Jaunā dzelzceļa sistēma, kuras izveidi sekmē Eiropas sliežu platuma projekts Rail Baltica, jau šobrīd aktualizē jaunu speciālistu nepieciešamību. Sākot ekspluatēt jauno dzelzceļu, tiks radīti vairāki desmiti tūkstošu jaunu darba vietu plaša spektra speciālistiem.

Tādas atziņas izskanēja tiešsaistes konferencē „21.gs. dzelzceļš Latvijā: izaicinājumi un iespējas izglītībā”, ko 23. aprīlī organizēja Satiksmes ministrija.

Dzelzceļnieka profesija būs pieprasīta, konkurētspējīga un „konvertējama”

„Eiropas uzstādījums ir uzlabot vilcienu satiksmi, lai vairāk pasažieru to izvēlētos saviem ikdienas braucieniem, tāpat veicināt kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, lai pielāgotos pieaugošajām vides neitralitātes vajadzībām. Arī Latvijā plānojam dzelzceļa attīstību tā, lai tas būtu komfortabls pārvietošanās veids iedzīvotājiem un izdevīgs transporta pakalpojums uzņēmējiem kravu pārvadājumiem. Mums ir dota unikāla iespēja pēc desmitgadēm ilgušas dzelzceļa sistēmas sarukšanas veidot jaunu, modernu, telpā un sabiedrībā iekļaujošos Rail Baltica dzelzceļa līniju. Veidot pieturas un savienojumus, kādi agrāk Latvijā nav pastāvējuši. Kā Rail Baltica nevar uzbūvēt viena gada laikā, arī jaunos speciālistus nevar apmācīt viena gada laikā. Daudzi speciālisti ir nepieciešami jau tagad – Rail Baltica projektēšanas un būvniecības laikā. Dzelzceļa nozare mainās un tai būs nepieciešami jauni speciālisti. Apzinot nozarē nepieciešamo jaunajos apstākļos un prognozējot dzelzceļa speciālistu nepieciešamību nākotnē, jāsecina, ka arī dzelzceļa izglītības sistēmai ir jāmainās, sekojot līdzi jaunajām tendencēm un tehnoloģijām. Nozarē ienāks mūsdienīgas tehnoloģijas, jauns ritošais sastāvs, un dzelzceļnieka profesija būs pieprasīta, konkurētspējīga un „konvertējama” – tas būs augsti apmaksāts un sabiedrībā cienīts darbs. Mēs varam Latvijā veidot jaunu kompetences līmeni, tā ir unikāla pieredze par jaunajām dzelzceļa tehnoloģijām un risinājumiem, kas būs vērtīgas Eiropas mērogā,”  konferenci atklājot norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Rail Baltica – izaicinošas darba iespējas visā Baltijā

RB Rail Personāla vadības un administrācijas direktore Vija Vītola, stāstot par gadsimta projektu – Rail Baltica – un to, kā tas ietekmēs darba tirgu dzelzceļa nozarē, norādīja, ka Rail Baltica mainīs dzelzceļa industriju kopumā, un speciālistiem būs jāapgūst jaunas prasmes, kā arī tas radīs vairāk nekā 13 000 jaunas darba vietas būvniecības nozarē, vairāk nekā 24 000 darba vietu saistītajās nozarēs (materiālu iegāde, ražošana, loģistika, viesmīlība u.c.). Jau pašlaik ir nodrošinātas vairāk nekā 300 augsti kvalificētu profesionāļu amata vietas projekta ieviesēju organizācijās visā Baltijā.
„Pašlaik Baltijā praktiski nav pieejami tādi speciālisti, kas būs nepieciešami un kas ir pieprasīti starptautiskā darba tirgū, jo mums līdz šim nav bijusi pieredze ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļu. Ar šo megaprojektu mēs ienesam jaunas zināšanas un pieredzi, un pateicoties tam, redzam izaicinošas darba iespējas visā Baltijā,” teica viņa.

Jaunā dzelzceļa sistēma pieprasīs jaunas prasmes un zināšanas

Artūrs Caune, Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Infrastruktūras pārvaldības departamenta vadītājs, iezīmēja jau konkrētas vajadzības pēc jauniem darbiniekiem, ko aktualizē Rail Baltica. „Speciālisti mums nepieciešami jau šobrīd, lai radītu efektīvu Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības sistēmu, bet jauni darbinieki jo īpaši būs vajadzīgi tad, kad pa jauno dzelzceļu brauks vilcieni: ātri – 240 km/h – un komfortabli. Arī reģionālie vilcieni varēs braukt ar ātrumu līdz 200 km/h, bet kravas vilcieni – līdz 120 km/h. Lai to realizētu, mums ir un būs nepieciešami profesionāļi,” teica viņš.
Kad jaunuzbūvētajā dzelzceļa līnijā būs pieejami gan pasažieru, gan kravu pārvadājumi, būs nepieciešami inženieri, dažādu jomu tehniķi, loģistikas speciālisti un vilcienu vadītāji (gan ātrgaitas, gan citu vilcienu). Daudzas lietas, dzelzceļa sistēmu ekspluatējot, notiks digitāli. Tāpēc būs nepieciešama profesionāļu līdzdalība efektīvas dzelzceļa sistēmas nodrošināšanā, piemēram, elektroapgādē (elektrifikācija, kontakttīkli, apakšstacijas), jaunās Eiropas kustības vadības sistēmas ekspluatācijā, organizācijā un uzturēšanā, kas notiks mobilā vidē – jaunās paaudzes radiokomunikācijas sistēmā.
„Nākotnē Rail Baltica būs dzelzceļa līnija, kura būs pieejama daudziem pārvadātājiem. Mēs vēlamies redzēt konkurētspējīgus pārvadājumus. Tāpēc jaunajiem speciālistiem iespējas būs arī ārpus infrastruktūras pārvaldītāja – uzņēmumos, kas saistīti ar pārvadājumiem,” teica A. Caune. Viņš piebilda, ka mobilitātes un piegāžu ķēžu pakalpojumu speciālisti būs vieni no galvenajiem cilvēkiem, kas nodrošinās labu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
Tāpat laba perspektīva atrast darbu būs dzelzceļa ritošā sastāva ekspluatācijā (apkalpes un remonta uzņēmumos) un multimodālu pārvadājumu organizēšanā, jo arī kravu un pasažieru termināļu operatori lūkosies pēc profesionāliem dzelzceļa speciālistiem. Ne mazāk svarīgi būs atrast jaunus darbiniekus arī atbilstības novērtēšanas un uzraudzības institūcijās, kas rūpējas par to, lai dzelzceļš, ko ekspluatējam, būtu drošs.
Dzelzceļa inženierim vai tehniskajam speciālistam, lai tas veidotu veiksmīgu karjeru jaunajā dzelzceļa sistēmā un Rail Baltica, būs nepieciešamas daudz plašāks zināšanu kopums nekā tas ierasts pašlaik. Nākotnē ikvienam būs nepieciešamas zināšanas arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņās, un būs jāspēj tām pielāgoties. Jaunajiem darbiniekiem pavērsies iespējas strādāt arī pie jaunām un inovatīvām tehnoloģijām (piemēram, pašlaik ES līmenī tiek strādāts pie automatizētas vilcienu kustības), klāstīja A. Caune.

A. Caunes prezentāciju skat. šeit

„Dzelzceļnieku profesija arvien vairāk un vairāk kļūst par „baltās apkaklītes” profesiju. Lai to strādātu, nepieciešams krietni daudz izglītības. Ja mēs skatāmies arī uz sarežģītākām nākotnes tehnoloģijām, kā, piemēram, uz „Hyperloop” tehnoloģiju un „Boring company” attīstītajiem ātrgaitas tuneļiem – tie visi ir kaut kāda veida dzelzceļi. Tas nozīmē, ka dzelzceļu paliek vairāk un vairāk, un tāpēc speciālistu pieprasījums būs lielāks un lielāks,” daloties savā pieredzē, kā izvēlējās kļūt par dzelzceļa jomas inženieri, stāstīja Einārs Jaunzems, Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors.
Viņa pieredzi skatiet zemāk pievienotajā video!