Skaidrojošā vārdnīca

tā ir no jauna izbūvēta dzelzceļa līnija, kas ar ātriem, drošiem un videi draudzīgiem vilcieniem savienos Latviju ar Eiropas Savienības valstīm un arī ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Rail Baltica ir Baltijas kopprojekts.

1435 mm ir Eiropas standarta dzelzceļa platums.

Nākotnē Latvijā būs divu standartu dzelzceļi – esošais ar sliežu platumu 1520 mm un jauns dzelzceļš – Rail Baltica ar 1435 mm sliežu platumu

Eksperti pēc dažādiem kritērijiem izvērtēja vairāk nekā 50 iespējamos Rail Baltica trases novietojuma variantus Latvijā un izvēlējās divus Latvijas valsts un iedzīvotāju interesēm atbilstošākos Rail Baltica trases variantus Latvijā. Sabiedrība par tiem tika informēta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā.

Sabiedrība tika informēta par iespējamiem Rail Baltica trašu maršrutiem un uzklausīja pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, uzņēmēju un iedzīvotāju ierosinājumus. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras skar topošā Rail Baltica dzelzceļa līnija, notika 2015. gada februārī-martā.
Notika izpētes darbs, lai apzinātu dzelzceļa līnijas Rail Baltica ietekmi uz vidi, sabiedrību un sociālekonomiskajiem apstākļiem; tas tika apkopots ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā, ar kuru 2015. gada rudenī iepazīstināja vēl vienā sabiedriskajā apspriešanā un uzklausīja sabiedrības viedokli par atbilstošāko trases novietojumu.

Līdz 2015. gada rudenim tika izvērtēti sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā saņemtie sabiedrības ierosinājumi un pētīta Rail Baltica trase, analizējot iespējamo dzelzceļa maršrutu: kā tiks šķērsotas problemātiskās teritorijas. 2016. gada augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Rail Baltica trases novietojumu Latvijā, ņemot vērā Latvijas valsts un sabiedrības intereses.

Dzelzceļa trases izpētes laikā tika noteikts, kādu ietekmi un pārmaiņas Rail Baltica būvniecība un ekspluatācija atstāj uz vidi un dabas vērtībām, ainavu, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību, dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, gaisa piesārņojums).

Tas ir darba uzdevums (programmu veido Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB)): kas Rail Baltica trases plānošanas laikā jāizpēta vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri vērtē dzelzceļa ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.), kā arī citus aspektus. Šajā darba uzdevumā jeb IVN programmā ir ietverti arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas ierosinājumi.

Tas ir IVN programmā dotā darba uzdevuma jeb izpētes rezultāts. Šis dokuments – IVN ziņojums, tika nodots sabiedriskajai apspriešanai 2015. gada rudenī un to izmantoja, lemjot par Latvijas valsts un sabiedrības interesēm visatbilstošāko Rail Baltica trasi.

Teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atspoguļota Rail Baltica trase konkrētajā pašvaldībā, dzelzceļa šķērsojumi, piekļuve pie īpašumiem u.c. un noteiktas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

„Zaļā gaisma” dzelzceļa Rail Baltica projektēšanai, būvniecības sākšanai un īpašumu atsavināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas bija jānosaka pamatots un precīzi noteikts viens Rail Baltica novietojums Latvijas teritorijā.

Tā ir 300 m plata josla, kurā iekļausies jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa trase, kuras platums ir vien 40-60 m.

Rail Baltica dzelzceļa trasē tiek plānoti tilti pār lielajām upēm (Daugava, Gauja), tilti pār vidējām un mazajām upēm, divlīmeņu šķērsojumi ar autoceļiem, ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viadukti pār ielejām, gravām, citām pazeminātām teritorijām, zvēru pārejas (zaļie tuneļi un tilti), kā arī citi nepieciešamie šķērsojumi gājējiem, lauksaimniekiem, citai saimnieciskai darbībai un elektroapgādes apakšstacijas. Tos divos vārdos dēvē par „tehniskajiem risinājumiem”.

Pašvaldību un novadu iedzīvotāju iniciēta sabiedriskā iniciatīva: konsultatīvās darba grupas, kurās, piedaloties Rail Baltica trases plānotājiem un pētniekiem – pilnsabiedrības RB Latvija ekspertiem, tiek apspriests gan plānotais dzelzceļa maršruts, gan arī diskutēti ierosinājumi labākajam trases novietojumam konkrētajā novadā.

Norit sadarbība ar nevalstisko sektoru Rail Baltica projektēšanas laikā. Eiropas Dzelzceļa līnijas 2018. gada 22. augustā parakstīja sadarbības memorandu par sadarbību projekta Rail Baltica realizēšanai Rīgas pilsētas teritorijā ar četrām nevalstiskām organizācijām (NVO):  invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”, apvienību „Pilsēta cilvēkiem”, Latvijas vecāku organizāciju „Mammām un tētiem” un „Latvijas Riteņbraucēju apvienību”. Parakstītā memoranda mērķis ir,  kopīgi sadarbojoties, izveidot Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē,  veicinot sabiedriskā labuma palielināšanu projektā un apkārtējā pilsētvidē. Vēlāk sadarbībai pievienojas arī citi NVO un apkaimju biedrības.

Zona, kurā tiks pārbūvēta esošā infrastruktūra (autoceļi, elektropārvades līnijas, gāzes vadi u.c.), lai nodrošinātu Rail Baltica šķērsošanu.

Projekta detalizētās izpētes laikā tika apzināti visi īpašumi, kurus tieši skar Rail Baltica trase un īpašumi, kuru tuvumā atrodas jaunbūvējamā trase.

Satiksmes ministrija, pamatojoties uz projekta informāciju, noteic, kurš konkrētais īpašums ir nepieciešams projekta realizācijai un ar kuriem īpašniekiem uzsākama sarunu procedūra par īpašuma atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.