Atveseļošanas fonda ieviešanas eksperti no SG.REFORM un ECFIN (Eiropas Komisija) vizītes Rīgā ietvaros 21. janvārī apmeklēja Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas kompleksās līnijbūves būvlaukumā topošo stacijas ēku, pārliecinoties, kā par šī fonda līdzekļiem top Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļa – fonda finansējums ļāvis kāpināt būvniecības tempu, lai šogad varētu pabeigt būtiskos darbus stacijā dienvidu pusē.

Eiropas Komsijas pārstāvju delegācija pirms apmeklējuma būvlaukumā varēja uzzināt vairāk par globālo Rail Baltica projektu, kā arī ar projekta īstenošanu Latvijā un Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas izbūves aktualitātēm.

Projekta koordinatora RB Rail AS finanšu direktors Ojārs Daugavietis un ES fondu departamenta vadītājs Dainis Bošs bija sagatavojuši pārskatu par Rail Baltica globālo projektu, uzsverot: Rail Baltica ir jauns savienojums ar Eiropu, kas sniedz ne tikai ekonomiskos ieguvumus un stiprina militāro mobilitāti projekta koridorā, bet arī ir daļa no diviem kritiski svarīgiem Eiropas transporta tīkla koridoriem: projekts iekļaujas Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīklā un ir arī daļa no Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridora. Speciālisti skaidroja, ka projekts tiek dalīts ieviešanas posmos, un šobrīd galvenā uzmanība vērsta uz to, lai izveidotu funkcionējošu pārrobežu koridoru, kas savieno Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Poliju, ņemot vērā arī projekta militārās mobilitātes aspektu.
Pieskaroties Rail Baltica finansēšanas tēmai, EK pārstāvjiem atgādināja, ka projekts sākotnēji finansēts ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem, bet pēdējos gados ir piesaistīti arī citi finansējuma avoti, piemēram, no Militāras mobilitātes, Kohēzijas un Atveseļošanas fonda. „Stabils ES finansējums nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir kritiski svarīgs, un nepārtraukts atbalsts, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļus, ir būtisks, lai sasniegtu Rail Baltica stratēģiskos TEN-T un drošības mērķus,” norādīja O. Daugavietis.

Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas posma ieviešanas departamenta direktors Mārtiņš Krauklis stāstīja par darbiem Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas kompleksās līnijbūvē, īpaši pievēršoties Centrālās stacijas (RCS) ēkai, kas tiek veikti no Atveseļošanas fonda (AF) līdzekļiem. Ar AF finansējumu plānots pabeigt RCS ēkas dienvidu daļu (t.s. 2B posmu), kas ir priekšnosacījums, lai varētu pabeigt dzelzceļa infrastruktūras darbus stacijas teritorijā (t.s. 2C2 posmā), kas tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF 9) līdzekļiem un arī Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tā rezultātā sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš vilcienu kustība tiks pārvirzīta uz jauno stacijas dienvidu daļu, saglabājot vilcienu kustību ziemeļu pusē.
„Darbs Centrālajā stacijā ir diezgan saspringts gan darbu apjoma, gan termiņu ziņā, tomēr visi darbi norit pēc grafika. Lai tas notiktu, nepieciešama cieša sadarbība ar būvnieku un partneriem, precīza plānošana, risku novēršana un spēja pielāgoties dinamiskiem apstākļiem,” teica M. Krauklis.

Projekta būvnieka Bererix izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš Eiropas Komisijas delegācijai nodemonstrēja drona video, ilustratīvi papildinot stāstījumu par būvdarbu zonu, un kopā ar iesaistīto pušu vadītāju Andi Lindi būvlaukumā EK delegācijai stāstīja par jau paveikto un notiekošajiem darbiem.

Jau vēstīts, ka pēc Atveseļošanas fonda (AF) finansējuma 114.6 milj. eiro apmērā pārdales apstiprināšanas (2025. gada pavasarī) darbi Rīgas Centrālās stacijas (RCS) ēkā ir būtiski paātrinājušies. 2025. gadā Centrālās stacijas dienvidu pusē lielāko progresu var redzēt ēkas iekšpusē: ir izbūvētas ārējās inženierkomunikācijas, noslēdzas betonēšanas darbi zemes līmenī (tehnisko telpu grīdas, pamatu betonēšana stiklojumam u.c.). Aktīvi norit vājstrāvas, ventilācijas sistēmu izbūve, apkures un ugunsdzēsības sistēmu uzstādīšana, notiek iekšējo starpsienu izbūve un sienu apdares darbi. Turpinās arī peronu nojumju montāža.
Projekta būvniekam Bererix līdz 2026. gada augusta beigām jāpabeidz visi būtiskie darbi dienvidu ēkas pusē – ēkas jumts un stiklojums, platformu nojumes, fasāde un apdare, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecību, MEP sistēmas. Vienlaikus Latvijas dzelzceļš (LDZ) īstenos darbus dienvidu infrastruktūras funkcionālai ekspluatācijai  – signalizācijas, kontakttīkla un sliežu ceļa sistēmas izbūvei, lai 2028. gadā jaunizbūvētajā pusē varētu nodrošināt esošā sliežu platuma vilcienu kustību,  saglabājot vilcienu kustību ziemeļu pusē. 

Rīgā 20.-22. janvārī norisinājās Eiropas Komisijas konsultācijas ar Valsts pārvaldi, kā arī ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem Eiropas pusgada procesa kontekstā. Šo konsultāciju mērķis ir dažādu ģenerāldirektorātu kolēģiem palīdzēt labāk izzināt aktualitātes Latvijā un identificēt jautājumus un tēmas, kas varētu tikt iekļautas 2026. gada Eiropas Komisijas ziņojumā par valsti un Latvijai adresētajos ieteikumos, ko Eiropas Komisija plāno publicēt jūnijā un kam būs nozīme arī tālākā ES fondu programmēšanas kontekstā. Šīs vizītes laikā Latvijā viesojās vairāk nekā 20 Eiropas Komisijas pārstāvju – lielākā daļa no tiem bija no Reformu un investīciju darba grupas (SG.REFORM) un Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (ECFIN), kas atbild par Atveseļošanas fonda ieviešanu Latvijā.