Pēc tam, kad Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” jau bija iepazinusies ar sagatavotajiem risinājumiem, tiešsaistes sapulcē Rail Baltica projekta būvnieks, labiekārtošanas darbu projektētājs un projekta īstenotājs ar apvienības pārstāvjiem detalizēti apsprieda Rail Baltica Centrālās stacijas, tās apkārtnes un dzelzceļa tilta pār Daugavu savienojumu risinājumus un to atbilstību vides pieejamības prasībām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tika sīki un detalizēti apskatīti dažādi risinājumi Centrālās stacijas ēkā: uz kāpnēm, liftos, tuneļos, uz peroniem jeb platformām, kā arī modelētās situācijas ar pasažieru un stacijas ēkas apmeklētāju plūsmām. Tāpat bija iespēja apskatīt, kādi savienojumi un lifti, lai nolaistos līdz zemes līmenim, paredzēti jaunajam dzelzceļa tiltam pār Daugavu, kas, kā zināms, ir paredzēts ne tikai ātrvilcienam un stuttle vilcienam, bet  to arī varēs izmantot gājēji un riteņbraucēji. Ar ārtelpas risinājumiem skvēros, gājēju/riteņbraucēju celiņos, savienojumos ar pilsētas ielām iepazīstināja ārtelpas labiekārtošanas darbu projektētāja Labie koki pārstāve, t.sk., diskutējot par taktīlā bruģa ieklāšanas vietām u.c. labiekārtojumiem, kas palīdz radīt vidi pieejamu, ērti lietojamu un drošu visai sabiedrībai.

Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis pēc tikšanās teica: „Esam izstrādes procesā, vēl jau diskutēsim, jo cilvēkiem vides pieejamībā ir svarīgi tieši sīkumi. Piemēram, vājredzīgam cilvēkam būtiski, lai tablo būtu pieejami, lai cilvēks pats var atrast vilcienu. Interesanti bija redzēt, kā plānotas cilvēku plūsmas, kā, piemēram, ar liftu varēsim pacelties 3. stāvā, kur paredzētas uzgaidāmās telpas. Var redzēt, ka projektēšana sīkajās detaļās virzās uz priekšu, un mēs turpinām iesaistīties šai procesā, izsakot savus priekšlikumus.”

Jau esam ziņojuši, ka jau 2018. gadā gada Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsāka sadarbību ar četrām nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai izveidotu Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu. 2019. gadā sadarbība paplašinājās, lai dažādas sabiedrības grupas savlaicīgi iesaistītu nozīmīgā projekta realizācijā, 5. septembrī noslēdzot plašāku sadarbības memorandu par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. 
Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos.