Vietām, kur pieturēs Rail Baltica reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Gadsimta vērienīgākais – Rail Baltica – projekts nevar tikt īstenots bez visas sabiedrības līdzdalības. Tāpēc no 13. oktobra līdz mēneša beigām norisinās sabiedrības iesaistes kampaņa "Kā sauksi, tā brauksi": aicinām iedzīvotājus, apkaimju biedrības un pašvaldības piedalīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus vietnē www.edzl.lv. 

Par to, kā topošo reģionālo pieturvietu nosaukumi izveidoti un kā norisināsies balsojums, informēja aptaujas organizētāja – Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas organizētajā preses konferencē, kas norisinājās vienā no plānotajām Rail Baltica reģionālām pieturvietām – Rīgā, Zasulaukā.

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs, pasākumā teica: „Rail Baltica izbūve ir gadsimta notikums dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un tāpēc arī jūtam lielu atbildību pret nākamajām paaudzēm. Tā arī ir jālūkojas uz jaunajām dzelzceļa pieturvietām – stacijām, kas tiek veidotas Rail Baltica līnijas ietvaros. Tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Septiņpadsmit stacijas paredzētas Rail Baltica atbalstam un vēl četras jaunas pieturvietas (Dauderi, Alfa, Bolderāja un Ilģuciems) līdz 2023. gadam paredzēts izveidot esošajā dzelzceļa tīklā. Ir svarīgi atrast katrai pieturvietai pareizo, pieņemamāko un cilvēkiem izprotamāko nosaukumu. Tas ir ļoti atbildīgs lēmums, jo nosaukums, tāpat kā pašas stacijas, kalpos nākamajām paaudzēm vēl ilgus gadus, līdzīgi kā cilvēkam – kādu vārdu iedosim, tādu dzīvi viņš dzīvo. Tāpēc es augsti novērtēju to, ka Eiropas Dzelzceļa līnijas ir izsludinājušas šo balsojumu par labāko Rail Baltica reģionālo pieturvietas nosaukumu. Izvēlēsimies katrai dzelzceļa pieturai nosaukumus atbildīgi, domājot arī par nākamajām paaudzēm!”

Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas infrastruktūras pārvaldības direktors, akcentēja: „Mēs ticam, ka tik vērienīgu projektu kāds ir Rail Baltica, nevar realizēt bez sabiedrības līdzdalības. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem jaunais dzelzceļš radīs ātras un komfortablas pārvietošanās iespējas. Sabiedrības iesaistes rezultātā varēsim izvēlēties nosaukumus jau reģionālo staciju būvprojektēšanas laikā, ko esam paredzējuši sākt nākamgad. Aicinām ikvienu aktīvi piedalīties, veicot balsojumu, izvēloties labāko nosaukumu, kas derēs gan jums kā pasažierim, braucot uz kādu no stacijām Rail Baltica tīklā, gan kā konkrētās apkaimes iedzīvotājam. Ir svarīgi, kā sauks staciju, uz kuru brauks gan ciemiņi no Latvijas, gan visas pasaules!”

Staciju nosaukumus izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus. Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti,  kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.
Darba grupas ekspertus, kas piedalījās pieturvietu nosaukumu izveidē, preses konferencē pārstāvēja Vita Strautniece, ģeotelpiskās plānošanas speciāliste un Gints Birzietis, mobilitātes plānošanas specialists.
„Darba grupai nebija viegli izveidot staciju nosaukumu priekšlikumus, īpaši tajos gadījumos, kad pieturvieta neatrodas tieši apdzīvotā vietā un, ja šai apdzīvotā vietā jau ir stacija ar savu nosaukumu. Tā, piemēram, ir Iecavā. Nebija viegli arī atrast orientieri, pēc kura nosaukt staciju. Piemēram, Tūjas stacija atrodas 7 km attālumā no Tūjas. Ekspertu grupa piedāvāja līdztekus nosacītajam nosaukumam „Tūja” arī nosaukumu „Oltuži”. Tas ir neliels, sens ciems, kas atrodas tieši projektējamās līnijas tuvumā. Nozīmīgs orientieris šai apvidū ir arī Vidzemes akmeņainā jūrmala, kas var piesaistīt daudz potenciālo pasažieru. Taču šī jūrmala atrodas 4 km attālumā no topošās stacijas, un staciju nosaucot „Vidzemes jūrmala” pasažieri varētu arī nodomāt, ka brauc uz Rīgas jūrmalu. Tāpēc piedāvājām nosaukumu „Vidzemes piekraste”. Tomēr jāapzinās, ka vairāku vārdu nosaukumi ir grūti lietojami,” skaidroja V. Strautniece. Viņa novēlēja balsotājiem izvēlēties tādus staciju nosaukumus, kas varētu dzīvot ilgu mūžu, pēc iespējas īsus, tādus, kas raksturo vietu, kur atradīsies stacija, kā arī izvairīties no komerciāliem nosaukumiem.
„Devām savu iegudījumu nozīmīgā projektā, lai mobilitāte, tai skaitā reģionos, varētu sekmīgi attīstīties. Mēs ģenerējām daudz vairāk nosaukumu nekā parādās aptaujā. Viens no vadmotīviem, pēc kā izvēlējāmies nosaukumus, bija: nosaukumam jābūt saistītam ar tuvāko lielāko apdzīvoto vietu vai nozīmīgu, labi atpazīstamu objektu vai orientieri tiešā stacijas tuvumā. Vienlaikus nosaukumam bija jābūt īsam, labi uztveramam un lietojamam, kas ļautu noorientēties dzelzceļa līnijā un nonākt galamērķī,” papildināja Gints Birzietis.

Aptaujas veidotājs no radošās aģentūras Adell Varis Lāzo, skaidroja, ka staciju nosaukumu balsojuma kampaņa galvenokārt būs atrodama sociālajos tīklos, kā arī pa tiešo varēs nobalsot vietnē edzl.lv. „Mēs uzrunāsim arī nevalstiskās organizācijas, kas ir tuvumā jaunajām pieturvietām, un, protams, sagaidām arī pašvaldību iesaisti.  Piedalieties balsojumā, jo – „kā sauksi, tā brauksi”,” teica viņš.

Jāatgādina, ka uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa. Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.