Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 5. aprīlī uzņēma Ēnu dienu dalībniekus – 8. līdz 12. klases skolēnus no Rīgas, Ikšķiles, Cēsu novada, Aizkraukles, Daugavpils un citām Latvijas vietām. Šogad „ēnotāju” bija kupls pulks – 17 jaunieši. Skolēni iepazinās ar Rail Baltica projektu un tā īstenošanas gaitu, apmeklēja Rail Baltica Centrālā mezgla būvlaukumu, kā arī klātesot, varēja redzēt, kāda darba diena ir Eiropas Dzelzceļa līniju projektu un departamentu vadītājiem, inženieriem un dzelzceļa nozares speciālistiem.

Skolēni Eiropas Dzelzceļa līnijas birojā saistošā prezentācijā, ar kuru iepazīstināja uzņēmuma attīstības direktors Artūrs Caune, uzzināja par dzelzceļa, t.sk., ātrgaitas, attīstību. Jaunieši varēja uzzināt arī dažādus interesantus faktus, piemēram, cik dažādi sliežu platumi ir bijuši Latvijā, kā tiek veidoti vilcienu kustību saraksti, kur Eiropā ticis sasniegts lielākais vilciena ātrums utt. Iepazīstot Rail Baltica projektu, skolēni dzirdēja, kā tas tiek attīstīts, kā noris divu starptautisko staciju būvniecība, cik reģionālo staciju būs Latvijā, kā jau būvniecības stadijā tiek plānota infrastruktūras  pārvaldība. „Ieviešot Rail Baltica, varēsim ne tikai ātri un ērti nokļūt Eiropā un Baltijas valstīs, kā arī izmantot jauno reģionālo dzelzceļa satiksmi. Tādējādi ne tikai palielināsies mobilitāte, bet arī būtiski uzlabosies satiksmes infrastruktūra un kvalitāte,” norādīja A. Caune. Viņš arī stāstīja, kādi speciālisti nepieciešami gan šobrīd, ieviešot Rail Baltica, gan kādi būs pieprasīti nākotnē.

Skolēni izrādīja interesi un aktīvi uzdeva arī sev interesējošus jautājumus. Piemēram, vēlējās uzzināt, kā Rail Baltica dzelzceļš šķērsos Pārdaugavu. Uz to A. Caune atbildēja, ka sliedes ies paralēli esošajam dzelzceļam, Torņakalnā paredzēts tunelis un Torņakalna stacija tiks pavirzīta uz centra pusi. Turklāt Pārdaugavā piestās arī Rail Baltica reģionālais vilciens (Imantā, Zasulaukā, Torņkalnā un Āgenskalnā jaunajā reģionālajā pieturvietā).
Jauniešus interesēja, vai nākotnē vispār būs vajadzīgi vilcienu vadītāji, jo attīstās tehnoloģijas un māksīgais intelekts. A. Caune skaidroja, ka dzelzceļš ir salīdzinoši konservatīva vide, lai gan mūsdienās un nākotnē vilcienu vadīšana kļūst arvien automatizētāka un vilciena vadītāja darbs ir cieši saistīts ar tehnoloģiju pārvaldīšanu, monitorēšanu. Rādot dzelzceļa nozares profesiju nākotnes perspektīvu, viņš piebilda, ka „dzelzceļš vairs nav par eļļām un degvielām, tā ir joma, kas arī Latvijā kļūst arviens starptautiskāka, svarīgas digitālās prasmes un svešvalodu zināšanas.”
„Lai strādātu Rail Baltica un jaunajā dzelzceļa sistēmā, jāspēj mācīties un mainīties, jo katru dienu jāmeklē risinājumi un nepieciešams daudzu kompetenču apvienojums. Piemītot šīm spējām, būsit konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas dzelzceļa sistēmā,” teica A. Caune.

Ar sabiedrisko attiecību un ieinteresēto pušu vadītājas Lindas Pastares darbu iepazinās Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Diāna, 8. klases skolniece Luīze no Jūrmalas un Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Katrīna. Jaunietēm interesē komunikācijas joma un bijis saistoši uzzināt, kā tik nozīmīgā projektā kā Rail Baltica notiek sabiedrības informēšana un tiek organizēts komunikācijas process.

Par attīstības direktora Artūra Caunes darba pienākumiem uzzināja 12. klases skolniece Amanda no Aizkraukles un Kārlis, 9. klases skolēns no Ikšķiles, kas atzina, ka ir bijusi ļoti vērtīgi pavadīta diena, jo interesējis ne tikai Rail Baltica projekts, bet abi arī domā studēt vadības zinātnes.

Par to, kā vēl būvniecības stadijā tiek plānota Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība, Josifam un Denisam no Rīgas un Dāvidam no Salaspils stāstīja Gusts Ašmanis, Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktora p.i..


Galvenais tehniskais eksperts Jānis Eiduks skolēniem pastāstīja gan par savu plašo pieredzi dzelzceļa nozarē, gan darba uzdevumiem Rail Baltica projektā.

Anita Rūdule-Jansone, Projekta ieviešanas un vadības departamenta projekta vadītāja, kuras pārziņā ir Rīgas Centrālā mezgla projekts, savas „ēnas” maksimāli pietuvināja darba ikdienai, kopā dodoties arī būvlaukuma apgaitā. 

Savukārt Edgars Rubenis, Projekta ieviešanas un vadības departamenta projekta vadītājs, skolēniem ne tikai stāstīja par ikdienas darbu, bet arī lika pie darba. Skolēniem, iejūtoties inženieru lomā, bija jāpēta rasējumi un plānojumi, un jāsniedz komentāri par tiem.

Pēc iepazīšanās ar Eiropas Dzelzceļa līnijas un tā darbinieku ikdienas darba gaitu un profesijas niansēm jaunieši devās uz Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, kur klātienē varēja apskatīties, kā ceļ jauno stacijas ēku un saistīto infrastruktūru.

Jaunieši atzina, ka uzzinājuši daudz jauna gan par dzelzceļa nozari, gan par Rail Baltica projektu, ir bijis interesanti un noderīgi. Lai gan daudzi vēl domā, kādu tieši profesiju izvēlēties, darbs Rail Baltica projektā liekas saistošs.

Ēnu diena ir ikgadējs izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem. Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.

Šogad Junior Achievement Latvia rīkotajā Ēnu dienā no plašās Rail Baltica komandas piedalījās arī pilnsabiedrība BERERIX un Satiksmes ministrija.