No 7. februāra līdz 8. februārim Rīgā notika kārtējā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) Rail Baltica progresa sanāksme ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbildīgo transporta nozares ministriju un Rail Baltica (RB) ieviesēju pārstāvjiem, kurā pārrunāja projekta īstenošanas līdzšinējo progresu.

Sanāksmes pirmajā dienā, 7. februārī, Satiksmes ministrijas (SM), projekta Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas pārstāvji apsprieda pirmā Militāras mobilitātes līguma starpposma mērķu izpildi, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Īpaša uzmanību tika pievērsta apvienotā tilta pār Daugavu autoceļu sadaļas, lidostas “Rīga” kravu parka un Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādes procesam.

Turpinājumā Latvijas pārstāvji kopā ar Igaunijas un Lietuvas Rail Baltica projekta partneriem apsprieda Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF I un CEF II periodā saņemtā finansējuma izlietojumu Rail Baltica projekta realizēšanai. Šo līdzekļu apguves periods beidzas 2024. gada decembrī (CEF I) un 2026.gada decembrī (CEF II).

“Rail Baltica ir prioritārs Eiropas Savienības infrastruktūras projekts, kura īstenošana iespējama pateicoties apjomīgam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījumam. Līdz šim Rail Baltica projekta īstenošanai trim Baltijas valstīm kopumā piešķirti aptuveni 1,5 miljardi eiro un izlietoti 34 % piešķīruma. Latvija no saņemtajiem 538 miljoniem eiro finansējuma ir izlietojusi 42 %. Tuvākos gadus būvdarbu apjoms turpinās paplašināties, un attiecīgi ievērojami pieaugs projekta būvniecības izdevumi. Ir svarīgi, lai ar darbiem apliecinām spēju apgūt projektam piešķirto finansējumu,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Tāpat kopuzņēmuma RB Rail AS pārstāvji sniedza pārskatu par pamattrases projektēšanas darbu virzību, analizējot atsevišķu posmu briedumu un apņemšanos līdz 2024. gada beigām sagatavot visus projekta posmus būvniecībai. Savukārt trīs Baltijas valstu projekta nacionālie ieviesēji informēja par būvdarbu aktualitātēm, būvdarbu iepirkumu konkursu gaitu un noslēgto būvdarbu līgumu izmaksām.

Sanāksmes otrajā dienā, 8. februārī, dalībnieki apmeklēja Rail Baltica Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla būvlaukumu un būvlaukumu pie lidostas “Rīga”, kur tiem bija iespēja iepazīties ar paveikto būvdarbu jomā. Abi būvlaukumi kļuvuši gan par redzamu apliecinājumu sabiedrībai un projekta partneriem par Rail Baltica izbūves progresu Latvijā, gan platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai un būvniecības sektora izaugsmei.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukums divu gadu laikā ir ievērojami paplašinājies. Šobrīd būvniecība norit visā dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē. Notiek arī apjomīga jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūve, saistītās ceļu un inženiertīklu infrastruktūras pārbūve un sakārtošana, ēku demontāža un citi saistītie darbi.

Būvdarbu apjoms palielinās arī pie lidostas “Rīga”, kur top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojums Baltijā, kas paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Būvniecības darbi no zemes līmeņa pakāpeniski pāriet uz redzamākām aprisēm.

Uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi. Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tāpat aktīvā darba procesā ir Rail Baltica dzelzceļa stacijas pamatu un bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve, kas nākotnē savienos Rail Baltica dzelzceļa staciju ar lidostas “Rīga” jauno termināli. Papildus tiks izveidots arī savienojums kravu parka attīstībai nākotnē.

Rail Baltica projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Līdz šim Latvija piedalījusies septiņos CEF uzsaukumos, t.sk., Militārās mobilitātes, un, noslēdzot kopskaitā astoņus finansēšanas līgumus, piesaistījusi ES finansējumu 538,2 milj. eiro apmērā, t.sk., ārvalstu finanšu palīdzību  446,3 milj. eiro. 2023. gada 18. janvārī Latvija iesniedza pieteikumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta devītajā projektu (CEF9) uzsaukumā, piesakot aktivitātes Rail Baltica projekta secīgai turpmākai īstenošanai.