tā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) valdes loceklis Jānis Naglis intervijā portālam Delfi, norādot, ka pašlaik ir pieejama nauda mazliet vairāk nekā 50 kilometru izbūvei.
Zemāk neliels ieskats publikācijā. Visa publikācija lasāma šeit
Pirmie 30 kilometri
Rail Baltica projekts Latvijā, kur aktīvā būvniecība pamattrases un pievedceļu izbūvē patlaban notiek vairāk nekā 30 km garumā, tā sauktajā dienvidu posmā no Misas līdz Lietuvas robežai. Šis posms ir 45 km, un tiek īstenots soli pa solim, posmu pa posmam. Kopumā aktivitāte ir septiņos trases posmos no vienpadsmit, kur saņemtas būvatļaujas.
Iepriekš gan kaimiņi dienvidos ziņoja un rādīja darbu progresu, tostarp – kā top tilts pāri Neres upei, kā arī igauņi stāstīja, kā izdevies piesaistīt līdzekļus un sākt darbus Tallinas–Pērnavas posmā, vienlaikus strostējot Latviju par lēnīgumu, neizlēmību.
Naglis skaidro: bieži tiek slēgti līgumi "projektē un būvē", Rail Baltica gadījumā tāds nebija iespējams. Trasi gatavoja vairāki projektētāji pa lieliem blokiem. Un tie visi ir "jāsavieno", savstarpēji jāsaskaņo. Projektēšana bija kopuzņēmuma RB Rail pārziņā. Vietējais ieviesējs EDzL slēdza cita tipa būvniecības līgumu, kurš būtībā nozīmē, ka būvniekam tiek nodots gatavs projekts.
Tas savukārt nozīmē, ka būvnieks, pirms ķerties klāt darbiem, vēlreiz pārskata, kas tieši tiks būvēts, jo "parakstās par cenu, atbildību, risku, un tas prasa laiku", klāsta Naglis. Taču šovasar rosība gaidāma liela. Visam dienvidu posmam ir 11 būvatļaujas, septiņu gadījumā šogad paredzēti būvdarbi.
Aktivitāte ir arī būvniecības koordinācijas bāzē, nākotnes infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas. "Tur ir pabeigts birojs, no tā tiek koordinēti visi dienvidu posma būvdarbi. Šī ir vienīgā un galvenā būvniecības bāze līdz pat Daugavai. Otra bāze nākotnē būs ziemeļos, Skultē," atgādina EDzL vecākais tehniskais eksperts Gatis Gaņģītis.
Uzbērumu gan vēl šogad visā dienvidu posmā neredzēsim, atzīst Naglis. "Gan mums ir svarīgi redzēt progresu no būvnieka, gan arī Eiropai, gan droši vien arī Latvijā politiķiem," viņš piebilst un skaidro, ka uzbērums ir viena daļa no būvniecības, bet paralēli tiek veidota visa saistītā infrastruktūra. Viņam pašam būtiski redzēt šo progresu arī apgrozījumā – ES līdzekļiem ir termiņš, kurā tie ir jāizmanto.
Ieskriesies
Lai arī EDzL akcentē nu jau pamanāmos darbu apjomus, nenoliedzami, no kopējā trases garuma ir aptverta vien neliela daļa. Kur ņemt līdzekļus darbu turpināšanai, pagaidām ir pieņēmumu līmenī.
Naglis atgādina, ka EDzL darbības robeža ir projekta ieviešana – "ja ir darba uzdevums, nauda, esam gatavi strādāt". Pašlaik ir pieejama nauda mazliet vairāk nekā 50 km izbūvei. Savukārt atlikušā finansējuma apjoma piesaiste ir Finanšu ministrijas, Ministru kabineta kā gala lēmumu pieņēmēju kompetencē.
"Vajadzības ir apzinātas, grafiki ir zināmi, tālākais vairāk ir valstisks jautājums. Apzināmies, kādā situācijā ir Latvijas valsts budžets, kādas ir pārējās vajadzības. Darbojamies sava deleģējuma ietvarā." Vienlaikus viņš akcentē pozitīvo – nauda ir, šī finansējuma ietvaros var "ieskrieties", tiesa, pēc gada vai diviem būs svarīgi šo tempu noturēt. "Laikus ir jādomā par finansējumu nākamajiem posmiem – vai tie ir Eiropas līdzekļi, kāds starpfinansējums, un svarīgi ir panākt, lai būvniecība virzītos uz priekšu."
Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka uzņēmumiem, kas ir piesaistīti kā apakšuzņēmēji, ir savi plāni, tiem ieceres ir jāzina krietnu laiku uz priekšu. "Tāpat vien neviens negaida vasaru, paziņojumu, piemēram, maijā, ka jūnijā būs jāstrādā," norāda Naglis.
Spekulācijas par kilometru
Iepriekš izskanējis, ka Latvijā pēc aprēķiniem ir dārgākais kilometrs, taču EDzL tam gluži nepiekrīt – tās vairāk esot spekulācijas, jo Igaunija nezina savas kilometru izmaksas, bet Lietuva zina daļēji. "Latvijas nianse – līgumā, kas ir noslēgts, ir vienības cenas. Tās vairāk vai mazāk ir zināmas un fiksētas, tomēr mēs ne līdz galam zinām apjomus. Mēģinām panākt, lai tie būtu mazāki un lai mazāk tiktu tērēts," klāsta Naglis. Proti, kilometra izmaksas ļoti variē atkarībā no tā, vai, piemēram, tajā ir inženierbūve, kāds ir uzbēruma augstums.
Trases būvniecībā ir iesaistīti Eiropas nozares "grandi", tiek izvērtētas iespējas, kur var mainīt, optimizēt ceļu pārvadus, pārskatīti tiltu risinājumi, pati trase. Tā tiek uzlūkota kā projekta adaptācija, pateicoties kurai pirmajā posmā ir iegūts ietaupījums aptuveni 100 miljonu eiro apjomā. "Liela daļa no ietaupījuma varētu būt no apjomiem, ja trasi būvējam ne tik augstu, kā vietām ir uzprojektēts, taču – neiespaidojot ne drošību, ne kvalitāti," skaidro EDzL valdes loceklis. Kā citu piemēru viņš nosauc sadarbību ar VAS Latvijas valsts ceļi – tiek salāgoti plāni, vērtēts ieguvums ne tikai viena projekta ietvaros.
Gaņģītis papildina, ka būvniecības līgums, kāds ir noslēgts Latvijā, ir vērtējams kā priekšrocība, jo būvnieks palīdz novērtēt visu kopumu un piedāvāt optimizācijas iespējas. Ja būtu vairāki būvnieki – katram elementam savs, tie skatītos šauri sava posma ietvaros, viņš paskaidro. Protams, ir sagatavošanās posms, taču šāda modeļa ietvaros būvnieks ar darbiem strauji var iet uz priekšu, tiklīdz saņem finansējumu. Kaimiņvalstīs vēl nav pieejams viss finansējums, un tur katram nākamajam posmam vēl arvien ir jārīko konkurss, kas prasa laiku.
Varētu darboties daļā
Vaicāts, varbūt sākumā varēs no Bauskas aizbraukt uz Lietuvu, Naglis skaidro, ka trase sadalīta tā saucamajās operacionālajās sekcijās ar iespēju darboties neatkarīgi. "Piemēram, Igaunijā tas ir posms no Tallinas līdz Pērnavai. Mūsu gadījumā teorētiski tas varētu būt posms no Salaspils uz Lietuvu." Mērķis tomēr ir uzbūvēt visu trasi.
Lietuvieši aktīvāki šobrīd ir Kauņas savienošanā ar Poliju. "Tomēr viņi seko tam, kā mums iet. Ja redzēs, ka Latvijā nonākam līdz operacionālajai stadijai, salāgos savus plānus un pievienosies," viņš ir pārliecināts.
Sanāksmes un saziņa ar kolēģiem Baltijā notiek regulāri, visi zina, kurš un ko būvē. Naglis teic, ka kaimiņu būšana un pat sāncensība ir motivējoša, tostarp igauņi apzināti izdarot spiedienu. Uzsvars ir arī apgūt Eiropas līdzekļus. "Tas palīdz optimāli strādāt visos līmeņos, sasniegt kopīgos mērķus."
Atsavina līdztekus būvniecībai
Attiecībā uz ziemeļu posmu vēl ir daudz darāmā, tostarp vēl nav veikta īpašumu atsavināšana, visi posmi nav pilnībā sagatavoti – turpinās projektēšana.
EDzL atzīst, ka īpašumu atsavināšana iet roku rokā ar būvniecības stratēģiju. Proti, kad ir saņemtas būvatļaujas, ir skaidrība par finansējumu, notiek īpašumu atsavināšana. "Kādreiz gadās aizķeršanās ar kādu īpašumu, tomēr tas ir valstisks projekts, un vienmēr esam spējuši šo jautājumu atrisināt. Viens no 100–200 īpašumiem varbūt ir sarežģītāks," pieredzē dalās Naglis.
Īpašumu atrisināšana līdz šim nav radījusi būvdarbu kavējumu, papildina Gaņģītis. "Mēs šobrīd nebūvējam 100 % trases. Pagaidām ziemeļos tos atsavināt nevajag, jo arī atsavinātā zeme rada izmaksas," viņš skaidro.
"Vecās" sliedes un uzbērumi nav variants
Iepriekš strikti pausts, ka 2030. gadā trasei būtu jābūt pabeigtai. Vaicāts, vai tas ir iespējams, Naglis atsaucas uz pēdējām ziņām no Eiropas Komisijas (EK) pārstāves Katrīnas Trautmanes – svarīgi, lai trīs valstis ap to laiku spēj parādīt operacionālās sekcijas, pabeigtus posmus. Taču mērķis ir tāds pats kā iepriekš – visa trase.
Bauskas dzīve atspoguļo tikšanos, kad 27. martā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības bāzē pie Iecavas projekta ieviesēja un būvnieka pārstāvji kopā ar Iecavas pilsētas un pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomju un Iecavas apvienības pārvaldes pārstāvjiem pārrunāja projekta aktualitātes. Vairāk lasiet šeit
Portāls jauns.lv raksta par Rail Baltica projekta ieviesēja Eiropas Dzelzceļa līnijas speciālistu tikšanos ar Limbažu novada pašvaldības pārstāvjiem, pārrunājot aktualitātes projekta ieviešanā novadā. Vairāk lasiet šeit
Visu rakstu varat lasīt šeit
Visu raidījumu varat noskatīties šeit
Portāls Lsm.lv apkopojis 2025. gada notikumus transporta jomā, tajā iekļaujot arī Rail Baltica pamattrases būvniecību Latvijā. Lasīt šeit
Publicitātes foto
Latvijas premjere Evika Siliņa pieļāvumus, ka Rail Baltica posms no Rīgas līdz Igaunijai netiks būvēts, nosauca par baumām. Pēc tikšanās ar Baltijas valstu premjeriem viņa uzsvēra, ka projekts ir visu trīs valstu prioritāte un mērķis ir panākt maksimālu atbalstu nākamajā ES budžetā, raksta 1188.lv. Premjere arī uzsvēra, ka pamattrases projektēšanas nodošana Eiropas Dzelzceļa līnijas pārziņā nodrošina stingrāku uzraudzību un projektu paceļ citā līmenī. Vairāk lasiet šeit
Foto: Satiksmes ministrija/LETA
Rīgas siluetā nu par dažiem moderniem arhitektūras izliekumiem vairāk – jaunajā Rīgas Centrālās stacijas ēkā turpinās jumta uzklāšanas darbi. Būvniecības laukumā jau skaidri iezīmējas jaunās stacijas siluets. Būvnieki, izmantojot specializēto tehniku, pakāpeniski veic jumta seguma montāžu un nosedz konstrukcijas režģi, novēroja portāls Jauns.lv.
Šo rakstu var lasīt šeit