Piedāvājam iepazīties ar žurnālā "Būvinženieris" (2023. gada jūnija numurā) publicēto rakstu par dronu izmantošanu Rail Baltica būvlaukumos. Publikācija sadarbībā ar žurnālu "Būvinženieris".

Rail Baltica projekta īstenošanā jau no tā agrīnajām fāzēm tiek izmantoti īpaši darbinieki, kas jo aktīvi pašlaik darbojas divos starptautisko staciju būvlaukumos. Tie ir droni, bez kuriem, kā atzīst projekta īstenotāji, darbs būtu neiedomājams un ievērojami neefektīvāks.

Rail Baltica būvlaukumi Latvijā daudzējādā ziņā ceļ nozares standartu – tehnoloģiskā, darba drošības, BIM izmantošanas un citos darbu aspektos. Līdzīgi ir ar dronu izmantošanu – ik dienu katrā būvlaukumā pasūtītājs Eiropas Dzelzceļa līnijas visās jomās uzkrāj aktuālos drona aerofoto un video, kas ļauj sekot līdzi, kāda un cik daudz tehnikas atrodas būvlaukumā, kādi darbi un apjomi veikti utt.
Baltijā un Latvijā lielākajā infrastruktūras projektā – Rail Baltica – arī būvlaukumu teritorija ir ievērojama. Centrālā mezgla izbūve Rīgas centrā pašlaik norisinās dzelzceļa dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai, un šis būvlaukums kopumā stiepjas trīs kilometru garumā. Savukārt Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums, kur top jaunā stacijas ēka un daļa estakādes, ir aptuveni 13 futbola laukumu platībā. Lai būvdarbi ritētu efektīvi un tos varētu operatīvi pārraudzīt, tiek izmantoti droni. Pavisam drīz sākot Rail Baltica pamattrases būvniecību, var paredzēt, ka bez dronu palīdzības arī neiztiks. Droni ar noteiktu regularitāti aplido būvlaukumus, un iegūtie dati būvniekiem noder dažādiem mērķiem.

• Droniem regulārs darbs

Rail Baltica starptautiskās stacijas Latvijā uzskata par Rail Baltica trases inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem. Pašā Rīgas centrā, kur bez pārtraukuma darbojas stacija un notiek vilcienu satiksme, ir arī ievērojama cilvēku un auto plūsma, top Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls. Pašlaik noraktā uzbēruma vietā top jauna dzelzceļa estakāde (no Maskavas ielas līdz Elizabetes ielai), pa kuru brauks Rail Baltica vilcieni, izbūvē jaunus dzelzceļa pārvadus Gogoļa, Dzirnavu un Lāčplēša, kā arī drīzumā Prāgas ielā, aprises iegūst jaunā stacija. Ikdienā šajā lielajā būvlaukumā strādā aptuveni 350 cilvēku no vairāk nekā 40 uzņēmumiem, tiek izmantots daudz tehnikas vienību, piemēram, šai būvlaukumā darbojas 11 mobilie un trīs torņa celtņi, četri ekskavatori, trīs pašizgāzēji u. c. Nesen uz būvlaukumu ar 13 kravas automašīnām tika atvests iespaidīga izmēra kāpurķēžu celtnis, ko izmantos stacijas arku konstrukciju montāžā. Ik darbdienu virs šī būvlaukuma visā tā garumā tiek veikti drona lidojumi.

Kā stāsta šī projekta būvnieka BERERIX  mērniecības un ģeodēzijas darbu vadītājs Ģirts Pavlovs (att.augstāk), ikdienas drona pārlidojumos fiksē būvdarbu progresu. Reizi mēnesī vai biežāk, ja nepieciešami sarežģītāki un specifiskāki uzņēmumi (ar vēl augstāku datu precizitāti un izšķirtspēju), tiek piesaistīti apakšuzņēmēji – GEO Development un Metrum –, kas ar saviem droniem veic būvlaukumā notiekošā jau advancētāku tālizpēti.
Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums arī ir diezgan iespaidīgs savos izmēros, un tam līdzās projekta laikā tiek izbūvēti jauni pievadceļi, izbūvēto komunikācijas tīklu garums pārsniedz 40 000 metru, sākto ceļu izbūves garums ir ap 2000 metru, būvlaukumā ievests vairāk nekā 19 000 tonnu ar šķembām un vairāk nekā 21 000 m³ smilšu. Rail Baltica stacijas lidostā Rīga projektā droni izmantoti jau projektēšanas stadijā.

Šī projekta būvnieka BSL Infra BIM nodaļas vadītāja Inga Timma (att.) stāsta, ka dronus izmantoja arī pirms būvniecības, kad ar drona palīdzību noskenēja līdzās esošās ēkas, jumtus, fasādes, kā arī uzņēma fotogrametrijas datus pirms būvlaukuma darbiem, lai fiksētu esošo situāciju un no iegūto attēlu punktu mākoņa izveidotu 3D (trīsdimensionālu) informācijas modeli BIM vajadzībām, kuru turpmāk savietotu ar plānotiem jaunizveidotiem elementiem. Pašlaik, kad norisinās aktīva būvniecība, droni tālizpētē iesaistīti ik dienu, un šo darbu veic apakšuzņēmējs AirScout.

• Izmanto pasaulē modernākos dronus

Kādi ir droni, kas palīdz Rail Baltica būvniecībā? Ģ. Pavlovs atzīst: drons bez aprīkojuma ir tikai spēļmantiņa. Ja tos aprīko ar tehnoloģijām, tad no gaisa var veikt foto un video fiksāciju. Izmantojot fotogrametrijas metodi – drons savāc vairākus tūkstošus bilžu, kas piesaistīti koordinātām –, no attēliem var veidot ortofoto kartes (vizuāli līdzīgas, kā esam pieraduši skatīt Google satelītkartes pietuvinājumā, tikai ar augstāku izšķirtspēju), un no daudzo bilžu punktu mākoņa  – 3D attēlus. Dronam pievienojot lāzeriekārtu, var jau daudz precīzāk skenēt virsmu. Ražotāji piedāvā jau aprīkotus dronus, to papildiekārtas atkarībā no darba vajadzības. Gan Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā BERERIX, gan stacijas izbūvē pie lidostas būvnieks BSL Infra ikdienas vajadzībām izmanto pasaulē iecienītās firmas DJI dronus Mavic. Tie ir nelieli, pietiekami ātri un efektīvi, ideāli pielāgoti maziem, ātriem lidojumiem, lai veiktu monitoringu, uzmērīšanu. Abos Rail Baltica starptautisko staciju būvlaukumos reizi darbdienā tiek veikts drona lidojums, lai ar foto/video kameru fiksētu būvlaukumā notiekošo. Ja dronam jāveic citi uzdevumi, ir jāpielāgo ekipējums, jāizvēlas citi droni, kas ir, piemēram, ar lielāku svara celtspēju, kam ir augstākas kvalitātes sensori un kuriem ir labākas ģeolokācijas tehnoloģijas, kas darbojoties var piegādāt datus (attēlus) ar augstāku precizitāti un izšķirtspēju.

BERERIX apakšuzņēmēja – mērniecības un tālizpētes uzņēmuma GEO Development – valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis (att.) ieved dronu garāžā, rādot, ar kādu aprīkojumu uzņēmums strādā. Telpā sarindoti dažādu izmēru koferi: lielākais – kā milzu ceļojuma koferis uz ritentiņiem – iekšā slēpj iespaidīga izmēra un diezgan smagu dronu. Tas ir pasaulē jaunākais drona prototips – GEO Development jaunākais ieguvums un lepnums. Mārtiņš acu priekšā to nokomplektē: pieliek divas lielas baterijas – katru ķieģeļa izmērā (tās ļauj dronam strādāt apmēram pusstundu, tad tam jāatgriežas un tās jānomaina) –, dronam priekšpusē pievieno dzeltenu kastīti – tā ir vairāk nekā 40 000 eiro vērtā lāzerskenēšanas iekārta. Citā koferī mazāks drons: tas ir plaukstu lielumā, un tam priekšpusē paslēpusies neliela acs – kamera. Ar to var veikt foto/video fiksāciju – uzņemot daudz kadru, vēlāk ar īpašu datortehnoloģiju veic foto rekonstrukciju, saliekot kadrus dažādās dimensijās, piesaistītus konkrētām koordinātām, un tā veidojas ne tikai precīzs skats uz būvlaukumu plaknē, bet arī 3D. Tā ir fotogrametrijas metode. Mārtiņš Rutkovskis skaidro, ka viņa vadītais uzņēmums specializējies darbā ar tehnoloģiski aprīkotākiem droniem. «Mēs lidojam ar DJI Matrice 300 RTK dronu. Tehnoloģiski advancētākos dronos ir globālās pozicionēšanas sistēma (GPS), citi droni lokāciju nosaka no mobilā interneta triangulācijas. Tāpēc katrai bildei, ko uzņemam, ir līdz pat centimetram ļoti precīzas koordinātas: varam iegūt ļoti korektus datus, viņš paskaidro. Lai darbotos ar dronu, vēl nepieciešama vadības pults: tā izskatās kā spēļu konsole – ar džojstikiem jeb kursorsvirām drons tiek vadīts.

• Drona lidošanai – vairāki nosacījumi

Lai droni spētu lidot Rail Baltica būvlaukumos, ir vairāki nosacījumi. Piemēram, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūve notiek pašā Rīgas centrā – līdzās ir ievērojama cilvēku un auto plūsma, blakus – Latvijas dzelzceļa infrastruktūra, lidojumiem jāsaņem saskaņojums no Civilās aviācijas aģentūras un īpaša atļauja lidot virs sliedēm un 50 metru nodalījuma joslā no tām. Katram lidojumam saņemot atļauju, nākas izpētīt, vai turpat līdzās būvlaukumam tajā dienā nav kādi aizliegumi, piemēram, vai nenotiek kāds plaši apmeklēts pasākums. Tad drona lidošana būs riskanta, to neļaus veikt, paskaidro Ģirts Pavlovs.  
Stacijas izbūves fiksēšanai no gaisa ar dronu pie lidostas Rīga arī ir savas īpašas prasības, un tās ievieš korekcijas lidojumos, stāsta Inga Timma. «Lai sāktu drona lidojumus šajā objektā (esam lidostas teritorijā), ir diezgan nopietns saskaņošanas process un drošības pārbaude ar lidostu un Latvijas Gaisa satiksmi (LGS), pirms vispār sākt lidojumus šajā teritorijā. Mēs nevaram lidot, kad gribam, nedrīkstam lidot, kur un cik augstu vēlamies, jo esam lidostas teritorijā – apkārt ir aktīva gaisa satiksme. Mums atļauts lidot ar saskaņotiem droniem atbilstošā svaru kategorijā konkrētā pieteiktā teritorijā, LGS piedāvātos laika logos, ko nodrošina saskaņojums. Kamēr mēs lidojam, LGS koordinators ir līdzās un uzrauga šos drona lidojumus. Ikdienā tas izskatās šādi: piesakām vēlmi lidot nedēļu uz priekšu un parasti dienu iepriekš saņemam plānu – iespējamos lidojuma logus: nākamās dienas konkrētu laiku, kad varēs šo darbu veikt. Vasarā varam diezgan vienkārši tam pielāgoties, bet ziemas sezonā ļoti grūti būt fleksibliem, jo ātri satumst, arī laikapstākļi – vējš, sniegs, aukstums – var koriģēt mūsu plānus, jo ietekmē lidojumu un drona funkcionēšanu,» stāsta I. Timma. «Ir daudz plusu drona izmantošanai būvniecībā, jo vari ātri, ērti un izmaksu ziņā efektīvi iegūt informāciju par būvlaukumu, bet viens no mīnusiem ir laikapstākļu faktors,» papildina Ģ. Pavlovs. Parasti dronus neizmanto, ja vēja ātrums pārsniedz 10 m/s (tas gan ir atkarīgs no drona, un to nosaka ražotāja parametri), arī, ja gaisa temperatūra noslīd zem nulles, drona darbība var būt ietekmēta – baterijas diezgan ātri izlādējas.
Ikdienas fiksācijā izmantoto mazo dronu vadīšanai nav jāiegūst īpašas vadīšanas apliecības. Civilās aviācijas aģentūras mājaslapā reģistrējoties mazāk sarežģītiem darbiem ar droniem (nevar sasniegt lielu augstumu, aizliegts lidot virs cilvēku pūļiem), tiešsaistē var izņemt A1, A3 pilotēšanas atļauju. Savukārt tehnoloģiski aprīkotāku dronu, kas ir daudz smagāki un ar kuriem veic specifiskus datu iegūšanas darbus (kadru uzņemšana ortofoto kartēm, 3D modeļiem utt.) izmantošanai ir jāiegūst A2 vadīšanas apliecība – šādu dronu pilota licence. To saņemot, process ir līdzīgs kā autovadītājiem: jāapmeklē speciāli kursi, jāapgūst teorija un prakse. Rutkovskis piebilst: «Lai lidotu ar dronu, nepietiek tikai ar atļauju, jo var būt līdzīgi kā autovadītājam: apliecība ir, bet īsti braukt nemāk. Pilotam jābūt veselajam saprātam. Domāt, ka drons pats lidos un viss būs kārtībā, nevaram. Ar to, ka nopirki dronu par 5000 eiro un palaidi gaisā, viss nebeidzas. Nepieciešamas tehnoloģijas, jaudīga programmatūra, kas apstrādā ievāktos datus, un zinoši cilvēki, kas zina gan to, kā dronam jālido, gan to, kāds darba uzdevums tam jādod, lai pēcāk var ievāktos datus apstrādāt.» Viņš papildina: pirms vairāk nekā diviem gadiem, sākot strādāt Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumā, tas bija viens un neliels, tagad šī būvlaukuma robežas ir ievērojami paplašinājušās. «Drona pilotam jāspēj analizēt situāciju, jo lidojam Rīgas centrā. Esam ieguvuši nepieciešamās licences, ievērojam visus normatīvus, esam apdrošināti. Rūpīgi jāplāno maršruts: kur un kāpēc lidosim, tad klātienē vēl jāizzina situācija, pie būvnieka jānoskaidro visa aktuālā informācija. Piemēram, dabā redzam, ka ir uzsliets jauns 70 m augsts celtnis. Tas nozīmē, ka līdzšinējais plānotais drona lidojums 40 m augstumā būs jākoriģē un daļa lidojuma būs virs celtņiem. Bija reizes, kad vadījām dronu bijušā t/c Titāniks nojaukšanas vietā. Tur līdzās cilvēki ieraduši barot baložus un kaijas, tāpēc drons bija uzmanīgi jāvada, lai nesaskrietos ar putnu baru gaisā. Vienu reizi kaijas pat uzbruka dronam, un tas bija jānolaiž zemē,» stāsta speciālists. M. Rutkovskis no pieredzes zina teikt, ka labākais laiks drona darbam esot pusdienlaiks, ideāli, ja ir apmācies, jo tad iegūtos uzņēmumos nebūs lielu ēnu un kadri sanāks ļoti asi, skaidri. Tas nepieciešams, lai būvniekam nodotu labu materiālu, ar kuru strādāt, jo iegūtajos attēlos varot pat izskaitīt visus bruģa akmeņus.
Ikdienas dronu lidojumi ar esošo atļauju Rīgas Centrālajā mezglā var notikt tiešā redzamībā: tikai tad, ja redz dronu paša acīm. Tāpēc tam ir jāstaigā līdzi. «To risinām šādi: lidojumu plānojam un veicam trijatā, ir pilots un divi t. s. spoteri – palīgi, kas skatās drona novietojumu dabā. Viens palīgs aiziet uz vienu būvlaukuma galu, otrs – uz otru pusi, pilots paliek pa vidu, tad ar telefonu vai rācijām tiek koriģēts lidojums. Tas tāpēc, ka drons, par tālu aizlidojot, var zaudēt signālu ar pilota pulti, var nosēsties baterija un mazināties veiktspēja. Tāpēc spoteri ir kā garants: ja drons ir tiešā redzamībā, tas būtiski palielina darba drošību,» stāsta Ģ. Pavlovs.

Visa sistēma strādā no paša drona – tas ceļas augšā, vadīts no tālvadības pults un telefona, kurā ir instalēta īpaša aplikācija drona lidošanai. Pults ar dronu savienojas ar radiosignālu 2,4 un 5 gigahercu frekvencē. Šad tad tuvumā pie telekomunikāciju torņiem, kur ir spēcīgas citas frekvences, tās var nomākt drona un pults savienojumu, un drons var zaudēt signālu. Tādiem gadījumiem dronos ir iestrādāts drošības mehānisms, ko pilots pirms lidojuma sākšanas uzstāda: kopā ar noteikto lidojuma augstumu un maršrutu aktivizē arī iespēju atgriezties lidojuma sākumpunktā, ja tiks zaudēts signāls ar pulti (att.) – tad drons pats atgriezīsies pacelšanās vietā. 

• Dažādi dati ikdienas darbam

Kādi ir dati, ko drona lidojumos ievāc Rail Baltica starptautisko staciju būvlaukumos, un ko ar tiem iesāk? I. Timma stāsta, ka Rail Baltica stacijas izveidē pie lidostas drona ikdienas lidojums – būvdarbu zonas video filmēšana no 40 m augstuma (pašlaik) – parasti ir aptuveni 10 minūšu garš (ieskaitot drona pacelšanos un nolaišanos), rezultātā iegūst aptuveni sešu septiņu minūšu garu videosižetu. «Lidošanas trajektorija ikreiz ir identiska, lai varam vērot progresu. Fotogrametrijas lidojumiem rezervējam divas dienas, jo šie lidojumi ir garāki – dienā tas ir aptuveni stundas lidojums ar dronu, tad tiek ieskenēti dati. Šajās divās dienās iegūstam aptuveni līdz 1000 fotoattēlu, kas tiek pārvērsti punktos, kas piesaistīti pie konkrētām koordinātām. Būvlaukumā ir izvietoti t. s. zemes piesaistes punkti-marķieri (ground control points), katrs satur savu koordinātu. Kad drons lido, šie punkti ir redzami, tiek fiksēti, pēc tam pie šiem punktiem piesaista iegūtos attēlus un veidojas 3D punktu mākonis,» paskaidro I. Timma. Vēlāk ar iegūto materiālu strādā (iepazīstas, pēta, novērtē progresu, izmanto plānošanai utt.) dažādi būvniecības uzņēmuma speciālisti. Iegūtais tālizpētes materiāls tiek nodots arī lidostas speciālistiem.

Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumā notiek stacijas un estakādes izbūve, tiek arī būvēti pievadceļi un ārējie inženiertīkli. Ar dronu regulāri tiek fiksēts darbu progress, iegūtie dati palīdz turpmāko darbu plānošanā.

• Novērtē progresu darbu uzraudzībai, plānošanai, uzskaitei un vēsturei

«Ik dienu saņemot videoierakstu, redzams, kāds ir progress būvlaukumā: tā ir iespēja, pat neizejot no biroja, sekot līdzi notiekošajam. Ir bijuši gadījumi, kad mūsu drona veiktā videofiksācija spēj brīdināt arī par potenciālām problēmām, kuras var laikus novērst. Tā, piemēram, kad notika darbi pie Lāčplēša ielas pārvada, no gaisa pamanījām, ka blakus uzbērumam, kur noraka grunti, bija radusies tāda kā plaisa zemē diezgan tuvu sliedēm. Ja šai vietai kāds būvnieks kājām ietu garām, to, iespējams, pat nepamanītu,» stāsta Ģ. Pavlovs. I. Timma papildina: tas, ka drons ik dienu strādā un ievāc datus, arī disciplinē un palīdz uzturēt kārtību būvlaukumā (visi zina, ka viss ir kā uz delnas), kā arī ļauj kontrolēt būvniecības procesu: ieraudzīt, kas jau paveikts un ko darīt turpmāk. «Dati noder arī progresa ziņojuma atskaitei: varam mēnešu griezumā ar fotogrametrijas metodi iegūtajos ortofoto vizuāli redzēt, kā mainās būvlaukums. Gan attēlus, gan video turpmāk var izmantot darbu plānošanai. Bieži ortofoto izmantojam, uz tiem uzliekot projektu un tad plānojot turpmākos darbus, jo ir ļoti uzskatāmi redzams viss būvlaukuma kopskats: redzam, kur ir kādi laukumi, kur varētu sākt kādus papildu darbus, ko izmantot loģistikas iespējām utt. Dati noder arī apjoma sapratnei, jo fotogrametrijas punktu mākoņa attiecīgās programmās var veikt apjoma nomērīšanu: gan dabā esošos attālumus (metrus, centimetrus) kādam elementam, gan apjomus izraktai zemei – to visu var iegūt no šiem datiem ar diezgan lielu precizitāti un ļoti ātri. Kaut kādā brīdī mūsu būvlaukums noteikti palielināsies vēl vairāk, un tad drona izmantošana būs vēl akūtāk nepieciešama. Izstaigāt tik lielu būvlaukumu ikdienā nav tik vienkārši. Drons ir ļoti labs palīgs, jo darbs ar to notiek ātri, diezgan precīzi. Piemēram, fotogrametrijas datu precizitāte standarta gadījumā ir 1–2 cm, mūsu dažos gadījumos esam novērojuši precizitāti pat zem centimetra. Šiem datiem var ticēt, un tie ir ļoti labi izmantojami būvniecībā,» atzīst I. Timma.

Otrtofoto karte, kas izveidota pēc drona lidojuma virs Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukuma.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla objekts pašlaik aptver aptuveni 20 ha, un ar dronu veikt lidojumus var trīs četrās stundās, pēc tam kādas pāris stundas ilgst datu pēcapstrāde pie datora, tālāk darbu (apstrādi) veic pats dators, raksturo Ģ. Pavlovs. «Bez pārāk lielas piepūles var iegūt ļoti noderīgus datus. Ja šis datu apjoms būtu jāiegūst ar iepriekš lietotām metodēm, kad mērnieks iziet visu lielo būvlaukumu ar saviem ģeodēziskajiem instrumentiem, būtu nepieciešamas divas darbdienas un vismaz divi mērnieki, kas izmaksu ziņā būtu nesalīdzināmi. Arī no drošības aspekta to nevar salīdzināt – būvlaukumā notiek ļoti aktīvi būvdarbi, ir daudz dažādu būvmateriālu, būvtehnika, būvgruži un vietas, kur fiziski nav iespējams piekļūt un uzmērīt manuāli,» drona izmantošanas plusus skaidro Ģ. Pavlovs.

Drona uzņemtajos attēlos Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumos var novērtēt progresu: pirmais foto – uzsākot būvniecību, un otrs – šogad, vasarai sākoties.

Rutkovskis no savas pieredzes papildina ar piemēru, kas varētu būt aktuāli drīzumā, kad tiks būvēta Rail Baltica pamattrase vairāku kilometru garumā: «Ja, piemēram, 10 km autoceļos strādātu ar klasisko mērniecības metodi, mērniekam mēnesi būtu jāstaigā pa lauku un jāmēra. Ar dronu un lāzerskenēšanas metodi varam šo attālumu nolidot dienas laikā, apstrādāt datus divas dienas. Tas ir laika, cilvēkresursu un finanšu ietaupījums liela mēroga objektiem un īpaši noderīgs tik lielā un savā ziņā arī unikālā infrastruktūras projektā, kāds ir Rail Baltica.» Apkopotajiem datiem ir arī vēsturiska nozīme, piemēram, redzam, ka Centrālās stacijas apkaimē padomju laika bunkurs vai t/c Titāniks vēl ir savā vietā, bet pēc kāda laika tie ir nojaukti un to vietā top jaunā stacija un infrastruktūra. Vēsturiski uzkrājot drona iegūtos datus, var uzskatāmi redzēt progresu, tāpēc ar iegūto materiālu būvnieki mēdz padalīties, lai informētu par Rail Baltica projekta gaitu.

• Ar perspektīvu un noderīgi arī citiem

Kā atzīst speciālisti, dronus noteikti var izmantot arī citos būvobjektos projektētāji, arhitekti, būvuzraugi u. c. speciālisti. Diezgan aktīvi drona lidojumus izmanto saules paneļu būvnieki, jau konkursa noteikumos dronus kā prasību iekļauj arī ceļu būvē, jo tas palīdz plānot izbūvi un nepieciešamos materiālus. Šīs tehnoloģijas noder ēku renovācijā, kurām tiek piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums, jo var veikt precīzus aprēķinus – ar dronu fiksēt ēku un pēcāk, strādājot ar datiem, izskaitot laukā logu, durvju platību, var precīzi līdz kvadrātmetram nomērīt ēkai nepieciešamos materiālus siltināšanai, krāsošanai, apmešanai. Arī karjeru izstrādes uzņēmumi izmanto dronus, jo var precīzi sekot līdzi zemes rakšanas darbu apjomiem. Mērniecības uzņēmumos, kur ikdienas darbos arvien vairāk izmanto dronus, tos uztver kā labu papildinājumu esošo metožu klāstā. «Protams, drons pilnībā neaizvietos klasisko mērniecību, bet ātruma un viegluma ziņā, kā tos var lietot, tie ir ļoti labi palīgi. Šīs tehnoloģijas attīstās, ir parādījušies droni arī ar citām funkcijām, ko būvnieki varētu izmantot, piemēram, masīvie droni tīrīšanas darbiem, kravas pārvadāšanai. Pasaules tirgū ir parādījušies arī Latvijas ražotāji, kas tādus piedāvā. Dronu ražotāji iet laikam līdzi un reaģē uz pieprasījumu: droni kļūst precīzāki, labāk piemērojas mainīgiem laikapstākļiem. Pirms pieciem gadiem pat nevarējām iedomāties, ka būs tādi droni, kādi tagad darbojas arī mūsu būvobjektā. Uzskatu, ka tie turpinās attīstīties un būs labs palīgs ne tikai būvniecības nozarē, bet arī citās,» tā I. Timma.
«Esmu sekojis arī vairākiem ārvalstu būvobjektiem interneta vidē un redzu, ka ārzemēs dronus izmanto vēl pilnvērtīgāk, piemēram, būvelementu kvalitāti, īpaši vietās, kur fiziski ir grūti iekļūt, fiksē ar dronu. Dronu izmantošanai Latvijas būvniecības nozarē noteikti ir potenciāls, jo to priekšrocība – ātri, efektīvi iegūt aktuālus datus un piekļūt grūti sasniedzamām vietām. Tas uzlabo drošību būvlaukumā, kā arī palīdz sasniegt darba un finanšu efektivitāti,» secina Ģ. Pavlovs. M. Rutkovskis piebilst: šāda – drona – pakalpojuma būvniecībā un mērniecībā pirms septiņiem gadiem nebija, bet tagad tas kļuvis par ikdienas darba instrumentu. «Mūsu droni izmantoti arī 2018.–2019. gadā Rail Baltica stacijas lidostas Rīga projektā, kad projektēšanas stadijā veicām dronu lidojumus no Imantas līdz lidostai, kā arī lāzerskenējām lidostas centrālo termināli. Laikam ejot, var salīdzināt, cik strauji ir attīstījušās šīs tehnoloģijas, vienlaikus arī uzņēmēji uzkrāj noderīgas prasmes. Pieredze, ko sniedz Rail Baltica, ir neatsverama,» noslēdz M. Rutkovskis.