Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Iepirkumā par kultūras vērtību apzināšanu Rail Baltica trases Latvijas posmā saņemti divi piedāvājumi

21. Aprīlī, 2017

Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātajā konkursā saņēmis divus piedāvājumus par kultūras vērtību apzināšanu, kultūras pieminekļu inventarizāciju un izpēti, kā arī arheoloģiskā mantojuma izpēti Rail Baltica trases nodalījuma joslā un saistītās infrastruktūras izbūves zonās Latvijas teritorijā. Piedāvājumus iesnieguši: SIA Arhitektoniskās izpētes grupa un Latvijas universitāte.

Kaspars Vingris, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors, informē: „Eiropas dzelzceļa līnijas ir saņēmušas piedāvājumus, kas apvieno praktiski visus nozares pārstāvjus. Komandu  izveidei piesaistīti gan arheoloģijas nozares speciālisti, gan arhitektūras jomā strādājošie. Pašlaik sākam piedāvājumu vērtēšanu, ja pretendenti atbildīs iepirkuma nolikuma prasībām, vispārīgā vienošanās par darbu veikšanu tiks slēgta ar abām speciālistu komandām. Izvērtējot pārliecināsimies, vai kandidāti atbilst noteiktajiem kvalifikācijas un saimnieciskās darbības rādītājiem. Šī kultūras vērtību izpēte būs viena no apjomīgākajām Latvijas vēstures pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmā izpētes kārta jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim. Līdz šim esam saskārušies ar ļoti ieinteresētu un konstruktīvu nozares attieksmi, līdz ar to rēķināmies, ka nozare ir gatava nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti.”

Darbus plānots veikt, piemēram, šādos trases posmos: Igaunijas robeža – Salaca, Āgenskalns – Daugava, Iecavas stacija – Lietuvas robeža u.c., kā arī šādos arheoloģiskos objektos: Daugmales pilskalna aizsardzības zona trases nodalījuma joslā, Sakaiņu pilskalna tiešs tuvums un aizsardzības zona trases nodalījuma joslā u.c., un izpēte šādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka, Dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi u.c.
Saskaņā ar iepirkuma nolikumu, pretendentiem - arheoloģijas, arhitektūras un citu jomu speciālistiem -  tika izvirzītas augstas kompetences prasības (iepriekšējā pieredze līdzīgu darbu veikšanā, neto apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā – vismaz 50 tūkst. eiro u.c.), tie varēja veidot pretendentu apvienības gan no juridiskām, gan privātpersonām, kā arī, lai nodrošinātu darbu veikšanai nepieciešamo kapacitāti, apvienot spēkus un kompetenci.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu (2.kārta)”, Nr. 2015-EU-TM-0347-M, finanšu līdzekļiem.

 Kā zināms, Rail Baltica dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 km garumā un stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai; dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 m platumā. Vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā. Kultūras vērtību saglabāšanai vērība tika pievērsta jau iepriekš: veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir apkopota informācija par trases tuvumā esošajiem kultūras pieminekļiem, un trases novietojums plānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu zināmās kultūras vērtības. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.