Reģionālie mobilitātes punkti

Par projektu

Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā tiks izbūvēta 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpināsies caur 9 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas un Limbažu novadu. 

Kaut arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas primārais uzdevums ir nodrošināt ātru, ērtu un drošu starptautisko dzelzceļa satiksmi (ātrvilciens un starptautiskie kravu pārvadājumi), jau 2015. gadā tika veikti priekšdarbi arī Rail Baltica reģionālās satiksmes pasažieru pārvadājumu plānošanai, priekšizpētē un ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) analizējot piemērotākās vietas reģionālo staciju izvietošanai.

Jaunais dzelzceļš būtiski uzlabos iedzīvotāju mobilitāti starp Latvijas reģioniem, kā arī starp trim Baltijas valstīm, t.i., ļaus attīstīt reģionālo dzelzceļa satiksmi arī uz vietām, kur iepriekš nebija staciju, radot pārvietošanos ātrāku, drošāku, videi draudzīgāku un pieejamāku.

Pa Rail Baltica dzelzceļa līniju kursēs divu veidu pasažieru vilcieni: 

• starptautiskie vilcieni, kuri apstāsies tikai starptautiskajās stacijās – Latvijā tās būs Rīgas Centrālā stacija un lidosta „Rīga”,
• reģionālie vilcieni, kuri apstāsies gan starptautiskajās, gan Rail Baltica reģionālajās pieturvietās. 

Pašlaik uz Rail Baltica trases Latvijā plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē. Salīdzinājumam – Igaunijā plānoti 12 un Lietuvā – 10 reģionālie mobilitātes punkti.

Rail Baltica dzelzceļa sistēma tiek plānota tā, lai spētu nodrošināt reģionālo vilcienu kursēšanu arī pāri valstu robežām, tādējādi ļaujot savienot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežu reģionus. Tāpat sistēma ļaus nodrošināt efektīvu pārsēšanos uz starptautiskajiem vilcieniem. Tā, piemēram, lai dotos uz Varšavu vai Viļņu, Bauskas iedzīvotājs ar reģionālo vilcienu varēs aizbraukt uz Panevēžas staciju un ērti pārsēsties starptautiskajā vilcienā. 

Mobilitātes punkti 

Rail Baltica reģionālo staciju izveide ir pirmais solis reģionālo mobilitātes punktu veidošanas procesā.  Šajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – reģionālās un pilsētas nozīmes sabiedriskais transports, privātās automašīnas, t. sk. elektroauto, kā arī mikromobilitātes rīki (skrejriteņi, velosipēdi u. c.). Rail Baltica reģionālajās stacijās atradīsies visi nepieciešamie reģionālās stacijas elementi – savienojumi ar tuvējiem autoceļiem vai citu transporta infrastruktūru, stāvvietas, staciju ēkas, piekļuves risinājumi pasažieriem, piemēram, gājēju ietves, tuneļi vai pārvadi, platformas un cita saistītā infrastruktūra. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs pieejams ērtāks, ātrāks sabiedriskais transports, un tas ļauj realizēt principu dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls Latvijā – tas ir: iedzīvotāji kā galveno transporta veidu izvēlas vilcienu, ko savās ikdienas gaitās kombinē ar citiem transporta veidiem. 

Lai dzelzceļa līnija kalpotu lielāka iedzīvotāju skaita vajadzībām un dzelzceļa pakalpojums būtu efektīvs, mobilitātes punktam ap sevi jākoncentrē vietējā sabiedriskā transporta maršruti, kas nodrošinātu biežu un ērtu savienojumu gan ar dzelzceļu, gan citiem galamērķiem tuvākā un tālākā apkārtnē. Tādēļ, lai attīstītu Rail Baltica reģionālos mobilitātes punktus, būtiska ir citu sabiedriskā transporta veidu maršrutu savienošana ar reģionālajām stacijām. Analizējot, kāds būs transporta nākotnes pieprasījums, tiks modelēts arī vilcienu grafiks, lai tos sinhronizētu ar pārējo sabiedrisko transportu, kā arī tiks veidotas ilgtermiņa autostāvvietas (angļu valodā – park and ride).

Mobilitātes punktu izveidē nozīmīga ir sadarbība – kopā ar pašvaldībām paredzēt visas attīstības vajadzības, ar Autotransporta direkciju un Rīgas pilsētu nodrošināt šo vajadzību iespējošanu un integrēšanu kopējos reģionālās nozīmes un pilsētas nozīmes maršrutu plānos, veidojot efektīvu sabiedriskā transporta tīklu ap mobilitātes punktiem. Īpaši svarīga ir sadarbība projektēšanas laikā, lai pasažieru apkalpošanā un dzīves telpas attīstībā ap mobilitātes punktiem rastos jauni pakalpojumi un būtu ērtāka satiksme iedzīvotājiem ilgtermiņā. Tādējādi tiks sasniegti nozīmīgi mērķi – veicināta pasažieru pārsēšanās uz dabai draudzīgāko vilcienu, radīta iespēja izmantot Rail Baltica dzelzceļu pasažieriem no tālākas apkārtnes un nodrošināta uz iedzīvotāju vajadzībām balstīta apkaimes attīstība ap katru no mobilitātes punktiem.   

Rail Baltica reģionālās stacijas veicinās jaunu pārvietošanās paradumu veidošanos ne vien tuvākajā apkārtnē, bet arī tālākā apkaimē ap stacijām – teritorijā, kurā cilvēki gribēs dzīvot, lai jaunā pārvietošanās kvalitātē un bez papildu laika tērēšanas ikdienā varētu sasniegt savas darbavietas Rīgā, Kauņā vai citviet. Attīstoties mobilitātes punktiem, to apkaimē paredzama dažādu pakalpojumu attīstība un jaunu darbavietu rašanās, dzīvojamo zonu veidošanās un īpašumu vērtības pieaugums, veicinot ekonomisko izaugsmi novadu un reģionu mērogā. 

Atrašanās vieta

Jaunu dzelzceļa līniju plānošana visā pasaulē ir kompromiss starp vēlmi skart pēc iespējas mazāk iedzīvotāju interešu blīvi apdzīvotās vietās un centieniem pievest pasažierus pēc iespējas tuvāk apdzīvotu vietu centriem. Šī iemesla dēļ Rail Baltica reģionālās stacijas lielākoties neatradīsies apdzīvotu vietu centros, taču tiks izvietotas pēc iespējas netālu no tiem. 

Kritēriji reģionālo staciju izvietojuma izstrādē (alfabēta secībā): 

• ĀTRUMS - ievērots optimāls attālums starp stacijām, lai ļautu vilcienam uzņemt pietiekami lielu ātrumu starp stacijām un nogādāt pasažierus galamērķī pēc iespējas ātrāk.
• DROŠĪBA - stacija nevar tikt izvietota līkumos vai vietās, kur ir apgrūtināta redzamība.
• EFEKTIVITĀTE - stacijas plānotas vietās, kurām piemīt potenciāls apkalpot pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu.
• MIJIEDARBĪBA – stacijas plānotas tā, lai tās efektīvi iekļautos Latvijas kopējā sabiedriskā transporta tīklā, kas stacijām ļaus veidoties par reģionālo aktivitāšu centru, ko nodrošina dažādu transporta veidu savienojumi ar mobilitātes centru – pieturvietu, kas ļauj sasniegt tuvākās apkārtnes apdzīvotās vietas. Šī sasniedzamība ļauj tās apkārtnē koncentrēt arī tādus pakalpojumus šo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem, kas katrā no šīm vietām, iespējams, nav dzīvotspējīgi.
• ZAĻĀ DOMĀŠANA – stacijas plānotas tā, lai veicinātu pasažieru pārsēšanos uz dabai draudzīgākiem transporta veidiem.

Reģionālo staciju nosaukumi

Līdzīgi kā vārds cilvēkam, arī stacijas nosaukums kļūst par tās tuvākās apkārtnes identitātes daļu. Tādēļ jauno Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu izvēle ir ļoti rūpīgs uzdevums.

Plānojot Rail Baltica reģionālo staciju izvietojumu un gatavojoties projektēšanas iepirkuma izsludināšanai tika lietoti pagaidu nosaukumi, kuri ne vienmēr precīzi atspoguļoja staciju atrašanās vietu, kā arī daļa nosaukumu sakrita ar jau esošu 1520 mm platuma dzelzceļa staciju nosaukumiem. Tas var radīt apjukumu pasažieriem maršrutu plānošanā, kā arī dažādus pārpatumus. Aizliegumu veidot vairākus vienādus dzelzceļa staciju nosaukumus nosaka arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 712 „Dzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu - atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtība”. 

Lai novērstu šīs problēmas, Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas – 2021. gadā sāka sadarbību ar vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas ekspertiem, kuri katrai reģionālajai stacijai izstrādāja vairākus nosaukumu variantus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tika piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Ārpus galvaspilsētas stacijām tika piedāvāti tuvāko apdzīvoto vietu nosaukumi.

Eiropas Dzelzceļa līnijas 2021. gada oktobrī īstenoja sabiedrības iesaistes kampaņu Kā sauksi, tā brauksi!, aicinot iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā par ekspertu piedāvājumu, kā arī ieteikt savus variantus, tā palīdzot rast labākos topošo Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumus. Kampaņa guva plašu atsaucību, un tika saņemti teju 150 tūkstoši balsojumu vai priekšlikumu staciju nosaukumiem, kuri lielākoties sakrita arī ar ekspertu vērtējumu. Sagatavotie Rail Baltica reģionālo staciju nosaukumu priekšlikumi ir iesniegti Satiksmes ministrijā, lai tālāk prasītu atzinumus no attiecīgajām valsts iestādēm un pašvaldībām, kurās stacijas atradīsies.

Vilcienu satiksme

Reģionālo vilcienu kursēšanas biežums 

Sākotnējā periodā jaunie reģionālie vilcieni varētu kursēt reizi vienā vai divās stundās, taču, satiksmei attīstoties, vilcienu kursēšanas biežums varētu pieaugt līdz diviem vilcieniem stundā. Iecirknī starp Rīgas Centrālo staciju un lidostu “Rīga” pārklāsies vairāki reģionālo vilcienu maršruti, tā nodrošinot vilcienu ne retāk kā reizi 15-20 minūtēs. 

Ātrums 

Reģionālie vilcieni kursēs ar ātrumu līdz 200 km/h, ļaujot būtiski paaugstināt pasažieru mobilitāti. Laiks ceļā no Rīgas Centrālās stacijas līdz Bauskai – mazāk nekā viena stunda –, no Rīgas Centrālās stacijas līdz Salacgrīvai – nedaudz vairāk kā viena stunda. Cilvēkiem sava dzīvesvieta vairs nebūs jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram, jo mobilitātes punkti nodrošinās pavisam jaunas iespējas pārvietoties un, piemēram, nokļūt uz darbu. To sekmēs arī tas, ka paredzētas stacijas, kurās varēs pārsēsties starp esošo 1520 mm un jaunbūvējamo 1435 mm dzelzceļa tīklu, t. i., tas ļaus cilvēkiem izvēlēties dzīvesvietu ne tikai netālu no Rail Baltica, bet arī ap vēsturisko 1520 mm dzelzceļa tīklu, kurā pašlaik notiek infrastruktūras un ritošā sastāva modernizācija.

Kartes

Video

Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākums

Staciju dizains, tipi un funkcionalitāte

Rail Baltica trases reģionālo staciju arhitektūras, ainavas un vizuālās identitātes vadlīnijas visam jaunbūvējamam dzelzceļa tīklam izstrādājis Itālijas arhitektūras un dizaina uzņēmums 3TI Progetti, radot vienotu Rail Baltica tīkla identitāti. Šīs vadlīnijas sniedz saskaņotus risinājumus infrastruktūras elementiem, kurus piemēros visās trīs Baltijas valstīs. Dizaineri, skaidrojot koncepciju, saka: «Ir skaidrs, ka dzelzceļa stacijām ir jābūt funkcionālām, taču tām ir jāapmierina arī pasažieru estētiskās un emocionālās prasības.» Rail Baltica un tās reģionālajās stacijās tiek izmantots šis princips. 

Ilgtermiņā Rail Baltica uzlabos Baltijas iedzīvotāju dzīvi un mobilitāti ne tikai iekšzemē, bet arī veidojot pārrobežu reģionālos pārvadājumus, tāpēc dizaineriem bija svarīgi radīt pazīstamu zīmola elementu – reģionālās stacijas, kuras spēj kopīgi identificēt gan jauno dzelzceļa sistēmu, gan arī katru valsti. Veidot tādas stacijas, kurās ierašanās ir patīkams ceļojuma posms. Ne mazāk būtiski bija radīt dzelzceļa staciju kā arhitektūras elementu. To izveidē arhitekti iedvesmojušies no senas pagātnes, kad stacijas bija ne tikai dzelzceļa līnijas identitāte, bet arī nozīmīgākā saikne starp iedzīvotājiem un galvenajiem centriem un galvaspilsētām, kā arī tikšanās vieta, reģiona dzīves centrs. Dzelzceļa ilggadējās tradīcijas ar mūsdienīgu arhitektūru tiks akcentētas reģionālajās stacijās, tās būs kā orientieris, kas ved pasažierus pa Baltijas ainavu. Tradicionālā vietējā Baltijas arhitektūra un dzelzceļa stacija kā nozīmīga būve piepilsētās – tāda ir bijusi pieeja, lai izstrādātu trīs staciju tipu dizaina iespējas. Dizains ir balstīts uz vispārīgu vienotību un atsevišķu elementu daudzveidības principiem. Jauno reģionālo staciju koncepciju nosaka četri faktori: kvalitāte, ekonomija, klients un identitāte.

Stacijas dizains ir kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām, un, izmantojot Baltijas jūru kā iedvesmas avotu, lielo staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkas raksturo stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Grīdu apdarei plānots izmantot tradicionālus, dabiskus un ilgtspējīgus materiālus, uzsverot saikni starp trim valstīm, paredzot katras valsts reģionālās stacijas grīdas segumā izmantot valsti indentificējošu krāsu. Dizaina vadlīnijas iesaka viļņveidīgo jumtu iekrāsot katras valsts krāsā.

Staciju tipi un funkcionalitāte

Atkarībā no pasažieru skaita līdztekus divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām (Rīgas Centrālā stacija un stacija lidostā ''Rīga'') Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju varianti – lielas, vidējas un mazas stacijas.

Katra Rail Baltica reģionālā stacija atkarībā no prognozētā pasažieru skaita tiek iedalīta trīs grupās, un katrai no tām ir sava specifika ēkas lielumā, pakalpojumos, peronu (platformu) un nojumju skaitā. Ēku dizaina koncepcijas pamatā ir t. s. modularitātes princips. Tas nozīmē, ka, ar laiku pieaugot pasažieru skaitam, arī reģionālo staciju ēkas būs iespējams palielināt atbilstoši tā brīža vajadzībām. Šī pieeja ļaus laika gaitā attīstīt un izvietot papildu pakalpojumus, piemēram, izvietot pakomātus, kioskus, kafejnīcas, veikalus. Modulārais princips (att. zemāk) sniedz vairākas priekšrocības, ir praktisks un ekonomisks risinājums, jo īpaši piemērots, ja projekta mērogs un apjoms ir diezgan liels.

Visas reģionālās stacijas neatkarīgi no tipa – liela, vidēja vai maza – tiks veidotas saskaņā ar vides pieejamības prasībām visiem pasažieriem. Atkarībā no stacijas tipa tiek noteiktas funkcijas, kurām jābūt stacijā un ap to, piemēram, visu tipu stacijās noteikti jābūt pulkstenim, labierīcībām, uzgaidāmajiem soliņiem, nojumēm un atkritumu tvertnēm, publiskai informācijas sistēmai, izkārtnēm, iespējai nopirkt biļeti, velosipēdu novietnei, autostāvvietai, taksometru pieturai u. c.

Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Jāuzsver, ka visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas, t. i., ar visaugstākajām vides draudzīguma prasībām. Eiropas Savienībā ir stingri reglamentētas pieejamības prasības stacijās, un tās visas tiks ievērotas arī jaunveidojamās reģionālajās stacijās.

Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu ārtelpu. Zaļā zona ap reģionālajām stacijām paredzēta 20 % no stacijas teritorijas kopējās platības.

Ilustrācijā: reģionālas vidēji lielas stacijas piemērs


Ilustrācijā: lielas reģionālas stacijas piemērs

Kas kopumā paredzēts reģionālajā mobilitātes punktā, varat apskatīt vizualizācijas piemērā: