Jaunieši Ēnu dienā izzina Rail Baltica profesijas
Rail Baltica projekts ir apjomīgs nākotnes dzelzceļa projekts. Tāpēc projekta nacionālajam ieviesējam – uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), jau tradicionāli piedaloties Ēnu dienā, ļoti atbilstošs ir šī gada pasākuma sauklis „Ieskaties nākotnē!”, ļaujot jauniešiem, kuri domā par savu nākotnes profesiju, pieredzēt, kāds būs Rail Baltica projekts nākotnē, redzēt, kādas profesijas tajā ir šobrīd un kādas būs nepieciešamas arī vēlāk – turpmākā dzelzceļa ekspluatācijā.
Ēnu dienā 4. aprīlī EDZL viesojās 29 jaunieši – galvenokārt 8.-12. klases skolnieki, kā arī tehnikumu audzēkņi no Rīgas, Ādažiem, Līgatnes, Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres, Ozolniekiem, Jūrmalas, Mārupes un Alūksnes, iepazīstot astoņus Rail Baltica projekta ieviesēja amatus.
Jaunieši, piesakoties „ēnot” konkrētas vakances, pamatoja savu izvēli. Daudzi norādīja, ka viņus interesē Rail Baltica projekts, aizrauj arhitektūra, būvniecība, fascinē lielas būves un projekti, ka vēlas izprast lielu infrastruktūras projektu vadību. „Nākotnē es arī gribētu veidot un vadīt savus projektus, un padarīt pasauli par vieglāku un labāku mums visiem,” rakstīja Ķekavas vidusskolas 11. klases skolnieks Pēteris Straustiņš. Savukārt Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolniece Margarita Tihomirova atzina, ka ir motivēta mācīties un gūt vērtīgu pieredzi, un vēlas iegūt reālu priekšstatu par projekta vadītāja profesiju un apgūt praktiskas zināšanas, kas būtu noderīgas nākotnē.
Klātienē iepazīstot Rail Baltica profesijas un redzot projekta ieviesējus darbībā, jaunieši varēja labāk saprast, kādas prasmes nepieciešamas konkrētos amatos un kāds varētu būt pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem Rail Baltica projektā Latvijā. Tas ir labs pirmais solis, izvēloties nākotnes karjeru.
EDZL Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors Gusts Ašmanis jauniešiem stāstīja, kā notiek darbs pie dažādiem infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas jautājumiem – kā tā tiks lietota, uzturēta, kādas būs lietotāju vajadzības un cik piemērota būs infrastruktūra nākotnes lietotājiem (piemēram, pārvadātājiem un pasažieriem), kā arī sniedza ieskatu, kāda ir vadītāja darba ikdiena. Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Roberts Embrekts un Georgs Korneluks, Rīgas Itas Kazakevičas poļu vidusskolas 8. klases skolēns, kas iepazina iepazina Infrastruktūras pārvaldības departamenta direktora amata nianses, atzina, ka ir ļoti paticis „ēnot” šo profesiju. „Es gribēju tuvāk izpētīt, ko ikdienā dara struktūrvienības vadītājs,” teica Georgs. Savukārt Roberts atzīmēja: „Bieži dzirdam par Rail Baltica, bet būt šeit – uz vietas – un gūt padziļinātāku skatu uz projekta norisi un cilvēku darbu, kas to īsteno, ir ļoti vērtīgi.”
BIM eksperts Andris Ablaževičs informēja par jaunajām tehnoloģijām un risinājumiem, kādus mūsdienās izmanto būvniecībā un arī Baltijas valstīs lielākajā infrastruktūras izbūves projektā Rail Baltica. Viena no BIM eksperta Andra Ablaževiča „ēnām” teica, ka interesē celtniecības joma, citam patīk robotika, bet cits jaunietis vēl domā par savu nākotnes profesiju, tāpēc esot noderīgi saprast, ko dara BIM eksperts. A. Ablaževičs piebilda, ka ne tikai Rail Baltica projektā, bet kopumā celtniecības nozarē būs nepieciešami dažādu darbu veicēji: arī tie, kas strādās, piemēram, ar robotiem.
Rail Baltica projekta vadītājs RIX Rīgas lidostā Arnolds Timofejevs un Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves projekta vadītāja Anita Rūdule-Jansone skaidroja, cik aizraujošs ir profesionāla projekta vadītāja darbs.
Projekta vadītāji arī iepazīstināja ar projektu vadības ikdienu, kurā ietilpst gan lēmumu pieņemšana, gan precīza būvniecības uzraudzība, lai viss notiktu laikā, kvalitātē un atbilstoši plānotajām izmaksām.
Informācijas tehnoloģiju departamenta direktors Jānis Siders un šī departamenta IT sistēmu analītiķe Velta Sīviņa jauniešiem stāstīja par tehnoloģiskajiem risinājumiem projektā un biroja darbā.
Jaunieši, „ēnojot” IT nodaļā, sastapa arī Drošības un darbības nepārtrauktības departamenta direktoru Vitāliju Rakstiņu, kurš labprāt dalījās savā pieredzē un ieteikumos par kiberdrošību, kā arī norādīja uz stingrajām drošības prasībām Rail Baltica projektā.
Komunikācijas departamenta direktore Dana Šauberga savai „ēnai” stāstīja par komunikācijas amata specifiku, kurā apvienojas komunikācijas jomas profesionālās un vadības prasmes.
Darba aizsardzības un ugunsdrošības daļas vadītājs Andris Kolosovs dalījās informācijā par drošības risinājumiem un to, cik svarīgs ir šis amats, lai Rail Baltica ieviešana Latvijā un turpmākā ekspluatācija būtu droša.
Apkopojot atziņas, kas gūtas Ēnu dienā, jaunieši atzina, ka bijis ļoti vērtīgi vairāk uzzināt par Rail Baltica projektu, ieraudzīt, cik daudz projektā jau ir izdarīts un kas vēl jāpaveic. Daži komentāri par šo Ēnu dienu: „Sākumā nezināju, ko dara IT analītiķis, nu ir lielāka sapratne,” „Uzzināju, cik daudz ugunsdzēšamos aparātus vajag uz vienu kvadrātmetru telpas”, „Sapratu, ka BIM eksperts ir forša profesija”, „Uzzināju, kāda ir projekta vadītāja darba ikdiena”.
Ēnu dienā jaunieši ieguva arī unikālu pieredzi, klātienē apskatot, kā norit izbūves darbi Rail Baltica Centrālā mezgla būvlaukumā – kā top jaunā stacija un ar to saistītā infrastruktūra, varēja iemūžināt fotokadrus vēsturei, jo būvlaukums mainās ik dienu; jaunieši bija arī ļoti zinātkāri, uzdodot jautājumus par topošo staciju un infrastruktūru, uz kuriem izsmeļoši atbildēja projekta būvnieka Bererix iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde.
Arī citas organizācijas, kas ir saistītas Rail Baltica projektu, uzņēma jauniešus Ēnu dienā. Piemēram, Satiksmes ministrijā bija iespēja „ēnot” ministru, valsts sekretāra vietnieci Rail Baltica jautājumos, Rail Baltica projekta tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju un vēl septiņus speciālistus. Jauniešiem karjeras izvēlē palīdzēja arī Rail Baltica stacijas Rīgas lidostā būvuzrauga – uzņēmuma Forma2 speciālisti, stāstot par būvniecības specifiku šajā projekta posmā.
Ēnu diena ir ikgadējs izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem. Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.