Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” būvniecībā 2023. gadā intensīvākais darba lauks bija saistīts ar stacijas un dzelzceļa estakādes pāļu izbūvi. Pērn pabeigta ievērojama apjoma apakšzemes komunikāciju izbūve un vērienīga ceļa infrastruktūras izveide uz lidostu un no tās.  

Par to informē projekta būvnieka B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve.

Vēl 2023. gada sākumā, lūkojoties uz būvlaukumu, uzreiz nevarēja novērtēt projekta progresu, jo Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” projektā būvdarbi norisinājās zemes līmenī. Bija teju no nulles jārada infrastruktūra un komunikāciju savienojumi vietā, kur pirms tam bija pļava. Gada nogalē fiksēts, ka izbūvēto komunikācijas tīklu garums pārsniedz 46 000 metru jeb aptuveni tik, cik ir attālums no Rīgas līdz Raganai, norāda M. Baltgalve.

Apzinot 2023. gadā paveikto, jāatzīmē, ka rudenī tika pabeigta jaunā ceļa izbūve uz lidostu un no tās, un tagad lidostas apmeklētāji un darbinieki var braukt uz lidostu pa jaunu lokveida ceļu – tas kļuvis ērtāks un drošāks. Ceļa izbūves gaitā ieklāts 2491 metrs jauna ceļa seguma vairākās kārtās, izveidojot pārdomātu un mūsdienīgu ceļa infrastruktūru. 

Rail Baltica būvprojektā lidostas stacijas dienvidu daļā 2023. gadā arī pabeigta bagāžas tuneļa izbūves pirmā kārta –  izveidots pazemes bagāžas tunelis 98 metru garumā. Tas nākotnē savienos Rail Baltica dzelzceļa staciju ar lidostas „Rīga” jauno termināli, paverot plašākas iespējas bagāžas nodošanai. Rail Baltica globālajā projektā paredzēts nodrošināt t.s. „air to rail” pakalpojumu, kas sniegs lidostas pasažieriem iespēju reģistrēt un nodot savu bagāžu Baltijas valstu Rail Baltica starptautiskajās dzelzceļa stacijās. Reģistrētā bagāža nonāks lidostas „Rīga” dzelzceļa stacijā, ar īpašu konveijeru sistēmu pasažieru bagāžu caur tuneli droši transportēs, savienojot dzelzceļu ar avio satiksmi. Šāda veida tuneļi tiek izmantoti arī citviet pasaulē, un paredzēti, lai padarītu bagāžas apstrādes procesu efektīvāku.

Topošās stacijas un dzelzceļa estakādes izbūves gaitā iebetonēti 534 pāļi, izmantojot gandrīz 15 000 m³ betona. „Pāļi savā ziņā ir unikāli, jo tādus pieprasa dzelzceļa infrastruktūra: tiem ir jāiztur lielas slodzes, kas rēķinātas gan vilcienam traucoties ar lielāko ātrumu 220 km/h, gan stacijas zonā radot papildu slodzi, bremzējot un ieskrienoties ar šobrīd aprēķināto ātrumu stacijas apkaimē 120 km/h. Tāpēc pāļi ir lielāki nekā ierasts un iegulstas dziļāk zemē nekā citos būvobjektos. Piemēram, estakādei tie ir 1180 mm diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni. Savukārt stacijas ēkas pamatu pāļu izveidei tie nepieciešami 1000 mm diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam. Ņemot vērā tuvumu lidostai, lai minimāli ietekmētu satiksmes plūsmu un apkārtējo vidi, izvēlēta īpaša pāļu izbūves tehnoloģija: izmantoja nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehniku, kuru nozarē pazīst kā Kelly-Casing tehnoloģiju. Tas kopumā ir Latvijas mērogam interesants būvniecības izaicinājums,” skaidro M. Baltgalve. Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu.

Lidostas apmeklētāju ērtībai projekta ietvaros pērn arī paplašināta P1 jeb lidostas īstermiņa autostāvvieta: tajā papildus iegūtas vēl 290 stāvvietas automašīnām. Savukārt netālu no Viada degvielas uzpildes stacijas izbūvē jaunu – P5 – autostāvvietu lidostas darbiniekiem, kurā būs vieta 800 automašīnām. Šo stāvvietu plānots pabeigt šogad.

Ir paveikts ievērojams darbs, ieliekot stabilus pamatus topošajai Rail Baltica stacijai un saistītajai infrastruktūrai lidostā „Rīga”, un turpmākos gadus šī projekta aprises būs arvien redzamākas.

Par paveikto skatiet video:

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūvi veic starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries. Forma2 un Prointec apvienība veic projekta būvuzraudzību un FIDIC inženiera pienākumus. Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV, kuru veido Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija), projektu. Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā „Rīga” norit kopš 2021. gada vasaras beigām.

Uzziņai: top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojums Baltijā

• Rail Baltica stacija lidostā „Rīga” būs viena no divām starptautiskajām Rail Baltica stacijām Latvijā (otra būs Rīgā, Centrālā stacija).
• Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas tiks savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem.  
• Dzelzceļa stacija atradīsies iepretim jaunajam lidostas pasažieru termināļa paplašinājumam, ko ar staciju paredzēts savienot vienā līmenī. Rail Baltica dzelzceļa stacija un lidosta pēc lidostas jaunā termināla būvniecības būs savienota ar gājēju tiltu un skvēru.
• Šajā objektā ir jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos, kas veidos avio un dzelzceļa savienojumu.
• Estakāde šādā izpildījumā Latvijā tiks būvēta pirmo reizi. Tā būs unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Stacijas zonā estakāde sasniegs 13 metru augstumu, kopējais estakādes garums būs divi kilometri, tai skaitā 200 m – monolīta estakāde cauri stacijas ēkai.
• Lidostā pasažieri varēs nokļūt ne tikai ar starptautisko ātrvilcienu, kurš plānots četras reizes dienā, bet arī ar regulāri kursējošiem reģionālās satiksmes vilcieniem.
• Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē.