Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Latvijas Universitāte un „Arhitektoniskās izpētes grupa” apzinās kultūrvēsturisko mantojumu Rail Baltica trasē

13. Jūnijā, 2017

Noslēgusies atklātā konkursa „Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte Rail Baltica  Latvijas posma trases nodalījuma joslā” iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.  Jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – Eiropas Dzelzceļa līnijas pieņēmis lēmumu - vispārīgā vienošanās par darbu veikšanu tiks slēgta ar Latvijas Universitāti un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Abiem pretendentiem tiek piešķirtas tiesības veikt kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un izpēti, un par darbu veikšanu konkrētos trases posmos pretendenti konkurēs, piedāvājot zemāko cenu.

Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors, komentējot konkursa rezultātu, teica: „Jau saņemot konkursa piedāvājumus, bija redzams, ka abas pretendentu komandas apvieno lielu daļu nozares speciālistu. Komandu izveidei piesaistīti gan arheoloģijas nozares speciālisti, gan arhitektūras jomā strādājošie, līdz ar to abas speciālistu komandas ir apliecinājušas spēju veikt visus paredzamos darbus. Šī kultūras vērtību izpēte būs viena no apjomīgākajām Latvijā pēdējā simtgadē, un tā būs jāveic salīdzinoši īsos termiņos – pirmā izpētes kārta jāpabeidz līdz 2018. gada septembrim. Rēķināmies, ka pretendenti ir gatavi nodrošināt izpētes veikšanai nepieciešamo kapacitāti, jo konkursa laikā bija vērojama ļoti ieinteresēta un konstruktīva nozares attieksme.”

Arheoloģiskā mantojuma apzināšana plānota septiņos ģeogrāfiskos posmos visas trases garumā, tai skaitā tiks vērtēta arī Rail Baltica līnijas ietekme uz februārī Torņakalnā atklātās Kobronskansta nocietinājumu sistēmas konstrukcijām. Savukārt kultūrvēsturiskā izpēte un inventarizācija tiks veikta tādos arhitektoniskos un industriālos objektos kā Torņakalna stacijas ēka un vēsturisko notikumu piemiņas vietas komplekss, Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēka, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi un citiem.

Kopējā summa darbu veikšanai ir paredzēta 295 tūkstoši eiro (bez PVN). Iepirkums tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projekta „Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve Rail Baltica koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu ” finanšu līdzekļiem.

Kā ziņots iepriekš, aprīļa beigās jaunbūvējamās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Rail Baltica īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas atklātajā konkursā saņēma divus piedāvājumus par kultūras vērtību apzināšanu, kultūras pieminekļu inventarizāciju un izpēti, kā arī arheoloģiskā mantojuma izpēti Rail Baltica trases nodalījuma joslā un saistītās infrastruktūras izbūves zonās Latvijas teritorijā.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērso Latvijas teritoriju 263 km garumā un stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritorijai; dzelzceļa trases nodalījuma josla noteikta 60 m platumā. Vairākās vietās visas trases garumā paredzēta arī saistītās infrastruktūras izbūve plašākā joslā.
Kultūras vērtību saglabāšanai vērība tika pievērsta jau iepriekš: veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir apkopota informācija par trases tuvumā esošajiem kultūras pieminekļiem, un trases novietojums plānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu zināmās kultūras vērtības. Pirms dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanas atbilstoši Latvijas likumdošanai ir jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

Jau ziņots, ka Rail Baltica ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 km garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 km/h, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai  ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu - Rīgu - Kauņu - Varšavu – Berlīni.