Lai sabiedrību iepazīstinātu ar pārmaiņām Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, ko ienesīs starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica integrācija, 24. novembrī norisinājās tiešsaistes diskusija, ko organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sadarbībā ar AS RB RAIL, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un pilnsabiedrību BERERIX.

Sanāksmes dienaskārtībā bija Rail Baltica satiksmes infrastruktūras risinājumu aktualitāte un projekta mobilitātes infrastruktūras pārskats Rīgas centra daļā, īpaši 13. janvāra ielā, Satekles ielā un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā. Tāpat sanāksmes dalībnieki tika informēti par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes procesu, pašvaldības plānotajām aktivitātēm Rail Baltica projekta integrācijai pilsētā un trases teritorijas lokālplānojuma risinājumiem. Sanāksmes dalībniekiem izklāstīti četri Rīgas domes īstenojamie projekti Rail Baltica projekta integrēšanai pilsētas infrastruktūrā, kā arī paveiktais sabiedrības iesaistei Rail Baltica un saistošo projektu ieviešanas stadijās, kā arī turpmākās aktivitātes un līdzdalības iespējas.

Diskusijā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku, kas pārstāvēja Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandu parakstījušās nevalstiskās organizācijas, profesionālās organizācijas, Rīgas pašvaldības struktūrvienības, Rīgas starptautisko autoostu, Autotransporta direkciju, Latvijas Dzelzceļu, Satiksmes ministriju. Tāpat sanāksmē piedalījās investori, īpašnieki un uzņēmēji.

Top Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojums

RD PAD Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja p.i Iveta Staša-Šaršūne klātesošos iepazīstināja ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes gaitu un uzsāktajām un plānotajām pašvaldības priekšizpētēm. Viņa pavēstīja, ka Rīgas domē jau decembra sākumā tiks virzīts lēmumprojekts par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Pašvaldība uzskata, ka galvaspilsētas centram ir jākļūst par mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, tomēr jāņem vērā, ka Rīgas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. I.Staša-Šaršūne pavēstīja par vairākām esošajām un plānotajām priekšizpētēm saistībā ar Rail Baltica ieviešanas gaitā plānotajām pilsētvides pārmaiņām. Uzsāktās priekšizpētes par Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšanu mērķis ir noskaidrot iespējas veicināt Rīgas vēsturiskā centra attīstību, uzlabot gājēju un velobraucēju infrastruktūru, ņemot vērā sasaisti ar Rail Baltica projektā paredzētajiem velo un gājēju infrastruktūras risinājumiem. Plānota arī priekšizpēte par Rīgas pasažieru stacijas pārveidi par Baltijas mēroga multimodālo transporta mezglu, kuras ietvaros attīstīs pie Stacijas esošo Kļavu, Elizabetes, Timoteja, 13. janvāra, Satekles, Gogoļa ielu (pie Stockmann) vairākos posmos. Priekšizpēti par topošo Rail Baltica reģionālo staciju  – Zasulauka, Jāņavārtu un Dārzciema – integrēšanu pilsētvidē un pilsētas transporta sistēmā plānots uzsākt jau 2023. gada sākumā. Priekšizpēšu ietvaros apkopos ekspertu sagatavoto informāciju, kuru plānots izdiskutēt ar sabiedrību.

Veidos mūsdienīgu un visiem pieejamu ārtelpu

Pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa 93 teritorijas plānotāja Līga Ozoliņa sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma vīziju par transporta un gājēju plūsmas organizēšanu un pilsētas ārtelpas risinājumiem 13. janvāra un Satekles ielā, un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā.

Viņa uzsvēra, ka ar lokālplānojuma palīdzību tiek definēti priekšnoteikumi gan Centrālās stacijas un tās apkārtnes attīstībai, gan funkcionējoša, mūsdienu tendencēm atbilstoša multimodāla satiksmes mezgla izveidei un integrācijai pilsētas struktūrā un dažādu pilsētas daļu sasaistei, izmantojot Rail Baltica ieviešanas radītās iespējas. Izstrādājot lokālplānojuma vīziju, nācies ņemt vērā, ka šis ir viens no dinamiskākajiem apvidiem pilsētā, kur tiek īstenoti vairāki ievērojami biznesa projekti. Tāpat apkaimei raksturīga ievērojama transporta un gājēju plūsma, joprojām nav attīstīta velo infrastruktūra. Ar lokālplānojumu tiek risināti vairāki uzdevumi: sabiedriskā transporta pieejamība, pieaugot pasažieru skaitam, gājēju infrastruktūras uzlabošana un veloinfrastruktūras izveide. Tikpat svarīgi ir samazināt privātā autotransporta tranzītu 13. janvāra un Satekles ielā, piedāvājot alternatīvus maršrutus.

Viņa arī iepazīstināja klātesošos ar Centrālās stacijas apkārtnes publiskās ārtelpas vīziju, uzsverot, ka pilsētas iedzīvotāji un viesi iegūs vairāku hektāru lielu brīvu ārtelpu, kas veidosies, nojaucot uzbērumu un vilcienu satiksmi virzot pa estakādi. Ar lokālplānojuma palīdzību iecerēts uzlabot publisko ārtelpu, izveidot savienojumus starp pilsētas daļām un radīt priekšnoteikumus dzīvojamās un darījumu funkciju attīstībai un teritorijas revitalizācijai dzelceļa līnijas Rīgas Centrālā tirgus pusē.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar dāņu arhitektu biroja Gehl Architects  Gehl koncepta dizainu Rīgas Centrālās stacijas laukumam, kura izveidē vērā ņemti pieci principi: sabiedriskais transports kā mugurkaluls, uz cilvēkiem orientēta mobilitāte, sabalansēta attīstība, pievilcīga pilsētvide ikdienas dzīvei un visu struktūru sadarbība. Viens no L. Ozoliņas ieteikumiem bija veidot metu konkursu stacijas laukuma labākās koncepcijas izveidei, ņemot vērā jau 2016. gadā metu konkursā iegūtos Rail Baltica dzelzceļa, stacijas un apkārtnes risinājumus.

Rīga uzlabos pieejamību Rīgas Centrālās stacijai

Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes direktors Mārtiņš Slimbahs informēja, ka noslēgumam tuvojas projektēšanas darbi un nākamgad tiks uzsākti būvdarbi četriem Rīgas pašvaldības iecerētiem projektiem, kuru mērķis ir uzlabot gājēju un transporta piekļuvi Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam sabiedriskā transporta mezglam. Ir plānota Timoteja un Turgeņeva ielas krustojuma pārveide, gājēju un satiksmes kustības uzlabojumi Gogoļa ielā pie tirgus, kanālmalas labiekārtojumi nojauktā t/c Titāniks vietā, Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras, kā arī Puškina ielas/Ģenerāļa Radziņa krastmalas krustojuma pārbūve.

Rail Baltica Centrālā mezgla būvnieka, pilnsabiedrības BERERIX  Iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde sniedza plašāku informāciju par labiekārtojumiem un risinājumiem Rīgas Centrālā multimodālā satiksmes mezgla apkārtnē, kas tiek veikti par projekta līdzekļiem, saskaņohot ar pislētas iecerēm. Piemēram, ir plānotas un tiek veidotas sabiedriskā transporta pieturas zem Gogoļa ielas pārvada, kas būs pasažieriem daudz ērtākas nekā pašlaik.

Projekta ietvaros ap staciju tiks izbūvēta jauna velo infrastruktūra, kas iekļausies pilsētas plānotajos velo infrastruktūras risinājumos. Lai ērti varētu nokļūt uz jauno dzelzceļa tiltu, pie autoostas tiks izbūvēta rampa.

Izbūvējot estakādi no autoostas līdz Stockmann, radīsies jauna, brīva ārtelpa.

A. Linde sniedza plašāku informāciju par minimālo būvprojektu stacijas ēkai, kuras izveidē ņemtas vērā arī gājēju plūsmas, lai plānotu ne tikai ieejas stacijā, bet arī eskalatorus un citus elementus stacijā.  

Sanāksmes ierakstu un prezentācijas iespējams apskatīt šeit.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Jau esam ziņojuši, ka jau 2018. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsāka sadarbību ar četrām nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai izveidotu Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu. 2019. gadā sadarbība paplašinājās, un, lai savlaicīgi iesaistītu dažādas sabiedrības grupas nozīmīgā projekta realizācijā, 5. septembrī noslēdza plašāku sadarbības memorandu par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. Aktīva sadarbība, ieviešot projektu, notiek arī ar Rīgas un citām pašvaldībām, kuras skar Rail Baltica trase. Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos.