Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izbūve lidostā „Rīga”, radot modernu multimodālu satiksmes mezglu, sniegs ne tikai jaunas iespējas pasažieriem. Šis projekts ir kā katalizators attīstības iespējām, ko rada nākotnes dzelzceļa un aviācijas intermodalitāte, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksmes mezglu.

Šādas atziņas izskanēja Satiksmes ministrijas 2. martā rīkotajā ekspertu tiešsaistes diskusijā, kurā tika pārrunātas aktualitātes ceļā uz pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā, ko nodrošinās 2021. gada jūnijā atklātais Rail Baltica būvprojekts pie lidostas „Rīga”. Tiešsaistes diskusijā piedalījās satiksmes nozares eksperti, Rail Baltica projekta ieviesēji un būvdarbu pārstāvji, turpinot sarunu ciklu par Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijā.

„Rail Baltica būvdarbi lidostā Rīga ir apliecinājums tam, ka projekts straujiem soļiem iet uz priekšu. Tas ir otrs sarežģītākais Rail Baltica posms Latvijā, kuru paredzēts pabeigt līdz 2025. gada beigām. Vienlaikus esam paredzējuši sākt pamattrases būvdarbus dienvidu virzienā līdz Lietuvas robežai, lai savienotos ar mūsu kaimiņiem lietuviešiem.
Pēdējās nedēļas notikumi Ukrainā, Putina karš vēlreiz atzīmē Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnijas nozīmību. Tā ir starptautiska kravas un pasažieru pārvadājumu līnija, nozīmīgs Eiropas savienojums, arī saistībā ar stratēģisko preču un kravu pārvadājumiem. Mēs redzam, ka kritiskā infrastruktūra mums ir jāveido pārdomāti, lai tā varētu mūs atbalstīt, kad nepieciešams.
Rail Baltica stacija lidostā ''Rīga'' uzlabos lidostas savienojamību ar mūsu kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem. Nodrošinās ērtāku pārvietošanos, ātrākas iespējas nokļūt lidostā gan Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, gan mūsu valsts iedzīvotājiem, izmantojot  reģionālās stacijas, kas tiks izveidotas uz Rail Baltica līnijas,” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Infrastruktūra kā katalizators reģionu attīstībai

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, stāstot par Rail Baltica staciju lidostā „Rīga” kā funkcionālu ātrgaitas dzelzceļa avio savienojuma centru, sākumā norādīja, ka Rail Baltica savienojums ar lidostu „Rīga” ir daļa no Rail Baltica trases Rīgas šķērsojuma. „Ir nepieciešams sagatavoties iespējām, ko sniegs Rail Baltica projekts – ne tikai kā starptautiska un reģionāla satiksme, bet arī kā infrastruktūra, kas būs katalizators reģionu attīstībai: arī Rīgas pilsētai un lidostas apkārtnē. Redzam nepieciešamu konstruktīvu sasaisti ar Rīgas apkaimēm, sadarbību ar lidostu, kā arī savienojumu ar esošo dzelzceļa sistēmu, kas papildina viens otru un nodrošina ērtības pasažieriem,” teica viņš.
K. Vingris iepazīstināja ar šo Rail Baltica projekta posmu: tā būvdarbu zona stiepjas no Imantas stacijas līdz Mārupei, un tā nav tikai stacijas mezgla izbūve. Lai saglabātu lidostas funkcionalitāti ne tikai būvdarbu, bet arī projekta ekspluatācijas laikā, paredzēts izbūvēt 2 km garu estakādi. Būs arī jauni piekļuves ceļi.
Skats būs ne tikai vizuāli baudāms: abi infrastruktūras objekti (Rail Baltica un lidosta - red.) būs kā vienots ansamblis. Dzelzceļa funkcionalitāte un lokālā un globālā multimodalitāte ļoti veiksmīgi savienojas arī ar lidostas paplašināšanās plāniem. Lidostas stacija iekļaujas reģionālās satiksmes tīklā, ik pēc 15 minūtēm tiks nodrošināta reģionālā dzelzceļa satiksme ar ērtām pārsēšanās vietām. Domāts arī par tādiem it kā sīkumiem, kas rada ērtības lietotājiem: būs velo novietnes, auto uzlādes iekārtas utt.. Izveidosies arī labiekārtota apkārtējā vide, kur patīkami uzturēties.
K. Vingris akcentēja arī kravu loģistikas potenciālu šai vietā. „Skaidrs, ka pilnam lidostas „komplektam” būs nepieciešama t.s. piggy back (konteineru un auto pārvadājumi) pieeja. Esam paredzējuši atzaru, kas sekmēs rūpniecības un loģistikas attīstību. Tas padara Rīgu, Pierīgu par apkaimi ar augstu attīstības potenciālu, pateicoties šai daudzveidīgajai infrastruktūrai,” teica viņš.  Darbu prioritāte ir izbūve Lietuvas virzienā, lai radītu funkcionējošu dzelzceļu un pieturvietu, norādīja K. Vingris.

Starptautiskā Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail stratēģijas un attīstības vadītājs Kaspars Briškens akcentēja Rail Baltica projekta stratēģisko dimensiju, norādot uz sadarbības un attīstības iespējām, ko rada nākotnes dzelzceļa un aviācijas intermodalitāte plašākā transporta ekosistēmā.
„Latvijai ir priekšrocība Rail Baltica koridora centrā attīstīt starptautisko ātrgaitas dzelzceļa staciju, kas tieši savienota ar starptautisko lidostai „Rīga”. Tāpēc kritiski svarīgi nodrošināt, lai infrastruktūras risinājumi un nākotnes datu sistēmu arhitektūra nākotnē ļautu dzelzceļa un avio pārvadātājiem attīstīt komerciāli ilgtspējīgus kombinētos mobilitātes pakalpojumus, tostarp ar vienotas biļetes un integrētas bagāžas apkalpošanas risinājumiem. Vienlaikus lidostu „Rīga” šķērsojošais maršruts dod iespēju attīstīt ne tikai dažādus pasažieru pārvadājumu veidus, bet organizēt arī kravu – piemēram, sīkpaku - pārvadājumus, kā arī veidot kravu atzaru lielāka apjoma kravu apkalpošanai. Prognozējams, ka segments Rīgas Centrālā stacija – lidosta „Rīga” ar tās nozīmīgo aviācijas savienojamības komponenti būs visnoslogotākais visā Rail Baltica trasē,” atzīmēja AS RB Rail pārstāvis.

Rail Baltica stacija: estētisks un funkcionāls baudījums

Eiropas Dzelzceļa līnijas projektu vadītājs Arnolds Timofejevs iepazīstināja ar topošās stacijas arhitektonisko risinājumu. Koncepcijas izstrādes pamatā ir pieci pīlāri: nojume, kas tradicionāli saistās ar dzelzceļa staciju ēkām, ekrāns jeb fasādes noēnojums, ko panāk ar koka lamellām, radot fasādes rakstu, funcionalitāte – lai šī ēka būtu ērti izmantojama, sasaistē ar lidostas infrastruktūru un dabu, caurspīdīgums un energoefektivitāte.
„Stacijas fasādes ideja smelta no Latvijai raksturīgām ainavām: blīvi augoša meža, jūras viļņu liekumiem – tas attēlojas kopējā ēkas fasādē, kas veidota no koka lamellām, nodrošinot estētisko baudījumu un nodrošinot noēnojumu ēkas iekšpusē, ņemot vērā, ka stacija ir ziemeļu-dienvidu orientēta, neļaujot pusdienas saulei namu sakarsēt, vienlaikus saglabā dabīgās gaismas pieplūdumu iekštelpām. Platformu zonā jumts tiek balstīts uz dabiskas formas kolonnām, kas ir izvietotas reti, lai telpa būtu brīvāka, jumta kostrukcija ir no koka un sānos ir stiklojums,” stāstīja A. Timofejevs.
Viņš iepazīstināja ar funkcionalitāti un mobilitātes iespējām, kas paredzētas katrā no stacijas trim līmeņiem (uzgaidāmās zonas, biļešu kases, tirdzniecības vietas, iespējas nokļūt uz lidostas telpām utt.), tostarp norādot, ka trešajā līmenī esošajām platformām ir paredzēts pagarinājums līdz 400 metriem, lai nākotnē spētu apkalpot vēl garākus pasažieru vilcienus.

Šogad būvniecība – intensīvāka

Projekta būvnieka – personu apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve diskusijas dalībniekus informēja par Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecības norisi un darbu plāniem tuvākajam laikam. Viņa norādīja, ka sākumā paredzēts izbūvēt piebraucamos ceļus un ar to saistīto infrastruktūru dzelzceļam. Tam sekos stacijas ēkas, estakāžu izbūve uz Rīgas un Jaunmārupes pusi un dzelzceļa sliežu būvniecība. Maija Baltgalve iezīmēja uzsāktos darbus pirmajā darbu posmā šogad. „Martā notiek ceļu izbūves darbi, veidojot jaunu apļveida ceļu uz/no lidostas, tiks sākta jaunas auto stāvvietas un visu inženierkomunikāciju izbūve. Aprīlī sāks būvēt pāļus estakādei, jūlijā turpināsies pāļu izbūve estakādei un sāksies terminālim, augustā notiks pirmie darbi pie stacijas ēkas izveides, oktobrī paredzēts pārslēgt satiksmi pa jauno apļveida ceļu un pabeigt jauno stāvlaukumu, bet novembrī tiks sākta jauna gājēju tilta, kas savienos termināli ar lidostu, izbūve. Uzsāksim arī air to trail (bagāžas) tuneļa izbūvi, kā arī betonēšanas darbus termināļa ēkai,” stāstīja būvnieka pārstāve.
Viņa piebilda, ka šogad vairākkārt palielināsies būvniecības darbu zona, bet darbu veikšana plānota pa posmiem. Sabiedrība par plānotajām satiksmes izmaiņām tiks informēta laikus.

Rail Baltica projekts top sinerģijā ar lidostas attīstības plāniem. Par lidostas „Rīga” pārmaiņām un Rail Baltica projekta integrāciju tās nākotnes attīstības redzējumā informēja lidostas „Rīga” valdes loceklis Artūrs Saveļjevs. Viņš pastāstīja, ka uzņēmuma jaunā vidēja termiņa stratēģija “Skrejceļš 2027" pozicionē lidostu “Rīga” kā Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Viens no tās stratēģiskajiem mērķiem ir radīt jaunas iespējas biznesa partneriem un ceļotājiem, attīstot lidostas pilsētu ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu.  „Rail Baltica dzelzceļa stacija sniegs virkni ieguvumu šīs vērienīgās attīstības nodrošināšanā,” norādīja Artūrs Saveļjevs.

Diskusijas ierakstu varat noskatīties Satiksmes ministrijas Facebook lapā šeit

Projekta īstenotāju prezentācijas skat. šeit.

Atgādināsim, ka pērn 30. jūnijā tika atklāts būvlaukums Rail Baltica stacijas un infratsruktūras izveidei lidostā „Rīga”. Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim.
Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.

Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts, ieviesējs - Eiropas Dzelzceļa līnijas, koordinators – RB Rail AS.