Rail Baltica koridora progress Polijā stiprina ātrgaitas dzelzceļa savienojumu un integrāciju Eiropā
Rail Baltica trasē, kas stiepjas no Varšavas līdz Tallinai, Polijai ir būtiska stratēģiskā partnera loma – tā savieno Baltijas valstis ar plašo Eiropas dzelzceļa tīklu. Rail Baltica ieviešana norit visās trijās Baltijas valstīs, paredzot, ka līdz šī gada beigām 43 % maģistrāles būs gatavi būvniecībai un norisināsies aktīvi izbūves darbi. Arī Rail Baltica koridors Polijā pēdējos gados piedzīvojis nozīmīgu attīstību, sagatavojoties veidot savienojumu ar Baltijas valstu dzelzceļa infrastruktūru.
Rail Baltica projekta īstenotāju komanda un žurnālistu delegācija apmeklēja Poliju, lai klātienē pārliecinātos par notiekošo dzelzceļa modernizāciju un viesotos dzelzceļa stacijās, kuras Polijā iekļaujas Rail Baltica koridorā.
Polijas dzelzceļa tīkls aptver gandrīz 2000 kilometrus, un to, atšķirībā no Latvijas, galvenokārt veido Eiropas standarta platuma (1435 mm) sliedes; tas arī atvieglo modernizācijas darbus un tos varēja sākt jau 2012. gadā. Kā zināms, Baltijas valstīs šī – Eiropas sliežu platuma – trase ir jāizbūvē no jauna. Polijā robežšķērsošanas vietās ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Lietuvu ir vēl daži 1520 mm sliežu ceļi. Piemēram, šobrīd pasažieri var braukt ar vilcienu no Lietuvas uz Poliju, bet sliežu platuma atšķirību dēļ pasažieriem uz robežas jāpārsēžas citā vilcienā.
Rail Baltica koridora Polijā kopējais garums ir gandrīz 400 kilometru (no Varšavas līdz Trakišku pilsētai pie Lietuvas robežas). Modernizācija ir sadalīta piecos posmos: no Varšavas līdz Sadovnei, tālāk līdz Čizevai, Bjalistokai, Elkai un līdz Lietuvas robežai. Darbs lielākajā daļā dzelzceļa posmu jau ir pabeigts, un ir noslēgts būvniecības līgums par vienu posmu, savukārt pēdējo posmu paredzēts pabeigt neilgi pēc 2030. gada. Kad visi darbi būs pabeigti, brauciena laiks no Varšavas līdz Lietuvas robežai būs aptuveni trīs stundas, salīdzinot ar vairāk nekā piecu stundu braucienu, kā tas ir pašlaik. Varšavas-Lietuvas robežas posmā vilcieni šobrīd kursē ar ātrumu aptuveni 120 km/h, lai gan infrastruktūra teorētiski pieļauj ātrumu līdz 160 km/h. Pēc modernizācijas vilcienu ātrums palielināsies līdz 200 km/h, atsevišķos posmos var sasniegt 250 km/h.
Polijā vislielākie ieguldījumi nepieciešami pēdējā no pieciem posmiem, kas ved līdz Lietuvas robežai. Šis ir vienīgais posms, kam daļēji vajadzīga arī pilnīgi jauna sliežu izbūve, ņemot vērā, ka šobrīd vilcieni nevar braukt pa iespējami taisnāko ceļu, jo vietām esošās sliedes spēj nodrošināt tikai kravas vilcienu satiksmi. Tāpat šajā posmā jāveic arī elektrifikācija. Šobrīd norisinās šī posma projektēšana, notiek tehniskā plānošana, un veic ietekmes uz vidi novērtējumu. Polijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs PKP Polskie Linie Kolejowe S.A. nesen ir izsludinājis nozīmīgu iepirkumu sešu miljardu Polijas zlotu (1,4 miljardu eiro) vērtībā, kas ir lielākais ieguldījums dzelzceļa infrastruktūrā Polijas vēsturē. Šis projekts ietver 100 kilometru dzelzceļa posma no Elkas līdz Bjalistokai modernizāciju.
Uzlabojumu rezultātā izbūvēs divas elektrificētas dzelzceļa līnijas, kas būtiski uzlabos efektivitāti un vides ilgtspējību, tas arī ļaus par pusstundu samazināt brauciena laiku starp Bjalistoku un Elku. Šīs investīcijas būtiskas Rail Baltica koridoram un Polijas iekšzemes dzelzceļa tīklam, stiprinot reģionālo savienojamību un Eiropas dzelzceļa integrāciju.