Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.
PiekrītuRail Baltica dzelzceļa trase Latvijā plānota aptuveni 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpināsies caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Valdība 2024. gada 10. decembrī konceptuāli atbalstīja Rail Baltica pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā un projekta ieviešanas pirmās kārtas aktivitātes. To ietvaros pārapstiprināta pārrobežu savienojuma izveide no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža- Misa, kā arī būvdarbu pabeigšana Rail Baltica pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Vairāk par aktivitātēm Rail Baltica projekta pirmajā kārtā var lasīt šeit.
Rail Baltica Latvijā nav tikai jaunas, Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūve. Trasē Latvijā plānotas divas starptautiskās stacijas (Rīgas Centrālā stacija un stacija lidostā „Rīga”), kā arī, lai izmantotu jaunizbūvētās dzelzceļa trases potenciālu pilnībā, ir iespēja attīstīt arī reģionālo vilcienu satiksmi – apzinātas potenciālās 16 reģionālās stacijas. Iecavā un Skultē izveidos divus infrastruktūras apkopes punktus, kas palīdzēs jaunuzbūvēto infrastruktūru un sliežu ceļus uzturēt labā stāvoklī, nodrošinot efektīvu un drošu transporta kustību. Jaunmārupē plānots Rail Baltica ritošā sastāva apkopes punkts (depo), kur tiks nodrošinātas tādas ar ritošā sastāva apkopi saistītas darbības, kas būtiskas vilcienu ekspluatācijai un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai pasažieriem. Rail Baltica dzelzceļa līnijā Latvijā paredzēts attīstīt arī kravu termināļus – vienu RIX Rīgas lidostas apvidū, otru – Salaspils novadā. Salaspils terminālis un loģistikas centrs paredzēts kā pamata terminālis kravu apgrozībai (vairāk šeit), savukārt RIX Rīgas lidostas tuvumā esošais terminālis – kā atbalsta jeb „satelītterminālis”, kura galvenais akcents būs konteineru, puspiekabju (piggy back) un ātrgaitas vilcienu sīkpaku kravu apstrāde.
Rail Baltica ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā; savienojamība ar Rietumeiropu ir būtisks ekonomikas un drošības aspekts, jo jauna ātrgaitas dzelzceļa līnija sniegs vērtīgus ieguvumus gan uzņēmējdarbībai un apkārtējai videi, gan Baltijas reģiona drošībai. Gan projekta ieviešanas posmā, gan uzsākot Rail Baltica darbību tiks radītas jaunas darba iespējas un veicināta investīciju piesaiste, kļūstot par katalizatoru jauna ekonomikas koridora izveidei, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un izaugsmi. Ātrgaitas dzelzceļš arī uzlabos reģiona militāro mobilitāti, nodrošinot ātru piekļuvi svarīgiem militāriem mezgliem un objektiem.
Rail Baltica projektu līdz 85 % finansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI jeb CEF) un līdzfinansē Latvijas valsts budžets.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvē Latvijā izvēlēta īpaša stratēģija, sadalot trases un t.s. punktveida objektu izbūvi vairākos posmos – atbilstoši būvprojektu gatavībai, zemes un finansējuma pieejamībai. Tādējādi Latvijā Rail Baltica izbūve norisinās vairākās lielās būvdarbu zonās.
Latvijā Rail Baltica būvniecība tika sākta ar tehnoloģiski sarežģītākajiem posmiem – starptautisko staciju un saistītās infrastruktūras izbūvi – Rail Baltica Rīgas Centrālo staciju un staciju pie RIX Rīgas lidostas, kur jau vairākus gadus notiek aktīvi būvdarbi. Vairāk par projekta ieviešanu, t.sk. starptautisko staciju izbūvi skat. šeit.
2024. gada 10. decembrī valdība konceptuāli atbalstīja Rail Baltica pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, tostarp pārapstiprinot pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa. Trases dienvidu posms Lietuvas virzienā pašlaik ir tehniski gatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju veiks tehniski-ekonomisko analīzi un izstrādās privāto investīciju piesaistes risinājumu vienas starptautiskās stacijas savienošanai ar Rail Baltica pamattrasi projekta pirmajā kārtā, izbūvējot 1435 mm dzelzceļa infrastruktūru, lai līdz 2025. gada 1. novembrim iesniegtu valdībā priekšlikumu attiecībā uz šādiem posmiem: „Upeslejas - dzelzceļa stacija „Rīgas Centrālā stacija” un „Misa - pasažieru stacija „Starptautiskā lidosta „Rīga””.
Rail Baltica pamattrases būvdarbus veiks apjomīgā starptautiskā konkursā izvēlētais būvnieks – pilnsabiedrība E.R.B. Rail JV PS. Uzņēmumu apvienību veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija). Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā. Šis FIDIC ietvarlīgums nosaka maksimālo līgumsummu 3,7 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka konkrētas katra trases posma izmaksas tiks aprēķinātas pēc būvprojektu saņemšanas. Līguma vadību, darbu un izmaksu uzraudzību veiks pasūtītājs un būvinženieris Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group). Līguma izpildes uzraudzību veiks Satiksmes ministrija.
Pamattrases būvdarbi ietver:
Tiek paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 60 dzelzceļa tilti, 85 ceļu pārvadi, deviņas dzīvnieku pārejas, divi infrastruktūras apkopes punkti, jāizveido uzbērumi 12 miljonu m3 apmērā, jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnas utt.
Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai jau veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi – pieejami nekustamie īpašumi, ir nodrošināts finansējums pirmajiem 40 kilometriem pamattrases izbūvei dienvidu posmā, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs un būvnieks. Būvdarbus pamattrases izbūvē ārpus Rīgas īstenos posmos, sākotnēji pasūtot pirmās kārtas būvdarbus Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkts.
Prioritārajā dienvidu posmā Misa-Latvijas/Lietuvas robeža vairāk nekā 40 kilometru kopgarumā paredzēts kopumā izbūvēt:
Infrastruktūras apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā pagaidu birojs būvnieka komandai un kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus. Sākotnējie būvdarbi, kas plānoti Bauskas novadā, būs saistīti arī ar inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem – tiltiem pār Iecavas un Mēmeles upi.
2025. gada martā pamattrases būvnieks ERB Rail uzsāka Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma iekārtošanas darbus aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām (Baldoni), aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa V9 Iecava–Baldone–Daugmale. 16 hektāru teritorijā notiek intensīva sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu uzsākšanas vietu.
Ņemot vērā lielo darba apjomu, Rail Baltica pamattrases būvniecībā būtiska loma būs vietējiem uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem. Citu konkursu ietvaros izvēlēti dzelzceļa inženiersistēmu būvnieki, darbojoties ciešā sadarbībā ar pamattrases būvnieku, veiks dzelzceļa signalizācijas un vadības sistēmu, kā arī elektrotīkla risinājumu izbūvi visās trijās Baltijas valstīs.
Šajā sistēmā iespējams reģistrēt uzņēmumu, lai piedalītos gaidāmajos iepirkumos par ERB Rail nepieciešamajiem darbiem vai piegādēm.
Pamattrases izbūve dod iespēju piedalīties projekta īstenošanā pašvaldībām un privātajam sektoram, lai iedzīvotāji un pašvaldības iegūtu ērtu, ātru un drošu transportu, jaunas pieturvietas un jaunas attīstības teritorijas pašvaldībās, uzlabojot mobilitāti.
Rail Baltica dzelzceļa līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus, savukārt būvniecībā tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas un materiāli. Maršruts tiek plānots tā, lai pēc iespējas neskartu “Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgajām teritorijām. Kur vien nepieciešams, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, tiks veidotas pārejas savvaļas dzīvniekiem.
Rail Baltica izbūve norisināsies saskaņā ar visstingrākajām drošības prasībām. Vilcienu kustības kontrolēšanai tiks izmantota jaunākās paaudzes Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS). Visi šķērsojumi ar brauktuvēm un gājēju ceļiem tiks veidoti divos līmeņos, un sliežu ceļš visā maršruta garumā tiks iežogots. Pasažieru stacijas būs aprīkotas tā, lai piekļuve dzelzceļa pakalpojumiem būtu viegla un ērta visiem.
Rail Baltica pamattrases būvdarbu informatīvās dienas Iecavā (11.-13. decembris, 2024. g.)
Noskatieties video, kas paredzēts Rail Baltica prioritārajā dienvidu posmā Iecavas pagastā: