Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica projekts būs nozīmīgs devums trim Baltijas valstu ekonomikām, lai palīdzētu atgūties pēc Covid-19 pandēmijas radītās krīzes.  Tas tika uzsvērts 23. aprīlī notiekošajā Rail Baltica ikgadējā Globālajā forumā, kas šogad  īpašo apstākļu ietekmē norisinājās tiešsaistes režīmā.

Rail Baltica ikgadējā Forumā industriju profesionāļiem un citiem interesentiem bija iespēja vairāk uzzināt par Rail Baltica projekta progresu un plāniem šim gadam. Tiešraidē RB Rail AS amatpersonas iepazīstināja ar būtiskākajiem iepirkumiem, projekta laika grafiku un stratēģisko virzību, kā arī citām ilgtermiņa attīstības aktivitātēm. Foruma būtiskākais secinājums bija: Rail Baltica projekts palīdzēs Baltijas valstu ekonomikām atveseļoties pēc Covid-19 radītās krīzes, un 2020. gadā  fokuss būs projektēšana un būvniecība.

Adina Volana (Adina Vălean), EK Transporta komisāre, forumu atklājot, norādīja: „Eiropas Savienības budžetam vajadzētu būt galvenajam instrumentam Eiropas līmenī, lai atbalstītu tautsaimniecības un virzītu to atveseļošanos uz elastīgāku, zaļāku un digitālu Eiropu. Projekti, kā, piemēram, Rail Baltica, sniegs ieguldījumu visās šajās jomās. Investīcijas ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā būs svarīgākas nekā jebkad agrāk, atveseļojot ekonomikas un padarot mūsu kontinentu elastīgāku saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu (European Green Deal).”

Foruma dalībniekus uzrunāja arī Baltijas valstu transporta ministri, uzsverot Rail Baltica projekta lomu ekonomikas atveseļošanā pēc Covid-19 pandēmijas un pauda apņemšanos pabeigt projektu laikā. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzrunājot Rail Baltica tiešsaistes Globālā foruma dalībniekus, uzsvēra: „Rail Baltica projekts būs spēcīgs instruments, lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi, ko Eiropā izraisīs vīrusa pandēmija. Pateicoties visu triju Baltijas valstu darbam gan speciālistu, gan valdības līmenī, projekts turpinās arī pašlaik.” Pastāvīgais Eiropas Savienības (ES) finansējums nodrošina projektam nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes atbalsta potenciālu: visās turpmākajās projekta īstenošanas fāzēs būs nepieciešamas jaunas darbavietas, dažādi celtniecības materiāli, dzelzceļa sastāvdaļas un citi elementi. Tas pozitīvi ietekmēs Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu, teica Latvijas satiksmes ministrs.

Agnis Driksna, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs, pirms foruma tiešraides, intervijā Latvijas radio teica: „Gadījumā, kad ekonomika „piebremzējas”, ir ļoti būtiski sniegt investīcijas, lai ekonomiku „sildītu”. Rail Baltica projekts, kas ir investīciju projekts ar 85% atbalstu no Eiropas Savienības, sniedz būtisku ieguvumu tautsaimniecībai. Veicot būvniecības darbus, tas rada darba vietas desmitiem tūkstošu cilvēku visā Baltijā, kā arī veicina netiešo, saistīto, nozaru attīstību, tai skaitā transports, loģistika, dažādu materiālu piegāde un ražošana. Tāpēc ir būtiski šobrīd, kad ekonomikai ir nepieciešams finansējums, ir šāda mēroga projekti, kas to var sniegt. Rail Baltica projektā ir paredzētas apmēram 5,8 miljardu eiro investīcijas trijās Baltijas valstīs. Es teiktu, ka uzrāviens faktiski sākas jau šogad. Projektēšanas darbi notiek ļoti aktīvi, arī būvniecības darbi sākas jau šajā gadā. Protams, lielākais apjoms ir paredzēts no 2022. līdz 2024. gadam, bet darbi sākas jau šogad, un mēs fiziski varam redzēt jaunas darbavietas – gan šogad, gan īpaši nākamajā un aiznākamajā gadā.”
A. Driksna foruma tiešraidē akcentēja: Rail Baltica projekta īstenošana nepārtraukti turpinās arī ārkārtas stāvokļa laikā visās trijās Baltijas valstīs. Viņš piebilda: „Mēs ne tikai strādājam pie detalizētiem tehniskajiem projektiem visā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, un arī gatavojam būvniecības fāzi. Galvenā uzmanība tiek pievērsta iepirkuma sistēmai, lai tā ļautu nodrošināt kvalitāti, izmaksu efektivitāti un operatvitāti būvdarbu veikšanā, un ļautu projektā piedalīties gan starptautiskiem, gan vietējiem uzņēmumiem.”
Līdztekus  detalizētai tehniskai dzelzceļa līnijas projektēšanai visās trīs Baltijas valstīs, 2020. gadā  uzmanība tiks koncentrēta arī uz pasažieru staciju, kravas termināļu un dzelzceļa servisa attīstību.
Latvijā galvenā uzmanība šogad tiks pievērsta būvdarbu sākšanai Rail Baltica Rīgas Centrālajā stacijā un starptautiskās lidostas „Rīga” Rail Baltica projekta posma būvniecības līguma parakstīšanai līdz 2020. gada beigām. Tāpat plānots sākt Salaspils multimodālā termināļa projektēšanu, kā arī tiks veikti papildu ietekmes uz vidi novērtējumi un dzelzceļa tīkla izpēte Rīgas posmā.
Igaunijā turpināsies Rail Baltica pasažieru termināļu Tallinā un Pērnavā projektēšana. Tiks izsludināts iepirkums, lai sāktu kravas termināļu, ritošā sastāva un servisa depo projektēšanu. Turklāt tiek plānota vairāk nekā 20 dzelzceļa ceļu viaduktu un dzīvnieku krustojumu izbūve.
Lietuvā tiks izsludināts būvniecības konkurss dzelzceļa līnijas posma izbūvei no Kauņas līdz Lietuvas - Latvijas valsts robežai. Turklāt tiks turpināta plānošana dzelzceļa posmiem Viļņa - Kauņa, Kauņas mezgls un Kauņa - Lietuvas - Polijas valsts robeža.

Jāpiebilst, ka kopējās Rail Baltica  investīcijas Baltijas valstīs līdz 2026. gadam sasniegs 5.8 miljardus eiro, no tā  85% līdzfinansēs ES. Šie ieguldījumi ievērojami stimulēs vietējo būvniecības, inženierzinātņu un citu pakalpojumu nozari. No 2022. līdz 2025. gadam Rail Baltica radīs aptuveni 13 000 jaunu darba vietu būvniecības nozarē un 24 000 darba vietu saistītajās nozarēs, piemēram, materiālu ieguvē un komponentu ražošanā, loģistikā, viesmīlībā un ēdināšanā, profesionālajos pakalpojumos u.c.. 
2020. gadā gandrīz 200 miljonus no ES finansējuma plānots izmantot dažādām projekta aktivitātēm visās trīs Baltijas valstīs. Līdz šim projekts ir nodrošinājis 941 miljonu EUR CEF finansējumu un valsts līdzfinansējumu, un ir iesniegts pieteikums vēl 781 miljona EUR apmērā.