Būvniecības nozares profesionāļi - būvnieki, projektētāji un arhitekti - pulcējās seminārā ar projekta Rail Baltica īstenotājiem, lai iepazītos ar projekta attīstības gaitu, un diskusijā akcentētu jautājumus, kas varētu uzlabot Rail Baltica būvniecību.

Semināru organizēja biedrība „Building Design and Construction Council”. 

Semināra mērķis bija iepazīstināt mērķauditoriju – būvniecības nozares pārstāvjus - ar projekta Rail Baltica attīstību Latvijā, kā arī ar globālā projekta virzību citās Baltijas valstīs, kā arī prezentēt Rail Baltica projekta īstenotāju un biedrības „Building Design and Construction Council” kopīgi veiktās būvniecības profesionāļu aptaujas datus.

Ģirts Bramanis, RB Rail reģionālais vadītājs, klātesošajiem iezīmēja Rail Baltica kopējā projekta prioritātes un iepazīstināja ar pamata trases būvprojektēšanas progresu Baltijas valstīs.
Rail Baltica projekta ieviestēja Latvijā - uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Attīstības un komunikācijas departamenta direktors Agnis Driksna pamatoja Rail Baltica Centrālās stacijas pārbūves vajadzības, lai nākotnē Rail Baltica Centrālā stacija atbilstu mūsdienīgam multimodālam transporta mezglam, kā arī prezentēja plānotās pārbūves kārtas, lai nodrošinātu nepārtrauktu stacijas darbību un tās pieejamību. Viņš iepazīstināja arī ar Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā „Rīga” projekta ieviešanas secību, akcentējot galvenos darbus: lidostas piekļuves ceļa pārbūvi, stacijas ēkas nesošo konstrukciju izbūvi, estakādes konstrukcijas 200 m garumā izbūvi un inženiertīklu pārcelšanu un pārslēgšanu.
Eiropas Dzelzceļa līnijas galvenā inženiera vietnieks Einārs Jaunzems pievērsās detalizētākam stāstījumam par to, kas ir paredzēts Rail Baltica stacijas starptautiskajā lidostā “Rīga” projektā, iedziļinoties tehniskās niansēs un stacijas ēkas strukturālajos aspektos, uzskatāmi parādot, kas pēc būvdarbu pabeigšanas paredzēts šajā apkaimē: kāda būs stacija un kas tajā paredzēts, kur paredzētas gājēju pārejas, auto stāvvietas u.tml.

Klātesošie tika iepazīstināti ar nule kā veiktās nozares pārstāvju aptaujas rezultātiem. Būtiski, ka teju visi domā, ka Rail Baltica realizācija ir ticama, un Latvijas būvnieku vairākums (64%) uzskata, ka projekta Rail Baltica norise būs caurspīdīga. Aptaujas gaitā no nozares pārstāvjiem tika saņemti arī konstruktīvi ierosinājumi būvniecības politikas izmaiņām, kas sekmētu labāku Rail Baltica projekta ieviešanu, un šie priekšlikumi tika ļoti aktīvi apspriesti arī semināra diskusiju laikā. Piemēram, priekšlikums par komunikāciju (gāze, elektrība u.c.) „autonomām republikām”, lai būvniecības gaitā varētu nekavēt laiku ar katru no komunikāciju turētājiem, bet gan risināt jautājumu kompleksi. Tāpat tika apspriestas arī idejas par nacionālā tirgus pilnvērtīgu izmantošanu, apakšuzņēmēju lomu un tiesībām projektā, ārvalstu ekspertu un speciālistu sertificēšanu u.c.
Šie jautājumi ir nozarei aktuāli. Var  secināt, ka to risināšana varētu būtiski uzlabot Rail Baltica būvniecības gaitu.

Pēc semināra nozares pārstāvji tā organizēšanu vērtēja pozitīvi, uzsverot  iespēju klātienē satikt atbildīgos par Rail Baltica projekta ieviešanu un no pirmavotiem uzzināt atbildes uz daudziem jautājumiem, tādēļ atzina semināru par noderīgu un informatīvi pilnvērtīgu. Par vairākiem jautājumiem semināra dalībnieki diskutēs arī savas nozares un vai uzņēmuma ietvaros. Tika rosināts turpināt šāda veida tikšanos, atvēlot vairāk laika diskusijām un tika norādīti arī konkrēti jautājumi, uz kuriem nozares pārstāvji vēlētos saņemt plašākas atbildes.

Biedrības  „Building Design and Construction Council” (BDCC), kas ir dibināta 2014. gadā un apvieno nozares profesionāļus – personības ar aktīvu sabiedrisko nostāju,  mērķis ir Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgas un produktīvas attīstības veicināšana, veidojot aktīvu atgriezenisko saiti starp būvniecības nozari pārstāvošām valsts institūcijām un būvniecības praktiķiem.

Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.