Rail Baltica projekta īstenotāji un Rīgas pašvaldība 4. oktobrī organizēja tikšanos ar sadarbības memoranda dalībniekiem un profesionālām organizācijām, lai informētu par jaunumiem projektā, atbildētu uz sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un gūtu atgriezenisko saiti par Rail Baltica projektā plānotajiem risinājumiem galvaspilsētā un tai pieguļošajā teritorijā.

Tikšanās norisinājās tiešsaistē un tā bija kupli apmeklēta – sanāksmē piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku.

Uz priekšu straujiem soļiem gan projektēšanā, gan būvdarbos Baltijā

Ēriks Diļevs, RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā, klātesošajiem sniedza vispārīgu ieskatu Rail Baltica projekta statusā. Viņš stāstīja, ka turpinās projektēšana visās Baltijas valstīs – darbs notiek 640 km no 870 km garās trases, būvniecība norisinās visās Baltijas valstīs: Latvijā lielajos satiksmes mezglos – Rīgas Centrālās stacijas un lidostas „Rīga” posmā, Lietuvā – darbs pie Baltijā garākā tilta pār Neris upi, Igaunijā aktīvi tiek izbūvēti viadukti. Turpinās konsolidētie būvmateriālu iepirkumi, kas noslēgsies nākamā gada pavasarī-vasarā, kad būs zināmi prettrokšņu sienu, balastu u.c. dzelzceļa būvniecībā nepieciešamo materiālu piegādātāji. Ir izstrādāta dzelzceļa elektrifikācijas stratēģija un notiek projektēšanas un būvniecības apvienotais iepirkums, kā arī izvēlēts vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu inženieris, pašlaik norit darbs pie ieviešanas stratēģijas izstrādes. Kopumā šogad publicētā iepirkumu plāna līgumu vērtība pārsniedz divus miljardus eiro, norādīja Ē. Diļevs. Viņš arī informēja, ka projektam piešķirts vairāk nekā 400 milj. eiro finansējums, kopā pārsniedzot 1.2 miljardus eiro. Turklāt globālo norišu ietekmē Eiropa akcentē Rail Baltica nozīmīgumu un vēlas paātrināt projekta ieviešanu, tāpēc projektam tiek piešķirts arī finansējums no militārās mobilitātes programmas. Rail Baltica projekta īstenotāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” projekta vadītājs Arnolds Timofejevs papildināja stāstījumu par Rail Baltica progresu Latvijā, sakot, ka jau vairāk nekā gadu norisinās aktīvi būvdarbi Rīgas Centrālajā mezglā un stacijā lidostā „Rīga”, notiek projektēšana pamattrasei Latvijā vairāk nekā 260 km garumā, izsludināta otrā kārta pamattrases būvniecības iepirkumam, uzsākti zemju atsavināšanas darbi arī ārpus abu starptautisko staciju būvobjektiem. Tāpat uzsākta būvprojekta izstrāde Salaspils multimodālajam kravu terminālim, notiek iepirkums par 16 Rail Baltica reģionālo staciju projektēšanu, norisinās infrastruktūras apkopes objektu projektēšana Iecavā un Skultē. Apstiprināta ritošā sastāva depo atrašanās vieta Jaunmārupē un tiks gatavots iepirkums šī depo projektēšanas darbiem, aktualitātes Latvijā komentēja A. Timofejevs. „Kopumā var teikt, ka mēs ejam uz priekšu straujiem soļiem gan projektēšanā, gan būvdarbos visā Baltijā,” pauda Ē. Diļevs.

Sanāksmes dalībnieki iepazinās arī ar pamattrases projektēšanas aktualitātēm Rīgā, kas ir RB Rail pārziņā, kā arī uzzināja, kādi risinājumi paredzēti Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūves gaitā lidostā „Rīga” un pamattrases posmā no lidostas līdz Imantai. Runājot par pamattrases projektēšanas progresu Rīgā kreisajā Daugavas krastā – par posmu Torņkalns/Bieriņi, Ē. Diļevs atzina, ka Torņakalna posms ir viens no sarežģītākajiem, jo ietver dzelzceļa tuneļa izbūvi Torņakalnā, kā arī trasei ir jāšķērso esošās 1520 mm dzelzceļa Jelgava/Tukums līnijas. Lai to efektīvi izdarītu, projekta sākuma fāzē, piesaistot ārvalstu konsultantus, veiktas vairākas izpētes, kā pareizāk pārbūvēt esošo dzelzceļa infrastruktūru un integrēt jauno dzelzceļu, kuram būs pavisam citas elektrifikācijas, signalizācijas sistēmas. Šogad jūlijā tika veikti projektēšanas līguma grozījumi un vasarā tika atsākti 2021. gada 1. pusē apturētie projektēšanas darbi, t.sk., ņemot vērā Rīgas dzelzceļa mezgla pētījumu un Satiksmes ministrijas ieceri attīstīt dzelzceļa satiksmi uz Bolderāju, kā arī citu pušu intereses. Šobrīd RB Rail strādā pie posma no Zasulauka līdz Liepājas ielai, veicot esošās dzelzceļa līnijas pārprojektēšanu un jaunu sliežu ceļu projektēšanu uz Bolderāju, kā arī gājēju šķērsojumu izveidi, sakārtojot apkārtējo infrastruktūru. Notiek diskusijas arī ar iesaistītajām pusēm, ievērtējot to plānus, piemēram, vēlmi par papildu gājēju šķērsojumu pie Latvijas Universitātes studentu pilsētiņas, par Rail Baltica projektu risinājumu salāgošanu ar Raņķa dambja nākotnes attīstības plāniem. Bieriņu posmā izmaiņu nav, teica Diļevs.
Rail Baltica dzelzceļa projektēšanā Torņakalnā paredzamas turpmākās diskusijas ar pašvaldību par stacijas novietojumu un plānoto šķērsojumu gājējiem. Kopumā Torņakalnā tiek projektēti 6 sliežu ceļi, nodrošinot arī nākotnes kravu pārvadājumus.
Posmā Zasulauks -Depo stacija jūlijā parakstīti projektēšanas līguma grozījumi, projektētājs strādā pie precizēta tehniskā risinājuma, uzsāktas sarunas ar konsultantu par 1520 mm dzelzceļa reģionālo staciju Āgenskalnā, kā arī Šampētera/Gregora ielu šķērsojuma iekļaušanu darbu apjomā.
Runājot par risinājumiem Anniņmuižas ielas šķērsojumam: iepriekš paredzētais autotransporta pārvads (ar atsevišķu gājēju / velo tuneli) tika pārskatīts, ņemot vērā NVO ieteikumus un prasības. Anniņmuižas ielas autotransporta tuneļa būvprojekta minimālais risinājums - autotransporta tunelis ar integrētu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru. Nākamie soļi Anniņmuižas šķērsojumu plānošanā būs tehnisko noteikumu izskatīšana un darba apjoma precizēšana sadarbībā ar pamata trases projektēšanas konsultantu un Rīgas pašvaldību. Notiek arī Rail Baltica Nacionālo interešu koridora aktualizācija, t.sk., vai sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums būs nepieciešams.

Ē. Diļevs informēja, ka Rail Baltica posmā starp Imantu un Zolitūdi (2 km posmā) plānoti seši šķērsojumi – ik pēc apmēram 250 metriem – kas ir daudz un ir rasts kompromiss starp trases novietojumu, pilsētas un sabiedrības interesēm: veloceļa Rīga–Jūrmala gājēju šķērsojums, Anniņmuižas ielas gājēju un velosipēdu tunelis, Anniņmuižas ielas autotransporta tunelis, Zolitūdes stacijas gājēju šķērsojums un Zārdu un Rostokas ielas gājēju šķērsojums.
Ģirts Bramans, RB Rail AS Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikācijas departamenta vadītājs, papildināja, ka projektējamais apjoms Baltijā vairāk nekā 600 km garumā, gan arī darbi Rīgā dod precīzāku informāciju par projekta sarežģītību atsevišķos posmos, gan arī  ietekmē kopējo projekta stratēģiju. Viņš izteica pateicību NVO sektoram par līdzdarbību risisnājumu pilnveidē Rīgas Centrālās satcijas projekta izstrādes laikā. „Uzsākam projektēšanas darbus Daugavas kreisajā krastā, vērtējam dažādus scenārijus saskaņā ar būvniecības stratēģiju. Drīzumā jau varētu būt konkrētāki, apspriežami jautājumi par projektējamo posmu Rīgā. Mūsu uzstādījums par NVO iesaisti risinājumu izstrādē un apspriešanā saglabājas: kad ir gatavi pamatrisinājumi, ejam soli solī, kopā tos apspriežot,” teica viņš.

Risinājumi lidostas „Rīga” posmā

Arnolds Timofejevs, Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” projekta vadītājs, klātesošos iepazīstināja ar Rail Baltica stacijas pirmā posma darbiem starptautiskajā lidostā „Rīga” un risinājumiem savienojumam ar Rīgu. Viņš atgādināja, ka Rail Baltica projekta būvdarbu zona stiepjas no Imantas stacijas līdz pat Mārupei, un tā nav tikai stacijas mezgla izbūve. Ir jāuzbūvē 4,5 km Eiropas sliežu platuma ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan pārvadu, gan, protams, pašu staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu un pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru, kas veido avio un dzelzceļa savienojumu. Tas viss notiks pa posmiem, cerot darbus pabeigt līdz 2025. gada beigām. Paredzētas arī nākotnes attīstības iespējas: izbūvēs atzaru, kur varēs atrasties kravu termināls. 
Šogad pirmā darbu posma ietvaros tiek veidots jauns piebraucamais ceļš uz lidostu un no tās – daļēji pārslēgt satiksmi pa jauno pievadceļu paredzēts jau šoruden, notiek inženierkomunikāciju izbūve un nule kā sākts būvēt pāļus estakādei un air-to-trail (bagāžas) tuneli. Viņš informēja, ka darbu 4. posma ietvaros, kas aptver uzbēruma izveidi no lidostas teritorijas beigām un līdz Imantas stacijai, kopā ar Rīgas pašvaldību risināts jautājums par ielām, kuras skar estakāde, t.sk., tiks mainīta satiksme ielās, kuras skars uzbērums. Mazāku ielu satiksmi novirzīs uz lielākām, blakus ielām, nodrošinot primāro satiksmi zem estakādes pie lidostas un zem K. Ulmaņa gatves pārvada, tiks rekonstruēta Gaviezes iela un nodrošināts savienojums starp Gaviezes un Zolitūdes ielu. Projektā paredzēts slēgt Zolitūdes ielas savienojumu, bet tas tiks darīts pēc tam, kad tiks izbūvēts Anniņmuižas ielas savienojums. Visās teritorijās, kur ir dzīvojamā apbūve, tiks izvietotas prettrokšņu sienas. Uzbērums, kurš augstākajā vietā būs 13 metru augsts, tiks nožogots, tāpat tiks uzlabota meliorēšanas sistēma, jo dzelzceļš šķērsos Mūkupurvu, stāstīja A. Timofejevs.

Rail Baltica radītās izmaiņas Rīgā

Līga Ozoliņa, pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa 93 teritorijas plānotāja, demonstrēja Rail Baltica projekta ieviestās izmaiņas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentu satiksmes shēmās un runāja par izvirzītajām prasībām projektam Daugavas labajā krastā no Rīgas robežas līdz Lāčplēša ielai un kreisajā krastā no Jāņa Endzelīna ielas līdz Zolitūdes ielai. Viņa rādīja, kā Rail Baltica projekts rada izmaiņas ielu tīklā, kas ir iekļautas Rīgas teritorijas plānojumā, kā arī informēja, kuri sabiedrības priekšlikumi ņemti vērā un iekļauti pašvaldības tehniskajos noteikumos Rail Baltica projektam. Tā, piemēram, iedzīvotāji izteikuši bažas par drošību, tīrību, apgaismojumu gājēju un velosipēdu tuneļos, tāpēc tehniskajos noteikumos ir iekļautas prasības par atvērtiem dabīgās gaismas posmiem, pārredzamību, estētiku, paskaidroja viņa. Ierosinājumu – veidot mazus gājēju pārvadus – nevar īstenot, jo nevar ievērot vides pieejamības prasības. Komentējot ierosinājumus par rampu slīpumu un pārredzamību, L. Ozoliņa teica, ka kopumā slīpums tiek plānots ne lielāks par 6%. Bijis daudz iedzīvotāju priekšlikumu trokšņu mazināšanai, - tas ir iekļauts vispārīgās prasībās, tāpat kā ainavas apzaļumošana un meliorācija. L. Ozoliņa klātesošos sīkāk iepazīstināja ar Rail Baltica ieviestām izmaiņām ielu tīklā. Daugavas kreisajā krastā būs slēgta Zolitūdes ielas dzelzceļa pārbrauktuve un tiks izbūvēta alternatīva dzelzceļa šķērsošanas vieta – Anniņmuižas bulvārī, tiks izbūvēta Nīkrāces iela, pārkārtotas piekļuves K. Ulmaņa gatvei. Apspriešanas posmā kreisajā krastā ir 2 autotransporta un 6 gājēju un velo šķērsojumi, stāstīja L. Ozoliņa.

Savukārt upes labajā krastā Krustpils un Sēlijas ielas pārvadi pārplānoti par tuneļiem, Lauvas ielas C kategorijas pārvada (savienojums ar pilsētas centra loku) vietā tiks izbūvēts C kategorijas Rēznas–Pildas ielu tunelis (iepriekš pārvads), Salaspils ielai tiks pazemināta ielas kategorija, bet Ģertrūdes un Daugavpils ielu plānotais autotransporta tunelis tiks realizēts kā gājēju un velosipēdu tunelis jaunā novietojumā (augstāk vispārīgā ilustrācijā, kā varētu organizēt satiksmi ap to). Apspriešanas posmā ir 3 autotransporta un 6 gājēju un velo šķērsojumi.
Vienlaikus ar ielu tīkla izmaiņām tiek plānota arī sabiedriskā transporta kustība, t.sk., plānojot piebraukšanu pie jaunajām dzelzceļa stacijām – mobilitātes punktiem (gan Rail Baltica ietvaros, gan attīstot arī citas dzelzceļa stacijas). Tāpat plānota gājēju infrastruktūra, risinot sabiedrisko objektu un zaļo teritoriju sasniedzamību abpus dzelzceļam, ik pa 0,5 km blīvā ielu tīklā plānojot gājēju un velosipēdu šķērsojumus pāri dzelzceļam, tiek plānoti maģistrālie velo maršruti (nodalīta velosipēdu un gājēju infrastruktūra) un vietējie velo maršruti (var būt nodalīta vai apvienota infrastruktūra). 

Mārtiņš Slimbahs, Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes direktors, informēja klātesošos par Rail Baltica integrēšanas Rīgas centra infrastruktūrā realizācijas gaitu. „Mērķis ir uzlabot gājēju un transporta piekļuvi Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam sabiedriskā transporta mezglam saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi, veicot nepieciešamos transporta un infrastruktūras pārkārtojumus Rīgas centra teritorijā un attīstot Rīgas centra teritorijas ērtāku savstarpējo savienojamību,” stāstīja viņš, norādot, ka šajā posmā – no stacijas līdz krastmalai – ir četri aktīvi realizējami projekti: Timoteja un Turgeņeva ielas krustojuma pārveide, gājēju un satiksmes kustības uzlabojumi Gogoļa ielā pie tirgus, kanālmalas labiekārtojumi nojauktā t/c Titāniks vietā, Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras, kā arī Puškina ielas/Ģenerāļa Radziņa krastmalas krustojuma pārbūve. Tika demonstrēts, ka, piemēram, starp krastmalu un Maskavas ielu paredzēts izveidot rampu, kas savienosies ar topošo Rail Baltica tiltu pār Daugavu (att. augstāk), vai arī kā Gogoļa ielas šobrīdējā gājēju tuneļa (pie tirgus) vietā paredzēts izveidot novietnes vairāk nekā 200 velosipēdiem un citiem mikromobilitātes rīkiem. Šobrīd notiek būvprojektu izstrāde, paredzēts sākt būvdarbus nākamā gada janvāra vidū un pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim.
Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece pilsētas attīstības jautājumos p.i., skaidroja, kā sabiedrība kādā no projekta stadijām var iesaistīties un diskutēt par Rail Baltica ieviešanu pilsētā. Svarīga ir iesaiste jau plānošanas posmā, tāpēc, piemēram, Torņakalna sarežģītajā posmā, atsākot projektēšanu, risinājumus varēs diskutēt ar iedzīvotājiem. Viņa informēja par turpmākajām sabiedrības iesaistes aktivitātēm: novembra beigās paredzēta publiskā diskusija par transporta shēmu Centrālās stacijas apkārtnē, stacijas laukuma izveidi, 13. janvāra ielas satiksmes organizāciju. Publiskās diskusijas laikā sniegs arī sīkāku informāciju par Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādes gaitu. „Esam gatavi ieklausīties viedokļos, uzlabojot ieceres,” pauda I. Sirmā.

Aktīvi uzdod jautājumus

Tikšanās laikā dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijās, uzdeva jautājumus. Piemēram, klātesošo interesēja gājēju un velosipēdistu satiksmes risinājums pie Lāčplēša ielas pārvada: kāpēc kustība tiks organizēta pa vienu pusi? Centrālā mezgla būvnieka Bererix iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde demonstrēja, kā tiks organizēta satiksme pa Lāčplēša ielu (vizualizācijā (ekrānšāviņā) augstāk), kurā tiks izveidotas četras kustību joslas. Tas arī noteica, ka var izbūvēt vienu pilnvērtīgu kustības joslu gājējiem un velobraucējiem vienā pusē (kreisajā, virzienā uz centru), Lāčplēša ielā tiks izveidota regulējama pāreja pie Kalupes ielas, kas saslēgsies ar pilsētas plānoto veloinfrastruktūru. Vairāki tikšanās dalībnieki interesējās par konkrētiem šķērsojumiem, piemēram, vai Anniņmuižas ielas šķērsojumā (tunelī) paredzēta arī sabiedriskā transporta kustība? L. Ozoliņa atbildēja, ka pašlaik šis šķērsojums ir izstrādes posmā, un, kad būs skaidrs ielas risinājums, tad varēšot runāt par sabiedrisko transportu.

Atgādināsim, ka sanāksmes dalībnieku prezentācijas ir pieejamas www.rdpad.lv, sanāksmē uzdotie jautājumi tiks apkopoti, tāpat kā citi jautājumi, komentāri un ierosinājumi, kurus līdz 18. oktobrim var iesūtīt uz e-pastu: sabiedriba@riga.lv, un nākamajās tikšanās reizēs uz tiem tiks sniegta atbilde.

Jau esam ziņojuši, ka jau 2018. gadā Eiropas Dzelzceļa līnijas uzsāka sadarbību ar četrām nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai izveidotu Rail Baltica stacijas kā integrētu elementu pilsētvidē un veicinātu sabiedriskā labuma palielināšanu. 2019. gadā sadarbība paplašinājās, un, lai savlaicīgi iesaistītu dažādas sabiedrības grupas nozīmīgā projekta realizācijā, 5. septembrī noslēdza plašāku sadarbības memorandu par sabiedrības iesaisti Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. To parakstīja Satiksmes ministrija, Eiropas Dzelzceļa līnijas, RB Rail AS un deviņas organizācijas – Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība „Riga Annenhof”, Āgenskalna apkaimes biedrība, Bieriņu apkaimes attīstības biedrība, Torņakalna attīstības biedrība, biedrība „Zasulaukam un Šampēterim” un pilsētplānotāji SIA Grupa 93, kā arī NVO, ar kurām jau iepriekš uzsākta sadarbība - Latvijas Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”, Riteņbraucēju apvienība, Apvienība „Pilsēta cilvēkiem”. Aktīva sadarbība, ieviešot projektu, notiek arī ar Rīgas un citām pašvaldībām, kuras skar Rail Baltica trase. Sadarbības memorands paredz regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu par projekta progresu, tehniskajiem risinājumiem un ieskatu nākotnes plānos un izaicinājumos.