Rail Baltica ideja, kura „dzimusi” 1990. gados, ir nonākusi aktīvās realizācijas fāzē. Piedāvājam ieskatīties notikumu hronoloģijā, būtiskākajos Rail Baltica vēstures pieturpunktos.
Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā 1991. gadā, 1994. gadā Krētā un Helsinkos 1997. gada vasarā, apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr.1 veidoja divas maršruti – Via Baltica autoceļš un dzelzceļa līnija Rail Baltica.
2001. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu Transporta ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai, Rail Baltica projektā iesaistītās valstis veic savstarpēji saskaņotas darbības projekta tālākai virzībai.
2004. gadā projekts Rail Baltica ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prioritāro projektu sarakstā.
Lai izvērtētu Rail Baltica projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai ar Eiropas centru, 2005. gada beigās tika sākta projekta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums COWI AS, novērtējot labāko projekta risinājumu Rail Baltica maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
2007. gada janvārī tika saņemts COWI AS veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina – Rīga – Kauņa – Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā Rail Baltica maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par Rail Baltica projekta 1. kārtas īstenošanu – esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa – Rīga – Tallina, līdz 2013.gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā Rail Baltica maršrutā.
Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007.gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013.gada daudzgadu programmas.
2008. gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
2010. – 2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti pēc trīs valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – pasūtījuma veic Lielbritānijas uzņēmums AECOM Ltd.
2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās Rail Baltica projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību – biroja mītnes vieta Rīgā – apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības TRINITI veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt Rail Baltic kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). Nākamais projekta attīstības solis būtu detalizētas tehniskās izpētes visās valstīs.
2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu Rail Baltica II, Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja Deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu tiek atzīta personu apvienība SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, kas nodibina pilnsabiedrību RB Latvija.
2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica II Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica II Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā RB Rail AS. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim jāsagatavo dokumenti un jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi pie tā.
Novembrī tiek parakstīts līdzfinansēšanas līgums par Rail Baltica 1. kārtas īstenošanu, bet gadu vēlāk arī līgums par 2. kārtas īstenošanu.
Janvārī Baltijas valstu Ministru prezidenti paraksta starpvaldību līgumu par Rail Baltica savienojuma izveidi. Līdz oktobrim līgumu ratificē visu triju Baltijas valstu parlamenti.
Eiropas Komisija pieņem lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, nostiprinot Eiropas Komisijas un visu ES dalībvalstu apņemšanos savlaicīgi īstenot projektu..
Paraksta trešo Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Kopējā līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85 % no visiem attiecināmajiem izdevumiem.
Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātie vienotie standarti Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai, ko izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums SYSTRA S.A, kas uzvarēja atklātajā konkursā par Rail Baltica globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi.
Pabeigta kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte visā Latvijas dzelzceļa trases koridorā 265 km, secinot, ka kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā.
20. martā parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā „Rīga” ar atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāju - trīs valstu uzņēmumu apvienību PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)).
Noteikta Rail Baltica dzelzceļa trase un teritoriālais plānojums visās trīs Baltijas valstīs, izņemot dzelzceļa posmā Kauņa-Lietuva/Polijas robeža, kurā noris papildus izpēte par dzelzceļa līnijas uzlabošanas iespējām.
Eiropas Dzelzceļa līnijas 19. decembrī noslēdza Rail Baltica līnijas izbūves uzraudzības un kvalitātes ekspertīzes Centrālajā dzelzceļa stacijā Rīgā līgumu ar apvienību EGIS RAIL SA, DB Engineering & Consulting GMbH un EGIS Batiments International.
Baltijas Ministru padomes ietvaros 6. decembrī Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas par transporta nozari atbildīgie risināja jautājumus par Rail Baltica projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā. Baltijas un Polijas transporta ministri vienojās turpināt virzīt Rail Baltica projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā. Ministri turpinās sarunas ar ES institūcijām, kur tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai. Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027. gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro.
Noslēgts sadarbības memorands par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā, ko parakstīja Satiksmes ministrija, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un vairākas NVO un biedrības.
5. jūlijā tika parakstīti divi būvprojektēšanas darbu līgumi: centrālajam posmam caur Rīgu Upeslejas - Rīgas - Misa būvprojektēšanas darbus un autoruzraudzības pakalpojumus veiks divu spāņu uzņēmumu konsorcijs, kas sastāv no IDOM Consulting, Engineering, Architecture (IDOM) un Ingeniería y Economía del Transporte (INECO). Kopējā līguma summa ir 12,99 miljoni eiro. Dzelzceļa posma paredzamais garums ir 56 km. Posmā Vangaži-Salaspils-Misa būvprojektēšanas un autoruzraudzības darbus veiks uzņēmumu apvienība Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting GmbH un Olimps SIA. Kopējā līguma summa ir 12,02 miljoni eiro. Projektējamā posma paredzamais garums ir 67 km.
29. maijā parakstīts līgums par Rail Baltica dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksās apbūves būvprojektu un būvdarbiem. Līgums parakstīts ar personu apvienību BESIX RERE GROUP, kurā apvienojušies uzņēmumi N.V.BESIX (Beļģija) un SIA RERE Būve (Latvija).
Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) komitejas lēmumu 16. jūlijā Rail Baltica projektam Baltijas valstīs piešķirts papildu CEF finansējums 184 miljonu eiro apmērā, kas jāiegulda projekta īstenošanā līdz 2024. gadam, tai skaitā projekta īstenošanai Latvijā - 72,2 miljoni eiro.
Rail Baltica kopuzņēmums RB RAIL AS Satiksmes ministrijas vārdā 6. aprīlī noslēdz divus līgumus par projektēšanu un projektēšanas uzraudzības pakalpojumiem atlikušajos Rail Baltica pamata trases posmos Latvijā. Pirmā posma projektēšana no Vangažiem līdz Latvijas un Igaunijas valsts robežai tiek uzticēta uzņēmumu apvienībai INECO-ARDANUY. Līguma summa ir 12,95 miljoni eiro. Otro trases posmu no Misas līdz Latvijas un Lietuvas valsts robežai projektēs uzņēmumu apvienība IDOM, Consulting, Engineering, Architecture S.A.U. Līguma summa ir EUR 6,9 miljoni eiro.
Rīgā, 23. novembrī, piedaloties projekta īstenotājiem, būvnieku un uzraugošo būvinženieru komandas pārstāvjiem, svinīgi atklāts pirmais Rail Baltica būvlaukums Latvijā un Rīgas Centrālā mezgla būvniecība. Tā ir sākusies paredzētajos termiņos. Projektēšanu un būvniecību veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība BERERIX, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums BESIX Group, nacionālais būvnieks RERE Būve un Itālijas uzņēmums Rizzani de Eccher, uzraudzību veic būvinženieri no Egis-Deutche Bahn, bet būvprojekta ekspertīzi – Firma L4. Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla pārbūves rezultātā tiks izveidots mūsdienīgs multimodāls satiksmes mezgls, kas palielinās mobilitāti, drošību un būs pieejami jauni ātrgaitas, videi draudzīgi, starptautiski un reģionāli dzelzceļa pakalpojumi, kas uz pusi samazinās ceļošanas laiku starp Baltijas valstu galvaspilsētām.
Līgums par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi noslēgts 2. martā. Būvniecības darbu veiks starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim.
Eiropas līmeņa sarunās 11. martā panākta konceptuāla vienošanās par Rail Baltica finansējumu nākamajā Eiropas Savienības Daudzgadu budžeta plānošanas un apguves periodā. Vienošanās paredz finansējumu 1.5 miljardu eiro apmērā Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem. Tas ļaus turpināt Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi, Rail Baltica stacijas un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi starptautiskajā lidostā „Rīga”, veikt būvniecības darbus dzelzceļa posmiem no lidostas „Rīga” līdz Lietuvas robežai un no Vangažiem līdz Igaunijas robežai, kā arī savienot Rīgas Centrālo staciju ar Rail Baltica termināli lidostā „Rīga”.
Otra vērienīgākā Rail Baltica būvprojekta Latvijā – stacijas un infrastruktūras lidostā „Rīga” – būvlaukuma atklāšana 30. jūnijā. Rail Baltica stacijas izbūve lidostā „Rīga” nodrošinās avio un ātrgaitas dzelzceļa savienojumu, kas paver jaunas pasažieru un kravu pārvadājumu iespējas un ērtības Baltijā.
Eiropas Komisija 15. jūlijā vienojās par 242,2 miljonu eiro liela finansējuma piešķiršanu transporta infrastruktūras projektiem, tostarp Rail Baltica projektam, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).
Ministru kabinets 10. augustā atbalsta apvienotā autoceļa un Rail Baltica dzelzceļa tilta pār Daugavu projektēšanu. Projekta ietvaros tiks izbūvēts jauns apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu pie Salaspils un ar to saistītā autoceļu infrastruktūra.
Rail Baltica trases izbūve Rīgas centrālajā daļā iezīmē jaunu posmu – 2. septembrī sākas būvdarbi pilsētvidē – pirmā Rail Baltica dzelzceļa pārvada būvniecība Rīgā, Lāčplēša ielā.
Ministru kabinets 19. oktobrī atbalsta Satiksmes ministrijas priekšlikumu par Rail Baltica likuma izstrādi. Tiesiskā regulējuma mērķis ir sekmēt Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu, novēršot Rail Baltica projektēšanas un būvniecības gaitā identificētos problēmjautājumus.
Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludina starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai. Savukārt 17. decembrī tiek izsludināts starptautisks konkurss Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.
Janvārī atbalstīts Latvijas pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021. gada uzsaukumam (CEF8). Ministru kabinets apstiprina arī finansējuma pieteikumu Militārās mobilitātes piešķīrumam, kas paredzēts Rail Baltica projekta īstenošanai.
Janvārī uzsāk Rail Baltica projekta īstenošanu Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā. Četru gadu laikā tiks norakts dzelzceļa uzbērums un turpmāk dzelzceļa satiksmi organizēs pa estakādi. Tas nodrošinās divu pilsētas daļu – Vecrīgas, Centrāltirgus un Latgales priekšpilsētas – savienošanu, ļaujot pat par 25 % palielināt publisko ārtelpu.
Janvārī noslēdz līgumu par inženiertehniskajiem pakalpojumiem Rail Baltica vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu (Control-Command and Signalling - CCS) ieviešanai. Līgumu ar starptautisku konsorciju paraksta topošās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS.
Februārī publiskots ikgadējais Baltijas mēroga pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret Rail Baltica projektu. Dati liecina par vispārējā atbalsta pieaugumu visās trīs Baltijas valstīs. Vislielākais atbalsts projektam ir Lietuvā - vairāk nekā 70 % aptaujāto pauduši savu pozitīvo attieksmi pret projektu, kam seko Latvija (66 %) un Igaunija (47 %).
Saeima 31. martā pieņem Satiksmes ministrijas rosinātos grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Grozījumi likumā pieņemti ar mērķi radīt regulējumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai gadījumos, attiecībā uz kuriem līdz šim regulējums nav bijis.
Atbalstīts finansējums Rail Baltica prioritārajām aktivitātēm no Militārās mobilitātes piešķīruma. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Transporta koordinācijas komiteja 11. aprīlī nolemj Rail Baltica projekta prioritārajām aktivitātēm Latvijā atvēlēt nepilnu 5 miljonu eiro finansējumu no Militārās mobilitātes piešķīruma.
Eiropas Parlamentā (EP) 27. aprīlī prezentē Rail Baltica īstenošanas gaitu. Rail Baltica īstenotāji tiekas ar EP deputātu izveidoto Rail Baltica starpinstitucionālo atbalsta grupu “Friends of Rail Baltica” un iepazīstināja ar topošā ātrgaitas infrastruktūras projekta īstenošanas gaitu. Dalībnieki vienojas – Rail Baltica vairs nav tikai prioritāte – tas ir pienākums.
Valdību 24. maijā iepazīstina ar aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas Rail Baltica tapšanas projektā. Līdz ar kara sākšanos Ukrainā Rail Baltica projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.
Rail Baltica Salaspils Intermodālajam kravu terminālim 16. jūnijā uzsākta būvprojekta izstrāde. Tas nodrošinās konteinerkravu pārkraušanu gan uz 1435 mm platuma dzelzceļu, gan 1520 mm platuma dzelzceļu, gan autotransportu, kā arī kravas auto puspiekabju iekraušanu un izkraušanu specializētajos vilcienu vagonos. Kravu terminālis būs daļa no Salaspils Intermodālā loģistikas centra, kurā papildus kravu pieņemšanai, nosūtīšanai un apstrādei, uzņēmējiem būs iespēja attīstīt ražotnes un noliktavas. Plānots, ka būvprojektam jābūt izstrādātam 2024. gadā.
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra jaunā finanšu perioda uzsaukumā 29. jūnijā Rail Baltica piešķir vairāk kā 350 miljonus eiro.
Rail Baltica projektam augustā piesaista militārās mobilitātes finansējumu. Paraksta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru par finansējumu Rail Baltica prioritārām aktivitātēm no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Militārās mobilitātes aploksnes. Līgums paredz nepilnu 5 miljonu eiro finansējumu no Militārās mobilitātes fonda 2021. – 2027. finanšu plānošanas periodā.
Valdība 9. augustā apstiprina likumprojektu Rail Baltica ātrākai īstenošanai. Likumprojekts sekmēs nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību, tostarp ieviešanu noteiktā termiņā un finansējuma apmērā. Izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā.
Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā 6. septembrī izsludina konkursa otro kārtu. Pabeigta otrās kārtas prasību izstrāde un kvalificētie kandidāti uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā. Ar iepirkuma otro kārtu sperts liels solis, lai 2023. gadā varētu uzsākt Rail Baltica dzelzceļa pamattrases būvniecību Latvijā.
Rail Baltica dzelzceļa stacijas vērienīgākās estakādes izbūve pie lidostas “Rīga” uzsākta 13. septembrī. Izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu.
Darba vizītē Latvijā 14. septembrī ierodas Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann). Tiekoties ar satiksmes ministru, EK pārstāve apliecina Rail Baltica projekta nozīmību Eiropas līmenī un aicina projektu īstenot iespējami ātrākā termiņā.
Saeima 20. oktobrī apstiprina Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums". Lai sekmētu Rail Baltica projekta savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos ar noteikto finansējumu, likumā izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā.
Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS 21. oktobrī paraksta jaunu finansēšanas līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par kopējo budžetu 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni. Finansējums papildinās jau pieejamo finansējumu 2014.-2021. gada finanšu periodā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas 4. novembrī paraksta līgumu ar personu apvienību RERE INECO par Rail Baltica 16 reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanu un autoruzraudzību. Līgums paredz būvprojektu izstrādi līdz 2024. gadam un autoruzraudzību līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.
Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā pie lidostas “Rīga” 7. decembrī iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.
Lai līdz 2030. gadam nodrošinātu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras iekļaušanu TEN-T pamattīkla koridorā, janvārī trīs Baltijas valstu ministru tikšanās laikā parakstīts paziņojums par sadarbību svarīgāko transporta problēmu risināšanā.
Gada sākumā izveidota tematiskā komiteja ar Rail Baltica projekta īstenošanu saistīto starpnozaru jautājumu risināšanai. Aprīlī notika pirmā sēde, kurā atbildīgo ministru pārstāvji lēma par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem zemju atsavināšanas procesā. Savukārt jūlijā, otrajā sēdē, ministriju pārstāvji vienojās par pilnveidojumiem projekta finansēšanas modelim. Tematiskās komitejas darbu plānots turpināt arī nākamajā gadā ar paplašinātu sastāvu.
Aprīlī publiskoti jaunākie aptaujas dati: Latvijā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektu Rail Baltica atbalsta 70 % respondentu, kas, salīdzinot ar 2021. gadā veikto aptauju, ir par četriem procentpunktiem vairāk. Arī informētības līmenis par Rail Baltica mūsu valstī ir salīdzinoši augsts: 20 % aptaujāto ir ļoti labi informēti par jaunbūvējamā dzelzceļa projekta norisi un tā ieguvumiem, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā fiksēts iepriekš.
Jūlijā Rail Baltica projekta īstenotājs – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 2023. gada jūlijā noslēdzis līgumu ar Itālijas uzņēmumu Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group) par Rail Baltica pamattrases būvdarbu inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojuma sniegšanu Latvijā. Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina aptuveni 230 km garās dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.
Īstenotas projektam būtiskas izmaiņas tiesību aktos, piemēram, veikti grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, nosakot īpašu tiesisko regulējumu atsevišķu procesu optimizācijai projektēšanas, būvniecības un nekustamo īpašumu atsavināšanas jomās.
Projekta īstenošanai piesaistīts nozīmīgs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums. Latvija saņēma 298 miljonus eiro, tādējādi līdz gada beigām projektam nodrošināts 916 miljonu eiro finansējums. Septembrī iesniegts Rail Baltica projekta Latvijas pieteikums trešajā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu atlases uzsaukumā, kura rezultāti gaidāmi 2024. gada sākumā. Papildus nodrošināts finansējums uzsākto pamattrases projektēšanas darbu pabeigšanai četros Latvijas posmos.
Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS 18. oktobrī paziņoja par jauna finansēšanas līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā. Šis ievērojamais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, lai nodrošinātu turpmākos darbus Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras ieviešanā. Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar apstiprināto summu, nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no Rail Baltica pamattrases.
Rail Baltica ieviešanai būs nepieciešams lielāks investīciju apjoms nekā sākotnēji plānots, tāpēc lai atkārtoti izvērtētu projekta sociālekonomiskos ieguvumus, apzinātu turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu un optimizētu projekta īstenošanu, uzsākta atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīze. Paralēli norit darbs pie Rail Baltica ieviešanas programmas un darbu secības scenārijiem, lai ar pieejamo un nākotnē plānoto finansējumu ieviestu funkcionējošu un tehniskajām prasībām atbilstošu Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru līdz 2030. gadam.
Turpinājās apjomīgi būvdarbi Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā un būvlaukumā pie lidostas „Rīga”. Jūlijā uzsāka lidostas stacijas ēkas dzelzsbetona konstrukciju, estakādes pamatu un piebraucamo ceļu izbūves darbus. Novembrī atklāja jaunu ceļu uz lidostu un no tās, kas ir nozīmīgs solis Rail Baltica lidostas stacijas būvniecības posmā, lidostas attīstībā un pieejamībā. Rudenī Centrālajā mezglā pabeidza vairāku nozīmīgu dzelzceļa pārvadu, Centrālās stacijas konstrukciju un pieguļošās infrastruktūras izbūves darbus. Trešais būvniecības gads Rīgas centrā noslēdzies ar stacijas jumta arku montāžu, vizuāli iezīmējot topošās stacijas augstāko punktu – gandrīz 30 metru atzīmi.
Apliecinot projekta stratēģisko nozīmi, aizvadītas vairākas augsta līmeņa tikšanās. Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu apmeklēja Eiropas Komisijas pārstāvji, Igaunijas prezidents, Vācijas federālais digitālās infrastruktūras un satiksmes ministrs, Francijas Eiropas un ārlietu ministre, Baltijas jūras reģiona parlamentārieši un citi augsti viesi. Tāpat pieredzes apmaiņā ieradās vairāki starptautisku uzņēmumu pārstāvi, lai dalītos Eiropas ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras projektu ieviešanas pieredzē. Par Rail Baltica saglabājas liela sabiedrības interese, stiprināta sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, organizēti sabiedrības iesaistes pasākumi un prezentācijas.
Oktobrī topošajam Salaspils Intermodālajam loģistikas centram (SILC), kuram Rail Baltica projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, izsniegtas visas būvatļaujas un Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā saskaņots būvprojekts minimālajā sastāvā. SILC paredzēts kā būtisks kravu apstrādes punkts, kas nodrošinās gan dzelzceļa, gan autotransporta kravu apstrādi. Tas atradīsies netālu no Salaspils un būs galvenais Eiropas platuma sliežu dzelzceļa kravu apstrādes centrs Latvijā.
Gada noslēgumā valdībā atbalstīts un noslēgts līgums Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā, sākotnēji pasūtot I kārtas būvdarbus, kas sāksies prioritārajā Lietuvas virzienā ar būvniecības loģistikas bāzes iekārtošanu topošajā Iecavas infrastruktūras apkopes punktā. Starptautiskā konkursā par būvdarbu veikšanu uzvarēja uzņēmumu apvienība, ko veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā. Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks.
Eiropas Komisija 24. janvārī paziņo trešā Militārās mobilitātes projektu pieteikumu uzsaukuma rezultātus atbalstam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) – Rail Baltica projekts saņem 51,55 miljonus eiro militārās kapacitātes stiprināšanai.
Turpinājās Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve. Februārī pabeigta un ekspluatācijā nodota pirmā no astoņām būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija, kas apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas. Pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi. Gada sākumā Rīgā ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā uzsāka jaunā Rail Baltica tilta būvniecību. Februārī sasniegts augstākais Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkas punkts. To marta sākumā atzīmēja ar spāru svētkiem, ēkas augstākajā punktā paceļot vainagu. Arī plašāka sabiedrība spāru svētkos varēja apmeklēt būvlaukumu. Oktobra beigās jaunuzbūvētajā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas daļā sākās sliežu ieklāšanas darbi – klāja 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, šeit varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē.
Aprīlī Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību Rere Ineco. Līguma laušana saistīta ar viena uzņēmumu apvienības dalībnieka maksātnespēju un otra nevēlēšanos pārņemt saistības.
Aprīlī saņemta ziņa, ka sekmīgi noslēdzies 2023. gada nogalē Eiropas Klimata un Transporta aģentūras jeb CINEA veiktais audits par starpposma finanšu pārskatā iekļautajiem maksājumiem, tajā skaitā arī par Eiropas Dzelzceļa līnijas veiktajām darbībām Rail Baltica ieviešanā un finansējuma ieguldīšanā. Ir saņemta informācija par pozitīvu CINEA auditoru atzinumu aktivitātēm, kas veiktas 2021. un 2022. gadā un iesniegtas ar starpposma finanšu pārskatiem.
Pavasarī Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras RIX Rīgas lidostā izbūve pārgāja nākamajā – otrajā – būvniecības kārtā. Tas ir viens no sarežģītākajiem no kopumā pieciem būvniecības posmiem gan būvdarbu zonas, gan apjoma ziņā. Ir jāizbūvē Latvijas mērogā unikāla 13 metru augsta dzelzceļa estakāde Rīgas un Jaunmārupes virzienā, un šis darbs ir pielīdzināms trīspadsmit tiltu izbūvei (ar laidumu 30–40–30 metri). Būvdarbi lielākoties norisināsies lidostas slēgtajā zonā, skarot lidostas darbībai nozīmīgas ēkas un būves. Oktobrī pretī lidostas terminālim pabeidza dzelzsbetona konstrukciju izbūves darbus. Rail Baltica dzelzceļa stacija, betonēšanas darbiem noslēdzoties, ir pacēlusies 18 metru augstumā.
Rail Baltica komanda, Eiropas Komisijas pārstāvji un starptautiskie partneri no Francijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas 21. maijā tikās Rīgā, atzīmējot atzīmējot vēl vienu Rail Baltica projekta būtisku posmu – Latvijā sāks pamatlīnijas būvniecību. Projekta partneri izveidoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kuru iebūvēs pamattrases pamatos. Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī Rail Baltica, koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) piedalījās pasākumā, vizītes laikā viņa tikās ar Rail Baltica projekta ieviešanas organizāciju vadības komandām un atbildīgo ministriju amatpersonām, lai pārrunātu projekta virzību un prioritātes. Viņa norādīja, ka Rail Baltica ir unikāls projekts ar stratēģisku nozīmi Eiropas drošībai, kam nepieciešami inovatīvi risinājumi un stingra pieeja tā īstenošanā. Baltijas valstīm, ieviešot šo projektu, jābūt vienotām un saliedētām kopīga mērķa sasniegšanai.
Jūnijā sabiedrību iepazīstināja ar Rail Baltica atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Rail Baltica ilgtermiņa ieguvumi pārsniegs izdevumus – izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekta tiešais neto ieguvums būs 6,6 miljardi eiro, ietekme uz IKP pieaugumu aplēsta 0.5-0.7 % apmērā, ar netiešo ietekmi 15,5-23,5 miljardu eiro. Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Rail Baltica izmaksu pieaugumu veido dažādu ārēju un iekšēju faktoru kopums, tai skaitā Baltijas valstu vidējie inflācijas rādītāji ∼40 % kopš pirmās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā, norādīts analīzē. Tāpat uzsvērts, ka Rail Baltica ir stratēģiski svarīgs vienotā ES transporta tīkla savienojums, kas veicinās Baltijas reģiona attīstību, drošību un noturību; pārvadājumi Rail Baltica līnijā jāsāk nodrošināt 2030. gadā. Rail Baltica ieviesējorganizācijas turpina darbu, lai uzlabotu projekta īstenošanu, nodrošinātu gan infrastruktūras elementu atbilstību nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem, vienlaikus projekta ieviešanu īstenotu iespējami īsos termiņos un ar samazinātām izmaksām.
Rail Baltica iekļauj vienotā Eiropas transporta koridorā ar Ukrainu. 18. jūlijā stājās spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas transporta infrastruktūras savienojamību, efektivitāti, noturību un ilgtspējību. Saskaņā ar pārskatīto regulu Rail Baltica ir daļa no diviem Eiropas transporta tīkla koridoriem. Papildus Ziemeļjūras-Baltijas koridoram, Rail Baltica ir noteikta arī kā daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Iekļaušana divos koridoros ir apliecinājums Rail Baltica stratēģiskajai nozīmībai Eiropas mērogā un nākotnē sekmēs atbalstu un finansējuma piesaisti.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komitejas (EISI) 16. jūlija lēmums paredz, ka Rail Baltica projekta īstenošanai un būvniecībai tiks piešķirti papildu 1,2 miljardi eiro. Šis apjomīgais finansējums kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu kopumā veidos līdz 1,5 miljardiem eiro, ļaujot turpināt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības darbus. Finansējums ietver aptuveni 346 miljonus eiro Rail Baltica aktivitāšu īstenošanai Latvijā.
Norisinājās darbs pie publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa izstrādes, kas varētu paātrināt Rail Baltica projekta ieviešanu un ilgtermiņā mazinātu slogu Baltijas valstu budžetiem infrastruktūras būvniecības laikā. Šī pieeja saskaņā ar Eiropas Komisijas redzējumu ir atbalstāma un to apliecina citu valstu infrastruktūras projektu piemēri.
Satiksmes ministrija 23. jūlijā iepazīstināja Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu par Rail Baltica starptautisko staciju būvdarbu izmaksu kompensāciju ar mērķi rast papildu finansējumu, lai izpildītu saistības pret abu starptautisko staciju – Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un RIX Rīgas lidostas – būvniekiem un sasniegtu noslēgto finansēšanas līgumu mērķus. Valdība atbalstīja papildu 9,6 miljonu eiro piešķīrumu uzņemto saistību daļējai izpildei. Globālo ģeopolitisko notikumu rezultātā no 2014. gada, kad tika gatavots pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI/CEF) pirmajam projektu uzsaukumam, līdz 2023. gadam ir bijis būvniecības izmaksu būtisks pieaugums. Tādēļ sākotnēji pieprasītais un piešķirtais Rail Baltica projekta finansējums abu starptautisko staciju aktivitātēm nebija ieplānots pietiekošā apmērā, lai nosegtu faktisko būvniecības izmaksu indeksāciju atbilstoši līgumiem. Satiksmes ministrija decembrī sagatavoja un virzīja tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu „Par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu 2024. un 2025. gadā”. Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un RIX Rīgas lidostas darbu turpināšanai, būvdarbu indeksācijai un RB Rail AS netiešo izmaksu segšanai 2024. gadā nepieciešami papildu 20,14 miljoni eiro. Savukārt 2025. gada budžetā SM aicina ieplānot papildu 58,63 miljonus eiro citām ar būvdarbiem saistītām aktivitātēm, kuras īsteno projekta ieviesējorganizācijas atbilstoši SM deleģētiem uzdevumiem.
Augustā no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas saņemts noslēdzošais būvprojektēšanas saskaņojums par Rail Baltica Iecavas infrastruktūras apkopes punkta projektēšanas nosacījumu izpildi visām trīs būvatļaujām. Gatavojoties Rail Baltica pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, Eiropas Dzelzceļa līnijas kopā ar ģenerāluzņēmēju ERB Rail no 11. līdz 13. decembrim Iecavas kultūras namā rīkoja pamattrases būvniecības informatīvās dienas, kuru laikā vietējie iedzīvotāji un interesenti varēja uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un to, kā šis infrastruktūras projekts ietekmēs Bauskas reģionu un vietējo kopienu.
Ministru kabinets 27. augustā iepazinās ar Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu „Par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta desmitā projektu uzsaukuma finansējumu Rail Baltica projektam” un lēma par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu 61,03 miljonu eiro apmērā Eiropas Komisijas pilnībā atbalstītām Latvijas aktivitātēm, kuru īstenošana paredzēta no 2024. gada līdz 2028. gadam, kā arī finansējumu apstiprinātajām RB Rail AS aktivitātēm.
Lai pārrunātu projekta progresu un turpmāko virzību, 16. septembrī Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā Briselē notika Rail Baltica stratēģiskās vadības grupas (Task Force) sanāksme. Stratēģiskās vadības grupa apsprieda projekta virzību Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, īpašu uzmanību pievēršot projekta progresam, aktuālajiem izaicinājumiem un turpmākajiem soļiem projekta attīstībā. Dalībvalstis apstiprināja virzību uz pārrobežu savienojuma izveidi atbilstoši plānotajam laika grafikam līdz 2030. gadam. Rail Baltica ilgtermiņa vīzija paliek nemainīga, projekta mērķis ir būtiski uzlabot mobilitāti reģionā, veidojot alternatīvas ceļošanas iespējas pasažieriem un uzlabojot kravu pārvadājumus. Jaunā dzelzceļa infrastruktūra būtiski stiprinās arī militāro mobilitāti.
Latvijas Republikas Satiksmes ministrija, Igaunijas Republikas Klimata ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu (DG REFORM) un Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) atbalstu uzsāka projektu, lai veidotu vienotu pieeju efektīvākai Rail Baltica projekta īstenošanai un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai, kā arī turpmākai pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Projekta īstenošanu veiks konsultāciju uzņēmums Ernst&Young Advisory SAS (EY).
Novembrī Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS paziņo par desmitā līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, kas projektam papildus nodrošinās aptuveni 1.394 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 1.163 miljardus eiro sedz EISI instruments un 231 miljonu eiro – trīs Baltijas valstis. Šis ir lielākais piešķirtais ES finansējums šajā finanšu periodā un viena no apjomīgākajām piešķirtajām summām starp citiem salīdzināmas nozīmes Eiropas Savienības infrastruktūras projektiem. Šajā EISI finansēšanas līgumā Latvija saņēmusi apmēram 337,6 miljonus eiro no EISI un 59,5 miljonus eiro valsts līdzfinansējuma – kopā aptuveni 397 miljonus eiro.
Baltijas valstu kopuzņēmumam RB Rail AS un nacionālajam projekta ieviesējam Latvijā – uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas, pārskatot Rail Baltica projektēšanas un būvniecības, kā arī administratīvos izdevumus, ir izdevies panākt būtisku finanšu ietaupījumu, ko plānots novirzīt projekta īstenošanai. Abu uzņēmumu tehniskie eksperti turpina darbu pie turpmāka izmaksu samazinājuma tehniskajiem risinājumiem, vienlaikus analizējot ilgtermiņa ietekmi uz funkcionalitāti, izmaksām un normatīvajām prasībām.
Valdība 10. decembrī konceptuāli atbalstīja Rail Baltica projekta ieviešanas pirmās kārtas aktivitātes Latvijā. Valdība pārapstiprināja pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa, kā arī būvdarbu pabeigšanu Rail Baltica pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Satiksmes ministrija kopīgi ar projekta ieviesējiem turpinās darbu, lai samazinātu projekta kopējās izmaksas, tai skaitā administratīvās izmaksas.
Gada nogalē Satiksmes ministrija ir saņēma ziņojumu par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCS) izmaksām, ko sagatavoja EIB konsultanti/JASPERS eksperti, kas pārstāv Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas partnerību. Ziņojumā secināts, ka RCS izmaksas ir pamatotas un pēc papildu tehnisko prasību iekļaušanas nepārsniedz 5 % pieļaujamo nenoteiktības robežu. Šis salīdzinošais izvērtējums parāda, ka projekta izmaksas atbilst līdzīga projekta izmaksām citās salīdzināmās valstīs.