lokālplāna uz projekta “Rail Baltica” attīstītāji, vērtējot, kā iespējams tos integrēt.
Neils Balgalis: pilsētplānotājs, “G93” vadītājs: “Konsultāciju procesā būsim kopīgi radījuši 21. gadsimta mobilitātei atbilstošu infrastruktūru, kādas pašlaik Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē nav. Tālāk nepieciešama apņēmīga rīcība, ieviešot lokālplānojuma risinājumus”.
Pagājušajā nedēļā tika saņemti pirmie priekšlikumi, ko iesniedza “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvji un tie attiecināms uz Gogoļa ielu. “Viestura Krūmiņliepas skicēs uzrādīts, kādā veidā arī Gogoļa ielā velo joslas un velo ceļus varētu ieviest. Pēc Timoteja-Elizabetes ielas tuneļa atvēršanas autotransportam, Gogoļa ielā jādod prioritāte sabiedriskajam un velo transportam. Velo un sabiedriskā transporta joslas Gogoļa ielā iespējams izveidot, nepārbūvējot ielu”, uzskata organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols.
Fona informācija par lokāplānojuma izstrādi:
2016.g. vasarā vēl pirms Ministru Kabinets 2016.g. 24.augustā izdeva rīkojumu Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu, Rīgas dome pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas pieņēma lēmumu par “Par publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”. Paredzēts, ka ar Rīgas centrālās stacijas būvniecības posmu saistītās teritorijas lokāplānojuma risinājumi tiks izstrādāti jeb sinhronizēti ar “Rail Baltica” būvprojektēšanas laika grafiku. Tas nodrošinās iespēju Lokālplānojuma izstrādes procesā balstīties uz tehniskajiem risinājumiem un parametriem, kas var tikt definēti tikai būvprojektēšanas stadijā un ir būtisks priekšnosacījums pilnvērtīgai Lokālplānojumā nostiprināmo risinājumu izstrādei.
Atbilstoši laika grafikam, šobrīd norit RCS būvprojekta pamatrisinājumu izstrāde un 2020.gada augustā tiek plānota šo pamatrisinājumu integrācija Lokālplānojuma 1.redakcijā, kuras publiskā apspriešana varētu tikt organizēta š.g. nogalē. Savukārt, Lokālplānojuma gala redakcijas izstrāde un tā apstiprināšana ir saistāma ar iespējamu redakcijas pilnveidošanu, kas varētu īstenoties gada laikā .
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc konkursa procedūras ar sarunām noslēdzis līgumu ar SIA FirmaL4 par Rail Baltica starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakāžu būvprojektu ekspertīzes veikšanu.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs:
“Darbs tiek uzsākts rīt un tiks veikts attālināti. Esmu gandarīts, ka pateicoties digitālajiem risinājumiem un tehnoloģiskām projektēšanas inovācijām kā BIM, svarīgais darbs var tikt veikts arī laikā, kad valstī dzīve norit atbilstoši ārkārtas apstākļiem. “
Inženieru un konsultantu uzņēmumam Firma L4 līdz 2022. gada 31. jūlijam būs jāveic Rail Baltica dzelzceļa stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” un ar to saistītās infrastruktūras un estakāžu būvprojekta profesionāla pārbaude, sniedzot vērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī sagatavojot ekspertīzes atzinumu.
Saņemot būvprojekta ekspertīzes atzinumu, ir iespēja pārliecināties par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt ekspertīzes praktiskā jēga ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.
Firma L4 ir viens no vadošajiem inženieru un konsultantu birojiem Latvijā ar 25 gadu pieredzi projektēšanā, būvuzraudzībā un inženieru konsultāciju sniegšanā. Saskaņā ar noslēgto līgumu, līgumcena par ekspertīžu veikšanu nevarēs pārsniegt 348 000 eiro bez PVN. Ekspertīze tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Būvprojektu Rail Baltica stacijai, saistītajāi infrastruktūrai un estakādei pēc uzvaras atklātā starptautiskā konkursā laikā no 2018. gada marta izstrādāja trīs valstu uzņēmumu apvienība “PROSIV” (“Sintagma”(Itālija), “Prodex” (Slovākija) un “Vektors T” (Latvija)). Paralēli 2019. novembrī izsludināts un norit starptautisks konkurss, ko izsludināja SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas", lai atrastu būvniekus "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.
Saskaņā ar noslēgto līgumu, līgumcena par ekspertīžu veikšanu nevarēs pārsniegt 348 000 eiro bez PVN. Ekspertīze tiek līdzfinansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica Centrālās stacijas pārbūves meta autori arhitekti no Dānijas PLH Arkitekter turpina sava meta uzraudzību Rail Baltica projektā. Notikusi produktīva projektētāju darba grupas, ko vada pilnsabiedrība BERERIX, sēde. Tajā izskatīta meta būvprojekta attīstība, ko veido ārvalstu arhitektu birojs Crew Architects, kas specializējies dzelzceļa staciju projektēšanā, un šajā projektā strādā sadarbībā ar Latvijas arhitektu biroju Arhis Arhitekti un ainavu arhitektiem no uzņēmuma Labie koki.
Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen), arhitekts, PLH Arkitekter vadošais partneris:
”Mūsu mērķis ir atbalstīt Rīgas jaunās Centrālās stacijas kvalitatīva būvprojekta nodrošināšanas procesu. Es augsti vērtēju konstruktīvo un uz sadarbību vērsto gaisotni projektēšanas darba grupā. Man izveidojies labs iespaids par Crew Architekts uzrādīto būvprojekta attīstību. Mēs arī apzināmies izaicinājumus, ko nosaka kopuzņēmuma RB Rail izvirzītie nosacījumi par projekta lietderību reģionālajai satiksmei. Turpinām strādāt, lai sniegtu savus komentārus un ierosinājumus.”
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelceļa līnijas, valdes priekšsēdētājs:
”Man ir gandarījums, ka izveidojusies konstruktīva darba atmosfēra apjomīgajā projektēšanas darba grupā, kuras uzdevums ir radīt sarežģītākā Rail Baltica posma Latvijā – Centrālās stacijas pārbūves, tilta pār Daugavu un apkārtējās infrastruktūras risinājumus. Profesionāla un lietišķa sadarbība rada indikāciju augstas kvalitātes rezultātam, kas arī ir projekta mērķis. Rezultāts, ar kuru varēsim lepoties nākotnē. Jau aprīļa sākumā publiski prezentēsim apjomīgās komandas līdz šim paveikto un visiem būs iespēja redzēt, kāds būs Rail Baltica centrs Latvijā.”
Jau esam ziņojuši, ka pilnsabiedrība BERERIX projeketēšanu un būvdarbus veiks, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir Dānijas arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI izstrādātais stacijas un tās apkārtnes attīstības projekta mets. Pēc metu konkursa 2017.gada nogalē Eiropas dzelzceļa līnijas un PLH Arkitekter parakstīja Līgumu par arhitektūras tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksās apbūves būvprojekta izstrādei. Līgums paredz PLH Arkitekter veikt arhitektūras sadaļas izskatīšanu, lai saglabātu arhitektūras meta saglabāšanas uzraudzību. Līgums ir spēkā līdz 2021. gada beigām un tajā noteikta arī maksimālā pakalpojumu summa – 640 tūkstoši eiro.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
BERERIX inženieri ir izstrādājuši labāko iespējamo risinājumu, kas nākotnē nodrošinās gan starptautisko, gan reģionālo Rail Baltica maršrutu apkalpošanu Rīgas Centrālajā stacijā. Līdz šim paredzēto 2 sliežu ceļu vietā projektētāji ir raduši iespēju stacijā rast risinājumu ar 4 Eiropas platuma sliežu ceļiem sliežu risinājumu stacijas projektā. Tas nodošinās ne tikai Rail Baltica starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, bet arī starppilsētu un piepilsētas vilcienu apkalpošanu. Atbilstoši ir pielāgots arī būvniecības darbu plāns, lai nenovirzītos no sākotnēji paredzētā laika grafika.
Nepieciešamību iekļaut papildu 2 sliežu ceļus, lai nodrošinātu arī reģionālo satiksmi uz 1435mm jeb Eiropas sliežu platuma ceļiem tika konstatēta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas darbības funkcionalitātes izpētē, ko veica “RB Rail” 2019. gada vasarā, secinot, ka 4 sliežu ceļu risinājums būtiski uzlabos stacijas funkcionalitāti, iespējas apkalpot gan reģionālos vilcienus, gan starptautiskos maršrutus.
“Šobrīd ir ļoti svarīgi veikt precīzus plānošanas darbus un Rail Baltica projektā pieņemt tādus lēmumus, kas ļauj izmantot pilnu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kapacitāti nākotnē. Stacijai ir jākļūst par modernu pilsētas satiksmes mezglu, un mūsu uzdevums ir atbalstīt tādus risinājumus, kas to nodrošina, “ komentē Tālis Linkaits, satiksmes ministrs.
Pēc uzdevuma saņemšanas no Satiksmes ministrijas 2019. gada nogalē un ļoti konstruktīva darba ar projekta ieviesējiem - Latvijas Dzelzceļu, Eiropas Dzelzceļa līnijām un RB Rail - BERERIX starptautiskā inženieru komanda ir izveidojusi efektīvu risinājumu sliežu ceļu izkārtojumam, projektējot to kā 4 Eiropas platuma sliežu ceļu versiju, nesamazinot plānotos 10 Latvijas Dzelzceļa sliežu ceļus. Atbilstoši ir pielāgots arī tālākais būvniecības plāns. Šobrīd arhitekti risina tālāko stacijas ēkas projekta pielāgošanu rastajam sliežu ceļu risinājumam.
“Es lepojos ar savu komandu, jo mēs esam sasnieguši būtisko projekta starpmērķi. Līguma noslēgšanas laikā darba uzdevuma paredzēja integrēt Rīgas Centrālajā stacijā 2 papildu sliežu ceļus. BERERIX jau bija gandrīz pabeidzis šā projekta pamatrisinājumi izstrādi, kad mēs saņēmām uzdevumu tos pārstrādāt. Kad saņēmām prasību pievienot vēl divus papildu sliežu ceļus, mēs pieņēmām šo izaicinājumu un sākām savu sākotnējo risinājumu pārprojektēšanu. Pēc intensīva visu projektā iesaistīto pušu - mūsu projektētāju, Rail Baltica Rail, Eiropas Dzelzceļa līniju un Latvijas dzelzceļa – darba ir redzams šo izmaiņu pozitīvais pienesums gan projektam, gan sabiedrībai, jo jaunais sliežu ceļu risinājums gandrīz dubulto Rīgas Centrālās stacijas Rail Baltica daļas veiktspēju. Mēs spējām projektēšanas un būvniecības plānu pielāgot tā, ka spējam iekļauties sākotnējā projekta grafikā” stāsta Niks de Rūks [Nic de Roeck], BESIX International Europe vadītājs un BERERIX padomes loceklis.
Pēdējo mēnešu laikā BERERIX inženieru komanda ir intensīvi strādājusi, lai nodrošinātu dažādus risinājumus un alternatīvas nozīmīgiem pilsētvides jautājumiem, kurus skar “Rail Baltica” projekts. Piemēram, gājēju plūsmas organizēšanai, velosatiksmes plānošanai, multimodāla satiksmes mezgla izveidei, u.c. Pateicoties komandas plašajai pieredzei, šādus risinājumus BERERIX var piedāvāt savlaicīgi, precīzi un atbilstoši ES projekta prasībām un izmaksu atbilstības nostādnēm.
BERERIX projektēšanas un projekta saskaņošanas darbus turpinās līdz pat 2021. gada pavasarim, kad sāksies būvniecības darbi. Pirmie sagatavošanas un demontāžas darbi, kā arī atsevišķi būvniecības darbi sākies jau 2020. gada nogalē.
***
Pilnsabiedrībā BERERIX ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu - Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu ceļu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un tuvējās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību - apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”.
BERERIX ir izveidojis profesionāli ļoti spēcīgu, starptautisku komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu “Crew” kopā ar Latvijas “Arhis Arhitekti”. Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi “Greisch”, “TUC Rail”, itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi “Ceļuprojekts” un “BICP”. Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no “TUC Rail, sadarbojoties ar “Konstruktionsgruppe Bauen Latvija”.Ēkas inženiertīklus izstrādā “Belam-Riga”. Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti -”, “Citrus Solutions”, “O3FM”, “Sprinkleru serviss”, “Aqua-Brambis”, “Elsana”, “Karlis”, Arhis MEP”.
Kopš 2020. gada janvāra BERERIX intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu, ko veido“EGIS RAIL SA”, “DB Engineering & Consulting GMbH” un “EGIS Batiments International”. Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.
Informācijai:
Linda Vītola | 29633631 | linda@jazz-com.com
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” būvniecībai nodrošināta spraiga starptautiska mēroga konkurence. Projekta īstenotāja Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti 11 kandidātu pieteikumi. Kvalificēties Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā “Rīga” būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā „Rīga” būs pirmā lidostas dzelzceļa stacija Baltijā. Tā dos iespēju turpināt Rīgas lidostai būt par ērtāko, lielāko un nozīmīgāko aviācijas mezglu Baltijas valstīs. Tā būs nozīmīgs ieguvums Rīgas iedzīvotājiem un viesiem – veids, kā ērti un ātri pārvietoties starp galvaspilsētas centru un lidostu. Projekts ir daudzējādā ziņā unikāls. Tas būs arī Baltijā pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts."
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: “Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.”
Pērn, 3. novembrī, izsludinātais starptautiskais konkurss norisinās divos posmos. Pirmajā posmā notiek kandidātu atlase. Otrajā posmā – kandidātu iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu izvērtēšana. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu un 2021. gadā uzsākt būvdarbus. Šobrīd konkursa komisija, kurā ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail un Satiksmes ministrijas pārstāvji, uzsāk darbu, lai veiktu kandidātu atlasi. Pretendenti, kuri atbildīs konkursā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, piedalīsies konkursa 2. posmā, sagatavojot tehnisko un finanšu piedāvājumu.
Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem. Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS.
Augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālisti no Eiropas valstīm kopā darbojās, veidojot modernāko intermodālo centru Baltijā: projektētāji bija piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T (Latvija), IDOM (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A.
Plānotie darbi un secība:
- Būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves būs pilnībā jāintegrē esošajā lidostas infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas savienots ar lidostas pasažieru termināli.
- Pasažieriem jānodrošina ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
- Būvniecības laikā būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve.
- Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
- Līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.
To, kas iecerēts Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā "Rīga" projektā, skatieties video šeit
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu
Rail Baltica ir vēsturiska iespēja tautsaimniecības attīstībai Latvijā. Valsts kontroles ziņojums par Rail Baltica ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē.
Latvijā projekta ieviešana tika uzsākta ar sarežģītāko un izmaksu ziņā ietilpīgāko posmu attīstīšanu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzelzceļa stacijas un lidostas darbību, būvniecība sadalīta kārtās, kas pagarina izbūves laiku:
Projektēšanas laikā pieaug to jautājumu apjoms, kas jārisina plašākam partneru lokam - starp sadarbības partneriem, pilsētas vadību, kā arī valsts institūciju līmenī, lai maksimāli izmantotu jaunās dzelzceļa infrastruktūras izbūves sniegtās iespējas tautsaimniecībā. Visu iesaistīto pušu intensīva sadarbība un efektīvi lēmumi paātrinās Rail Baltica ieviešanu.
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris: „Līdz šim vairāk akcentēta finanšu pieejamība, bet otrajā plānā palicis jautājums par sadarbību, lai iespējas, ko sniedz projekts, tiktu pilnvērtīgi izmantotas. Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu. Nepieciešama arī vienotāka, daudz vairāk konsolidēta ieviesēju darbība. Lai Eiropas dzelzceļa līniju izveidotais risku vadības ietvars būtu daļa no visaptveroša risku vadības rīka, tuvākajā laikā jāuzsāk vienotas risku vadības sistēmas izveide, kuras ietvaru piedāvā kopuzņēmums RB Rail”.
“Runājot par izmaksu pieaugumu, ko ziņojumā min Valsts kontrole, gribu uzsvērt, ka Latvijas posmā jau zināmas detalizētas sarežģītākā posma projektēšanas un arī būvniecības izmaksas –jaunā dzelzceļa tilta ar gājēju/riteņbraucēju joslu un 5 noejām izmaksas būs 89 miljoni EUR. Savukārt Centrālās stacijas pārbūve kopā ar jaunu sliežu ceļu, peronu izveidi un esošo pārbūvi, kā un nepieciešamās infrastruktūras izveidi posmā no Maskavas līdz Lāčplēša ielai – 321 miljons EUR. Būvprojektu izstrāde notiek BIM sistēmā. Rezultātā tiek paaugstināta projekta precizitāte, kas ļauj izvairīties no kļūdām. Savukārt realizācijas gaitā daudz precīzāk nosakāms nepieciešamo būvmateriālu apjoms, ” uzsver K.Vingris.
“Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, Rail Baltica projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, Rail Baltica projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā,” uzsver Agnis Driksna, RB Rail AS pagaidu izpilddirektors . 2019. gadā Rail Baltica projekts Latvijā sasniedzis galvenos rezultātus:
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Darbu veicējs noskaidrots atklātā starptautiskā konkursā. Konkursa uzvarētājam 5 gadus, kas ietver visu projektēšanas un būvdarbu periodu, un 5 gadus, kas ietver garantijas periodu, būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā un arī jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves konsultanta/inženiera pienākumus, kā arī jāveic ekspertīze un būvuzraudzība. Kopējā līguma summa ir 23 959 441,56 EUR bez PVN.
Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, līguma izpildītājam būs jānodrošina daudzu speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista u.c., iesaiste.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Ņemot vērā projekta komplicētību, konkursantam bija izvirzītas augstas prasības. Šis ir sarežģītākais Rail Baltica projekta objekts, jo darbi būs jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē, kurā cilvēku plūsma ir desmitiem tūkstošu dienā. Tāpēc būtiski, ka mūsu, kā pasūtītāja, rīcībā būs neatkarīgi un plašu nacionālo un starptautisku pieredzi ieguvuši speciālisti, kuri uzraudzīs būvnieka darbu kvalitāti un atbilstību visām drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.”
Darba apjoms atbildīs pārbūves ietvaram: visu Rīgas Centrālās stacijas sliežu ceļu, pasažieru platformu un uzgaidāmo telpu pārbūve, paplašinot staciju Rail Baltica vajadzībām un padarot to par multimodālu transporta termināli. Tajā ietilps arī jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu ar gājējiem un velosipēdistiem nodalītu piemērotu joslu būvniecība, kā arī dzelzceļa uzbēruma pie 13. janvāra ielas un Elizabetes ielas norakšana, aizstājot to ar estakādi un radot brīvtelpas pilsētas infrastruktūras savienojumiem.
Egis Group S.A. (Francija) ir pieredze ātrgaitas dzelzceļa līniju, reģionālo un piepilsētas sistēmu, multimodālo mezglu, kā arī kravu dzelzceļa, staciju, platformu, dzelzceļa un autoceļu attīstībā. DB Engineering & Consulting (Vācija) piedāvā plašu pakalpojumu klāstu tālsatiksmes, ātrgaitas, reģionālajām un vietējām transporta sistēmu darbības plānošanā. Konkursa uzvarētājiem - EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International līdzšinējā pieredze saistīta ar, piemēram, jaunās ātrgaitas dzelzceļa līnijas Erfurt-Hallstadt-Ebensfeld (Vācijā) būvniecības uzraudzību, kurā būvdarbu izmaksas bija 3, 300 miljardi EUR.
Jau ziņots, ka 2018. gada novembrī Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludināja atklātu konkursu „Inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumi projektā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve””.
Atgādināsim, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 29. maijā noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību BERERIX, kas Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, dzelzceļa tilta, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanas un būvdarbu veikšanas tiesības ieguva starptautiska iepirkuma rezultātā. Šobrīd projekta būvnieks ir veicis 20% no Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas darbu apjoma.
Projektēšanas un projekta saskaņošanas darbi turpināsies līdz 2021. gada pavasarim. Pirmos sagatavošanas un demontāžas darbus, kā arī atsevišķus būvniecības darbus plānots uzsākt 2020. gada 3. ceturksnī.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk informācijas: http://edzl.lv/, https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas 3. novembrī izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu – kandidātu atlasi. Mērķis ir iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā „Rīga”, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: “Rail Baltica dzelzceļa savienojums ar lidostu ir mūsdienīga, ērta un videi draudzīga alternatīva pasažieru mobilitātei. Tas paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Šis savienojums ir nozīmīgs arī satiksmei no Pierīgas uz Rīgu. Izveidojot lidostā ērti pieejamu stāvparku jeb park&ride, iedzīvotāji ar vilcienu no lidostas varēs nokļūt Rīgas centrā astoņās minūtēs.”
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs: „Rail Baltica stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Būvniekam jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves būs pilnībā jāintegrē esošajā infrastruktūrā, izveidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu. Tas būs savienots ar lidostas pasažieru termināli. Rail Baltica stacijas risinājumi, sabalansējot pasažieru ērtības – pieejamību un arhitektoniskās ambīcijas, tiek veidoti tā, lai pasažieriem tiktu nodrošināta ērtāka piekļūšana ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni. Rail Baltica stacija lidostā „Rīga” būs jauna valsts un lidostas seja daudzām desmitgadēm.”
Būvniekiem izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības: pieredze publisko ēku, dzelzceļa sliežu ceļa, kā arī jaunu autoceļu būvdarbos. Augstās prasības pretendentiem ir pamatotas ar to, ka šis projekts ir komplicēts, jo, to realizējot, būs arī jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā esošās komercdarbības nepārtrauktība. Tādēļ būvdarbi tiks veikti kārtās jeb posmos. Līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.
Kopuma būvniecības darbi notiks sešās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu 4 reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 8 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. – 280 milj. eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.
“Izsludinātais iepirkums aizsāk sagatavošanās darbu jau otrajam būvniecības projektam Rail Baltica ietvaros Latvijā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt plašu vietējo un ārvalstu būvniecības uzņēmumu piedalīšanos šajā iepirkumā, lai saņemtu tirgus situācijai un iepirkuma uzdevumam adekvātus piedāvājumus, tādējādi nodrošinot priekšnosacījumus kvalitatīvai līguma izpildei,” saka RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans. “Rail Baltica projektā Latvijā būvprojektēšanas darbi notiek jau 123 km no pamattrases, kurā šomēnes uzsākas ģeotehniskās izpētes lauka darbi. Būvprojektēšanas darbu iepirkumi ir izsludināti par pārējiem 139 km.”
Šis ir daudzējādā ziņā unikāls projekts. Tas ir pirmais jaunas pasažieru stacijas būvprojekts Latvijā kopš 1937. gada, kā arī pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Satiksmes ministrija, ieviesēji - Eiropas Dzelzceļa līnijas un RB Rail AS. Augstas kvalifikācijas infrastruktūras speciālisti no Eiropas valstīm līdz šim kopā darbojās, veidojot modernāko intermodālo centru Baltijā: projektētāji bija piegādātāju apvienība PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija), Vektors T (Latvija), IDOM (Spānija)) un dzelzceļa sistēmas verifikācijā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām, darbojas globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Nekustamo īpašumu atsavināšanas process Rail Baltica izbūves vajadzībām Latvijā norit jau pāris gadus, un projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas sagatavojis atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus. 86 no tiem atrodas Rail Baltica stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīgā” posmā (21,84 ha). Šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība. 37 īpašumi - Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā (1,3 ha).
Kristīne Krūmiņa, Eiropas Dzelzceļa līnijas Juridiskā departamenta direktore: „Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo Rail Baltica līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas „Rīga” projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, Rīgas starptautiskajai autoostai, daudzstāvu autostāvvietai “Titāniks”, Latvijas gaisa satiksmei un arī starptautiskai lidostai “Rīga” piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses.”
Nekustamo īpašumu atsavināšanas procesam nepieciešamie sagatavošanas darbi Latvijā tika uzsākti 2017. gadā. Atsavināšana notiek vienlaikus ar Rail Baltica trases un staciju projektēšanu. Šāds princips - projektēšana vienlaikus ar īpašumu atsavināšanu - ļauj iegūt precīzu nepieciešamo atsavināmo īpašumu apjomu. Ņemot vērā to, ka atsavināšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām ir komplicēts, Eiropas Dzelzceļa līnijas arī iniciēja un piedalījās vairāku normatīvo aktu grozījumu izstrādē (piem., Būvniecības likums, Dzelzceļa likums un Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi).
2018. gadā kā pirmo Latvijā sāka projektēt Rail Baltica staciju un tās saistīto infrastruktūru starptautiskajā lidostā „Rīga”. Vienlaikus ar projektēšanu tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana posmā no Zolitūdes ielas Rīgā līdz Dzirnieku ielai Mārupē. Tam sekoja projektēšanas darbi Rīgas Centrālās stacijas projektā, un pašlaik notiek darbs arī ar šiem skartajiem īpašumiem - posmā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Abos minētajos Rail Baltica staciju posmos notiek aktīvs atsavināšanas process, jo tie ir posmi, kuros 2021. gadā plānots uzsākt pirmos trases būvdarbus Latvijā.
2019. gadā kopuzņēmums RB Rail noslēdza līgumus par pamattrases projektēšanu. Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsākušas atsavināšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus šajos posmos: apzina skartos nekustamos īpašumus, īpašumu piederību, statusu.
Kopumā Rail Baltica trases plānošanas procesā ir identificēti 1623 īpašumi (no tiem 1179 – privāto un juridisko personu, 444 – valsts vai pašvaldības īpašumi), kurus skars trase. Esošajā finanšu plānošanas periodā atsavināšanai pieejamais finansējums ir 15.6 miljoni eiro. Finansējums pamatā tiks izmantots atsavināmo īpašumu Rail Baltica Rīgas starptautiskās lidostas un Centrālās stacijas posmos, kā arī sagatavošanas darbiem nākamajiem atsavināšanas posmiem.
Katra īpašuma atsavināšanā piedalās nekustamā īpašuma īpašnieks. Jau 2017. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas izveidoja Atsavināšanas procesa Konsultatīvo centru Rail Baltica trases skartajiem īpašumiem, lai veiktu atsavināmo īpašumu īpašniekiem nepieciešamo skaidrojošo darbu.
(Vairāk informācijas: http://edzl.lv/lv/atsavinasana )
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" izsludinājusi iepirkumu par Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceri un precizējošas ietekmes uz vidi novērtējumu.
Konkurss norisināsies divos posmos – kandidātu atlase un uzaicināto kandidātu iesniegto pieteikumu piedāvājumu vērtēšana, kam sekos līguma slēgšanas tiesību piešķiršana. Pieteikumus var iesniegt tikai elektroniski EIS e-konkursu apakšsistēmā līdz 2019.gada 20.septembra plkst.14:00.
Iepirkuma “Rail Baltica kravu pārkraušanas termināļa Salaspilī būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde un paredzētās darbības ietekmes uz vidi iespējamu pasākumu novērtējums” dokumentācija pieejama šeit: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/22951
Pasūtītāja kontaktpersona: SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas”, adrese: Ģenerāļa Radziņa krastmala 9, Rīga, LV-1050, tālr. Nr. +371 68806202, e-pasts edzl@edzl.lv
Paredzēts, ka Salaspils kravu pārkraušanas termināļa teritorija aptuveni 150 ha platībā robežosies ar Rail Baltica pamatlīniju aptuveni 7 km garumā. Tajā būs gan Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūra, gan viens 1520 mm sliežu ceļa savienojums. Projekta termināļa veiksmīgs risinājums nodrošinās Rail Baltica Salaspils Intermodālā Loģistikas Centra aptuveni 500 ha plašās teritorijas turpmāko attīstību.
Salaspils kravu pārkraušanas termināļa galvenā funkcija būs nodrošināt kravu pieņemšanu, nosūtīšanu un loģistiku. Terminālī plānots nodrošināt šādus pamatpakalpojumus ar konteineru kravām:
Tāpat kravu pārkraušanas termināļa teritorijā plānots attīstīt pārvadājumus, vilcienu sastāvu apstrādi, kuri pārvadā kravas automašīnas pilnībā vai puspiekabes, tādejādi nodrošinot servisu autopārvadātājiem un zonu daudzfunkcionālu noliktavu izvietošanai.
Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).
Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Trešdien, 31. jūlijā, Satiksmes ministrija (SM), kā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) akcionārs, EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēla Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu. Jaunā valde darbu sāks ar šī gada 1. augustu.
Kaspars Vingris līdz šim bija EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta Rail Baltica ieviešanā strādā kopš 2014. gada. Līdzšinējā darba pieredze – EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs. Kaspars Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā, kā arī absolvējis biznesa augstskolu “Turība”, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA). Kopš 2003. gada K. Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu.
Kaspars Vingris: „Eiropas Dzelzceļa līnijās šis ir ļoti intensīva darba periods, pirmkārt, maija beigās esam noslēguši līgumu par Rail Baltica līnijas un Centrālās stacijas izbūvi starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā projektēšanu un būvniecību. Otrkārt, gada beigās noslēgsies Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveides starptautiskajā lidostā „Rīga” projektēšana un būs jāizsludina šī projekta būvniecības iepirkums. Atbilstoši projektēšanas norisei, veicam nekustamo īpašumu atsavināšanu. “
Savukārt Tālis Laizāns ir absolvējis LU Ekonomikas un vadības fakultāti un ieguvis maģistra grādu ekonomikā, Rīgas Politehnisko institūtu (Rīgas Tehniskā universitāte), kur ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu, kā arī absolvējis LU Starptautisko attiecību institūtu, iegūstot starptautiskās ekonomikas un tiesību speciālista diplomu. Šobrīd T. Laizāns ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes docents. Līdzšinējā darba pieredze – Rīgas Domes Satiksmes departamenta direkcijas vadītājs, AS “Eko investors” projektu departamenta vadītājs, VAS “Latvijas Pasts” valdes loceklis, finanšu direktors, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors, Latvijas Republikas Vērstpapīru tirgus komisijas valdes priekšsēdētājs, padomes loceklis.
Kopumā tika saņemti desmit pieteikumi EDzL valdes priekšsēdētāja amatam un 13 pieteikumi EDzL valdes locekļa amatam.
Konkurss uz abiem EDzL amatiem saskaņā ar nolikumu tika organizēts divās kārtās. Pirmajā kārtā notika dokumentu atlase, kurā tika vērtēta pretendentu darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums. Savukārt uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti uz katru amata vietu, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomas specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.
Tādejādi Nominācijas komisija nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Kaspara Vingra un Tāļa Laizāna kandidatūras uz EDzL valdes priekšsēdētaja un valdes locekļa amata vietām.
Nominācijas komisiju vadīja SM valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, komisijas locekļi - SM Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs, SM Rail Baltica projekta nodaļas vadītāja Olita Bērziņa, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Ilze Puķīte, neatkarīgā eksperte - Latvijas Darba devēju konfederācijas politikas plānošanas dokumentu eksperte Ilona Kiukucāne.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003, 29466959
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” padomē ar š.g. 31. maija akcionāru lēmumu iecelti divi jauni padomes locekļi. No darba kopuzņēmuma padomē atsaukti Edvīns Bērziņš un Vineta Rudzīte, darbam padomes locekļa amatos apstiprināti Ligita Austrupe un Anrī Leimanis.
Pārējie padomes locekļi – padomes priekšsēdētājs padomes priekšsēdētājs Karolis Sankovskis, padomes locekļi Anti Mopels (Anti Moppel), Rīa Sillave (Riia Sillave) un Roms Šveds (Romas Švedas) – pārapstiprināti amatos.
Kaspars Vingris, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis:
“2019. gadā Rail Baltica projekts Latvijā ir aktīvā projektēšanas fāzē. Kopš 2018. gada tiek veikta Rail Baltica stacijas projektēšana starptautiskajā lidostā Rīga, kas tiks pabeigta šogad un drīzumā tiks izsludināts iepirkums būvdarbiem. Šogad, 29. maijā, parakstīts līgums par Rail Baltica Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem, kopuzņēmums RB Rail noslēdzis iepirkumu Rail Baltica Centrālās daļas projektēšanai Latvijā un šogad izsludinās iepirkumu arī līnijas projektēšanai uz Ziemeļiem līdz Igaunijas robežai un uz Dienvidiem līdz Lietuvas robežai. Projekta attīstība nosaka aktuālās kompetences arī padomes locekļiem, par prioritāti izvirzot finanšu un juridiskās jomas.”
Ligita Austrupe ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece, viņai ir 20 gadu pieredze Eiropas Savienības fondu administrēšanā, uzraudzībā un auditā. Pēdējo sešu gadu laikā specializējusies transporta jomas finanšu stratēģiskā plānošanā un uzraudzībā.
Anri Leimanis ir tiesību zinātnes maģistrs, korporatīvās vadības eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Viņš ir arī uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kas ir vadošais telekomunikāciju operators Latvijā.
AS “RB Rail” dibināta 2014. gadā, lai īstenotu dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu, ar kuru plānots integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Paredzēts, ka dzelzceļa līnija savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un Varšavu.
Uzņēmuma akcionāri ir Igaunijas “Rail Baltic Estonia”, Latvijas “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Lietuvas “Rail Baltica statyba”.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
2019. gada 30. maijā
Noslēgts līgums par nozīmīgākā Rail Baltica objekta Latvijā projektēšanu un būvdarbiem
Sekmīgi noslēdzies starptautisks iepirkuma konkurss „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Par konkursa uzvarētāju atzīta personu apvienība „BESIX RERE GROUP”, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Rail Baltica ieviešanas rezultātā Rīgas centrā tiks izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību, pieejamību, kā arī piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas daļas, kā arī ar jaunu dzelzceļa tiltu ērti savienojot Daugavas abus krastus arī gājējiem un riteņbraucējiem. Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā „Eiropas Dzelzceļa līnijas” apjomīgo darbu veikšanai sagatavojis un noslēdzis līgumu (tā apjoms kopā ar pielikumiem ir vairāk nekā 10 000 lappuses) par Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrādi un būvdarbiem. Līgumā ir apvienotas prasības objekta projektēšanai un būvniecībai, un to parakstot, konkursa uzvarētājs apņemas veikt pilnīgu būvprojekta izstrādi un saskaņošanu, kā arī būvdarbus, uzņemoties pilnu atbildību par projekta realizāciju. Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija. Projekta īstenošana notiks kārtās.
Aicinām š.g. 11. jūnijā plkst. 10:00 Gogoļa ielā 3, Rīgā, Satiksmes ministrijā uz svinīgu projektēšanas un būvdarbu prezentāciju „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi“.
Piedalīsies:
„BESIX RERE GROUP” projektēšanu un būvdarbus veiks, pamatojoties uz metu konkursā izvēlēto risinājumu. Tas ir arhitektu biroja „PLH Arkitekter” sadarbībā ar „COWI” (Dānija) izstrādātais stacijas un tā apkārtnes attīstības projekta mets. Tas ietver 2,6 km garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa posmu Rīgā no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai, 6 jaunus dzelzceļa pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielu, kā arī jaunu 1 km garu tilts: pār Daugavu un mazo Daugavu. Izstrādātais projekts paredz esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas līdz Stockmann universālveikalam un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai izveidot estakādi, pa kuru turpmāk organizēt dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana ļaus vizuāli un funkcionāli savienot divas Rīgas pilsētas daļas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu, no Vecrīgas puses atverot skatu uz Rīgas Centrāltirgu. Gājēju ērtībām tiks izbūvēti gājēju ceļi zem platformām. Rīga tiks arī pie jaunas ielas: tiks savienota Elizabetes iela ar Timoteja ielu.
Konkursa gaita: Atgādināsim, ka Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada 21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Iepirkuma otrajā kārtā, kura tika izsludināta 2018. gada augustā, sacensību turpināja 6 starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā.
2018. gada 3.decembrī konkursa 2. kārtai savus pieteikumus iesniedza divi pretendenti: personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”. Personu apvienības „BESIX RERE GROUP” finanšu piedāvājuma cena (bez PVN) bija 430 538 203.00 EUR, bet personu apvienības „ITL Rail Baltica” – 545 454 000.00 EUR. Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar personu apvienību „BESIX RERE GROUP”, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.
Par personu apvienību BESIX RERE GROUP: Personu apvienībā „BESIX RERE GROUP” apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Tās dalībniekiem ir ievērojama starptautiska pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m²) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abu Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas: Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency), kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Globāli strādājošs Itālijas uzņēmums RINA Services S.p.A. veiks Rail Baltica Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes dzelzceļa apakšsistēmu (infrastruktūras, energoapgādes, satiksmes nodrošināšanas un vadības, kā arī apkopes) novērtēšanu jeb verifikāciju būvprojektā, sniedzot atzinumu par dzelzceļa sistēmu atbilstību Eiropas dzelzceļa savstarpējās izmantojamības prasībām.
„Rail Baltica Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekta izstrāde ir pirmais uzsāktais projektēšanas darbs Rail Baltica izveidei Latvijā. Pēc projektēšanas tiks veikta obligātā procedūra: Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības verifikācija. Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas. Šīs prasības obligāti ir jāievēro, lai varētu pieņemt ekspluatācijā jauno dzelzceļa infrastruktūru un tā iekļautos Eiropas dzelzceļa sistēmā, nodrošinot drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi. Prasības attiecināmas uz Rail Baltica, jo tas ir dzelzceļa transporta projekts, kurā paredzēts Baltijas valstīs izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h,” skaidro Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors.
Konkursa uzvarētājs RINA Services S.p.A. veiks visas apakšsistēmas verificēšanu projektēšanas posmam. Darbu uzsāks, tiklīdz no projektētāja PROSIV būs saņēmis pilnībā pabeigtu būvprojektu, un beigs to līdz ar projektēšanas posma noslēgumu, kas paredzēts šī gada novembrī.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pērn 25. augustā izsludināja atklātu konkursu verificēšanas pakalpojuma iepirkumam ar sākotnēji noteikto piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 27. augustam, bet tas pēc vairāku pretendentu lūguma tika pagarināts līdz pērnā gada 17. septembrim. Piedāvājumus iesniedza 7 pretendenti. Pēc iesniegto dokumentu pārbaudes un izziņu pieprasīšanas no pretendenta 2018.gada 12.decembrī līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas RINA Services S.p.A. Konkursa uzvarētāja izvēli noteica piedāvājuma cena, kā arī šī uzņēmuma profesionalitāte un globālā pieredze. Konkursa uzvarētājs izvērsis darbību 65 valstīs, piedāvājot plaša spektra pakalpojumus sertifikācijai transporta un infrastruktūras jomā. Uzņēmumam ir pieredze vairāk nekā 700 dzelzceļa līniju, vilcienu un metro projektos.
Kopējā līguma summa ir 50 800 EUR bez PVN. Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Fona informācija:
Apakšsistēmas verificēšana ir procedūra, kuru veic specializēti uzņēmumi ( to loks ir ierobežots), lai pierādītu, ka attiecīgās apakšsistēmās ir izpildītas prasības par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību un to drīkst nodot ekspluatācijā Eiropas dzelzceļa sistēmā. Verificēšanas procesa noslēgumā tiek izsniegta verificēšanas deklarācija, kas apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas atbilstošās verificēšanas procedūras un apakšsistēma atbilst šo noteikumu prasībām. Verificēšanas deklarācijā identificē atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajām prasībām.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Visā Rail Baltica trases izpētes teritorijā ir pabeigti lauka darbi, un pētnieki gatavo izpētes gala ziņojumus un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai. Izpēti veica Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” eksperti.
Plānotās Rail Baltica trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana tika pabeigta 2018.gada vasaras sākumā, secinot, ka apsekošanā identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ šāds slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības darbu plānošanu. Rudens laikā apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos būtiski arheoloģiski atradumi nav konstatēti.
Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots. Tāpat uzieti un neitralizēti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības uzsākšanas veikt padziļinātu izpēti.
Vēl pirms izpētes uzsākšanas bija zināms, ka Rail Baltica trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem izpētes ietvaros veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un izstrādātu rekomendācijas labāko risinājumu izstrādei trases projektēšanas laikā. Tāpat objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā. Izpētes ietvaros Rail Baltica posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr. 100, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, ielu viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā.
Lai nodrošinātu labāko kultūras vērtību aizsardzību, apzināšanas ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildus izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.
Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, arheoloģe, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja:
“Rail Baltica trases kultūrvēsturiskā apzināšana bija lielākā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā apzināšanas un izpētes ekspedīcija pēdējo 50 gadu laikā, kas deva daudz jaunas atziņas gan par apzināšanu, tās metodiku, pielietojumu un efektivitāti. Tā arī papildināja Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures lapaspuses ar iepriekš nezināmu informāciju. Veikta liela apjoma industriālu objektu 3D skenēšana un uzmērīšana. Iegūta būtiska pieredze arhitektu un lāzerskenēšanas speciālistu sadarbībā, lai iegūtu kvalitatīvu un tālākā darbā izmantojamu gala rezultātu.
Būtiski nodrošināt arheoloģiskās uzraudzības darbus paralēli zemes rakšanas darbiem visā trases būvniecības laikā - īpaši sagatavošanas darbu - koku ciršanas un grunts izlīdzināšanas laikā.”
Valdis Bērziņš, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks:
“Darbu rezultātā ir iegūtas būtiskas jaunas liecības par cilvēka darbību senākos laikos Latvijas piejūras teritorijās, bet šajā pārsvarā mežainajā apvidū ar apzināšanas metodēm nav iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par arheoloģiskajām vērtībām, tāpēc pastāv iespēja, ka dzelzceļa būvniecības gaitā, kad tiks noņemta zemes virskārta, būs vēl citi atklājumi.”
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
81% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Rail Baltica projektu Latvijā, no tiem – 33% ļoti pozitīvi. Divu gadu laikā to Latvijas iedzīvotāju, kas ļoti pozitīvi vērtē Rail Baltica projektu, skaits audzis par 8 procentpunktiem, jo 2016. gada nogalē ļoti pozitīvi noskaņoti bija 25% iedzīvotāju.
Par to liecina 2018. gada nogalē notikušās iedzīvotāju informētības un attieksmes aptaujas dati par Rail Baltica projektu, kuras gaitā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums Berg Research Latvijā interneta vidē aptaujāja 1007 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Ilze Rozenberga, SIA Berg Research socioloģe: „Kopš 2014. gada sabiedrības noskaņojums Latvijā ir būtiski mainījies un Rail Baltica projekts tiek uztverts ne tikai kā Eiropas līmeņa apjomīgs infrastruktūras un satiksmes projekts, bet Latvijas iedzīvotāji arī arvien vairāk izprot Rail Baltica lokālo ietekmi tieši uz Latvijas ekonomiku, darba tirgu un starpvalstu attiecībām. Pieaugot informētības līmenim, Latvijas cilvēki daudz lielākā mērā aizdomājas, ka Rail Baltica nākotnē kļūs par reālu pārvietošanās līdzekli gan uz tuvākajām kaimiņvalstīm, gan citām Eiropas valstīm,” secina pētniece, kas sabiedrības informētības un attieksmes izpētē par projekta Rail Baltica īstenošanu Latvijā ir iesaistīta kopš 2014. gada.
Kopējais Latvijas iedzīvotāju informētības līmenis par Rail Baltica projektu ir pieaudzis. Vērtējot informētību par projekta Rail Baltica īstenošanu, 74% no 2018. gadā veiktās aptaujas dalībniekiem atzina, ka ir informēti par Rail Baltica projekta īstenošanā paveikto, salīdzinājumam: 2016. gadā 50 % bija dzirdējuši par projekta realizāciju, bet nepārzināja detalizēti projekta virzību.
Nozīmīgas izmaiņas ir novērojamas Latvijas iedzīvotāju attieksmē un izpratnē
Salīdzinot datus ilgtermiņā, var secināt, ka nozīmīgākās izmaiņas ir novērojamas Latvijas iedzīvotāju attieksmē un izpratnē. 2016. gadā asociācijas ar projektu bija, ka Rail Baltica ir dzelzceļš caur Baltijas valstīm uz Eiropu (50%), bet 2018. gadā Latvijas iedzīvotāji atklāj, ka Rail Baltica raisa asociācijas:
* par dzelzceļu (34%),
* par ātrvilcienu un ātrumu (11%),
* labu, modernu un inovatīvu nākotnes projektu (11%), kā arī ar citiem, līdzīgiem, aspektiem.
Attieksmē par projektu ieskanas cieņa, pozitīva attieksme un gandarījums, ka arī Latvijā ir iespēja realizēt tik liela mēroga un nozīmes projektu.
Iegūtie dati arī atklāj, ka pieaug atbalsts Rail Baltica projektam un izpratne, kā tieši Rail Baltica var ietekmēt mūs katru personīgi mūsu ikdienas dzīvē. 2016. gadā atbalsts projektam tika pamatots:
*pieaugs iespēja ceļot starp Eiropas pilsētām (22%);
*pārvietošanās kļūs ātrāka (22%),
*valstij būs ekonomiskie ieguvumi (19%);
* projekta realizēšana kopumā saistās ar valsts attīstību, progresu (18%).
Savukārt 2018. gadā atbalsts projektam balstās uz pārliecību, ka Rail Baltica izbūve:
* pirmkārt, veicinās mūsdienīgumu, attīstību un tuvinās Latviju ar ES (40%),
* otrkārt, iedzīvotāji apliecina vēlmi un gatavību Rail Baltica dzelzceļa līniju izmantot nākotnē (16%);
* ceļot kļūs ērtāk (16%);
* pārvietošanās kļūs ātrāka (13%).
Iedzīvotāji atklāj personīgo attieksmi pret Rail Baltica
2018. gada nogalē veiktās aptaujas dati atklāj arī izpratni par ieguvumiem. Kā nozīmīgākie ieguvumi no Rail Baltica izbūves tiek minēta:
* labāka satiksme ar Eiropas valstīm;
* labāka satiksme ar kaimiņvalstīm;
* dzelzceļa līnijas esamība piesaistīs vairāk tūristu.
Kā nozīmīgs projekta īstenošanas aspekts novērtēts tas, ka no Rail Baltica izbūves būs ilgtermiņa pienesums ekonomikai, ka projekts atstās pozitīvu ietekmi uz jaunu darba vietu rašanos, ka projekta īstenošana stiprinās Baltijas valstu starptautiskās attiecības.
Salīdzinot pērn veiktās aptaujas un 2016. gadā iegūtos datus, rezultātu analīze apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji daudz lielākā mērā no Rail Baltica īstenošanas saskata:
*pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku;
*darba tirgus attīstību;
* kaimiņvalstu attiecību stiprināšanu.
Identificētie ieguvumi personīgā/ indivīda līmenī apliecina, ka iedzīvotāji ir zinošāki un pārliecinātāki par to, Rail Baltica dzelzceļa līnijas pakalpojums nākotnē tiks praktiski lietots un kļūs par vienu no ikdienā izmantotajiem pārvietošanās veidiem.
Savukārt, vērtējot ieguvumus personiskā indivīda līmenī, Latvijas iedzīvotāji domā:
* ceļošana ar Rail Baltica būs ērta:
* ceļošana ar Rail Baltica būs droša;
* ikdienā būs daudz vienkāršāk īstenot spontānu/neplānotu atpūtu.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
6. decembrī Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājusi atklātu konkursu, lai nodrošinātu būvuzraudzību un kvalitātes ekspertīzes Rail Baltica līnijas starptautiskajā dzelzceļa stacijas Rīgā, uzbēruma un jaunā tilta kompleksai apbūvei.
Atklātā konkursa „Inženierkonsultanta, būvuzraudzības un būvekspertīzes pakalpojumi projektā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve” uzvarētājam būs jāveic Rail Baltica līnijas izbūves starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā, jauna tilta un uzbēruma kompleksās apbūves ekspertīze, būvuzraudzība un būvniecības darbu kvalitātes kontrole. Ņemot vērā komplicēto darba uzdevumu, kas ietver sliežu infrastruktūras, tiltu, estakāžu, dažādu inženierkomunikāciju izbūvi, pretendentam iepirkuma līguma izpildē būs jānodrošina vairāku speciālistu un sertificētu ekspertu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu būvprojektu, elektroietaišu būvprojektu, arhitektūras risinājumu, ēku konstrukciju būvprojektu, ceļu būvprojektu ekspertu, kā arī dzelzceļa kontakttīklu projektētāja un attiecīgo būvdarbu būvuzraugi, BIM speciālista, būvdarbu kvalitātes vadītāja, darba aizsardzības speciālista, jurista u.c., piesaiste.
Darba apjoms atbildīs pārbūves ietvaram: visu Rīgas Centrālās stacijas sliežu ceļu, pasažieru platformu un uzgaidāmo telpu pārbūve, paplašinot staciju Rail Baltica vajadzībām un padarot to par multimodālu transporta termināli. Tajā ietilps arī jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu ar gājējiem un velosipēdistiem nodalītu piemērotu joslu būvniecība, kā arī dzelzceļa uzbēruma pie 13. janvāra ielas un Elizabetes ielas likvidācija, aizstājot to ar estakādi un radot brīvtelpas pilsētas infrastruktūras savienojumiem.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors: „Rail Baltica izbūve paver plašas iespējas pilnveidot galvaspilsētas centram pieguļošās teritorijas, kā arī vides un transporta pieejamību, lai beidzot Latvijā iedibinātu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kā iedzīvotāju mobilitātes pamatu. Tas ir sarežģītākais projekta objekts, jo darbi jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē, gan arī viens no vērienīgākajiem Latvijas otrās brīvvalsts laikā. Tāpēc būtiski, ka pasūtītāja rīcībā ir neatkarīgi un plašu nacionālo un starptautisku pieredzi ieguvuši būvspeciālisti, kuri uzraudzīs būvnieka darbu kvalitāti un atbilstību visām drošības, ekspluatācijas, vides pieejamības, normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.”
Ņemot vērā projekta komplicētību, konkursantam izvirzītas augstas prasības. Tam ir jābūt reģistrētam Būvkomersantu reģistrā, kā arī katra gada finanšu neto apgrozījumam iepriekšējos 3 finanšu gados ir bijis jābūt vismaz 18 milj.eiro būvniecības līgumu inženiertehniskās uzraudzības jomā un/vai būvprojektu ekspertīzes un/vai būvuzraudzības jomā, kā arī ir bijis pozitīvs pašu kapitāls 2017.gadā un likviditātes koeficients (apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības) uz 2017.gada 31.decembri ir bijis vismaz 1,00.
Arī tehniskajām un profesionālajām spējām ir jābūt augstā līmenī. Konkursa pretendentam iepriekšējo 5 gadu laikā jābūt pieredzei vismaz 1 dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 publiskas ēkas būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 tilta būvdarbu līguma inženiertehniskā uzraudzībā, vismaz 1 publiskas transporta infrastruktūras būves apvienotā projektēšanas un būvdarbu (design & build) līguma inženiertehniskā uzraudzībā, kur uzraugāmo objektu kopējās būvdarbu izmaksas ir bijušas vismaz no 50 līdz 250 milj. eiro.
Konkursantu piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 4. februāris. Līguma izpildes laiks ir 119 mēneši.
Atgādināsim, ka šobrīd turpinās konkurss Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanai un būvdarbiem, kurā pēc tehnisko un finanšu piedāvājumu iesniegšanas konkurē personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”. Konkursa 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt pilsētai lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk informācijas: http://edzl.lv/, https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/
Papildus informācijai:
Dace Andersone,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departaments
e-pasts:
dace.andersone@edzl.lv
Rail Baltica starptautiskās dzelzceļa stacijas Rīgā, tilta un uzbēruma kompleksās apbūves projektēšanas un būvniecības tehniskos un finanšu piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti: personu apvienība „BESIX RERE GROUP” un personu apvienība „ITL Rail Baltica”. Šis bija starptautiska iepirkuma noslēdzošais posms, pēc kura pieteikumu izvērtēšanas konkursa komisija pieņems lēmumu, ar kuru no pretendentiem 2019. gada pirmajā ceturksnī tiks slēgts līgums, uzticot konkursa uzvarētājam veikt projektēšanu un būvdarbus.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors: „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksā apbūve ir Latvijas otrās simtgades vērienīgākais un sarežģītākais infrastruktūras objekts. Tas jau šobrīd veido jaunus būvniecības kompetences un kvalitātes standartus, vietējai būvspējai pievienojot apliecinošu starptautisku pieredzi. Jāatzīst, konkursa prasības pretendentiem ir ļoti augstas. Konkursa uzvarētāju izvēlēsimies tuvāko mēnešu laikā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu pēc tam, kad tiks izvērtēta saņemto piedāvājumu atbilstība definētajām prasībām, veicamo darbu izmaksas un sasniedzamie kvalitātes rādītāji. Jau 2019. gada pirmajos mēnešos ar labākā piedāvājuma iesniedzēju plānots noslēgt līgumu par projektēšanas un būvniecības darbu izstrādi tuvāko divu gadu laikā, lai 2021. gadā varētu uzsākt būvdarbus.”
Personu apvienības „BESIX RERE GROUP” finanšu piedāvājuma cena (bez PVN) ir 430 538 203.00 EUR, bet personu apvienības „ITL Rail Baltica” – 545 454 000.00 EUR.
Personu apvienībā „BESIX RERE GROUP” apvienojušies uzņēmumi N.V. BESIX S.A. (Beļģija) un SIA „RERE BŪVE” (Latvija). Tās dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m²) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.
Personu apvienībā „ITL Rail Baltica” ietilpst Gulemark Agir Sanay Insaat ve Taahhut A.S. (Turcija), ASTALDI S.p.A. (Itālija), AS „LNK Industries” (Latvija), Ceļu būves firma SIA „BINDERS” (Latvija) un SIA „ARČERS” (Latvija).
Personu apvienības „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m² lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.
Atgādināsim, ka Rail Baltica projekta realizētājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada 21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai.
Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Sacensību iepirkuma otrajā kārtā, kura tika izsludināta augustā, turpināja sešas starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā. Apvienībās bija iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Otrās kārtas dalībniekiem - sešām starptautiskām apvienībām – bija jāsagatavo iesniegšanai tehnisko piedāvājumu, pievienojot projektēšanas un būvdarbu izpildes laika grafiku, projektēšanas un būvdarbu veikšanas koncepciju, projekta organizācijas shēmu un aprakstu, videi draudzīgu būvdarbu veicināšanas aprakstu, darba aizsardzības programmu, vides aizsardzības programmu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.
Eiropas Dzelzceļa līnijas arī aktīvi skaidroja konkursa nosacījumus un prasības, klātienē konkursa dalībniekus iepazīstinot ar sarežģītām pārbūves vietām reālā vidē, kā arī konkursa iepirkuma komisija, uzklausot konkursantus, 1. oktobrī pieņēma lēmumu par konkursa termiņa pagarinājumu, papildus dodot sešas nedēļas, lai dotu iespēju konkursantiem pilnvērtīgi sagatavoties piedāvājuma iesniegšanai decembrī.
Izprotot Rail Baltica projekta sarežģītību starptautiskajā dzelzceļa stacijā Rīgā, Eiropas Dzelzceļa līnijas šajā konkursā pielietoja Latvijai inovatīvu pieeju – pusotra gada laikā tika sagatavota pilnvērtīga darba platforma, izdarot daļu no darbiem, kas būtu bijis jāveic konkursantiem. Platformā ietilpa: izstrādātā būvniecības iecere, tika saņemtas 3 būvatļaujas un no 15 institūcijām saņemtie tehniskie nosacījumi jau tika iestrādāti darba uzdevumā. Iepriekš izstrādāta skaidra arhitektoniskā vīzija, projektētājiem un būvniekam vairs nebija jārada jauns vizuālais tēls. Tāpat arī Eiropas Dzelzceļa līnijas novērsa pretrunas, lai nebūtu nesaskaņas starp dažādiem tehniskiem noteikumiem, ko izdod sadarbības partneri – Latvijas Dzelzceļš, Rīgas Domes institūcijas, Rīgas satiksme, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija u.c. Sagatavotā platforma tika izsniegta konkursantiem uz 1000 lpp., izslēdzot nepieciešamību veikt darbu no 0 punkta.
Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Sagatavoti trīs arhitektoniskā risinājuma varianti Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā “Rīga”. Risinājumi tapuši, ņemot vērā lidostas termināla paplašināšanas 6. kārtas un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecības ieceres. Ar sagatavotajiem risinājumiem iepazinušies Eiropas Dzelzceļa līniju sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas(NVO): invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammāmuntētiem.lv” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam, starptautiskās lidostas „Rīga”” un Eiropas Dzelzceļa līniju vadība kopdarbībā izvēlēsies vizuāli atbilstošāko un funkcionāli labāko risinājumu.
Andris Linužs, Eiropas Dzelzceļa līnijas, valdes loceklis:
“Projektējamā stacija ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, kā arī pirmā projekta Rail Baltica stacija. Risinājumi tiek veidoti tā, lai pēc būvniecības pabeigšanas tiktu uzlabota publiskā piekļūšana, izbūvējot vairākus jaunus pievades ceļus un estakādes, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komforta un mobilitātes līmeni gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu.
Redzam, ka projektētāji, pilnsabiedrība “PROSIV”(Itālija, Slovākija, Latvija), izveidojuši risinājumus, kas atbilst nākotnes vajadzībām funkcionalitātes un energoefektivitātes ziņā, kā arī ir integrējami esošajā vidē.”
Ilona Līce, lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdētāja:
”Lidosta ”Rīga” augstu novērtē EDzL un projektētāju atbildīgo pieeju Rail Baltica lidostas stacijas arhitektoniskā risinājuma meklējumos. Attīstot piedāvātos konceptus jau par konkrētu būvniecības projektu, būtiski būs sabalansēt pasažieru ērtības, mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un arhitektoniskās ambīcijas. Piedāvātie koncepti apliecina izstrādātāju izpratni par objekta nozīmi, kas būs ne tikai vērienīgākais infrastruktūras projekts, kāds Baltijā līdz šim īstenots, savienojot multimodālā satiksmes mezglā dzelzceļa staciju ar lidostas pasažieru termināli, bet arī valsts un lidostas seja uz daudzām desmitgadēm.”
Jaunā stacija, sliežu ceļi, visas sistēmas un būves tiks pilnībā integrētas esošajā infrastruktūrā, veidojot modernu un daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar jauno pasažieru termināļa paplašinājumu.
Stacijas arhitektoniskie risinājumi ir bāzēti atšķirīgos konceptos.
Pirmais – kompaktums un saulesgaisma, iekļaujot dabas elementus, kur dominējošie fasādes elementi ir metāls un koks.
Otrais – cieša saikne ar dabu, koku ieskauto Baltijas jūru, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, koks ir arī dominējošais fasādes elements.
Trešais – plašums, caurspīdīgums un gaisma, dominējošie elementi ir stikls un metāls.
Oktobra sākumā ar izveidotajiem risinājumiem iepazinās Eiropas Dzelzceļa līniju sadarbības partneri no nevalstisko organizāciju sektora: invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizācija “Mammām un tētiem” un “Latvijas Riteņbraucēju apvienība”. Diskusijā piedalījās arī arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis
Jānis Dripe. Diskusijā par arhitektonisko risinājumu atzinību ieguva koncepts, kurš veido saikni ar dabu un atgādina par koka arhitektūras tradīcijām staciju vēsturē Latvijā.
Jānis Dripe, arhitekts, Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālās koordinācijas padomes loceklis:
“Stacijas ēka Rīgas centrā un pietura starptautiskajā lidostā būs kā divi tuvi radinieki – tie respektēs konkrētās vietas kontekstu, bet reprezentēs arī RailBaltica projekta augstos arhitektūras kvalitātes standartus un stilistiku. Iespējamais koka konstrukciju lietojums un lidostas stacijas fasādes plastikas uzsvērums, kas skaidri iezīmē apjoma centru un akcentē ieeju tuvojoties lidostai, ir viena laba projekta attīstības alternatīva.”
Jurģis Briedis, Apeirons, Vides pieejamības eksperts:
“Vērojot lidostas dzelzceļa stacijas ieceres, man ir pārliecība, ka šī būs moderna mūsu gadsimtam atbilstoša būve. Esmu pārliecināts, ka neatkarīgi no izvēlētā ieceres varianta, vides pieejamības risinājumi būs vismodernākie un progresīvākie.”
Inga Akmentiņa - Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja:
“Stacija - līdz šim vārds Latvijas kontekstā man ir asociējies ar vietu, kur ģimene ar bērniem nav ne gaidīta, ne iederīga. Grūti, neērti, netīri. Taču, piedaloties sarunās par to, kas ir ģimenei ar bērniem draudzīga stacija un iepazīstoties ar piedāvātajiem risinājumiem Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā “Rīga”, ir sajūta un pārliecība, ka beidzot situācija mainīsies - piedāvātie risinājumi ir gaiši un mūsdienīgi, un sarunas par dažādām sabiedrības grupām piemērotu staciju turpināsies.”
Viesturs Silenieks, Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs:
“Es atbalstu koka variantu, jo Latvijai ir tomēr jāiezīmējas pasaulē kā valstij ar zaļo domāšanu, zaļu pieeju risinājumiem, izceļot ilgtspējīgu attīstību. Stacijai, kura atrodas starptautiskajā lidostā, ir jābūt kā Latvijas vizītkartei. Svarīgi, lai būvniecībā maksimāli tiktu izmantoti vietējie materiāli. Tas ne tikai ir pienesums valsts ekonomikai, bet arī simbolizē un pastiprina domu, ka šī ir Latvija. Būtiski, ka stacijas projektā tiek iekļauta mūsdienīga attieksme, kas nozīmē, ka jābūt ievērotām energoefektivitātes prasībām un augstiem tehnoloģiju risinājumiem (piemēram saules paneļi, kuri nodrošina enerģiju stacijai), kas savienoti ar tik mūsdienīgām un cilvēcīgām lietām, kā velotransporta infrastruktūra, elektrisko velosipēdu uzlādes iespējas un kravas velosipēdu novietnes”.
Māris Kalējs, “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis:
“Atbalstu risinājumu, kurā izmantots koks kā žalūzija un ovālā ieejas forma sacaucas ar Rīgas centrālo staciju. Svarīgi arī, ka tas ir viegli kopjams un mazāk nepieciešama telpu apsildīšana, kas rezultēsies mazākās uzturēšanas izmaksās nākotnē. Jebkurā gadījumā svarīgi, lai pirmā ēka, ko ierauga, tuvojoties lidostai, ir “wow”, nevis parasta kantaina kaste.”
Fona informācija:
Šī gada 20. martā svinīgā pasākumā tika parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)).
Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver piecas Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši – arī Somiju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Vairāk informācijas:
http://edzl.lv/
https://www.facebook.com/RailBalticaGlobalProject/
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina uzņēmējus netērēt laiku publiska spiediena izdarīšanai, lai panāktu sev vēlamus, komfortus konkursa termiņa pagarinājumus Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkumā. Kopš 2017. gada uzņēmēji ir radījuši kvalitatīvu pamatu projekta realizācijai, izveidojot augsti kvalificētas starptautiskas apvienības un kvalificējušies dalībai otrajā kārtā. Savukārt Eiropas Dzelzceļa līnijas jau ir izdarījušas daļu no darbiem, kas būtu jāveic konkursantiem.
Izprotot Rail Baltica Centrālās stacijas projekta sarežģītību, Eiropas Dzelzceļa līnijas šajā konkursā pielieto Latvijai inovatīvu pieeju – konkursantiem sagatavota pilnvērtīga darba platforma, izdarot daļu no darbiem, kas būtu jāveic konkursantiem.
Platformā ietilpst: izstrādātā būvniecības iecere, saņemtas 3 būvatļaujas un no 15 institūcijām saņemtie tehniskie nosacījumi jau iestrādāti darba uzdevumā. Iepriekš izstrādāta skaidra arhitektoniskā vīzija, projektētājiem un būvniekam vairs nav jārada jauns vizuālais tēls. Tāpat arī Eiropas Dzelzceļa līnijas ir novērsušas pretrunas, lai nebūtu nesaskaņas starp dažādiem tehniskiem noteikumiem, ko izdod sadarbības partneri – Latvijas Dzelzceļš, Rīgas Domes institūcijas, Rīgas satiksme, Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija u.c. Sagatavotā platforma izsniegta konkursantiem uz 1000 lpp, izslēdzot nepieciešamību veikt darbu no 0 punkta.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līniju Projektu ieviešanas departamenta direktors:
“Ir saprotams būvnieku satraukums, jo Latvijā nav prakses tik sarežģītu uzdevumu veikšanā, tāpēc Eiropas Dzelzceļa līnijas izdarīja daļu darba, kas būtu jādara konkursantiem. Notiek aktīvs darbs, skaidrojot nosacījumus un prasības, klātienē iepazīstinot ar sarežģītām pārbūves vietām vidē. Tā mērķis – dot iespēju konkursantiem pilnvērtīgi sagatavoties tehniskā un finanšu piedāvājuma iesniegšanai decembrī. Konkursa Iepirkuma komisija, uzklausot konkursantus, pieņēma arī lēmumu par termiņa pagarinājumu un 1. oktobrī sešas starptautiskās apvienības saņēma informāciju par iepirkumu komisijas lēmumu – termiņa pagarinājums, papildus dodot sešas nedēļas.”
Fona informācija: Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) 22. augustā parakstīja sadarbības memorandu par sadarbību projekta Rail Baltica realizēšanai Rīgas pilsētas teritorijā ar četrām nevalstiskām organizācijām (NVO): invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”, apvienību „Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizāciju „Mammām un tētiem” un „Latvijas Riteņbraucēju apvienību”.
Parakstītā memoranda mērķis ir, kopīgi sadarbojoties, izveidot Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē, veicinot sabiedriskā labuma palielināšanu projektā un apkārtējā pilsētvidē.
Saskaņā ar noslēgto memorandu, paredzēts, ka EDZL, realizējot Rail Baltica projektu Rīgā, sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, uzklausot minēto NVO viedokli un ieteikumus par ģimenei ar maziem bērniem, riteņbraucējiem, cilvēkiem ar invaliditāti piemērotu, ērtu un atbalstošu vidi un nepieciešamajiem infrastruktūras risinājumiem Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Starptautiskās lidostas „Rīga” posmu realizācijā.
Memorands arī paredz, ka NVO pēc uzaicinājuma varēs piedalīties darba grupās un publiskās diskusijās, kuras vērstas uz ērtas mobilitātes, publiskās ārtelpas, vides pieejamības un universālā dizaina, gājēju un velobraucēju infrastruktūras attīstību, kā arī citām ar pilsētvidi saistītām jomām.
Sadarbība ar memorandu parakstījušām NVO notiek bezatlīdzības kārtībā.
Andris Linužs, Eiropas Dzelzceļa Līnijas valdes loceklis:
„Saskatīt un izmantot visas Rail Baltica radītās iespējas ir tuvāko gadu uzdevums. Arī sabiedrībai ir jāiedziļinās un jāizprot, lai no vēlmēm nonākam līdz vēlamiem risinājumiem. Konstruktīvs dialogs ir ceļš uz rezultātu.”
Mihails Simvulidi, apvienības „Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētāja vietnieks:
„Rail Baltica projekts sniedz unikālu iespēju Rīgas centrā izveidot ne tikai nozīmīgu transporta mezglu, bet arī patlaban nepievilcīgo Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, tirgus un autoostas apkārtni pārveidot par Rīgas iedzīvotājiem un viesiem draudzīgu, pievilcīgu, mūsdienu pilsētvides prasībām atbilstošu vietu. Cilvēkiem draudzīga pilsētvide un ērtas mobilitātes iespējas mūsdienās ir nozīmīgs pilsētas attīstības un konkurētspējas faktors. Laba, kvalitatīva publiskā ārtelpa, vides pieejamība dažādām sabiedrības grupām, iespējas droši un ērti pilsētā pārvietoties gājējiem un velobraucējiem arvien vairāk nosaka pilsētas iespējas piesaistīt iedzīvotājus. Tādēļ ļoti svarīgi Rail Baltica projekta izstrādē un realizācijas gaitā iesaistīt tos, kas izveidoto ikdienā lietos. Memoranda parakstīšana ir labs sabiedrības iesaistes piemērs arī citu infrastruktūras projektu īstenotājiem gan Rīgā, gan citur Latvijā.”
Jurģis Briedis, invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts:
„Viena no Eiropas vērtībām ir brīva pārvietošanās, kas cilvēkiem ar invaliditāti ir apgrūtināta. Iesaistoties šajā projektā un kopā strādājot, vēlamies izveidot tādu vidi, lai cilvēkiem ar invaliditāti radītu jaunas iespējas pārvietoties un būt brīviem.”
Inga Akmentiņa – Smildziņa, SIA „Mammām un tētiem” valdes locekle:
„Mūsu interese, iesaistoties dzelzceļa projektā ir, lai stacija un vilciens kļūtu vecākiem ar maziem bērniem patiesi draudzīgs - ne tikai vārdos, bet arī darbos. Jāatzīstas, ka ar vilcienu esmu pārstājusi braukt drīz pēc tam, kad kļuvu par mammu. Kad vienam bērnam bija trīs gadi un otrs gulēja ratos, ar draudzeni izdomājām doties uz jūru ar vilcienu. Es to nevienam nenovēlu. Viens pats cilvēks ratus vilcienā nemaz nevar iecelt! Un tās bezgalīgās kāpnes, kas ved uz peroniem! Es saprotu, ka jaunās stacijas būs gatavas tad, kad maniem bērniem, iespējams, jau būs pašiem savi bērni. Taču ir jāiet uz priekšu, un mēs, Mammamuntetiem.lv, jūtamies pagodināti, ka esam aicināti iesaistīties konsultantu statusā.
Ar „bērniem draudzīgu” es saprotu ne tikai tādu staciju, kurā ērti ir pārvietoties ar ratiem. Tā ir stacija, kur ir tīrs, kur darbinieki ģimenēm ar bērniem smaida un ir gatavi ar prieku palīdzēt, kur darbinieki ne tikai prot, bet arī vēlas pateikt „paldies” un „lūdzu”. Tur vide un atmosfēra ir veidota tā, lai būtu rosinoša palīdzēt viens otram, ja nepieciešams. Lai tualetes būtu ne tikai tīras, bet arī pietiekami plašas, lai tajā var iestumt arī bērnu ratus.”
Sešas starptautiskas apvienības saņem uzaicinājumu iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanai un būvdarbiem
Eiropas Dzelzceļa līnijas starptautiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” 2. kārtas dalībniekiem – sešām starptautiskām apvienībām - sagatavojušas darba uzdevumu, aicinot apvienības iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus. Otrajā kārtā piedalīsies augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā, apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
„Lai sagatavotu iepirkuma otrās kārtas - kopumā vairāk nekā 800 lappušu apjomīgu dokumentāciju – esam saņēmuši 15 institūciju kā VAS Latvijas dzelzceļš, Rīgas domes Satiksmes departaments, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, SIA Rīgas satiksme, AS Sadales tīkls, AS Rīgas starptautiskā autoosta, AS Rīgas siltums u.c. tehniskos noteikumus.
Lai nodrošinātu starptautiskās žūrijas izvēlētā meta ieceres realizāciju, ar meta autoru PLH Arkitekter ir noslēgts līgums par tehniskā atbalsta pakalpojumiem Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves būvprojekta izstrādei. PLH uzraudzību turpinās arī visu projektēšanas laiku.”
Pretendentiem līdz šī gada beigām būs jāsagatavo iesniegšanai tehnisko piedāvājumu, pievienojot projektēšanas un būvdarbu izpildes laika grafiku, projektēšanas un būvdarbu veikšanas koncepciju, projekta organizācijas shēmu un aprakstu, videi draudzīgu būvdarbu veicināšanas aprakstu, darba aizsardzības programmu, vides aizsardzības programmu, kā arī citus nepieciešamos dokumentus.
Tāpat no pretendentiem tiek gaidīts finanšu piedāvājums, kas ietver pilnīgi visas izmaksas, kuras ir nepieciešamas un pietiekamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkuma līguma izpildi.
Iepirkuma 2. kārtas uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un būvdarbi. Realizējot šo projektu, Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.
Līguma slēgšana ar Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektētāju un būvnieku paredzēta 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.
Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada 21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem bija nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, veidojot vietējo un starptautisko uzņēmumu apvienības, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Iepirkuma prasības tika izvirzītas atbilstoši augstas kvalitātes standartiem, prasot kandidātiem apliecināt to ar iegūto pieredzi, tai skaitā - prasības kandidātu pieredzei elektrificētas dzelzceļa līnijas pārbūvē, jaunu transporta satiksmei paredzētu tiltu un multimodāla pasažieru transporta mezgla projektēšanā un būvdarbu izpildē. Tāpat kandidātiem tika noteikta prasība: pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt pieredzei projektēšanā, kas iegūta pēdējo 5 gadu laikā, un pieredzei būvdarbu izpildē, kas iegūta pēdējo 7 gadu laikā.
Jau ziņojām, ka aprēķinātās šī projekta izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.
Informācijai par sešām starptautiskajām apvienībām:
Piegādātāju apvienībā „BASA” ietilpst AECOM speciālisti, kuri piedalījušies Vaterlo (Waterloo) dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektā, palielinot stacijas caurlaidības spēju sastrēgumstundās par 30%. Šī stacija ir noslogotākā stacija Lielbritānijā ar aptuveni 100 miljonu pasažieru apgrozījumu 2017. gadā. Savukārt Strabag ir veicis būvdarbus Polijā, Katovices (Katowice) dzelzceļa stacijā, modernizējot staciju, izveidojot multimodālus risinājumus ar autoostu, palielinot platību līdz 200 000 m2, kā arī pazemes savienojumus ar Katovices pilsētas centru. Katovices stacija pēc tās rekonstrukcijas ir ne tikai modernākā dzelzceļa stacija Polijā, bet arī tā ir saņēmusi Centrālās un Austrumeiropas gada būves balvu 2014. gadā.
Personu apvienības AB „Kauno tiltai” viens no projektēšanas pieredzi apliecinošiem projektiem ir Spānijas Valensijas dzelzceļa arteriālā tīkla jaunās rietumu daļas ass projekta izstrāde: veikta ātrvilciena dzelzceļa līnijas 16 km projekta izstrāde, ievērojot nosacījumu, ka būvdarbu laikā vilcienu satiksme netiek traucēta. Savukārt vērienīgi būvdarbi īstenoti Polijā, dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pievadceļu izbūvē Dzjaldovo (Działdowo) apgabalā. Būvdarbu ietvaros veikti dzelzceļa līnijas rekonstrukcijas darbi, t.sk., 13,6 km kontakttīklu izbūve, būvdarbi dzelzceļa stacijā Ilovo (Iłowo) ar 2 galvenajiem un 4 papildu ceļiem un 7 sānu sliežu ceļiem.
Piegādātāju apvienība „Acciona Mostostal Skonto Būve” īstenojusi darbus 32 km garas dzelzceļa ātrumgaitas līnijas projektēšanā un būvniecībā posmā Villaverde de Medina – Villafranca de Duero, kurā vilcieni attīsta ātrumu līdz 350 km/h. Kā arī vienas no galvenajām Madrides dzelzceļa satiksmes stacijām Chamartin ziemeļu daļas pārbūvi, kurā vienkopus satiekas piepilsētas, tālsatiksmes dzelzceļa līnijas un arī pilsētas metro.
Personu apvienību „BESIX RERE GROUP” dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m2) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.
Personu apvienību „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m2 lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.
Piegādātāju apvienība „COPISA – BASQUE – UPB – TILTS” apvieno plašu pieredzi lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu projektēšanā un realizācijā Latvijā, Skandināvijā, Eiropā un pasaulē. Kā dažus no ievērojamākajiem projektiem apvienības pieredzē var minēt Barselonas metro būvniecību un Spānijas lielāko dzelzsbetona dzelzceļa tiltu pār Tajo upi.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Interaktīvā pieredze - Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas vīzija - ikvienam interesentam ir aplūkojama www.edzl.lv sadaļā Centrālās stacijas vīzija:
http://edzl.lv/lv/noderiga-informacija/fullscreen-interaktiva-pieredze
Medijiem video lietošanai: Rail Baltica Centrālās stacijas vīzija video:
https://www.youtube.com/watch?v=wSSuXNwVNfk&feature=youtu.be
Papildu informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
tālr.: 29264403
Atrakta un izpostīta Rail Baltica trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca, kuru atklāja un medijiem un sabiedrībai 27. jūnijā prezentēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti.
“Turpinot darbu Ķekavas novadā, braucām mērīt kara laika ierakumus un konstatējām vandālismu. Zemnīcu, kuru plānojām rekomendēt tālākai izpētei, šajās dienās mantrači ir atrakuši un izpostījuši,” stāsta Inga Doniņa, Latvijas vēstures institūta speciāliste.
“Aicinām ar cieņu izturēties pret Rail Baltica trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām. Arī turpmāk vēlamies atklāti informēt sabiedrību par darbu norisi Rail Baltica trases izveidē. Informācijai jākalpo vērtību radīšanai nevis to postīšanai. Mantkārīgiem racējiem te nav ko darīt! Tas ir mūsu kopējais kultūrvēstures mantojums,” norāda Rita Voronkova, Rail Baltica ieviesēja Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas – sabiedrisko attiecību vadītāja.
Viens no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš komentē: „Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības mūsu pētītajā Rail Baltica Centrālās daļas posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres.”
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo braukšanas ātrumu 234 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Rail Baltica trases centrālajā daļā pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi. Vērienīgajā izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā. Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos. Apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā. Secināts – kultūrvēsturiskās vērtības nav apdraudētas. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā.
Valdis Bērziņš, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs:
“Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības mūsu pētītajā posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres. Kultūrvēsturisko liecību apzināšanas ietvaros tiek uzmērītas trases joslā esošo aizsargbūvju paliekas, bet pirms dzelzceļa būvniecības būs nepieciešams ar arheoloģiskām metodēm sīkāk izpētīt šos objektus.
Mežā pie Ķekavas atklāta vēsturisko laiku darvas dedzināšanas vieta – svarīga liecība par šo seno rūpalu, kas mežainos apvidos senāk bija nozīmīgs ienākumu avots. Trauku lauskas un citi priekšmeti, kas liecina par apdzīvotību agrākos gadsimtos, atrasti pie senā Rolbuškroga (kur tagad Rīgas apvedceļš krustojas ar Rīgas-Jelgavas šoseju), kā arī bijušās Rigmaņa muižas vietā (uz Dienvidiem no tagadējās lidostas „Rīga”).”
Baiba Eglāja, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja:
“Būtiska informācija tika iegūta pie Sakaiņu pilskalna. Rail Baltica trase virzās gar tā ziemeļrietumu-rietumu pusi. Apzinot Rail Baltica trasi un veicot zondējumus gar pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāji, zondāžās atklājās iespējamas, vāji izteiktas kultūrslāņa pazīmes, tāpēc pētnieki nolēma veikt skatrakumus. Trijos no astoņiem veiktajiem skatrakumiem tieši zem velēnas konstatēja vāji izteiktu kultūrslāni, kurā fiksēti deguši akmeņi, dažāda izmēra oglītes, kā arī, šķiet, māla apmetuma fragments. Iegūtās liecības ļauj secināt, ka pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāje ir bijusi apdzīvota un saimnieciski izmantota, iespējams, te atradusies senpilsēta. Tāpēc pētnieki rekomendēs vietas papildus izpēti pirms būvniecības.
Daudzviet tika konstatētas dažāda rakstura 1. un 2. pasaules kara liecības. Piemēram, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Sakaiņu pilskalna atrodas intensīvas 1. pasaules kara vācu aizmugures pozīcijas ar sabrukušām blindāžu vietām, savukārt 1,8 km tālāk vairāki liela izmēra krāteri, kas radušies no artilērijas šāviņiem, šķiet, ilgstoši apšaudot tur lokalizētu armijas nometni. 2. pasaules kara ierakumi un blindāžu jeb zemnīcu vietas īpaši augstā koncentrācijā bija vērojama nelielā posmā abpus šosejai A4 un Mazās Juglas labo krastu, kā arī mežos abpus Misas upei Baldones novadā. Ierakumu lielāko daļu veidoja viena cilvēka aizsardzībai raktas individuālās strēlnieku ligzdas un tikai atsevišķos gadījumos 5-15 m gari vienlaidu tranšeju posmi. Ierakumus Mazās Juglas apkaimē veidojuši sarkanarmieši 1944. gada oktobra sākumā, pirms ofensīvas Rīgas virzienā. Savukārt Misas upes apkārtnē ierakumu līnijas iezīmēja gan vācu, gan krievu armijas pozīcijas 1944. g. augusta kauju laikā Bauskas virzienā.
Trases apzināšanas laikā ir būtiski fiksēt arī šādas militārās vēstures liecības, jo tās ne tikai var sniegt papildus informāciju par kara procesu praktisko norisi, bet arī palīdzēt iezīmēt tās teritorijas, kuras pirms dzelzceļa līnijas ierīkošanas darbiem noteikti ir jāapseko sapieriem.”
Veicot izpēti, vispirms tika apzinātas arhīvu ziņas par vēsturiskām vietām un arheoloģiskiem atradumiem katrā trases posmā. Tālāk, ar mērķi „uztaustīt” arheoloģiski nozīmīgās vietas, kas liecinātu par apdzīvotību vai apbedījumiem senatnē, visa trase tiek rūpīgi pārbaudīta dabā, pārstaigājot arī ar metāldetektoru un ik pēc 50 metriem veicot zondējumu ar rokas zondi. Vietās, kur atrastas iespējamas arheoloģiskas liecības, veikti nelieli skatrakumi, lai precizētu konstatēto objektu raksturu un aizņemto teritoriju. Izpētē kopā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” piedalās arī SIA “Archeo” un SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheologi.
Jau ziņojām, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc atklāta konkursa noslēdza vispārīgo vienošanos ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti Rail Baltica Latvijas posma trases nodalījuma joslā.
Abiem pretendentiem tika piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurē, piedāvājot zemāko cenu. Darbs tika uzsākts 2017. gadā un to plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.
Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta koordinators vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
22.05.2018.
Sešas starptautiskas apvienības sacentīsies par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas un tilta projektēšanu un būvdarbiem
Projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas pabeidzis starptautiskā publiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” pretendentu kvalifikācijas izvērtēšanu. Sacensību par Rail Baltica Rīgas pasažieru stacijas (turpmāk - Centrālā stacija), tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības – augstas raudzes profesionāļi ar globālu pieredzi dzelzceļa un tiltu infrastruktūras projektēšanā un būvniecībā. Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Projektu ieviešanas departamenta direktors: “Šis patiesi ir sarežģītākais objekts, jo darbi jāveic pilsētas centrā, vēsturiski unikālā vidē. Iepirkuma uzvarētājam būs jānodrošina Centrālās stacijas, jauna dzelzceļa tilta pār Daugavu un Mazo Daugavu, kā arī esošās dzelzceļa līnijas infrastruktūras un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projektēšana un būvdarbi. Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība un mobilitāte. Tiks ieviesta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: dzelzceļa tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus. Renovējot Centrālās stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Kā ieguvums jāvērtē modernizētas infrastruktūras izbūve, kas būs saudzīga apkārtējai videi. Vienlaikus Rīga kā Latvijas galvaspilsēta iegūs ļoti nozīmīgu potenciālu – Baltijas centrālais transporta mezgls. Tas nozīmē – iegūt lielas Rīgas centra attīstības iespējas.”
Pēc kandidātu iesniegto pieteikumu izvērtēšanas iepirkuma komisija 2018. gada maijā, pamatojoties uz veiktās kandidātu atlases rezultātiem, pieņēmusi lēmumu uzaicināt dalībai iepirkuma otrajā kārtā sešas starptautiskas apvienības:
Piegādātāju apvienībā „BASA” ietilpst AECOM speciālisti, kuri piedalījušies Vaterlo (Waterloo) dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektā, palielinot stacijas caurlaidības spēju sastrēgumstundās par 30%. Šī stacija ir noslogotākā stacija Lielbritānijā ar aptuveni 100 miljonu pasažieru apgrozījumu 2017. gadā. Savukārt Strabag ir veicis būvdarbus Polijā, Katovices (Katowice) dzelzceļa stacijā, modernizējot staciju, izveidojot multimodālus risinājumus ar autoostu, palielinot platību līdz 200 000 m2, kā arī pazemes savienojumus ar Katovices pilsētas centru. Katovices stacija pēc tās rekonstrukcijas ir ne tikai modernākā dzelzceļa stacija Polijā, bet arī tā ir saņēmusi Centrālās un Austrumeiropas gada būves balvu 2014. gadā.
Personu apvienības AB „Kauno tiltai” viens no projektēšanas pieredzi apliecinošiem projektiem ir Spānijas Valensijas dzelzceļa arteriālā tīkla jaunās rietumu daļas ass projekta izstrāde: veikta ātrvilciena dzelzceļa līnijas 16 km projekta izstrāde, ievērojot nosacījumu, ka būvdarbu laikā vilcienu satiksme netiek traucēta. Savukārt vērienīgi būvdarbi īstenoti Polijā, dzelzceļa stacijas un dzelzceļa pievadceļu izbūvē Dzjaldovo (Działdowo) apgabalā. Būvdarbu ietvaros veikti dzelzceļa līnijas rekonstrukcijas darbi, t.sk., 13,6 km kontakttīklu izbūve, būvdarbi dzelzceļa stacijā Ilovo (Iłowo) ar 2 galvenajiem un 4 papildu ceļiem un 7 sānu sliežu ceļiem.
Piegādātāju apvienība „Acciona Mostostal Skonto Būve” īstenojusi darbus 32 km garas dzelzceļa ātrumgaitas līnijas projektēšanā un būvniecībā posmā Villaverde de Medina – Villafranca de Duero, kurā vilcieni attīsta ātrumu līdz 350 km/h. Kā arī vienas no galvenajām Madrides dzelzceļa satiksmes stacijām Chamartin ziemeļu daļas pārbūvi, kurā vienkopus satiekas piepilsētas, tālsatiksmes dzelzceļa līnijas un arī pilsētas metro.
Personu apvienību „BESIX RERE GROUP” dalībniekiem ir ievērojama pieredze dzelzceļa, publisku un privātu ēku un objektu projektēšanā un būvniecībā. Nozīmīgi darbi īstenoti Utrehtas dzelzceļa stacijas (vairāk nekā 23 000 m2) pārbūves projektā Holandē, kā arī Reģionālā Ekspreša tīkla realizācijā Briselē. Projektēti un uzbūvēti tilti, kā, piemēram, Al Mariah tilti (4 tilti ar kopējo garumu 1,4 km) Abū Dabī, un citi komplicēti infrastruktūras objekti.
Personu apvienību „ITL Rail Baltica” dalībnieku pieredzi pamato apjomīgi projekti ātrgaitas dzelzceļa paplašināšanai un upes pazemes šķērsojumu būvniecībā Itālijā, Turīnā, vairāk nekā 600 milj. eiro vērtībā, kā arī Polijas pilsētas Lodzas 100 000 m2 lielās dzelzceļa stacijas būvniecība, kurā veikto darbu līguma summa pārsniegusi 300 milj. eiro.
Piegādātāju apvienība „COPISA – BASQUE – UPB – TILTS” apvieno plašu pieredzi lielu un sarežģītu infrastruktūras objektu projektēšanā un realizācijā Latvijā, Skandināvijā, Eiropā un pasaulē. Kā dažus no ievērojamākajiem projektiem apvienības pieredzē var minēt Barselonas metro būvniecību un Spānijas lielāko dzelzsbetona dzelzceļa tiltu pār Tajo upi.
Šobrīd iepirkuma komisija turpina darbu pie starptautiskā publiskā iepirkuma 2. kārtas dokumentācijas sagatavošanas. Otrās kārtas ietvaros kandidātiem pēc uzaicinājuma saņemšanas būs jāiesniedz tehniskie un finanšu piedāvājumi iepirkuma līguma izpildei. Otrās kārtas uzsākšana plānota šī gada otrajā pusē, līguma slēgšana ar izpildītāju – 2019. gadā, tādējādi nodrošinot būvprojektu izstrādi 2019. – 2020.gadā un būvdarbus 2021. – 2022.gadā.
Jau ziņojām, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas 2017. gada 21. aprīlī izsludināja starptautisku publisku iepirkumu divās kārtās „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu veikšanas nodrošināšanai. Iepirkuma 1. kārtā kvalifikācijas pieteikumi tika saņemti no 7 starptautiskām apvienībām, tai skaitā Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem bija nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, veidojot vietējo un starptautisko uzņēmumu apvienības, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Iepirkuma prasības tika izvirzītas atbilstoši augstas kvalitātes standartiem, prasot kandidātiem apliecināt to ar iegūto pieredzi, tai skaitā - prasības kandidātu pieredzei elektrificētas dzelzceļa līnijas pārbūvē, jaunu transporta satiksmei paredzētu tiltu un multimodāla pasažieru transporta mezgla projektēšanā un būvdarbu izpildē. Tāpat kandidātiem tika noteikta prasība: pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt pieredzei projektēšanā, kas iegūta pēdējo 5 gadu laikā, un pieredzei būvdarbu izpildē, kas iegūta pēdējo 7 gadu laikā.
Jau ziņojām, ka aprēķinātās šī projekta izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.
Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas un tilta VĪZIJU, pēc kuras jāvadās projektētājiem un būvniekiem, skatīt šeit
Video skatāms arī EDZL mājas lapā šeit
Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējumu no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
20. martā svinīgā pasākumā parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga”. To parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA „Eiropas Dzelzceļa līnijas” un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs - trīs valstu uzņēmumu apvienība „PROSIV” („Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija)).
Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.
Andris Linužs, „Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDZL) valdes loceklis: „Tas būs pirmais dzelzceļa estakādes un 1435 mm standarta dzelzceļa līnijas būvprojekts Latvijā, kā arī kopš 1937. gada – pirmais jaunas pasažieru stacijas būvprojekts. Projektu realizējot, būs jānodrošina lidostas infrastruktūras un tās teritorijā komercdarbības nepārtrauktība. Tas prasīs būvdarbu izsvērtu plānošanu, jo starptautiskajā lidostā „Rīga” vienlaikus norisināsies vairāki vērienīgi projekti: līdztekus Rail Baltica stacijas izbūvei plānota arī lidostas termināla paplašināšanas 6. kārta un jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība.” A. Linužs piebilst, ka šis, pirmais Baltijā noslēgtais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ir veiksmīgs EDZL, Satiksmes ministrijas, lidostas „Rīga” un triju Baltijas valstu kopuzņēmuma „RB Rail” kopdarbs.
Starptautisks konkurss „Starptautiskās lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” tika izsludināts 2016. gada 4. novembrī, kas nodrošināja vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem pretendentiem, un tajā bija iespējas piedalīties gan atsevišķiem uzņēmumiem, gan uzņēmumu veidotām personu apvienībām. Starptautiskā konkursā par uzvarētāju tika atzīta personu apvienība „PROSIV”, kurai 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā. Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro.
Ilona Līce, starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētāja: „Moderna un mūsdienīga lidosta nav iedomājama bez savienojuma ar dzelzceļa tīklu. Rīgas lidostai, kas attīstās aizvien straujāk un apkalpo aizvien vairāk pasažieru (2017.gadā jau vairāk nekā 6 miljonus), šis elements līdz šim ir būtiski trūcis. Rail Baltica izbūve atbilst lidostas ilgtermiņa attīstības redzējumam, jo stiprinās Rīgas lidostas kā Baltijas galvenā transporta mezgla lomu un uzlabos Latvijas savienojamību ar citām Eiropas Savienības valstīm, paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā, kā arī sniegs papildus ērtības pasažieriem nokļūšanai no lidostas uz pilsētu.”
Baiba Rubesa, a/s „RB Rail” valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore: „Šis ir pirmais Rail Baltica Globālā projekta parakstītais būvprojektēšanas līgums Baltijas valstīs. Novērtējam EDZL ieguldīto lielo darbu konkursa procesa organizēšanā, kur gūtā pieredze un atziņas tiek izmantotas visa projekta ietvaros. Rail Baltica stacija lidostā „Rīga” ir viena no divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām Latvijā, kas turklāt tiek ieviesta ciešā sasaistē ar lidostas attīstības projektiem. Rail Baltica ātrgaitas vilciena integrācija ar lidostas infrastruktūru sniedz visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nodrošinātu 21.gadsimtam atbilstošus intermodālos savienojumus, tādēļ projekta vārdā vēlos pateikties lidostas kolēģiem par līdzšinējo sadarbību, kas nākotnē tikai nostiprināma kopīgā darbā pie lietotājiem izdevīgāko risinājumu definēšanas un ieviešanas. Apsveicam būvprojektētāju ar gūto uzvaru, kas nāk ciešā sasaistē arī ar lielu atbildību – būt pirmajam, projektējot ilgtspējīgu objektu Baltijas simtgades projektā. Šodien parakstītais līgums vēlreiz apliecina, ka Rail Baltica projekts sper arvien lielākus soļus projekta brieduma virzienā: būvprojektēšanas fāze uzsākas ar pilnu spēku.”
Uldis Augulis, Latvijas Republikas Satiksmes ministrs: „Izaugsmes atslēga ir mobilitāte, ko nodrošinām ar Rail Baltica projektu, radot jaunu dzelzceļa infrastruktūru Latvijā. Jaunas dzelzceļa infrastruktūras izbūve Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegs jaunas pārvietošanās iespējas, ceļojot Baltijā un Eiropā.
Rail Baltica stacijas un pamattrases projektēšana Starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā ir komplicēts uzdevums, ar kādu Latvijā līdz šim vēl neesam saskārušies. Tāpēc jo vairāk esmu gandarīts, ka starptautiska konkursa rezultātā izdevies piesaistīt projektētāju komandu no Latvijas, Itālijas un Slovākijas ar nepieciešamo pieredzi un zināšanām gan par Eiropas platuma dzelzceļa projektēšanu, gan nacionālajām prasībām.
Rail Baltica projektam ir izvirzīti ambiciozi termiņi, tāpēc svarīgi, lai visas iesaistītās puses – projektētāji, pasūtītājs, triju Baltijas valstu kopuzņēmums „RB Rail”, Starptautiskā lidosta „Rīga”, citu komunikāciju turētāji, Mārupes un Rīgas pašvaldības sadarbotos, pāri individuālajām interesēm izvirzot kopējā mērķa sasniegšanu.
Esmu pārliecināts, ka efektīva sadarbība, profesionalitāte, smags darbs un neatlaidība rezultēsies jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa un dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu Rīga izbūvē. Tas uzlabos Latvijas sasniedzamību, veicinās lidostas attīstību un stiprinās galvenā tirgus līdera Baltijā pozīciju.
Ar valdības, Saeimas un ES politisko un finansiālo atbalstu Rail Baltica projekts mūs ievedīs jaunā simtgadē, kurā mēs vairs nebūsim transporta „sala”, bet daļa no kopējās Eiropas transporta sistēmas un nozīmīgs partneris pasažieru un kravu pārvadājumos Austrumu - Rietumu un Dienvidu – Ziemeļu virzienos.”
Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Prezentācijas no svinīgā pasākuma pieejamas šeit
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Konkursā par starptautiskās lidostas “Rīga” jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu – “Rail Baltica” staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti.
Lidostas “Rīga” jauno pasažieru termināli vēlas projektēt pasaulslaveni lidostu arhitekti
Starptautiskajā konkursā par lidostas “Rīga” jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs “Zaha Hadid Architects”, kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.
Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs “Nordic - Office of Architecture”. Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.
Arī konkursa pieteikumu iesniegušajā kopuzņēmumā “AREP-SETEC-R” sadarbojas Francijas un Latvijas kompānijas. Francijas transporta un pilsētplānošanas uzņēmums AREP izstrādājis projektus daudziem transporta mezgliem un dzelzceļa stacijām visā pasaulē, tostarp Nicas lidostas 2.termināla paplašinājuma projektu.
Piegādātāju apvienības “Aecom RIX Terminal Expansion Joint Venture” vadošais uzņēmums ir globālā korporācija AECOM. Uzņēmuma pieredzē ir daudzi izcili projekti, tostarp Etiāda (Etihad) torņi Apvienotajos Arābu Emirātos, Losandželosas starptautiskās lidostas modernizācija, Kenedija Starptautiskās lidostas attīstības plānošana un citi.
Piegādātāju apvienība “ONE WORKS, SINTAGMA, VEKTORS” apvieno Itālijas un Latvijas uzņēmumus. Itālijas uzņēmums “Sintagma” specializējas transporta infrastruktūras projektu īstenošanā, savukārt kompānija “One Works” izstrādājusi daudzu lidostu attīstības un paplašināšanas projektus, tostarp Venēcijas Marko Polo starptautiskās lidostas rekonstrukcijas projektu un Briseles Šarleruā lidostas pasažieru termināla paplašināšanas koncepciju.
Taps multimodāls transporta mezgls ar modernu pasažieru apkalpošanas centru
Starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības 6.kārtas ietvaros plānotais pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājums būs moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju. Komplekss ietvers plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, piedāvās jaunas iepirkšanās iespējas, kafejnīcas un restorānus. Tāpat kompleksā atradīsies plaša bagāžas saņemšanas zāle un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas.
Jaunās pasažieru termināla publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2022.gadā – vienlaikus ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju. Abi šie objekti būs savstarpēji integrēti un savienoti, veidojot multimodiālu satiksmes centru. Lai nodrošinātu abu projektu saskaņotu īstenošanu, lidosta “Rīga” ir uzņēmusies arī “Rail Baltica” lidostas stacijas projektēšanas un būvniecības uzraudzību.
“Katras modernas lidostas viens no pamatelementiem ir savienojums ar dzelzceļa tīklu, un “Rail Baltica” izbūve atbilst Rīgas lidostas ilgtermiņa attīstības plānam un redzējumam,” norāda transporta nozares eksperts un starptautiskās lidostas “Rīga” padomes loceklis Tālis Linkaits. Viņš uzsver, ka “Rail Baltica” paplašinās Rīgas lidostas potenciālo pasažieru loku gan Lietuvas, gan Igaunijas virzienā. Apvienojumā ar lidostas Park&Ride piedāvājumu, jaunais savienojums uzlabos iespējas pasažieriem kombinēt dažādus pārvadājumu veidus. ““Rail Baltica” dzelzceļa stacija stiprinās Rīgas lidostas kā Baltijas galvenā transporta mezgla lomu un uzlabos Latvijas savienojamību ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ceru, ka dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu izbūve iepūtīs jaunu elpu daudzās teritorijās gar dzelzceļu, lai dzīves telpa Baltijas metropolē kļūtu iedzīvotājiem un investoriem pievilcīga un atbilstoša 21.gadsimta prasībām,” norāda Linkaits.
Jaunā lidostas “Rīga” daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projekta īstenošanai plānotās investīcijas ir 45 miljoni eiro.
Par iespēju projektēt “Rail Baltica” staciju lidostā „Rīga” cīnīsies divi uzņēmumi
Divi pretendenti izvirzīti starptautiskā konkursa „Rail Baltica „Starptautiskās lidostas „Rīga”” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” 2. kārtai. Konkursa komisija izvērtēja piecu kandidātu pieteikumus. Nolikumā izvirzītajām prasībām: pieredze līdzvērtīgu būvprojektu izstrādē, kas apliecina kandidāta spējas un profesionālās kompetences šādu projektu īstenošanā, par atbilstošiem atzīti - AECOM INOCSA S.L.U un piegādātāju apvienība PROSIV.
Projekts ir komplicēts un ieviesīs jaunu pieredzi, jo līdz šim dzelzceļa novietošana uz estakādēm Latvijā nav realizēta. Vienā uzdevumā ir stacijas un arī dzelzceļa savienojuma, pa kuru piebrauc pie lidostas, projektēšana. Tas ir posms no Imantas stacijas, kur jaunais dzelzceļš atzarosies virzienā uz lidostu, pa pārvadu šķērsos K.Ulmaņa gatvi un pa estakādi nokļūs lidostā. Projektējamā dzelzceļa stacija atradīsies iepretim jaunajam lidostas daudzfunkcionālajam pasažieru apkalpošanas kompleksam, ko ar staciju paredzēts savienot vienā augstumā.
Heralds Ruijters (Herald Ruijters), Eiropas Komisijas Transporta un mobilitātes Ģenerāldirektorāta Investīciju, inovatīva un ilgtspējīga transporta departamenta direktors uzsver: “Izbūvētā “Rail Baltica” infrastruktūra veicinās pilnīgi jauna ekonomiskā koridora izveidi. Tas ne tikai veidos spēcīgu mijiedarbību Baltijas valstu integrācijā, bet arī integrēs Baltijas valstis jaunās Eiropas un globālas nozīmes satiksmes un piegādes ķēdēs. Bez transporta nav iespējama ES ekonomikas efektīva darbība, šo efektivitāti būtiski paaugstina savienoti satiksmes mezgli – lidostu tiešie savienojumi ar dzelzceļu un ostām. Tas ir pamatprincips, lai visas valstis gūtu labumu no tā, ka tām ir pieejams labi attīstīts Eiropas transporta pamattīkls, kam pateicoties, iespējama brīva cilvēku un preču plūsma.”
Pretendentiem, kuri izvirzīti “Rail Baltica” savienojuma un stacijas projektēšanas konkursa 2.kārtai, 35 dienu laikā no šī gada 23.novembra būs jāsagatavo un jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums atbilstoši konkursa 2. kārtas nolikuma, tajā skaitā tehnisko specifikāciju, prasībām. Konkursa komisija, kuras sastāvā ir trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS, Satiksmes ministrijas, Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas, kā arī starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāvji, vērtēs iesniegto piedāvājumu par projektēšanas un autoruzraudzības darbiem, kā arī darbu izpildes laika grafiku un ēkas energoefektivitātes klasi.
Jau ziņots, ka pērn novembrī izsludinātajā starptautiskajā konkursā„Rail Baltica „Starptautiskās lidostas „Rīga”” dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojekts” tika saņemti piecu kandidātu pieteikumi no Latvijas, kā arī starptautiskiem uzņēmumiem un piegādātāju apvienībām: no AECOM INOCSA S.L.U (Spānija), piegādātāju apvienības Egis Rail (Francija, Lietuva), SIA Rem Pro (Latvija), piegādātāju apvienības SYSTRA S.A./COWI AS (Francija, Dānija) un piegādātāju apvienības PROSIV (Latvija, Slovākija, Itālija).
Prognozētā “Rail Baltica” lidostas stacijas projektēšanas darbu līgumcena ir 2,2 miljoni eiro, un darbi būs jāveic 17 mēnešu laikā.
Plašāka informācija:
|
Par lidostas “Rīga” daudzfunkcionālo pasažieru apkalpošanas kompleksu Laura Karnīte Komunikācijas vienības vadītāja VAS „Starptautiskā lidosta “Rīga”” GSM: +371 29165007 T: +371 67207694 |
Par “Rail Baltica” savienojumu ar lidostu un dzelzceļa staciju Rita Voronkova Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Eiropas Dzelzceļa Līnijas GSM +371 29264403 |
Satiksmes ministrija, kā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) akcionārs, ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa amatā ar 2017.gada 4.decembri uz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu tika saņemti 12 pieteikumi SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes locekļa amatam.
Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu, viens no viņiem atsauca savu pieteikumu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.
Nominācijas komisijas lēmums par kandidāta atbilstību tika pieņemts saskaņā ar konkursa nolikumā apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, ņemot vērā pirmajā un otrajā kārtā iegūto punktu kopsummu un nominācijas komisijas locekļu individuāliem vērtējumiem.
Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa amatam.
Andrim Linužam ir pieredze valsts un korporatīvo struktūrvienību vadībā; privātu uzņēmumu, tajā skaitā publisku akciju sabiedrību vadībā - finanšu, transporta un loģistikas, kā arī enerģētikas nozarēs. Līdzšinējā darba pieredze - ARG Shipping SIA – Valdes Loceklis, Enercom Plus SIA – Valdes loceklis, Rail Commerce SIA – Valdes loceklis. Strādājis - Latvijas Kuģniecība AS, Valdes loceklis, viceprezidents; Prese Nams AS, Valdes loceklis, prezidents; Ventbunkers AS, Valdes loceklis, Ieguldījumu pārvaldes direktors; Ventspils Nafta AS, Kazahstānas pārstāvniecības vadītājs; Parex Banka AS, Maskavas nodaļas projektu vadītājs; Cvetmetbank AS (Kazahstāna) – Valdes loceklis, Valūtas operāciju pārvaldes direktors.Andris Linužs ir ieguvis augstāko izglītību tautsaimniecības plānošanas specialitātē Latvijas Universitāte, Ekonomikas fakultāte.; MBA grāds Briseles ekonomikas un vadības augstskolā, Nacionālā kalnrūpniecības universitāte Gornij, Sanktpēterburga, aspirantūrā iegūts tehniskā zinātņu kandidāta akadēmiskais grāds.
Nominācijas komisiju vadīja Džineta Innusa – Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece; komisijas locekļi - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Sarmīte Ozola; neatkarīgā eksperte - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Aivis Freidenfelds
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr. 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Atklātā konkursā noskaidroti uzņēmumi, kuri veiks projektam Rail Baltica nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu. Vispārīgā vienošanās tiks noslēgta ar sešiem uzņēmumiem: SIA „Grant Thornton Baltic”, SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA”, SIA „VCG Ekspertu grupa”, SIA „VESTABALT”, SIA „Interbaltija”, SIA „Eiroeksperts” par nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšanu un ar trim uzņēmumiem: SIA „Grant Thornton Baltic”, SIA „BIZNESA KONSULTANTU GRUPA” un SIA „Eiroeksperts” par komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšanu.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, valdes loceklis:
“Noslēgtais atklātais konkurss apliecina, ka esam vēl soli tuvāk projekta Rail Baltica īstenošanai. Izdevies sasniegt konkursa mērķi – nodrošināt plašu profesionālo nekustamo īpašumu vērtētāju skaitu. Ir nodrošināta konkurence izpildītāju vidū. Tādējādi varēsim sasniegt ekonomiski efektīvāko cenu vērtēšanas darbu veikšanai. Par katru darba uzdevumu vērtētāji konkurēs savā starpā. Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.”
Konkurss jau pēc izsludināšanas šī gada februārī izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, tā termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteicās septiņi pretendenti. Atbildīga un laikietilpīga bija šī konkursa organizēšana un izvērtēšana, lai nodrošinātu neierobežotu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem konkursa dalībniekiem. Konkursam noslēdzoties, ir sasniegts tā mērķis un konkursa gaitā saņemts arī Iepirkuma uzraudzības biroja lēmums, ka izvirzītās prasības ir pamatotas.
Minētais konkurss bija viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā un turpināsies līdz pat 2020. gada beigām.
Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji nekustamā īpašuma novērtēšanas procesā iesaistīs arī nekustamā īpašuma īpašnieku.
Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 200 000,00 bez PVN sasniegšanai:
Iepirkums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
papildus informācijai: Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Trešdien, 1.novembrī, notika Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālas koordinācijas padomes pirmā sēde, kurā tika definēti jau konkrēti darba segmenti harmoniskai pilsētvides attīstībai: Centrālā dzelzceļa stacija un ar to saistītā infrastruktūra, Torņakalna multimodālais centrs un ar to saistītā infrastruktūra, kā arī citi Rail Baltica infrastruktūras šķērsojumi Rīgas teritorijā.
Sēdi atklāja satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzsverot kopīgā darba nozīmi, lai Rīgas pilsēta un Rail Baltica projekts sinerģijā sniegtu iespējas un ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan Latvijas ekonomikai. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādīja, ka Rail Baltica projekts kardināli mainīs Rīgas centru, tāpēc ir kopā jāstrādā, lai Rīga kļūtu par skaistāku, drošāku un satiksmes līmenī labi organizētu pilsētu.
Projekta Rail Baltica attīstīšanā jau ilgāku laiku kopā strādā darba grupas, kurās iesaistīti gan Rīgas domes, gan Satiksmes ministrijas, gan Latvijas dzelzceļa un Eiropas Dzelzceļa līniju darbinieki, padomes darba fokusā būs saistīto projektu loks, kas rodas ar jaunā dzelzceļa ieviešanu. Sanāksmes dalībnieki uzklausīja RB Rail un Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvju ziņojumus par Rail Baltica projekta attīstību Latvijā un visās trijās Baltijas valstīs. Savukārt Rīgas domes pārstāvji iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar saistītiem projektiem Rīgā.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka Padomē iesaistīto iestāžu un organizāciju sadarbība turpināsies jau izveidoto darba grupu ietvaros, kas savā darbā ņems vērā Padomes vienošanās un rekomendācijas, kā arī, ka Padomes locekļi var nominēt ekspertus darbam un par aktuālo darba kārtību Padomes locekļi vienojas regulārās sanāksmēs, kas sasaucamas atbilstoši nepieciešamībai.
Padome izveidota, ņemot vērā ekspertu un kompetento institūciju rekomendācijas, kā arī, lai turpinātu vienota skatījuma uz apkārtējo pilsētvidi veidošanu, jēgpilnu investīciju piesaisti un veicinātu Rīgas pilsētas harmonisku attīstību. Padome īstenos valsts un Rīgas pilsētas pašvaldības sadarbību, kā arī veicinās trešo pušu līdzdalību un plānotu finanšu piesaisti.
Padomē iesaistīti pārstāvji no ministrijām, Rīgas Domes, valsts institūcijām, lai sniegtu priekšlikumus papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā, ko rada Rail Baltica projekta ieviešana. Padomes līdzpriekšsēdētāji ir satiksmes ministrs Uldis Augulis un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Padomes galvenais uzdevums būs izvērtēt ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistīto situāciju Rīgas pilsētas teritorijā un sniegt priekšlikumus papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā. Tāpat padome veicinās minēto institūciju sadarbību papildus iespēju realizēšanai Rīgas pilsētā, identificēs problēmas, kas kavē Rīgas un Rail Baltica harmonisku attīstību un sniegs atbildīgajām institūcijām priekšlikumus šo problēmu novēršanai. Vienlaikus padome sniegs priekšlikumus īstermiņa un ilgtermiņa finansējuma piesaistei.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Rita Voronkova
Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja
+371 29264403
www.edzl.lv
Plašsaziņas līdzekļiem
25.10.2017.
Saņemtas trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai
Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā - uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai. Saņemtas būvatļaujas Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis: „Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki „mājasdarbi”. Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018. gada sākumā mēs varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2. kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai. Kā jau ziņots, 2020. gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam – veikt projektēšanas darbus.
Eiropas Dzelceļa līnijas, kas projekta Rail Baltica ietvaros atbildīgas par Centrālās stacijas pārbūvi un jauna tilta izbūvi pār Daugavu, ir sagatavojušas būvprojektu minimālā sastāvā, veiktas būvju tehniskās apsekošanas, sagatavots projektēšanas teritorijas un esošās infrastruktūras raksturojums, skaidrojoši apraksti par projekta pārbūves darbiem un izstrādāti rasējumi. Tagad Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar sadarbības partneriem strādā pie pasūtītāja prasību definēšanas tehniskajā specifikācijā.”
Jau ziņots, ka septembrī noslēdzās pieteikumu iesniegšana starptautiskā publiskā iepirkuma „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” 1. kārtai. Savu pieredzi, atbilstoši konkursa nolikumam, iesniedzot savus pieteikumus Eiropas Dzelzceļa līnijām, vēlas apliecināt 7 starptautiskas apvienības, starp kuriem ir Latvijas vadošie būvuzņēmēji un eksperti. Pašlaik Eiropas Dzelzceļa līnijas izvērtē iesniegtos pieteikumus, lai atlasītu nolikuma prasībām atbilstošus kandidātus, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumus otrajā kārtā.
Projektēšanas un būvdarbu projekta konkursā ir izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības, jo projektā jāsavienojas dzelzceļa, tajā skaitā dzelzceļa estakāžu, tiltu un ceļu būves prasmēm. Latvijā līdz šim šādu prasmju apvienošana nav bijusi nepieciešama.
Jau ziņots, ka aprēķinātās projekta provizoriskās izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā 2015. gadā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, tam bija pamatoti būvapjomi un darbu secība.
Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jaunais ielu savienojums - Elizabetes iela un Timoteja iela , ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Jauns savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu-- tilts ar gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai Vizuāli un funkcionāli savienos divas Rīgas pilsētas puses: Vecrīgu ar Rīgas Centrāltirgu. Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai. Tās pirmā sēde plānota novembra sākumā.
Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.
Atgādināsim, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Lēmums pieņemts, akcentējot augsto kvalifikācijas prasību nozīmi, jo šis ir vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi. Tā kopējās izmaksas būs tuvu 200 miljoniem eiro un darbus paredzēts īstenot nākamajos piecos gados.
Kopš izsludināšanas š.g. aprīlī Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinātais starptautiskais publiskais iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” guvis lielu interesi vietējā, kā arī starptautiskā mērogā. Izrādot pretimnākšanu potenciālajiem kandidātiem, uz mēnesi – līdz 25. augustam – pagarināts pieteikšanās termiņš iepirkuma 1. kārtai, kuras gaitā paredzēts veikt kandidātu atlasi, nodrošinot kvalifikācijas un pieredzes prasībām atbilstošu pretendentu dalību.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
„Augsta pretendentu kvalifikācija un atbilstoša pieredze ir izšķiroši faktori projekta kvalitātei. Šis ir ne tikai vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi, bet ir arī viens no sarežģītākajiem projektiem, jo dinamiskā pilsētvidē jāspēj iekļaut jauna infrastruktūra: integrēt Rail Baltica Rīgas multimodālajā transporta mezglā, lai tā arī harmoniski iederētos pilsētainavā, nenomācot galvaspilsētas kultūrvērtības.
Starptautiska iepirkuma termiņa pagarinājums veicinās vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem kandidātiem: ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem, tiek dots laiks, lai sagatavotu daudzskaitlīgo jomu - dzelzceļa, tiltu, staciju projektēšanas un būvniecības - pieredzes pierādījumus. Pieļauju, pieredzēsim vēl plašāku kandidātu loku un kvalitatīvākus piedāvājumus. Kandidātiem ir ne tikai izvirzīts augsts kvalitātes standarts, bet arī ir liela atbildība par to, kā tiks īstenotas vērienīgas pārvērtības Rīgas centrālajā, ļoti dinamiskajā, daļā.”
Starptautiskais iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” tiek organizēts divās kārtās, tādējādi nodrošinot laika un resursu ekonomiju. Otro kārtu paredzēts izsludināt šī gada nogalē, lai iegūtu piedāvājumus būvprojekta un būvdarbu izstrādei: darbu izpildes priekšlikumus, atbilstoši tehniskajām specifikācijām. Iepirkuma rezultātā ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts līgums būvprojekta izstrādei un būvdarbiem, kurus paredzēts sākt 2019. gadā.
Konkursa nolikums ļauj pretendentiem (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem) veidot apvienības, savienojot nepieciešamās kompetences un piedalīties iepirkumā, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri.
Projekta realizētājam ir izvirzītas augstas kvalitātes prasības, no kandidātiem tiek prasīti veikto darbu kvalitātes apliecinājumi, kā arī pēdējos trijos gados tiem ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt ne mazāk kā 5 gadu pieredzei projektēšanā un ne mazāk kā 7 gadiem – būvdarbu izpildē.
Jau ziņojām, ka aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.
Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus. Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai.
Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu.
par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
papildus informācijai:
Dace Andersone,
Eiropas Dzelzceļa līnijas mājas lapas satura administratore
Mob.tel. 29257971,
e-pasts: dace.andersone@edzl.lv
Noslēdzies atklātais konkurss „Zemes ierīcības projektēšanas, kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veikšana nekustamajiem īpašumiem, kas ir saistīti ar Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību”. Pēc iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas slēgs vispārīgo vienošanos par darbu veikšanu ar četriem pretendentiem: SIA A2 Grupa, SIA Latvijasmernieks.lv, SIA Metrum un SIA Delta Kompānija.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Noslēdzot šo iepirkumu, Eiropas dzelzceļa līnijas ir nodrošinājušas neatkarīgas un profesionālas zemes ierīcības pakalpojumu un mērniecības pakalpojumu komandas, lai veiktu mērniecības un zemes ierīcību gadījumos, kad Rail Baltica izbūvei nepieciešama zemesgabala daļa/-as, un jāveic zemes ierīcības izstrādes un zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas darbi.
Īpašniekiem nebūs jāveic šo darbu apmaksa, jo to nodrošinās Eiropas Dzelzceļa līnijas no projekta finansējuma līdzekļiem. Darbu veikšanas laikā uzņēmumi, kas Vispārīgās vienošanās ietvaros sniedz zemes ierīcības un mērniecības pakalpojumus, konkurēs savā starpā, nodrošinot projektam efektīvu pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu, piedāvājot zemāko cenu par kvalitatīvu pakalpojumu.”
Konkursa gaitā tika saņemti pieci Latvijas uzņēmumu piedāvājumi, no kuriem četri kvalificējās darbu veikšanai. Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 350 000,00 bez PVN sasniegšanai.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Noslēgusies atklātā konkursa „Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte Rail Baltica Latvijas posma trases nodalījuma joslā” iesniegto piedāvājumu izvērtēšana. Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pieņēmis lēmumu - vispārīgā vienošanās par darbu veikšanu tiks slēgta ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Abiem pretendentiem tiek piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurēs, piedāvājot zemāko cenu.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
„Jau saņemot konkursa piedāvājumus, bija redzams, ka abas pretendentu komandas apvieno lielu daļu nozares speciālistu. Komandu izveidei piesaistīti gan arheoloģijas nozares speciālisti, gan arhitektūras jomā strādājošie, līdz ar to abas speciālistu komandas ir apliecinājušas spēju veikt visus paredzamos darbus. Šī kultūras vērtību izpēte būs viena no apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmā izpētes kārta jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim. Rēķināmies, ka pretendenti ir gatavi nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti, jo konkursa laikā bija vērojama ļoti ieinteresēta un konstruktīva nozares attieksme.”
Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī Rail Baltica līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.
Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.
Kā ziņots iepriekš, aprīļa beigās jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātajā konkursā saņēma divus piedāvājumus par kultūras vērtību apzināšanu, kultūras pieminekļu inventarizāciju un izpēti, kā arī arheoloģiskā mantojuma izpēti Rail Baltica trases nodalījuma joslā un saistītās infrastruktūras izbūves zonās Latvijas teritorijā.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 km garumā un stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai; dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 m platumā. Vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā. Kultūras vērtību saglabāšanai vērība tika pievērsta jau iepriekš: veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir apkopota informācija par trases tuvumā esošajiem kultūras pieminekļiem, un trases novietojums plānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu zināmās kultūras vērtības. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.
Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesēja Latvijā uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātais konkurss par sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu vērtības noteikšanu jau pēc izsludināšanas izsauca paaugstinātu potenciālo pretendentu interesi, iepirkuma termiņš tika pagarināts līdz 30. maijam, rezultātā - konkursam pieteikušies septiņi pretendenti.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Neierobežot konkurenci un nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi visiem iepirkuma dalībniekiem, piesaistīt pēc iespējas lielāku profesionālu pretendentu skaitu – tā tika veidots iepirkums. Plašāks nekustamo īpašumu vērtētāju vai to apvienību skaits nodrošinās konkurenci izpildītāju vidū un dos ekonomiski efektīvāko cenu Rail Baltica projektam. Šos mērķus izdevies sasniegt. Interese par iepirkumu bija liela. Pēc iepirkuma izsludināšanas Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegta arī sūdzība, tomēr, to izvērtējot, iepirkuma dokumentācijā izvirzītās prasības tika atzītas par pamatotām. Nākamais solis šajā iepirkumā - Iepirkumu komisija izvērtēs saņemtos piedāvājumus un rezultātus plāno paziņot šī gada jūlijā.”
“Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana” (turpmāk – iepirkums), kas tika izsludināts 2017.gada 10.februārī divās iepirkuma priekšmeta daļās: I. daļa “Nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana” un II. daļa “Komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu novērtēšana”, piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti:
1. SIA “Grant Thornton Baltica”;
2. SIA “Biznesa konsultantu grupa”;
3. SIA "VCG Ekspertu grupa";
4. SIA "Latio";
5. SIA “VESTABALT";
6. SIA “Interbaltija”;
7. SIA “Eiroeksperts”.
SIA "VCG Ekspertu grupa" un SIA “VESTABALT" iesniedza piedāvājumu par iepirkuma priekšmeta 1.daļu (“Nekustamā īpašuma tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšana”), savukārt pārējie pretendenti pieteicās uz abām izsludinātajām iepirkuma priekšmeta daļām.
Pēc iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, ar Pretendentiem, kuru iesniegtie piedāvājumi atbildīs iepirkuma dokumentācijā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, tiks noslēgta Vispārīgā vienošanās katrā iepirkuma priekšmeta daļā atsevišķi, ar darbības termiņu 48 mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas sasniegšanai.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas - ir sagatavojis un aprīļa beigās izsludinās atklātu, starptautisku iepirkumu „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi”. Tas tiks organizēts divās kārtās, tādejādi nodrošinot laika un resursu ekonomiju. Šis ir vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi. Tā kopējās izmaksas būs tuvu 200 miljoniem eiro un darbus paredzēts īstenot nākamajos piecos gados.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Aprēķinātās projekta izmaksas ir 186 miljoni eiro, izmaksu aprēķins veikts AECOM priekšizpētes laikā. Metu konkursa noslēgumā izvēlētais risinājums, kam pamatā būs arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātais mets, iekļāvās projektam noteiktajās izmaksās, piedāvājot kvalitatīvus un ilgtspējīgus tehniskos risinājumus un efektīvu resursu izmantošanu, bija pamatoti būvapjomi un darbu secība. Meta autoriem ir vērā ņemama pieredze līdzīgos objektos.
Kopumā, veicot Rail Baltica integrāciju Rīgas multimodālajā transporta mezglā, tiks uzlabota vides pieejamība, drošība, mobilitāte, kā arī transporta pieejamība. Tiks iegūta abu sliežu platumu dzelzceļa pasažieru apkalpošana. Jauns ielu savienojums Elizabetes un Timoteja ielās ļaus atslogot transporta kustību līdzās esošajās ielās. Tiks radīts savienojums starp pilsētas centru un Pārdaugavu: tilts ar jaunu gājēju un velosipēdistu ceļu pāri Daugavai. Savienotas divas Rīgas pilsētas puses: vizuāli un funkcionāli savienota Vecrīga un Rīgas Centrāltirgus. Renovējot Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu pusi, tiks radīta kvalitatīva publiskā ārtelpa.
Savukārt, lai nezaudētu harmoniskās attīstības idejas Rīgas pilsētvidei, kas iegūtas metu konkursa laikā, Satiksmes ministrija ir ierosinājusi veidot pārinstitucionālu koordinācijas padomi valsts un Rīgas pilsētas ieinteresētas sadarbības, kā arī trešo pušu līdzdalības veicināšanai.”
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
Atklāts, starptautisks iepirkums „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas mērķis ir veikt kandidātu atlasi, nodrošinot kvalifikācijas un pieredzes prasībām atbilstošu pretendentu dalību. Otro kārtu paredzēts izsludināt šī gada novembrī, lai iegūtu būvprojekta izstrādes un būvdarbu piedāvājumus: darbu izpildes priekšlikumus, atbilstoši tehniskajām specifikācijām. Iepirkuma rezultātā ar iepirkuma uzvarētāju tiks slēgts līgums būvprojekta izstrādei un būvdarbiem, kurus paredzēts sākt 2020. gadā. Projekta realizētājam ir izvirzītas augstas kvalitātes prasības, tai skaitā pēdējos trijos gados ir jābūt sasniegtam vidējam neto apgrozījumam 100 milj. eiro apjomā, un kandidāta un tā speciālistiem jābūt ne mazāk kā 5 gadu pieredzei projektēšanā un ne mazāk kā 7 gadiem – būvdarbu izpildē.
Dins Merirands, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis:
„Konkursa nolikums nodrošina vienlīdzīgu konkurenci visiem potenciālajiem pretendentiem, jo tiks realizēts atklāts starptautisks iepirkums. Ārvalstu un Latvijas uzņēmējiem ir nodrošinātas iespējas dalībai konkursā, jo nepieciešama vairāku jomu, tai skaitā dzelzceļa, tiltu, staciju projektēšanās un būvniecības pieredze. Pretendenti var veidot apvienības, savienojot nepieciešamās kompetences un piedalīties iepirkumā, pašiem nosakot savstarpējās sadarbības modeli un vadošo partneri. Jāuzsver, ka iepirkums prasīs uzrādīt augstas kvalitātes standartu, un būs nepieciešami veikto darbu kvalitātes apliecinājumi. Projektēšana jāuzsāk 2018. gadā, bet būvdarbus plānots uzsākt 2020. gadā. Projekts tiek realizēts ar 85% Eiropas Savienības līdzfinansējums no CEF (Connecting Europe Facility) un 15% valsts līdzfinansējumu”.
Ieguvumu vizualizācijas skatīt šeit
Prezentāciju no preses konferences skatiet šeit
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Piektdien, 7. aprīlī, Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātā konkursā “Zemes ierīcības projektēšanas, kadastrālās uzmērīšanas un robežu ierīkošanas darbu veikšana nekustamajiem īpašumiem, kas saistīti ar Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību” saņēmis piecu Latvijas uzņēmumu piedāvājumus.
Piedāvājumus iesnieguši šādi pretendenti:
1. SIA “Baltex Group”;
2. SIA “A2 Grupa”;
3. SIA "Latvijasmernieks.lv";
4. SIA "Metrum";
5. SIA “Delta Kompānija".
Iepirkuma komisija plāno konkursa rezultātus paziņot jūnijā. Līdz tam, lai atlasītu pretendentus, ar kuriem tiks slēgta Vispārīgā vienošanās, komisija, atbilstoši konkursa nolikumam, vērtēs:
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
“Konkurss ir viens no sagatavošanās darbiem nekustamo īpašumu atsavināšanai. Īpašniekiem nebūs papildus izdevumu, jo Eiropas Dzelzceļa līnijas segs visus izdevumus, kas saistīti ar īpašuma robežu sakārtošanu un nekustamā īpašuma reģistrāciju valsts kadastra informācijas sistēmā.
Vispārīgo vienošanos paredzēts slēgt ar ne mazāk kā ar 3 un ne vairāk kā 5 pretendentiem. Kvalificētie pretendenti savā starpā konkurēs par darbu konkrētiem zemes gabaliem, nodrošinot konkurenci un zemāko cenu. Rezultātā – efektīvāk tiks izmantoti projektā Rail Baltica pieejamie finanšu resursi.
Jau iepriekš, Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, tika apzināti nekustamie īpašumi, kurus skars Rail Baltica trase. Gadījumos, kad projekta realizācijai nepieciešama zemesgabala daļa/-as, ir nepieciešami zemes ierīcības izstrādes un zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas darbi. Šo darbu nodrošināšanai arī bija izsludināts minētais iepirkums.”
Vispārīgās vienošanās termiņš būs 48 (četrdesmit astoņi) mēneši no Vispārīgās vienošanās spēkā stāšanās dienas vai līdz Vispārīgās vienošanās kopējās summas EUR 1 350 000,00 bez PVN sasniegšanai.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Šodien, 22.martā, svinīgā ceremonijā tika pasniegtas starptautiskās žūrijas piešķirtās prēmijas konkursa "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksa apbūve” dalībniekiem un paziņots lēmums – Rail Baltica projektam Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, jauna tilta veidošana pār Daugavu un pilsētas daļu savienošana, demontējot uzbērumu posmos no Dzirnavu līdz Krasta ielai, tiks veikta pēc arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātā meta. Satiksmes ministrs ierosinājis izveidot starpinstitucionālu padomi, kas veicinātu arī plašākas pilsēttelpas attīstību Rail Baltica projekta realizācijas laikā.
Edgars Tavars, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs:
„ Apzinoties projekta nozīmīgumu, satiksmes ministrs ir apņēmies izveidot starpinstitucionālu padomi, kas uzraudzīs projektu, lai, realizējot Rail Baltica izbūvi, tiktu saglabātas galvaspilsētas vērtības un projekts tiktu realizēts kvalitatīvi un atbilstoši harmoniskai pilsētas attīstībai nākotnē.”
Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja:
“Šis – Centrālās stacijas projekts - ir unikāls tehniski, finansiāli un plašā pušu iesaistes ziņā. Tas ir pašā Rīgas centrā, kur katru dienu ierodas daudz cilvēku, un šis ir vissarežģītākais projekta posms visās trijās Baltijas valstīs. Rail Baltica projekts nefinansē pilsētvides pārbūvi, tas ir paredzēts tikai dzelzceļa izbūvei, tāpēc diskusijā par pilsētvidi jārunā par finansējuma avotiem. Tas būtu labs temats šajā priekšvēlēšanu laikā. Šī projekta īstenošanai būs nepieciešami efektīvi ieviešanas formāti, tāpēc pozitīvi vērtēju satiksmes ministra iniciatīvu - piesaistot dažādu jomu ekspertus, nodrošināt visaptverošus risinājumus.”
Jānis Dripe, Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas vadītājs:
„ Mēs rīkojāmies pragmatiski, atbalstījām jeb „pirkām” idejas, kas pilsētai ir svarīgas. Uzvarētāju, apvienības PLH/COWI no Dānijas, pieeja obligātajai konkursa daļai mūs pārliecināja: arhitektoniskais piedāvājums, sociālā atbildība un attieksme pret sabiedrību. Otrais uzvarētājs, apvienība O+R+V+E+L no Latvijas, savukārt dod iespēju un ieguvumu pilsētai - labiekārtotu pilsētas daļu, kas gaida savu attīstību. Mums ir maksimāli ātri jārealizē žūrijas ieteikums apstiprināt starpinstitucionālo padomi ministra vai pat premjera līmenī, kas sistēmiski, gadu no gada domātu arī no finansiālā aspekta, lai projekts būtu patiess ieguvums pilsētai.”
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līniju Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
„ Kad projekts tika plānots, valstij bija divas iespējas: pievienot Rail Baltica dzelzceļu esošajam objektam, to praktiski neskarot, un otra iespēja - skatīties plāšāk, paredzot arī pilsētvidei attīstības iespējas, kas nestu jaunus ieguvumus pasažieriem, iedzīvotājiem un pilsētai kopumā. Mēs šodien suminām to, ko esam spējuši paveikt kopā ar profesionāļiem no Latvijas un Eiropas. Esam ieguvuši gan redzējumu, kā kompleksi attīstīt pilsētvidi, gan metu, kā Rail Baltica ietvaros savienot abas pilsētas daļas, kuras šķir dzelzceļa valnis un staciju padarīt ērtāku pasažieriem.
Pēc žūrijas atzinuma, trīs mēnešu laikā, tika veikts apjomīgs darbs, lai izvēlētu risinājumus, kas nodrošina efektīvu finanšu līdzekļu izlietojumu un vienlaikus sabiedrība iegūst objektus, kas saskanīgi iekļaujas pilsētas attīstībā. Pēc izmaksu, pieredžu un kompetences analīzes pieņemts lēmums - Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, jauna tilta veidošana pār Daugavu un pilsētas daļu savienošana, demontējot uzbērumu posmos no Dzirnavu līdz Krasta ielai, tiks veikta pēc arhitektu biroja PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI (Dānija) piedāvātā meta.”
2016. gada 27. novembrī Rīgā, starptautiska žūrija metu konkursā par „Rail Baltica” Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksu apbūvi” piešķīra divas otrās vietas, jo neviens no darbiem neatbilda visām pasūtītāja prasībām. Tāpat žūrija piešķīra veicināšanas prēmijas trim darbiem, arhitektiem no Dānijas, Francijas un Igaunijas, kuros iekļautas idejas, kas pasūtītajam nākotnē varētu būtu interesantas. Piešķirta arī īpaša veicināšanas prēmija arhitektiem no Spānijas, kuri piedāvā atšķirīgu redzējumu Daugavas šķērsojumam.
Visi minētie darbi pieejami: http://edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss
Video: https://failiem.lv/u/ftktrrcc
* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro , devīze R2I0G1A6, autori arhitektu birojs PLH Arkitekter sadarbībā ar COWI no Dānijas
* 2.vieta un prēmija 45 000 eiro, devīze SMXL2022, autori arhitektu apvienība O+R+V+E+L no Latvijas
* Īpaša atzinība un prēmija 21 000 eiro, devīze RING2022, autori BAC Engeneering Consultancy Group no Spānijas
* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARIS2654, autori Bordas+Peiro Architecte no Francijas
* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze ARST2919, autori Gottlieb Paludan Architects, Dānija
* Atzinība un prēmija 13 000 eiro, devīze XYVI0368, autori Kolm Pluss Üks no Igaunijas
Pirms žūrijas komisijas darba metu konkursa iesniegtos darbus vērtēja profesionāla Tehniskā ekspertu komisija. Rezumējot tehniskās komisijas ekspertu un iesaistīto žūrijas speciālistu viedokli par metu konkursu, žūrija konstatēja, ka iesniegto darbu kvalitāte ir atšķirīga. Žūrija, izskatot un izvērtējot metu konkursa priekšlikumus, atzina, ka darbos redzamas vairākas labas idejas, bet nav viena nepārprotama uzvarētāja, kas atbilstu visām klienta vēlmēm un konkursa projektēšanas programmā definētajiem darba uzdevumiem.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1. kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova, Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
No 2016.gada 7.jūlija līdz 7.novembrim norisinājās atklāts starptautisks metu konkurss Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezglam kompleksas apbūves iecere”. Konkursa mērķis bija iegūt vispiemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam teritorijā, kas ietver Rīgas vēsturisko centrālo dzelzceļa staciju un tās infrastruktūru, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai un plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai. Konkursa rezultātus izvērtēja starptautiska žūrija, kura piešķīra divas otrās vietas un četras veicināšanas prēmijas.
Konkursa organizators Eiropas Dzelzceļa līnijas aicina uz starptautiskā metu konkursa noslēguma svinīgo ceremoniju
š.g. 22. martā plkst 11.00
Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 12/2, Rīgā
Pasākuma darba kārtībā:
1. informācija par Rail Baltica projektam izvēlēto risinājumu;
2. svinīga godalgu pasniegšana apbalvoto metu autoriem.
Pasākumā piedalīsies:
1. Godalgoto metu autori no Latvijas, Dānijas, Spānijas, Portugāles, Francijas un Nīderlandes;
2. Uldis Augulis, LR Satiksmes ministrs;
3. Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja;
4. Jānis Dripe, Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas vadītājs;
5.Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors.
Pasākumu moderēs Viesturs Celmiņš, sociālantropologs.
Lūdzam apliecināt savu dalību pasākumā 21.03. līdz plkst 17.00, informējot e-pastā: rita.voronkova@edzl.lv, vai zvanot pa tālruni 29264403.
Trešdien, 15.martā, Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē satiksmes ministrs Uldis Augulis pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus 15 pašvaldību pārstāvjiem, kuri aktīvi iekļāvās projekta Rail Baltic plānošanā.
Ar valdības lēmumu, par aktīvu darbu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica izpētes projekta īstenošanā, Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts , Baldones, Bauskas, Garkalnes, Iecavas, Inčukalna, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Sējas, Stopiņu novada domēm un Rīgas domei.
Satiksmes ministrs Augulis uzsver: “Pirmo reizi Latvijā ir notikusi tik liela pašvaldību un iedzīvotāju līdziesaiste valstij un tās attīstībai nozīmīga projekta plānošanā.Rail Baltica trases novietojums veidots ciešā sadarbībā ar piecpadsmit novadu pašvaldībām un iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu intereses un novadu attīstības potenciālu. Tomēr šī projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs ne tikai iesaistītie novadi, bet visa valsts kopumā, sekmējot darba vietas, ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības attīstību. Tāpēc, novērtējot līdzšinējo ieguldījumu visas sabiedrības nākotnes labā, aicināju valdību izvirzīt minētās pašvaldības MK Atzinības raksta piešķiršanai.”
Rail Baltica radīs jaunu ekonomisko koridoru. Jau šobrīd svarīgi gan pašvaldībās, gan valsts līmenī kopumā veidot tā izmantošanu ne tikai transporta nozarē. Jāplāno, kā to izmantosim medicīnā, tūrismā, citu pakalpojumu sniegšanā, kad būs nodrošināta Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pakalpojumu pieejamība, izmantojotRail Baltica dzelzceļu. Līdz ar projekta Rail Baltica realizēšanu jaunās industriālās zonas varēs attīstīt Salacgrīvas, Limbažu, Salaspils, Inčukalna, Olaines, Iecavas un Bauskas novados. Pasažieru transporta daudzfunkcionālie transporta mezgli taps Rīgas dzelzceļa stacijā un “Starptautiskajā lidostā “Rīga””. Veidojot dzelzceļaRail Baltica trasi, saglabāta visa esošā dzelzceļa, autoceļu, energo un gāzes sistēma.
Fotogrāfijas no LPS sēdes pieejamas SM foto vietnē Flickr:
https://www.flickr.com/photos/
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
95 % aptaujāto iedzīvotāju ir informēti par Rail Baltica projektu, informētība pieaugusi trīskārt, salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas veikta pirms diviem gadiem. 89% aptaujāto atzīst, ka projektu pilnībā un drīzāk atbalsta.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas, Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Augstais atbalstītāju procents apliecina, ka Latvijas sabiedrība novērtē Latvijas izaugsmes iespējas, ko sniegs Rail Baltica projekta realizēšana gan mobilitātes, gan valsts ekonomikas aspektos.”
Par to liecina 2016. decembrī un 2017. janvārī notikušās Rail Baltica projekta iedzīvotāju informētības un attieksmes aptaujas dati, kuras gaitā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums Berg Research interneta vidē aptaujāja 1009 Latvijas iedzīvotājus - interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Uz jautājumu, kāda kopumā ir iedzīvotāju attieksme par Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi, 89% aptaujāto atzīst, ka to pilnībā un drīzāk atbalsta. Gada laikā šis atbalsts ir audzis par 3 procentpunktiem. Tikai 4% aptaujāto pilnībā neatbalsta projekta realizāciju.
Vislabāk par projektu informētie dzīvo Pierīgā: kopumā tur mitinās 97% informēto. Salīdzinot ar divu pēdējo, līdzīgu aptauju datiem, informētības līmenis par Rail Baltica projektu tiem, kuri uzskata, ka ir labi informēti, audzis uz pusi, bet, salīdzinot ar 2014. gada decembrī veiktās aptaujas datiem - pat trīskārši, kad informēto ļaužu skaits bija vien 10%.
Augstāka informētība par projektu ir vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem un respondentiem ar augstiem ienākumiem (virs 800 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī), kā arī pensijas vecuma respondentiem.
Kā projekta atbalstīšanas TOP 3 iemesli tiek minēti: 22% aptaujāto uzskata, ka tiks sniegta iespēja ceļot, un būs vienkāršāka un lētāka ceļošana starp Eiropas pilsētām, tikpat daudz aptaujāto uzskata, ka Rail Baltica būs ātrs pārvietošanas veids (uz Baltijas valstīm, uz Eiropu), 19% saskata ekonomiskos ieguvumus: blakus Rail Baltica līnijai sakārtosies infrastruktūra un vide, ka Rail Baltica radīs ieguvumus būvniecības nozarei, kā arī pieaugs kravu pārvadājumi starp Latviju un citām Eiropas valstīm.
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis atklātu konkursu, lai tā rezultātā atrastu 3-7 nekustamo īpašumu vērtētājus vai to apvienības, kas kopā ar īpašnieku noteiks Rail Baltica būvniecības vajadzībām atsavināmo īpašumu tirgus vērtību un radušos zaudējumu kompensāciju apmēru par tiem īpašumiem, kuri nepieciešami projekta Rail Baltica realizācijai. Pakalpojuma veikšana nepieciešama atsavināšanas procesa īstenošanai un taisnīgas atlīdzības noteikšanai.
Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors:
“Šis ir viens no sagatavošanās darbiem, kas nepieciešams, lai uzsāktu atsavināšanas procesu. Īpašumi tiks atsavināti pakāpeniski, uzsākot atsavināšanu Rīgā. Pierīgā: Mārupe, Baldone, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils, Stopiņi atsavināšana turpināsies līdz pat 2019. gada beigām. Atsavināšanas laikā būs nepieciešama aktīva īpašnieka līdzdalība, jo mūsu mērķis ir īpašnieka mantiskās vērtības saglabāšana. Par atsavināšanas procesa uzsākšanu Eiropas Dzelzceļa līnijas katru īpašnieku informēs personīgi. Īpašums tiks atsavināts pēc tirgus vērtības un konkursa kārtībā izvēlētie neatkarīgie vērtētāji kompensācijas aprēķinās sadarbībā ar pašu īpašnieku.”
Vērtētāju darbu izpilde būs jāveic divos segmentos: nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana un komersanta darbības (biznesa) un nemateriālo aktīvu, prasījuma tiesību un mantisko ieguldījumu novērtēšana. Plānotais darba apjoms jāveic četru gadu (48 mēneši) laikā par kopējo summu 1,2 miljoni eiro. Katra novērtējumā objekta vērtēšanai tiks izsniegts atsevišķs darba uzdevums, kurā tiks identificēts novērtējamais objekts.
Konkursam var pieteikties pretendenti: juridiskas vai fiziskas personas, personālsabiedrības (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība) vai arī piegādātāju apvienība, kuriem ir Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas vai līdzvērtīgas ārvalsts asociācijas sertifikāts, kas apliecina sertificētā vērtētāja kvalifikāciju un tiesības sniegt nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumu. Tāpat pretendentiem jābūt vismaz trīs gadu pieredzei sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma novērtēšanā ar kopējo izstrādāto projektu skaitu ne mazāku kā 30, kā arī jāspēj uzrādīt trīs rekomendācijas par sniegtajiem pakalpojumiem.
Vienošanās tiks slēgta ar ne mazāk kā ar 3 un ne vairāk kā ar 7 pretendentiem.
Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „1435 mm standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltic / Rail Baltica (RB) attīstības koridors caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” finanšu līdzekļiem.
Piedāvājumus var iesniegt, sūtot pa pastu, vai personīgi SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Maskavas iela 12, Rīga, LV-1050 darbdienās no plkst. 08:30 līdz 12:00 un no 13:00 līdz 17:00, līdz 2017.gada 3.aprīļa plkst. 10:00, iepriekš piesakoties pa tālr. 66954242 vai 66954255.
Piedāvājumus komisija atvērs 2017.gada 3.aprīļa plkst. 10:00 Pasūtītāja telpās – Maskavas ielā 12, Rīga, LV-1050.
Vairāk par iepirkuma procedūru var uzzināt šeit
Par Eiropas Dzelzceļa līnijas:
Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova,
Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403,
e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Laikā no 9. janvāra līdz 27. janvārim Rīgas domes ēkā improvizētā izstādē visi interesenti var iepazīties ar starptautiskā metu konkursā „Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere“ godalgotiem darbiem. Tie ietver Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūvi un jauna tilta būvi pāri Daugavai. Darbi eksponēti Rīgas domes ēkas 1.stāvā un skatāmi darbdienās.
Jānis Dripe, Latvijas republikas Kultūras ministrijas eksperts, starptautiskās žūrijas dalībnieks:
Pēdējos gados realizētajiem lielajiem kultūras objektiem – Nacionālajai bibliotēkai un Nacionālajam mākslas muzejam tagad seko nebijušas sarežģītības infrastruktūras objekts, kurā pārveidojot Rīgas centra pilsēttelpu, apvienosies arhitektu, transporta tehnoloģiju un inženierzinātņu inovatīvs redzējums. Rail Baltica Rīgas stacija mezgla izbūve un dzelzceļa uzbēruma aizstāšana ar estakādi būs reāls Rīgas vēsturiskā centra paplašinājums Maskavas priekšpilsētas virzienā un būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu. Tas būs arī impulss teritoriju attīstībai Rail Baltica trases tiešā tuvumā no Torņakalna līdz Rīgas stacijai.
Uzdevums Latvijas un ārvalstu arhitektiem, pilsētplānotājiem, dzelzceļa transporta speciālistiem un ainavu arhitektiem bija īpaši sarežģīts, jo jauniem mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei. Vienlaikus risinājumam jāiekļaujas pilsētvidē tā, lai novitāte saglabātu Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību. Tāpēc konkursam iesniegto darbu skaits - 15 - vērtējams ļoti atzīstami.
Uzvarētāji konkursā ir arhitekti no Dānijas (''PLH Arkitekter A/S'' sadarbībā ar ''COWI A/S''), kā arī Latvijas arhitektu apvienība O+R+V+E+L (SIA "Outofbox", SIA ''RUUME arhitekti'', SIA ''Vektors T'', SIA ''E.Daniševska birojs'' un SIA ''Landshape'').
Dānijas arhitekti iesniedza darbu ar devīzi R210G1A6, bet Latvijas arhitekti ar devīzi - SMXL2022. Visus darbus var aplūkot tīmekļa vietnē: www.edzl.lv/lv/aktualitates/metu-konkurss.
Starptautiskā žūrija piešķīra arī īpašu veicināšanas prēmiju arhitektiem no Spānijas, devīze RING 2022, kuri piedāvā visus četrus sliežu ceļus (divus pašreizējos un divus jaunbūvējamos) novietot uz jaunbūvējamā tilta, savukārt pašreizējo Dzelzceļa tiltu atvēlēt gājēju un velosipēdistu plūsmai.
Konkursu 2016. gadā rīkoja Eiropas Dzelzceļa Līnijas, projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Konkursa teritorija - 14 ha, tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrālajā daļā, kas izsenis ir viena no galvaspilsētas tēla veidotājām.
Fona informācija:
par projektu:
Projekta Rail Baltica pirmās kārtas ietvaros līdz 2022. gadam paredzēts:
- uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa sliežu ceļu,
- veikt stacijas pārbūvi un paplašināšanu, uzbēruma transformāciju,
- izveidot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu,
- uzbūvēt jaunu tiltu pāri Daugavai.
par Eiropas Dzelzceļa Līnijas:
Eiropas Dzelzceļa Līnijas ir projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa Līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA( Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
papildus informācijai:
Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Par šo publikāciju atbild vienīgi tās autors. Eiropas Savienība neuzņemas nekādu atbildību par to, kā tur ietvertā informācija var tikt izmantota.
Otrdien, 3. janvārī, Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ieviesējs Latvijā uzņēmums Eiropas Dzelzceļa Līnijas konkursa “RAIL BALTICA “STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS “RĪGA”” DZELZCEĻA STACIJAS, SAISTĪTĀS INFRASTRUKTŪRAS UN ESTAKĀDES BŪVPROJEKTS” 1. kārtā saņēmis piecu kandidātu pieteikumus no Latvijas, kā arī starptautiskiem uzņēmumiem un piegādātāju apvienībām.
Pieteikumi saņemti no:
1. AECOM INOCSA S.L.U (Spānija);
2. Piegādātāju apvienība "Egis Rail" (Francija, Lietuva);
3. SIA "Rem Pro" (Latvija);
4. Piegādātāju apvienība "SYSTRA S.A./COWI AS" (Francija, Dānija);
5. Piegādātāju apvienība "PROSIV" (Latvija, Slovākija, Itālija).
Pirmā kārta, atbilstoši konkursa nolikumam, paredz kandidātu kvalifikācijas un pieredzes izvērtējumu. Komisija, kuras dalībnieki pārstāv trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail, LR Satiksmes ministriju, projekta ieviesējuzņēmumu Eiropas Dzelzceļa Līnijas, kā arī starprautisko lidostu “Rīga”, plāno izvērtējumu sniegt februāra mēnesī. Konkursa otro kārtu plānots izsludināt aprīļa mēnesī, kad pretendentiem būs jāsagatavo tehniskie un finanšu piedāvājumi. Kopējie iepirkuma rezultāti tiks noteikti 2017. gada vidū.
Prognozētā projektēšanas darbu līgumcena ir 2,2 miljoni eiro, un darbi būs jāveic 17 mēnešu laikā. Kad projektēšanas darbi tuvosies noslēgumam, savlaicīgi plānots izsludināt iepirkumu par būvniecības darbiem.
Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa Līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors:
Projekts ir komplicēts un ieviesīs jaunu pieredzi, jo līdz šim dzelzceļa novietošana uz estakādēm Latvijā nav realizēta. Vienā uzdevumā ir stacijas un arī dzelzceļa, pa kuru piebrauc pie lidostas, projektēšana. Tas ir posms no Daugavas gar Torņakalnu līdz Zolitūdei, kur jaunais dzelzceļš šķirsies no esošā, tālāk pa estakādi šķērsos Ulmaņa gatvi un arī pa estakādi nokļūs lidostā. Svarīgi, lai lidosta un dzelzceļa stacija atrastos tādā attālumā, lai pasažieriem nebūtu nepieciešams papildu transports nokļūšanai starp abām vietām. Dzelzceļa staciju vienā augstumā paredzēts savienot ar lidostas paplašināto termināli, kuru plānots attīstīt līdz 2022.gadam. Darbi īstenojami tā, lai to laikā nebūtu jāaptur pasažieru plūsmas.
papildus informācijai:
Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Par šo publikāciju atbild vienīgi tās autors. Eiropas Savienība neuzņemas nekādu atbildību par to, kā tur ietvertā informācija var tikt izmantota.
Rail Baltica projekta nozīmi Baltijas valstu vienotības stiprināšanā, konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis. “Ir svarīgi, lai Baltijas valstis neatkārtotu vēsturiskas kļūdas, kas neproduktīvas savstarpējās konkurences un domstarpību dēļ pagātnē mums liedza realizēt liela mēroga kopprojektus. Rail Baltica jākļūst par Baltijas valstu vienotības un pragmatisma simbolu. Šāda mēroga infrastruktūras projekts, turklāt – ar ievērojamu Eiropas Savienības atbalstu – gan tiešā, gan netiešā veidā palielinās Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu; veicinās Baltijas iedzīvotāju mobilitāti, saīsinot ceļošanas laikus; cels nodarbinātības līmeni, kā arī radīs iespējas attīstīt jaunus uzņēmumus un nostiprināt esošo eksportspējīgo uzņēmumu pozīcijas Eiropas tirgos,” uzrunā teica Māris Kučinskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents.
Projekta veiksmīga virzība ir cieši saistīta ar triju valstu kopuzņēmuma RB Rail darbību un nacionālo ieviesējorganizāciju savstarpējo sadarbību. “Rail Baltica ir ekonomiskais koridors, kas cieši savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar pārējo Eiropu,” savā prezentācijā teica Baiba Rubesa, RB Rail valdes priekšsēdētāja. Prezentācijā Baiba Rubesa iezīmēja 2016.gadā paveikto, raksturojot šo gadu kā stūrakmeni un pienākumu sadalīšanas gadu, lai varētu veiksmīgi ieviest Rail Baltica projektu visās trīs Baltijas valstīs. Projekta realizēšana ir sadalīta četros secīgos posmos: 1) plānošana, 2) projektēšana, 3) būvniecība, 4) testēšana. Pašreiz projekts ir plānošanas posmā, bet jau 2017.gadā uzsāksies nākošais projekta posms, projektēšana. Baiba Rubesa par vienu no 2017.gada mērķiem nosauca spēju demonstrēt Rail Baltica projekta briedumu, nodrošinot, ka projektu nav iespējams pārtraukt, kā arī panākot vienošanos par ES finansējumu pēc 2020. gada. Baibas Rubesa prezentācijā uzskaitīja vairākus priekšnosacījumus Rail Baltica veiksmīgai realizēšanai. Viens no tiem ir efektīva resursu izlietošana, nodrošinot projekta īstenošanu, tā, lai 2025.gadā tas būtu mūsdienīgs un klientu prasībām atbilstošs. Prezentācijas noslēgumā Baiba Rubesa novēlēja Rail Baltica vīziijai pārsniegt mūsu pašu vīziju par projektu
Detalizētāk par Rail Baltica projekta norisi Latvijā un plānotajiem darbiem 2017.gadā savā prezentācijā informēja Agnis Driksna, Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors. Agnis Driksna iepazīstināja ar metu konkursa “Rail Baltica dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere” norisi un starptautiskās žūrijas izvēlētajiem sešiem godalgotajiem darbiem. Sarunas tiks turpinātas ar abiem labākajiem metu konkursa dalībniekiem, savstarpēji integrējot piedāvātos risinājumus. Šogad ir uzsākta arī būvprojektu pirmā kārta “Rail Baltica “Starptautiskās lidostas “Rīga”” dzelzceļa stacijai, saistītai infrastruktūrai un estakādei”, kuras rezultātā izvēlēsies piecus uzņēmumus, kas sagatavos savus piedāvājumus. Šī būvprojekta realizācija turpināsies jau 2017.gadā. Kā vēl vienu nozīmīgu 2017.gada uzdevumu Agnis Driksna minēja nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa uzsākšanu Rīgā, kur būs vairāki secīgi posmi, sākot ar informācijas izsūtīšanu, iepirkumu organizēšanu par mērniecību un zemes vērtēšanu. Pārrunas notiks ar katru zemes īpašnieku individuāli, ņemot vērā katra īpašnieka prasības par veiktajiem ieguldījumiem
Turpinot par projekta Rail Baltica progresu Latvijā, Neils Balgalis, Grupa93 valdes priekšsēdētājs, savā prezentācijā detalizēti stāstīja par trases novietojuma izveides aspektiem Latvijas teritorijā. “Patiess un īsts līdzdalības process ar visu Latvijas sabiedrību,” tā Neils Balgalis raksturoja procesu, kas bija nepieciešams trases novietojuma plānošanā. Savā prezentācijā Neils Balgalis detalizēti izskaidroja pārrunu, publisko apsriešanu un vienošanās procesu, kas veiksmīgi ir noslēdzies 2016.gada augustā ar Ministru Kabineta lēmumu.
Savukārt Nerijus Kaučikas, Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas Starptautisko attiecību un attīstības departamenta direktora vietnieks, savā prezentācijā īsumā izklāstīja Rail Baltica progresu Lietuvā. “Braucot uz konferenci personīgi pārliecinājos par Rail Baltica dzelceļa līnijas priekšrocībām nākotnē, jo uz ceļa bija satiksmes negadījums un tad iedomājos, ka ceļojot ar Rail Baltica vilcienu šādu situāciju vairs nebūs jāpiedzīvo,” izteicās Nerijus Kaučikas. Par būtiskāko 2016.gada notikumu Lietuvā, kas arī raksturo projekta progresu ir vilcienu satiksmes izveidošana pa Eiropas platuma dzelzcela līniju starp Kauņu un Polijas pilsētu Belostoku. Viens no tuvākajiem pasākumiem ir Lietuvas jaunās valdības apstiprinājums Rail Baltica trases novietojumam Lietuvā, kas tiek plānots 2016.gada decembrī vai 2017.gada janvārī. Prezentācijā tika uzskaitīti būtiskākie izaicinājumi, kas ir jāņem vērā projekta realizācijā un kā vienu no galvenajiem Nerijus Kaučikas nosauca nepieciešamību visās trīs Baltijas valstīs sekot līdzi un nodrošināt ES fondu finansējumu pēc 2020.gada. Nerijus Kaučikas uzsvēra, ka svarīgi ir apzināties, ka Rail Baltica ir jāuzskata par daļu no NATO loģistikas sistēmas. Savukārt jau detalizētāk par Rail Baltica projekta realizēšanu Lietuvā savā prezentācijā informēja Dainius Budris, Rail Baltica statyba direktors. Lietuvā projekts ir sadalīts trīs posmos, kas katrs ir atšķirīgs pēc savas sarežģītības. Trīs posmi ietver Lietuvas ziemeļu savienojumu līdz Latvijas robežai, dienvidu savienojumu līdz Polijas robežai un Kauņas satiksmes mezgla pilnveidošanu. Attiecībā uz dzelcela posmu no Kauņas līdz Lietuvas-Latvijas robežai 2017.gadā tiek plānots uzsākt zemes atsavināšanas procedūras.
Raksturojot situāciju Igaunijā, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Rail Baltic projekta koordinators Kristians Kaunasāre (Kristjan Kaunissaare) savā prezentācijā detalizētāk informēja par trases novietojuma plānošanas procesu Igaunijas pašvaldībās. Pašreiz tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas , kopumā 76 sabiedriskās apspriešanas, piedaloties līdz 4000 Igaunijas iedzīvotājiem. Plānošanas process ir noslēdzies Harju un Rapla pašvaldībās un Pērnavā ir plānots sabiedriskās apspriešanas procesu noslēgt līdz 2017.gada janvāra beigām. Detalizētāk par Rail Baltic projekta realizāciju Igaunijā, plānoto Tallinas stacijas ēkas un apkārtnes dizainu, kā arī citām aktivitātēm stāstīja Indreks Oravs, Rail Baltic Igaunija valdes loceklis. Savā prezentācijā Indreks Oravs informēja par projekta laika grafiku, kas ietver pašreiz notiekošos izpētes darbus, lai nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa savienojumu ar Tallinas lidostu, veidojot jaunu intermodālu Rail Baltica pasažieru terminālu lidostā. Tehniskais plānošanas process Igaunijā ir plānots līdz 2018.gadam, iepirkuma procedūras ir plānotas 2019.gadā, savukārt Rail Baltica trases būvniecības darbi no 2019.gada līdz 2025.gadam.
Projekta realizēšana katrā valstī notiek atbilstoši kopējam Rail Baltica projekta laika grafikam, projektēšanu plānojot pabeigt 2019. gadā, bet būvniecību – 2025.gadā.
Konferences noslēgumā, ilustrējot Baltijas valstu sadarbības pieredzi, ar prezentāciju uzstājās Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, kas dalījās pieredzē par Baltijas valstu kopdarbību Venēcijas arhitektūras Biennālā 2016. “Ir jāizveido ne tikai jauns dzelceļa tīkls, bet arī jauns sadarbības tīkls”, savas prezentācijas noslēgumā novēlēja Viesturs Celmiņš. Savukārt uzsākot prezentāciju Viesturs Celmiņš uzdeva retorisku jautājumu: Kas ir Baltijas reģions? Līdz ar to savā prezentācijā arī atbildot uz šo sarežģīto jautājumu. Prezentācijā viņš dalījās pieredzē, ko ieguva, veidojot vienotu Baltijas valstu ekspozīciju, kas tika veidota atsevišķā ēkā. Biennāles 2016.gada tēma bija “Reportāža no frontes”, kas dalībniekiem ļāva aktualizēt aktuālo tēmu katras valsts arhitektūras nozarē. Šis arī bija noteicošais, lai par aktualitāti izvirzītu Baltijas reģiona vienotību. Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot dažādus Baltijas reģiona kopprojektus, radot jaunus sadarbības modeļus, kas stiprinātu Baltijas reģiona ģeopolitisko neatkarību.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni. Rail Baltica būs elektrificēta divu ceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei.
Konferences runātāju prezentācijas ir pieejamas Satiksmes ministrijas mājaslapā www.sam.gov.lv un Eiropas dzelzceļa līnijas mājaslapā http://edzl.lv/lv/aktualitates/konference-2016/konference-2016
Otrdien, 2016.gada 18.oktobrī Briselē (Beļģijā) norisinājās Latvijas konsultācijas ar Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāta pārstāvjiem par Salacgrīvas posma – C5 alternatīvas, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, īstenošanas iespējamību, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību.
EK jautājumā par Rail Baltica Salacgrīvas posma alternatīvas īstenošanu aicināja ievērot Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā un apstiprināja Latvijas vides institūciju atzinumu – dabas lieguma "Vitrupes ieleja" šķērsošana Rail Baltica trasē nav pieļaujama.
Konsultācijās Latviju pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Satiksmes ministrijas (SM), Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Rail Baltica projekta vadītāji.
Tikšanās laikā SM pārstāvji informēja EK par projekta virzību, veikto ietekmes uz vidi novērtējumu un valdības pieņemto paredzētās darbības akceptu. Savukārt Salacgrīvas pašvaldības vadītājs D.Straubergs uzsvēra piekrastes attīstības potenciālu, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka valdības atbalstītā Rail Baltica trases alternatīva ietekmē daudzus vietējos iedzīvotājus. Viņš norādīja, ka jau šobrīd visa Salacgrīvas pašvaldības teritorija atrodas aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļbiosfēras rezervātā, tāpēc turpmākā attīstība esot iespējama tikai uz atklātām lauksaimniecības zemēm.
EK skaidroja, ka no ES dabas likumdošanas viedokļa primāri jāskatās tādas Rail Baltica trases alternatīvas, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Ja tomēr šādas projekta alternatīvas nav iespējamas, tad Natura 2000 teritoriju ietekmējošas alternatīvu īstenošana pieļaujamas tikai pēc visu ES dabas likumdošanā paredzēto nosacījumu ievērošanas, tai skaitā pierādot, ka nebūs nekādas negatīvas ietekmes.
EK arī norādīja, ka izvērtējums par sociāli ekonomiskajām ietekmēm un trases alternatīvu izvēle ir nacionālā kompetence. Ja tomēr Latvijas valdība izvēlētos realizēt C5 alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā, tad EK padziļināti izvērtēs visus dokumentus, lai pārliecinātos, ka Rail Baltica projekta īstenošana neatstās negatīvu ietekmi uz dabas teritorijām. Šāds izvērtējums varētu prasīt pietiekami ilgu laiku. Mainot trases novietojumu, būs nepieciešams EK atzinums nepieciešamā ES finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai.
Valdība 2016.gada 9.augustā, lemjot par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības paredzētās darbības akceptu, Salacgrīvas novadā atbalstīja risinājumu B2-2, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju. Vienlaikus, ņemot vērā Salacgrīvas pašvaldības un iedzīvotāju viedokli, valdība uzdeva VARAM, SM, iesaistot Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar EK par C5 alternatīvas īstenošanas iespējām.
Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā 18. oktobrī Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecībā Salacgrīvas teritorijā trases novietojumam C5 alternatīvu, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas.
Satiksmes ministrijas projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris: “Gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas, veidojot trases novietojumu, un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību Salacgrīvas novadā.”
No 2014. gada līdz 2016. gadam SM organizēja detalizēto tehnisko izpēti, kuras mērķis bija noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica novietojumu un veikt nepieciešamās izpētes un priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvniecības uzsākšanai, tai skaitā veikt Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu (IVN) un izmaksu analīzi.
MK 2016.gada augustā akceptēja galējo trases novietojumu un noteica tam nacionālā interešu objekta statusu, tādējādi Latvija kļuva par pirmo starp Baltijas valstīm, kas noteikusi konkrētu trases novietojumu valsts teritorijā un turpina darbu, atbilstoši Rail Baltica ieviešanas 1. kārtas darbu grafikam – trases centrālās daļas būvniecībai, kas jārealizē līdz 2022. gadam.
Līdz valdības lēmuma pieņemšanai par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā, tika veikta IVN procedūra, kuras ietvaros izstrādāti un piedāvāti sabiedrībai un institūcijām izvērtēšanai vairāki dzelzceļa līnijas novietojuma varianti. Lai izstrādātu sabiedrības un pašvaldību interesēm atbilstošus variantus, notika aktīvs darbs ar sabiedrību, organizējot un strādājot pašvaldību darba grupās. Kopumā tajās iesaistījās ap 5000 iedzīvotāju un 31 institūcija. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas, Ziņojums tika precizēts, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, un iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) kā atbildīgajai institūcijai atzinuma sniegšanai. Pēc atzinuma saņemšanas tika konstatēts, ka VPVB, izvērtējot ziņojumu un tajā rekomendēto trases novietojuma variantu, neatbalsta piedāvāto trases novietojumu Salacgrīvas novada pašvaldībā (C5 posms), jo tā īstenošana neatbilst ārējo normatīvo aktu prasībām. Tādējādi valdība ir pieņēmusi lēmumu Rail Baltica trases novietojumu apstiprināt tā, lai tas pilnībā atbilstu ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus, respektējot Salacgrīvas iedzīvotāju un pašvaldības intereses, tika uzdots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopā ar Satiksmes ministriju konsultēties ar EK Vides ģenerāldirektorātu par iespēju īstenot trases novietojuma alternatīvu, kas šķērso Natura 2000 teritoriju Vitrupes ielejā (C5 posms).
Šī alternatīva tika izstrādāta, reaģējot uz Salacgrīvas novada domes un iedzīvotāju priekšlikumu Rail Baltica Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa sabiedriskās apriešanas gaitā, izveidojot to kā alternatīvu jau sākotnējam variantam B2-2. Salacgrīviešu ieskatā B2-2 negatīvi ietekmē novada attīstību, uzņēmējdarbību un iedzīvotāju ērtības.
Alternatīvu salīdzinājums
|
C5 |
B2-2 |
|---|---|
|
Abos variantos netiek skarts vai atsavināts neviens mājoklis |
|
|
87 zemes vienības |
112 zemes vienības |
|
158,75 ha |
157,27 ha |
|
21,045 km |
21,071 km |
|
Intensīva mežsaimnieciskā darbība, mazāk intensīva apbūve un mazāk lauksaimniecības zemes |
Intensīva lauksaimnieciskā darbība, lauku saimniecību apbūve |
|
Atbalsta Salacgrīvas iedzīvotāji un pašvaldība |
Kategoriski noraida Salacgrīvas darba grupa un Salacgrīvas pašvaldība |
|
VPVB norāda uz neatbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem |
VPVB rekomendē |
SM piedāvāja MK neizvēlēties alternatīvu C5, jo, izvērtējot apstākļus un riskus, EK var ierosināt pārkāpuma lietu pret Latviju un līdz jautājuma izlemšanai var tikt atlikta vai pat atcelta finansējuma piešķiršana projekta realizācijai. Nelabvēlīga sprieduma gadījumā valstij no valsts budžeta jāsedz projekta izmaksas par detalizētu tehnisko izpēti, par būvprojektēšanu, būvniecību u.c. darbībām, kas veiktas projekta īstenošanas ietvaros. Ņemot vērā augstākminētos riskus un apstākļus, MK lēma izvēlēties alternatīvu B2-2. Taču, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par C5 augstākminēto risku pamatotību, tika lemts veikt konsultācijas ar EK atbildīgajiem vides ekspertiem.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.:67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Announces press conference
Estonia, Latvia and Lithuania have agreed on the Agreement on Rail Baltic/Rail Baltica Contracting scheme which defines procurement roles of the joint venture RB Rail AS and national implementing bodies in three countries – Rail Baltic Estonia OU, Estonian Technical Regulatory Authority, , Rail Baltica Statyba UAB, Lietuvos Geležinkeliai AB, Eiropas Dzelzceļa līnijas SIA. At the moment the Agreement is in the signing process to be concluded as soon as technically nine parties in three capitals have signed the document.
In order to give more detailed information about the responsibilities of each organisation involved in Rail Baltic/Rail Baltica project, including procurement organisation and fulfilment, as well as other questions, media representatives are invited to attend a press conference which is organised jointly by Rail Baltic/Rail Batlica project implementers on October 5th, 10:30 AM (local time) at the Ministry of Transport of Republic of Latvia.
Press conference participants:
Baiba Rubesa, RB Rail, Chairman of the Board;
Indrek Orav, Member of the Management Board, Rail Baltic Estonia;
Dins Merirands, Member of the Board of Eiropas Dzelzceļa Līnijas Ltd.;
Ramūnas Rimkus, Ministry of Transport and Communications of the Republic of Lithuania, Head of the Strategic Planning Division, Budget and State Property Management Department.
The press conference will be livestreamed on internet both in Latvia and other Baltic states. It will be available on Latvias' Information Agency's LETA internet website www.leta.lv as well as on Lithuanian and Estonian media internet websites http://www.15min.lt and http://www.postimees.ee. During the press conference, the international media representatives are offered to participate in livestream Q&A sessions, which will be provided through interactive digital platform Sli.do. Questions can be sent in also by writing an e-mail to ligita.brodina@vilands.lv.
The press conference will take place at the Ministry of Transport of Republic of Latvia, on 3rd floor, room no. 313. Both Latvian and foreign media representatives are invited to participate in the event. We kindly ask to confirm your participation till October 4th, 4 PM (local time) by writing e-mail to: ligita.brodina@vilands.lv and providing your name, surname, as well as represented media. Your ID card/passport will be necessary to receive a pass to enter the Ministry of Transport.
The working language of the press conference is English.
“RB Rail AS”
“RB Rail AS” is a joint venture between the three Baltic States established in October 2014. Holding equal shares in “RB Rail AS” are SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” in Latvia, UAB “Rail Baltica statyba” in Lithuania and OU “Rail Baltic Estonia” in Estonia.
“RB Rail AS” is the central co-ordinator for the Rail Baltic/Rail Baltica project. The project involves the construction of a high speed rail line from Tallinn to the Lithuanian/Polish border. Rail Baltic/Rail Baltica will be an electrified public use rail line, an environmentally friendly and modern form of transportation.
About Q&A session and Sli.do digital platform
Sli.do is an interactive digital platform, which provides participation in Q&A sessions from any country all around the world. By opening internet browser, typing address of the homepage https://app.sli.do and entering code of the event, which will be announced during the livestream of the conference, all media representatives will have the chance to ask their questions to the spokespersons of the press conference, not exceeding 140 characters. Press conference moderator will administrate all incoming questions.
Questions can be sent in also by writing an e-mail to: ligita.brodina@vilands.lv
The working language of the press conference is English.
For more information:
Ilze Rassa
Communications and Government Affairs Manager
+ 371 27 337 767
Ilze.rassa@railbaltica.org
Ligita Brodiņa
Communication consultant
+ 371 29 416 096
ligita.brodina@vilands.lv
Nopietnu interesi būvniecības jomas profesionāļu vidū raisīja seminārs par projekta “Rail Baltica” ieviešanas kopējo plānu un 1.kārtas būvniecību Latvijas teritorijā. Seminārā piedalījās vairāk kā 30 Latvijas lielāko būvniecības uzņēmumu vadītāji un pārstāvji no kompānijām “ACB”, “Fima”, “Skonto Būve”, “Abora”, “Ostas celtnieks”, “UPB nams”, “LEC”, “BMGS”, “LNK Industries”, “Velve”, “YIT”, “MONUM”, “RERE GRUPA”, “P.M.G.”, “Forma 2”, “Būvuzraugi.LV”, “REM PRO”, “Uponor”, “AECOM” un “Evopipes”
Būvniecības nozares pārstāvji semināra laikā guva pilnvērtīgu priekšstatu par projekta “Rail Baltica” attīstību trijās Baltijas valstīs un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” uzdevumiem Latvijas nacionālās projekta sadaļas ieviešanā, par ko ziņoja “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna un “Eiropas Dzelzceļa līnijas” Projektu ieviešanas departamenta direktors Kaspars Vingris.
“Rail Baltica” projekta 1.kārtas ieviešanas laika grafiks Latvijā:
2016. gads – tiek izsludināti iepirkumi arheoloģijas sadaļai, tehniskajām ekspertīzēm, projektēšanai, būvniecībai;
2017.gads – noslēgti līgumi par arheoloģijas veikšanu, tehniskajām ekspertīzēm, projektēšanu, būvniecību, uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana;
2018.gads – izstrādāts būvprojekts “Rail Baltica RIX” stacijai;
2019.gads – izstrādāti būvprojekti Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un RIX savienojumam, “Rail Baltica” centrālajai daļai, pabeigta nekustamā īapšuma atsavināšana trases centrālajā daļā;
2019.-2022.gads – notiek Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve, “Rail Baltica RIX” stacijas būvniecība, savienojuma būvniecība starp abām stacijām.
Lai piedalītos “Rail Baltica” projekta realizācijas posmos, no potenciālajiem darbu veicējiem tiek gaidīta atbilstoša kompetence 1435 mm un 1520 mm sliežu ceļu izbūvē, dzelzceļa tiltu un estakāžu, autoceļu šķērsojumu un citu būvniecības darbu veikšanā.
Latvijas lielākie būvnieki ar pieredzi vērienīgu infrastruktūras objektu realizācijā ir gatavi mobilizēt visus resursus, kā arī piesaistīt ārzemju partneru nepieciešamo kompetenci, lai piedalītos “Rail Baltica” projekta īstenošanas posmos.
Semināru organizēja biedrība “Building Design and Construction Council”, plašāka informācija www.buvniekupadome.lv.
Šodien, 5. jūlijā, “Eiropas Dzelceļa Līnijas”, projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā, izsludina atklātu, starptautisku metu konkursu Eiropas transporta tīkla prioritārā projekta Rail Baltica objektam Latvijā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksas apbūves iecere”.
Dins Merirands, Eiropas Dzelzceļa Līnijas valdes loceklis: „Konkursa mērķis ir iegūt vispiemērotāko metu Rīgas centrālajam multimodālā sabiedriskā transporta mezglam un Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tiltam. Konkursa teritorija ir 14 ha, tā ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai un atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas centrālajā daļā, kas izsenis ir viena no galvaspilsētas tēla veidotājām. Starpdisciplinārajā konkursā aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, dzelzceļa transporta speciālisti, ainavu arhitekti, jo projekta specifika nosaka nepieciešamību savienot kompetences. Konkursam noteikta arī izpētes teritorija, kas ir aptuveni 59 ha, lai metu konkursa rezultātā iegūtu arī konkursa teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumus.“
Konkurss ilgs četrus mēnešus, vērtēšanai noteikti galvenie kritēriji – pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais konkursa objekta risinājums, konkursa objekta funkcionalitāte, mobilitāte, pieejamība, kā arī būvdarbu organizācijas loģistika.
Iesniegtos metus vērtēs starptautiska žūrija:
Arhitekte Džūlija Bolesa- Vilsone /Julia Bolles-Wilson/
Pilsētplānotājs Džonatans Kendals /Jonathan Kendall/
Arhitekts Andis Sīlis
Arhitekts Egons Bērziņš
Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas galvenais teritorijas plānotājs Aigars Kušķis
Rīgas būvvaldes galvenais arhitekts – teritorijas plānotājs Viesturs Brūzis
“Eiropas Dzelzceļa Līnijas” Tehniskā departamenta direktors Jānis Eiduks
VAS “Latvijas dzelzceļš” Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reģistrācijas daļas vadītāja vietniece Eva Kalviņa
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, “Eiropas Dzelzceļa Līnijas” valdes loceklis Dins Merirands.
Džonatans Kendals, /Jonathan Kendall/ Urban Design, Fletcher Priest Architects partneris un direktors, žūrijas dalībnieks: „Esmu iepriecināts, saņemot aicinājumu piedalīties konkursa žūrijā. Mūsu pieredze Apvienotajā Karalistē, Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs ļauj skaidri apzināties, cik svarīgi ir ieviest transporta infrastruktūras projektu, ieklausoties pilsētas kontekstā. Tas īpaši attiecināms uz Rīgu, kurā ir tik bagātīgs vēsturiskais mantojums un kur jaunajam transporta centram ir iespēja paaugstināt pilsētas kvalitāti atbilstoši 21. gadsimta vajadzībām. Es ar nepacietību gaidu darbu izskatīšanu un atbalstīšu konkurences veicināšanu. ”
Jānis Dripe, Latvijas republikas Kultūras ministrijas eksperts, žūrijas dalībnieks: “Šis starptautiskais konkurss ir pirmais solis ne vien svarīgam Rīgas un Latvijas savienojumam ar citām Eiropas metropolēm, bet arī vienam no būtiskākajiem Rīgas centra pilsēttelpas pārveidojumiem pēdējos gadsimtos. To savā ziņā varam salīdzināt ar pilsētas aizsardzības valņu nojaukšanu 19. gs. vidū – dzelzceļa uzbēruma aizvietošana ar estakādi posmā Dzirnavu ielas līdz Daugavai ir divu Rīgas centra daļu telpisks un funkcionāks apvienojums – projekts ar milzu potenciālu un lielu profesionālo atbildību.”
Juris Dambis, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, žūrijas dalībnieks: “Centrālās Stacijas un tās tuvākās apkārtnes pilsētbūvnieciska sakārtošana atbilst arī kultūras mantojuma saglabāšanas interesēm. Jauniem mūsdienu arhitektūras un dizaina risinājumiem jābūt piedāvātiem kvalitātē, kas veido pievienotu vērtību Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidei, nepārslogot publisko ārtelpu ar stacijai nebūtiskām funkcijām. Būtiski, lai risinājums iekļautos pilsētvidē, tāpēc par prioritāti kļūst Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtību saglabāšana.“
Informācija un reģistrācija dalībai konkursā: www.metukonkurss.lv vairailbaltica@metukonkurss.lv
Fona informācija:
Par projektu:
Projekta Rail Baltica pirmās kārtas ietvaros līdz 2022. gadam paredzēts:
– uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa sliežu ceļu,
– veikt stacijas pārbūvi un paplašināšanu, uzbēruma transformāciju,
– izveidot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu,
– uzbūvēt jaunu tiltu pāri Daugavai.
Par Eiropas Dzelzceļa Līnijas
Eiropas Dzelzceļa Līnijas ir projekta Rail Baltica 1.kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa Līnijas turpina projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši finansēšanas līgumam starp INEA (Innovation and Networks Executive Agency) un trīs Baltijas valstu kopuzņēmumu RB Rail , kas ir vadošais projekta ieviesējs vienlaikus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.
Papildus informācijai:
Rita Voronkova
Eiropas Dzelzceļa Līnijas komunikācijas vadītāja
Mob.tel. 29264403, e-pasts: rita.voronkova@edzl.lv
Otrdien, 21. jūnijā, Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu 2016 ietvaros Roterdamā, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, kā arī Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore parakstīja Deklarāciju, apliecinot minētā projekta nozīmību reģionā, kā arī ieinteresētību kopīgi aktīvi turpināt realizēt Rail Baltica projektu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: “Parakstot šo Deklarāciju, tiek atkārtoti pausts atbalsts Rail Baltica projektam Latvijā, kā arī visās šajā projektā iesaistītajās valstīs, jo to realizējot, tiks izveidota mūsu savienojamība ar Eiropu, izmantojot TEN T standartiem atbilstošu ātrgaitas dzelzceļa transportu. Ar šo Deklarāciju atkārtoti uzsveram, ka visas iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, apliecina savu gatavību un vēlmi līdzdarboties projekta īstenošanā, apzinoties tā ģeopolitisko un ekonomisko pievienoto vērtību.”
Deklarācijā ministri un amatpersonas norāda Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu ES iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.
Tāpat tiek pausta nepieciešamība noslēgt projekta izpēti un uzsākt būvniecības darbus, kā arī nodrošināt saskaņotu un efektīvu projekta īstenošanu, kas arī skaidri demonstrētu nepieciešamību tālākam finansējumam CEF ietvaros. Puses atkārtoti apliecināja, ka Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve maršrutā Tallina – Pērnava – Rīga – Paņeveža – Kauņa – Varšava, kā tas ir paredzēts TEN-T un Eiropas savienošanas instrumenta (CEF) regulējumā, ir visu iesaistīto pušu kopīgs mērķis.
Rail Baltica deklarāciju parakstīja Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore Katerina Trautmane, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ahti Kuningas, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Polijas infrastruktūras un attīstības ministrs Andžejs Adamčuks, kā arī Somijas transporta ministre Anne Bergere.
TEN-T dienas 2016 norisinās 20. un 21. jūnijā,Roterdamā, tās organizē Eiropas Komisija, sadarbībā ar Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv
Rail Baltic/Rail Baltica centrālais koordinators RB Rail AS, kā arī Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija vakar, 20. jūnijā Roterdamā parakstīja līgumu starp finansējuma saņēmējiem ( Inter-beneficiary agreement), tā sperot pirmo soli atbildības noteikšanā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) finansējuma pārvaldīšanu.
Parakstītais līgums nosaka visu pušu atbildību un pilnvaras CEF līdzekļu saņemšanā un izlietošanā. Saskaņā ar līgumu par visu ES līdzekļu (kas ir ap 85% no kopējā finansējuma dzelzceļa būvniecībai) saņemšanu un izlietošanu Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūrai (Innovation and Networks Executive Agency jeb INEA) atbildīga ir RB Rail AS.
“Projekta Rail Baltic/Rail Baltica sekmīgai īstenošanai bija nepieciešams noteikt, kādas ir saistības starp RB Rail AS un trīs valstu labuma guvējiem jeb beneficiaries, kas ir šo valstu par projektu atbildīgās ministrijas. Līgums paredz, ka visām trim projektā iesaistītajām valstīm būs vienādi nosacījumi, balstoties uz kuriem, pārskaitīs ES finansējumu. Tāpat būs vienāda atskaitīšanās kārtība, kā arī vienotas prasības līgumos, kas tiks slēgti konkrētu aktivitāšu īstenošanai,” skaidro RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Līgumu parakstīja RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas (Ministry of Economic Affairs and Communications) ģenerālsekretāra vietnieks Ahti Kuningas, Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Lietuvas transporta un sakaru ministrs Rimantas Sinkevičius.
“RB Rail AS”
“RB Rail AS” ir 2014.gada oktobrī dibināts trīs Baltijas valstu kopuzņēmums. “RB Rail AS” vienlīdzīgi akcionāri ir SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” no Latvijas, UAB “Rail Baltica statyba” no Lietuvas un OU “Rail Baltic Estonia” no Igaunijas.
“RB Rail AS” ir Rail Baltic/Rail Baltica projekta centrālais koordinators. Projekts paredz ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai. Rail Baltic/Rail Baltica būs elektrificēta pasažieru dzelzceļa līnija, piedāvājot videi draudzīgu un modernu transporta iespēju.
For more information in Latvia:
Arnis Lapiņš
+ 371 29255713
arnis.lapins@prae.lv
For more information in Estonia:
Katrin Vende
+372 52 500 89
katrin.vende@powerhouse.ee
For more information in Lithuania:
Lukas Mikelaitis
+ 370 612 623 26
lukas@vipcommunications.lt