Jaunbūvējamais Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts Rail Baltica tiek attīstīts kā ilgtspējīga infrastruktūra gan nacionālā mērogā, veidojot to par „zaļa” transporta mugurkaulu, gan līdz pat reģionāli-lokālam mērogam, stimulējot apkārtējo teritoriju attīstību.

To konferencē „Ilgtspējīgas būvvniecības un arhitektūras izaicinājumi”, iepazīstinot ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu ilgtspēju ​no Salacgrīvas līdz Bauskai, pauda Ilze Lukstiņa, projekta attīstītāja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas reģionālo staciju projekta koordinatore.

Viņa klātesošos būvniecības nozares profesionāļus iepazīstināja ar Rail Baltica projektu, stāstot, ka Latvijā ir panākts būtisks progress projekta īstenošanā: aktīvi notiek būvdarbi pie divu starptautisko staciju un infrastruktūras izveides Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā „Rīga”, ir izsludināts apjomīgs starptautisks konkurss jaunbūvējamā dzelzceļa pamattrases būviecībai un būvuzraudzībai, parakstīts līgums par Salaspils intermodālā kravu termināla būvprojekta izstrādi, notiek infrastruktūras apkopes punktu Iecava un Skultē būvprojektēšana, norisinās darbs pie Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības sistēmas izveides. Pavisam drīz būs zināms komersants, kurš projektēs Rail Baltica reģionālos mobilitātes punktus, tāpēc būvniecības profesionāļiem tika sniegta sīkāka informācija par reģionālo staciju ilgtspējas risinājumiem.

Rail Baltica projekts tiek veidots kā ilgtspējīga infrastruktūra, norādīja I. Lukstiņa, paskaidrojot, ka ilgtspējas pamatā ir trīs būtiskākie sabiedrības izaicinājumi:​ klimata pārmaiņu mazināšana, dabas daudzveidības uzturēšana un līdzsvarota sabiedrības attīstība. Nacionālā mērogā šī pieeja tiek ņemta vērā, veidojot projektu kā „zaļa” transporta mugurkaulu, kas sekmēs autoceļu tīkla atslogošanu un​ CO² izmešu samazinājumu ilgtermiņā, trokšņu piesārņojuma samazinājumu un​ iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanos Baltijas valstu mērogā, kas veicinās arī ​vienmērīgāku reģionu attīstību.

Rail Baltica reģionālās dzelzceļa stacijas tiks veidotas kā mobilitātes centri, sekmējot​ apkārtējo teritoriju attīstību, stāstīja I. Lukstiņa. Attīstoties mobilitātes punktiem, to apkaimē paredzama dažādu pakalpojumu attīstība, t.sk., pavērsies plašākas izglītības iespējas,​ radīsies jaunas darbavietas, veidosies dzīvojamās zonas un paredzams īpašumu vērtības pieaugums, veicinot ekonomisko izaugsmi novadu un reģionu mērogā.​ Viņa būvniekiem demonstrēja, kādas paredzētas reģionālās stacijas. To izveidē par pamatu ņemts t.s. modularitātes princips ar īpašu, projektu raksturojošu, identitāti: ar laiku pieaugot pasažieru skaitam, reģionālo staciju ēkas būs iespējams palielināt atbilstoši tā brīža vajadzībām. Šī pieeja ļaus laika gaitā attīstīt un izvietot papildu pakalpojumus, piemēram, izvietot pakomātus, kioskus, kafejnīcas, veikalus. Modulārais princips sniedz vairākas priekšrocības, ir praktisks un ekonomisks risinājums (t.i., saprātīgi būvapjomi tagadnes vajadzībām, ņemot vērā lokālās nepieciešamības), un ir jo īpaši piemērots, ja projekta mērogs un apjoms ir diezgan liels. Lokālā mērogā ilgtspējas pieeju raksturo tas, ka staciju izveidē tiek ņemta vērā arī ietekme uz vidi: mērķis ir samazināt šo ietekmi gan būvniecības, gan ekspluatācijas procesā​, tādēļ prasības projektētājam ir izveidot gandrīz nulles enerģijas ēkas​, radot pieejamu vidi visām sabiedrības grupām.

Konferencē prezentēto par Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu ilgtspēju ​no Salacgrīvas līdz Bauskai skat. šeit

Konference „Ilgtspējīgas būvvniecības un arhitektūras izaicinājumi” norisinājās 5. septembrī Rīgā, piedaloties dažādiem būvniecības un arhitektūras nozares speciālistiem un daloties ar zināšanām. To organizēja biedrība „Building Design & Construction Council”.

Biedrības „Building Design and Construction Council” (BDCC), kas ir dibināta 2014. gadā un apvieno nozares profesionāļus – personības ar aktīvu sabiedrisko nostāju,  mērķis ir Latvijas būvniecības nozares ilgtspējīgas un produktīvas attīstības veicināšana, veidojot aktīvu atgriezenisko saiti starp būvniecības nozari pārstāvošām valsts institūcijām un būvniecības praktiķiem.