Rail Baltica trases centrālajā daļā pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi. Vērienīgajā izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kas to veikuši, apzinot teritoriju vairāk nekā 100 km apjomā. Atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības. Pilnībā apsekota trase Rīgas pilsētā abos Daugavas krastos, apzināti arhitektūras un industriālie objekti trases zonā. Secināts: kultūrvēsturiskās vērtības nav apdraudētas. Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā. 

Viena no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš komentē: „Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības mūsu pētītajā posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres. Kultūrvēsturisko liecību apzināšanas ietvaros tiek uzmērītas trases joslā esošo aizsargbūvju paliekas, bet pirms dzelzceļa būvniecības būs nepieciešams ar arheoloģiskām metodēm sīkāk izpētīt šos objektus. Mežā pie Ķekavas atklāta vēsturisko laiku darvas dedzināšanas vieta – svarīga liecība par šo seno rūpalu, kas mežainos apvidos senāk bija nozīmīgs ienākumu avots. Trauku lauskas un citi priekšmeti, kas liecina par apdzīvotību agrākos gadsimtos, atrasti pie senā Rolbuškroga (kur tagad Rīgas apvedceļš krustojas ar Rīgas-Jelgavas šoseju), kā arī bijušās Rigmaņa muižas vietā (uz Dienvidiem no tagadējās lidostas „Rīga”).”

Otrs izpētes veicējs bija uzņēmums Arhitektoniskās izpētes grupa kopā ar SIA Archeo un  SIA Arheoloģiskā izpēte arheologiem. Arhitektoniskās izpētes grupa valdes priekšsēdētāja Baiba Eglāja stāsta par uzietajām vēstures liecībām: „Būtiska informācija tika iegūta pie Sakaiņu pilskalna. Rail Baltica trase virzās gar tā ziemeļrietumu-rietumu pusi. Apzinot Rail Baltica trasi un veicot zondējumus gar pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāji, zondāžās atklājās iespējamas, vāji izteiktas kultūrslāņa pazīmes, tāpēc pētnieki nolēma veikt skatrakumus. Trijos no astoņiem veiktajiem skatrakumiem tieši zem velēnas konstatēja vāji izteiktu kultūrslāni, kurā fiksēti deguši akmeņi, dažāda izmēra oglītes, kā arī, šķiet, māla apmetuma fragments. Iegūtās liecības ļauj secināt, ka pilskalna rietumu-ziemeļrietumu pakāje ir bijusi apdzīvota un saimnieciski izmantota, iespējams, te atradusies senpilsēta. Tāpēc pētnieki rekomendēs vietas papildus izpēti pirms būvniecības.
Daudzviet tika konstatētas dažāda rakstura 1. un 2. pasaules kara liecības. Piemēram, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Sakaiņu pilskalna atrodas intensīvas 1. pasaules kara vācu aizmugures pozīcijas ar sabrukušām blindāžu vietām, savukārt 1,8 km tālāk - vairāki liela izmēra krāteri, kas radušies no artilērijas šāviņiem, šķiet, ilgstoši apšaudot tur lokalizētu armijas nometni. Otrā pasaules kara ierakumi un blindāžu jeb zemnīcu vietas īpaši augstā koncentrācijā bija vērojama nelielā posmā abpus šosejai A4 un Mazās Juglas labo krastu, kā arī mežos abpus Misas upei Baldones novadā. Ierakumu lielāko daļu veidoja viena cilvēka aizsardzībai raktas individuālās strēlnieku ligzdas un tikai atsevišķos gadījumos 5-15 m gari vienlaidu tranšeju posmi. Ierakumus Mazās Juglas apkaimē veidojuši sarkanarmieši 1944. gada oktobra sākumā, pirms ofensīvas Rīgas virzienā. Savukārt Misas upes apkārtnē ierakumu līnijas iezīmēja gan vācu, gan krievu armijas pozīcijas 1944. g. augusta kauju laikā Bauskas virzienā.
Trases apzināšanas laikā ir būtiski fiksēt arī šādas militārās vēstures liecības, jo tās ne tikai var sniegt papildus informāciju par kara procesu praktisko norisi, bet arī palīdzēt iezīmēt tās teritorijas, kuras pirms dzelzceļa līnijas ierīkošanas darbiem noteikti ir jāapseko sapieriem.”

Veicot kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti, vispirms tika apzinātas arhīvu ziņas par vēsturiskām vietām un arheoloģiskiem atradumiem katrā trases posmā. Tālāk, ar mērķi „uztaustīt” arheoloģiski nozīmīgās vietas, kas liecinātu par apdzīvotību vai apbedījumiem senatnē, visa trase tiek rūpīgi pārbaudīta dabā, pārstaigājot arī ar metāldetektoru un ik pēc 50 metriem veicot zondējumu ar rokas zondi. Vietās, kur atrastas iespējamas arheoloģiskas liecības, veikti nelieli skatrakumi, lai precizētu konstatēto objektu raksturu un aizņemto teritoriju.

Jau ziņojām, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pēc atklāta konkursa noslēdza vispārīgo vienošanos ar Latvijas Universitāti un SIA Arhitektoniskās izpētes grupa par kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu un izpēti Rail Baltica  Latvijas posma trases nodalījuma joslā.
Abiem pretendentiem tika piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurē, piedāvājot zemāko cenu. Darbs tika uzsākts 2017. gadā un to plānots pabeigt līdz 2018. gada beigām.  Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.