Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvji 3. oktobrī piedalījās Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) Karjeras dienās, dzelzceļa nodaļas audzēkņus iepazīstinot ar Rail Baltica projektu un atklājot, kādas perspektīvas būs jaunajiem speciālistiem topošajā dzelzceļa sistēmā un kādas kompetences būs svarīgas nākotnes darbiniekiem. Ar RVT audzēkņiem tikās valdes loceklis Artūrs Caune un personāla vadītāja Ieva Mūrniece.

Jaunieši uzzināja vairāk par Rail Baltica projektu: kāds ir tā tapšanas progress, kā jaunā dzelzceļa sistēma iekļaujas Eiropas dzelzceļa tīklā, kā arī to, cik ērti un ātri varēs sasniegt ne tikai kaimiņvalstu pilsētas, bet arī izmantot reģionālo dzelzceļa satiksmi, kuras attīstību sekmēs Rail Baltica.

Būs pieprasīti daudzās jomās
Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Artūrs Caune norādīja, ka jaunā dzelzceļa sistēma, kuras izveidi sekmē Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica, aktualizē jaunu speciālistu nepieciešamību. Sākot ekspluatēt jauno dzelzceļu, tiks radīti vairāki tūkstošu jaunu darba vietu plaša spektra speciālistiem, turklāt daudzi speciālisti ir nepieciešami jau tagad – Rail Baltica tapšanas laikā. A. Caune stāstīja, ka jaunuzbūvētajā dzelzceļa līnijā būs pieejami gan pasažieru, gan kravu pārvadājumi, tāpēc būs nepieciešami inženieri, dažādu jomu tehniķi, loģistikas speciālisti un, protams, kravas un pasažieru vilcienu vadītāji. Pilnīgi jauna profesija būs ātrgaitas vilcienu vadītāji.
Digitalizācija un jaunās tehnoloģijas dzelzceļa jomā ienākušas uz palikšanu, un daudzas lietas, dzelzceļa sistēmu ekspluatējot, notiks digitāli, piemēram vilciens kustībā ar ātrumu 250 km/h digitāli un radiosakaru vidē “sarunāsies” ar sliežu ceļu, pa kuru brauc, un ar dispečeru kustības vadības centrā, turklāt līnijā nebūs luksoforu, ko esam pieraduši redzēt šodien. Tā tiks panākta ļoti augsta kustības drošība un palielināta dzelzceļa sistēmas jauda. Tāpēc būs nepieciešami profesionāļi, kas spēs nodrošināt šādas dzelzceļa sistēmas efektīvu darbu, piemēram, dzelzceļa sliežu ceļu ekspluatācijā, dzelzceļa vilces elektroapgādes sistēmas ekspluatācijā (dzelzceļa kontakttīkls, apakšstacijas, vadības sistēma), Eiropas dzelzceļa kustības vadības sistēmas ERTMS ekspluatācijā, vilcienu kustības plānošanā un organizācijā.  Attīstoties pārvadājumiem pa jauno dzelzceļu, arī kravu un pasažieru termināļu operatori lūkosies pēc profesionāliem dzelzceļa speciālistiem, tāpēc būs iespējas strādāt uzņēmumos, kas saistīti ar pārvadājumiem, t.sk., darbā ar multimodālām piegāžu ķēdēm. Ļoti svarīga būs arī jauno profesionāļu piesaiste dzelzceļa pārvadājumu un dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijas uzņēmumos. Pēc jauniem darbiniekiem lūkosies arī atbilstības novērtēšanas un uzraudzības institūcijas, kas rūpējas par to, lai dzelzceļš, ko ekspluatējam, būtu drošs. Turklāt jau šobrīd nepieciešami darbinieki infrastruktūras būvniecības un dzelzceļa sistēmu piegādēs.

Kļūst par mūsdienu tehnoloģiju profesiju

Jaunajiem speciālistiem, lai veidotu veiksmīgu karjeru jaunajā dzelzceļa sistēmā un Rail Baltica, būs nepieciešams daudz plašāks zināšanu kopums nekā tas ierasts pašlaik. Nozarē ienāk mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas, jauni, moderni vilcieni, tāpēc no jaunajiem speciālistiem tiek sagaidītas „superspējas”: iespēja apvienot vairāku zināšanu un prasmju kopumu, t.sk., arī jaunas kompetences, atzina A. Caune. Jaunajā dzelzceļa sistēmā strādājošajiem noteikti jābūt ar labām svešvalodas zināšanām (īpaši – angļu valoda), lai spētu komunicēt starptautiskā vidē. Nākotnē ikvienam būs nepieciešamas zināšanas arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās. Jaunā – Rail Baltica – dzelzceļa sistēma kopumā maina arī līdzšinējo uztveri par profesiju: dzelzceļnieku arods kļūst par „baltās apkaklītes” profesiju, un, lai tajā strādātu, ir nepieciešams daudz ko apgūt un cītīgi mācīties.

Jāizkopj arī kritiskā domāšana un emocionālā inteliģence
Eiropas Dzelzceļa līnijas personāla vadītāja Ieva Mūrniece papildināja stāstījumu, RVT audzēkļiem norādot, ka ir arī tādas kompetences, ko skolā tiešā veidā nemāca, bet kuras ir jāizkopj pašiem, jo tās no topošajiem darbiniekiem sagaida ikviens darba devējs. Atsaucoties uz Forbes pētījumu, viņa akcentēja šādas, tuvāko desmitgažu laikā, pieprasītas kompetences: digitālā pratība, datu pārvaldība un analītika, kritiskā domāšana, emocionālā inteliģence, radošums, sadarbības spējas, elastība un gatavība pārmaiņām, līderība, spēja efektīvi plānot un izmantot laiku, kā arī zinātkāre un nepārtraukta mācīšanās. Rail Baltica projektam iegūstot arvien reālākas aprises, kā arī jau domājot par jaunā dzelzceļa ekspluatāciju, noteikti būs nepieciešami jauni kolēģi arī Eiropas Dzelzceļa līnijās, teica I. Mūrniece, piebilstot, ka uzņēmumā no topošajiem kolēģiem tiek sagaidītas labas profesionālās zināšanas, spēja iekļauties uzņēmuma kultūrā un vērtībās, kā arī augsta motivācija būt daļai no Rail Baltica saimes. Viņa RVT audzēkņus mudināja izmantot iespēju iepazīties ar Eiropas Dzelzceļa līnijas darba specifiku arī praksēs.

Rekordinterese par studijām; arvien vairāk arī sievietes
Eiropas Dzelzceļa līnijas ilgstoši informējusi par dzelzceļnieku profesiju un tās nākotnes perspektīvām, kā arī aicinājusi jauniešus izvēlēties dzelzceļa nozares specialiātes, jo gan būvējot Rail Baltica, gan arī to uzsākot ekspluatēt, būs nepieciešams daudz speciālistu. Šopavasar īstenotā informatīvā kampaņa, popularizējot dzelzceļnieka profesiju, kurā piedalījās arī Eiropas Dzelzceļa līnijas, ir bijusi veiksmīga, jo šogad Rīgas Valsts tehnikumā, kas ir viena no retajām izglītības iestādēm Latvijā, kur var apgūt zinības dzelzceļa nozarē, uzņemts rekordliels audzēkņu skaits – ap 40 jaunu studējošo, turklāt šogad pirmo reizi līdz šim tik vīrišķīgajā profesijā zinības apgūt pieteikušās arī daiļā dzimuma pārstāves, informēja RVT pārstāvji. Šajā mācību iestādē var apgūt dzelzceļa elektrolīniju mehāniķa, telemehānikas un sakaru tehniķa, lokomotīvju saimniecības tehniķa un sliežu ceļu saimniecības tehniķa profesiju. Skolu absolventi, kas iegūst arī vidējo izglītību, profesijas apguvē pavada četrus gadus, bet pieaugušie, kuri jau ieguvuši vidējo izglītību, profesijas nianses var apgūt nepilna gada laika intensīvās studijās.
Runājot ar audzēkņiem, jūtams, ka interesi apgūt dzelzceļnieka profesiju sekmējusi informatīvā kampaņa, pamanot to sociālās tīklošanas vietnēs un raisot interesi par dzelzceļa nozares specialitāti. Izvēloties studēt šīs zinības, svarīgi bijis tas, ka darba tirgū būs pieprasījums, teica 1. kursa students Andrejs. Savukārt pirmkursniece Jana, kas apgūst sliežu ceļu saimniecības tehniķa profesijas zinības, teica, ka dzelzceļnieka profesija ir tradīcija viņas ģimenē, tāpēc arī izvēlējusies šo profesionālo dzīves ceļu, kam arī saredz labu perspektīvu nākotnē.