Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.
PiekrītuRail Baltica dzelzceļa trase Latvijā plānota aptuveni 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpināsies caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu.
Vairāk Rail Baltica kartes šeit
Rail Baltica Latvijā nav tikai jaunas, Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūve. Kopumā plānotas16 reģionālās un divas starptautiskās stacijas (Rīgas Centrālā stacija un stacija lidostā „Rīga”). Iecavā un Skultē izveidos divus infrastruktūras apkopes punktus, kas palīdzēs jaunuzbūvēto infrastruktūru un sliežu ceļus uzturēt labā stāvoklī, nodrošinot efektīvu un drošu transporta kustību. Jaunmārupē plānots Rail Baltica ritošā sastāva apkopes punkts (depo), kur tiks nodrošinātas tādas ar ritošā sastāva apkopi saistītas darbības, kas būtiskas vilcienu ekspluatācijai un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai pasažieriem. Rail Baltica dzelzceļa līnijā Latvijā paredzēts attīstīt arī kravu termināļus – vienu lidostas „Rīga” apvidū, otru – Salaspils novadā. Salaspils terminālis un loģistikas centrs paredzēts kā pamata terminālis kravu apgrozībai (vairāk šeit), savukārt lidostas „Rīga” tuvumā esošais terminālis – kā atbalsta jeb „satelītterminālis”, kura galvenais akcents būs konteineru, puspiekabju (piggy back) un ātrgaitas vilcienu sīkpaku kravu apstrāde.
Rail Baltica ir mūsu paaudzes lielākais infrastruktūras projekts ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā; savienojamība ar Rietumeiropu ir būtisks ekonomikas un drošības aspekts, jo jauna ātrgaitas dzelzceļa līnija sniegs vērtīgus ieguvumus gan uzņēmējdarbībai un apkārtējai videi, gan Baltijas reģiona drošībai. Gan projekta ieviešanas posmā, gan uzsākot Rail Baltica darbību tiks radītas jaunas darba iespējas un veicināta investīciju piesaiste, kļūstot par katalizatoru jauna ekonomikas koridora izveidei, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un izaugsmi. Ātrgaitas dzelzceļš arī uzlabos reģiona militāro mobilitāti, nodrošinot ātru piekļuvi svarīgiem militāriem mezgliem un objektiem.
Rail Baltica projektu līdz 85 % finansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI jeb CEF) un līdzfinansē Latvijas valsts budžets.
Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvē Latvijā izvēlēta īpaša stratēģija, sadalot trases un t.s. punktveida objektu izbūvi vairākos posmos – atbilstoši būvprojektu gatavībai, zemes un finansējuma pieejamībai. Tādējādi Latvijā Rail Baltica izbūve norisināsies piecās un pat vairāk lielās būvdarbu zonās.
Latvijā Rail Baltica būvniecība sākta ar tehnoloģiski sarežģītākajiem posmiem – starptautisko staciju izbūvi. Jau vairākus gadus notiek aktīvi darbi Rail Baltica Centrālajā mezglā – Centrālajā stacijā un apkārtnē, veidojot mūsdienīgu multimodālu satiksmes mezglu, un lidostā „Rīga”, kur projekta gaitā ir jāuzbūvē 4.5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veidos avio un dzelzceļa savienojumu. Vairāk par projekta ieviešanu skat. šeit.
Pašlaik norisinās apjomīgs starptautisks konkurss Rail Baltica pamattrases būvdarbu veikšanai. Izvēloties konkursa Rail Baltica pamattrases būvdarbu veikšanas uzvarētāju, plānots, ka 2023. gadā tiks sākta arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas Latvijas teritorijā ārpus Rīgas pilsētas robežām infrastruktūras būvniecība vairāk nekā 200 kilometru garumā. Kā pirmo pamattrases posmu izbūvēs trases dienvidu pusi (virziens uz Lietuvas robežu), jo pamattrases dienvidu posms Lietuvas virzienā ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu.
Pamattrases būvdarbi ietver:
Tiek paredzēts, ka pamattrases posmā ārpus Rīgas kopumā būs jāuzbūvē 60 dzelzceļa tilti, 85 ceļu pārvadi, deviņas dzīvnieku pārejas, divi infrastruktūras apkopes punkti, jāizveido uzbērumi 12 miljonu m3 apmērā, jāizbūvē sliedes, kuru kopējais svars sasniegs 71 000 tonnas utt.
Ņemot vērā lielo darba apjomu, sagaidāms, ka starptautiskā konkursa gaitā izvēlētais pamattrases būvnieks izbūves gaitā plaši iesaistīs arī nacionālos būvuzņēmējus.
Citu konkursu ietvaros izvēlēti dzelzceļa inženiersistēmu būvnieki, darbojoties ciešā sadarbībā ar pamattrases būvnieku, veiks dzelzceļa signalizācijas un vadības sistēmu, kā arī elektrotīkla risinājumu izbūvi visās trijās Baltijas valstīs.
Rail Baltica pamattrases izbūves un garantijas laikā FIDIC inženierkonsultācijas sniegs un būvuzraudzību veiks itāļu uzņēmums Italferr (Ferrovie dello Stato Italiane Group).
Pamattrases būvdarbi ārpus Rīgas pilsētas robežām nosacīti sadalīti divos posmos: prioritāri tie sāksies Dienvidu virzienā no lidostas „Rīga” līdz Lietuvas robežai un no Salaspils intermodālā kravu termināļa Lietuvas virzienā, posmiem savienojoties Misas ciema tuvumā Baldones pagastā. Īstenojot šādu būvniecības stratēģiju, ar Eiropas sliežu platuma pieslēgumu sākotnēji tiks nodrošināta dzelzceļa pieeja lidostai „Rīga” un Salaspils intermodālajam kravu terminālim, kā arī dienvidu posmā esošajām reģionālajām stacijām. Tādējādi plānots, ka pirmie jaunizbūvētā dzelzceļa satiksmi (gan starptautisku, gan reģionālu) varēs izmantot dienvidu posma tuvumā dzīvojošie. Pēc tam, kad būs sagatavotas nākamās būvatļaujas, būvniecība turpināsies trases ziemeļu virzienā, nodrošinot savienojumu ar Igauniju.
Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā ar inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem – tiltiem pār Iecavas un Mēmeles upi. Pie Iecavas plānoti arī Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvdarbi. Rail Baltica izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus. Lai savienotu šo dzelzceļa posmu ar Salaspils kravu termināli, pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt t. s. duālo tiltu (tilts, kas apvieno dzelzceļa un autotransporta tiltu – red.).
Apvienotais tilts, kuram pasaulē ir tikai četri līdzīgi tilti, būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā un Rail Baltica ātrgaitas līnijā. Foto: RB Rail AS un posma Vangaži–Salaspils–Misa (tajā ietilpst duālais tilts) projektētāja – uzņēmumu apvienības, kura sastāv no trim uzņēmumiem – Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting GmbH un SIA Olimps vizualizācija.
Pamattrases izbūve dod iespēju piedalīties arī pašvaldībām un privātajam sektoram, lai iedzīvotāji un pašvaldības iegūtu ērtu, ātru un drošu transportu, jaunas pieturvietas un jaunas attīstības teritorijas pašvaldībās, uzlabojot mobilitāti.
Rail Baltica dzelzceļa līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus, savukārt būvniecībā tiks izmantotas jaunākās tehnoloģijas un materiāli. Maršruts tiek plānots tā, lai pēc iespējas neskartu “Natura 2000” īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgajām teritorijām. Kur vien nepieciešams, tiks uzstādītas trokšņu barjeras, tiks veidotas pārejas savvaļas dzīvniekiem.
Rail Baltica izbūve norisināsies saskaņā ar visstingrākajām drošības prasībām. Vilcienu kustības kontrolēšanai tiks izmantota jaunākās paaudzes Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS). Visi šķērsojumi ar brauktuvēm un gājēju ceļiem tiks veidoti divos līmeņos, un sliežu ceļš visā maršruta garumā tiks iežogots. Pasažieru stacijas būs aprīkotas tā, lai piekļuve dzelzceļa pakalpojumiem būtu viegla un ērta visiem.
