Izbeigts iepirkums, kurā bija jāizvēlas komersantu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus. Pretendentu iesniegtie pieteikumi ievērojami pārsniedza pieejamo budžetu. Rail Baltica projektam būtiska ir ne tikai caurspīdīga iepirkumu procedūra, bet arī projekta finansēšana atbilstoši tam paredzētiem līdzekļiem. Uzvarētāju noskaidros sarunu procedūras laikā.

Tā kā pretendentu piedāvājumi ievērojami pārsniedza pieejamo budžetu, iepirkuma organizētājs – Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) pieņēma lēmumu uzsākt sarunu procedūru  ar konkursa pretendentiem atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, saglabājot iepriekš atklātajā konkursā definētās prasības, ar mērķi panākt vienošanos pieejamā budžeta ietvaros.
Veiksmīgas sarunu procedūras rezultātā EDZL plāno noslēgt līgumu ar uzvarētāju līdz 2022. gada jūnijam.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī EDZL izsludināja atklātu konkursu „Rail Baltica  reģionālo staciju Latvijā būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība”, savukārt šogad janvārī informēja, ka par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs pretendenti. Konkursanti bija izveidojuši apvienības, kas pārstāv Latvijas, Spānijas un Itālijas projektēšanas uzņēmumus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti 10 pašvaldību teritorijās: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadā, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadā, kā arī jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie P. Stradiņa slimnīcas.
Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas izskata īstenošanai tālākā nākotnē.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, un būs pieejami dažādi pakalpojumi.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir LR Satiksmes ministrija.