Piedāvājam iepazīties ar žurnālā "Būvinženieris" (2023. gada aprīļa numurā) publicēto rakstu par aktualitātēm Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" būvlaukumā. Publikācija sadarbībā ar žurnālu "Būvinženieris".

Lai gan, paraugoties uz Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukumu, šķiet, ka būvniekiem ir plašs un brīvs lauks, kurā izvērst darbus, tomēr būvēt gadsimta dzelzceļa būvi un staciju šeit ir tikpat sarežģīti kā Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas apkārtnē, blīvā pilsētvidē. Darbs lidostā pielīdzināms smalkajam juveliera darbam.

To nosaka šī projekta specifika – nekas tāds līdz šim Latvijā vēl nav būvēts, vide un apstākļi – tiešs lidostas tuvums, kas diktē savus nosacījumus (būvtehnikas augstums, būvlaukums jāiekārto maksimāli kompakts, lai netraucētu lidostas darbu un piekļuvi tai). Tāpat būtisks faktors – purvainā teritorija, jo līdzās atrodas Mūkupurvs un no tā izrietoši izaicinājumi būvniecībā gruntsūdeņu dēļ.
To, stāstot par aktualitātēm, atzīst Valdis Ločs, Rail Baltica stacijas lidostā Rīga projekta ēku inženieris, un Jānis Jakubovs, Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas – vecākais eksperts.

Nākamā gada sākumā plānots pabeigt Rail Baltica stacijas lidostā Rīga un saistītās infrastruktūras izbūves darbu pirmo posmu. Būvinženiera lasītājiem ir iespēja ielūkoties būvlaukumā.

Top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojums Baltijā

•  Rail Baltica stacija lidostā Rīga būs viena no divām starptautiskajām Rail Baltica stacijām Latvijā (otra būs Rīgā, Centrālā stacija).
• Tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas būs savienots ar lidostas infrastruktūru un piedāvās jaunas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem.  
• Dzelzceļa stacija atradīsies iepretim jaunajam lidostas pasažieru termināļa paplašinājumam, ko ar staciju paredzēts savienot vienā līmenī. Rail Baltica dzelzceļa stacija un lidosta pēc lidostas jaunā termināļa būvniecības būs savienota ar gājēju tiltu un skvēru.
• Šajā objektā ir jāuzbūvē 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līnija, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos, kas veidos avio un dzelzceļa savienojumu.
• Estakāde šādā izpildījumā Latvijā tiks būvēta pirmo reizi. Tā būs unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Stacijas zonā estakāde sasniegs 13 metru augstumu, kopējais estakādes garums būs divi kilometri, tai skaitā 200 m – monolīta estakāde cauri stacijas ēkai.
• Lidostā pasažieri varēs nokļūt ne tikai ar starptautisko ātrvilcienu, kas plānots četras reizes dienā, bet arī ar regulāri kursējošiem reģionālās satiksmes vilcieniem.
• Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve lidostā Rīga notiek kopš 2021. gada vasaras beigām. Būvdarbus veic secīgi piecos posmos, un tos plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām. Būvlaukums 2023. gada pavasarī aizņem vairāk nekā 88 000 m², būvdarbos iesaistīti 244 cilvēki.
Kopš darbu sākšanas veicamo darbu lokā ir bijusi testa pāļu izbūve un testēšana ar slodzi līdz 12 400 kN, pārcelti esošie inženierapgādes tīkli, notiek jaunu inženierkomunikāciju un ceļu izbūve. Izbūvēto komunikācijas tīklu garums sasniedz jau četrus tūkstošus metru.

Unikālas konstrukcijas pamatu pāļu izbūve

«Ja palūkojas uz būvlaukumu no augšas, uzreiz nevar īsti novērtēt progresu, jo viss, ko darām līdz šim, notiek zemē,» stāsta V. Ločs. Viņš norāda, ka pašlaik intensīvākais darbalauks ir stacijas un dzelzceļa estakādes pāļu izbūve. No kopumā nepieciešamajiem 534 pāļiem izbūvēti jau gandrīz 429 (2023. gada martā – red.), no tiem 262 pāļi tapuši jaunajai stacijas ēkai (tai kopumā vajadzīgi 362 pāļi). Ņemot vērā, ka stacijas ēka izvietota dzelzceļa līnijas estakādes posmā, tā ir unikāla pēc savas struktūras, arī dizainisko risinājumu un izmantoto būvsistēmu ziņā. Ēka būs trīs līmeņos, kopējais augstums – 24 metri, kopējā telpu platība plānota 12 000 m². Pāļi ir būvniecības jomai īpaši, jo to pieprasa dzelzceļa infrastruktūra, kam jāiztur lielas slodzes, kuras tiek rēķinātas, gan vilcienam traucoties ar lielāko ātrumu 220 km/h, gan stacijas zonā, radot papildu slodzi, bremzējot un ieskrienoties ar pašlaik aprēķināto ātrumu stacijas apkaimē 120 km/h. Tāpēc pāļi top lielāki, nekā ierasts, piemēram, estakādei tie ir 1180 mm diametrā un 33 metru dziļumā, lai sasniegtu stabilu dolomīta slāni. Savukārt stacijas ēkas pamatu pāļu izveidei tie nepieciešami 1000 mm diametrā un līdz pat 30 metru dziļumam. Tas Latvijas mērogā ir interesants būvniecības izaicinājums, saka Jānis Jakubovs. Estakādes pāļi pašlaik tiek būvēti zonā starp Torņu ielu un P133 ceļu. «Ņemot vērā tuvumu lidostai, lai minimāli ietekmētu satiksmes plūsmu un apkārtējo vidi, esam izvēlējušies īpašu pāļu izbūves tehnoloģiju: tiek izmantota nevis pāļu dzīšanas, bet gan urbšanas un betonēšanas tehnika, kuru nozarē pazīst kā Kelly-Casing tehnoloģiju,» skaidro V. Ločs.

Izbūvēta vairāk nekā puse bagāžas tuneļa

Rail Baltica būvprojektā lidostas stacijas dienvidu daļā kopš pērnās vasaras notiek bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve, kas nākotnē savienos Rail Baltica dzelzceļa staciju ar lidostas Rīga jauno termināli. Ar īpašu konveijeru sistēmu pasažieru bagāžu caur tuneli droši transportēs, savienojot dzelzceļu ar aviosatiksmi. Rail Baltica globālajā projektā paredzēts nodrošināt t. s. air to rail pakalpojumu, kas sniegs lidostas pasažieriem iespēju reģistrēt un nodot savu bagāžu citās Baltijas valstu Rail Baltica starptautiskajās dzelzceļa stacijās, arī Rīgas Centrālajā stacijā. Reģistrētā bagāža nonāks lidostas Rīga dzelzceļa stacijā, no kuras to tālāk transportēs uz lidostu Rīga, tādējādi pasažieriem sniedzot iespēju to saņemt sava galamērķa lidostā. Tas pasažieriem dos dažādas bagāžas reģistrācijas iespējas savam lidojumam, kā arī ļaus izbaudīt braucienu, neraizējoties par bagāžu. Plānots, ka sistēma strādās abos virzienos – no dzelzceļa stacijām uz lidostu un otrādi. Projekta būvnieks B.S.L. Infra būvē bagāžas tuneļa pirmo daļu, ko plānots pabeigt šovasar. Kad lidostā Rīga sāks paplašināšanās būvdarbus, tad lidostas būvnieks jaunā pasažieru termināļa celtniecības laikā varēs pieslēgties jau izbūvētam tuneļa galam (demontējot izbūvēto sienu, kas veido ūdensdrošu noslēgumu). Tunelis drošības aspektu dēļ nešķērsos publiskas zonas, piebilst J. Jakubovs. Tas būs pietiekami plašs, lai tajā atrastos bagāžas transportēšanas konveijeru sistēma un inženierkomunikācijas un to varētu apkalpot gan cilvēki, gan nepieciešamības gadījumā arī tehnika. Tuneļa pamatni būvē mainīgā piecu līdz septiņu metru dziļumā, tā platums sasniegs gandrīz četrus metrus, un kopējais tuneļa garums, ko izbūvē Rail Baltica projektā, ir 101 metrs. Nedaudz vairāk par pusi jau uzbūvēts – tunelis ir sasniedzis 57 metru garumu.

Top jauni pievedceļi lidostai un Rail Baltica stacijai

Pēc Rail Baltica stacijas un infrastruktūras lidostā Rīga būvniecības pabeigšanas uzlabos publisko piekļūšanu stacijai un lidostai. Kopumā tiks izbūvēti jauni ceļi gandrīz trīs kilometru garumā. Pašlaik rit darbs, lai izbūvētu vairākus plašākus pievades ceļus, nodrošinot ērtāku piekļūšanu ar augstāku komfortu un mobilitāti gan virzienā no lidostas uz pilsētu, gan no pilsētas uz lidostu. Taisnā P133 ceļa vietā, braucot uz lidostu, būs loģiska lokveida kustība. Dodoties prom no lidostas, jauns ceļš vedīs apkārt topošajam Rail Baltica dzelzceļa terminālim virzienā uz Rīgu. Pērnruden tika atklāts pirmais jaunizbūvētā ceļa posms (virzienā uz lidostu), tagad notiek aktīvi darbi, lai uzbūvētu otro ceļa posmu – no lidostas. Ceļu satiksmes pārslēgšana no esošā P133 uz jauno L2 ceļu būs viens no pamanāmākajiem notikumiem šogad. Piebraucamais ceļš tiek būvēts no nulles, tāpēc būvdarbi skar ne tikai lidostas teritoriju, bet arī tās tuvumā esošo komersantu infrastruktūru (auto stāvvietas, DUS, reklāmas stendi u. c.), tāpēc darbu saskaņošana ir ne mazāk būtiska, lai neietekmētu arī citus tuvumā esošos uzņēmumus, norāda V. Ločs.

Izaicinošs projekts

Šis ir izaicinošs projekts, atzīst V. Ločs un J. Jakubovs. Kā viens no izaicinājumiem minēts tas, ka būvniecība pašlaik notiek netālu no Mūkupurva (estakāde un dzelzceļš jau taps pāri purvam). Tas savukārt nozīmē, ka lielākā daļa stacijas ēkas un viadukta, pa kuru stacijas ēkā iebrauks Rail Baltica starptautiskie un reģionālie vilcieni, pamatu konstrukciju atrodas zem gruntsūdens līmeņa. Tāpēc projekts tiek realizēts ar augstu atbildību pret apkārtējo vidi – būvniecības laikā notiek gruntsūdeņu piesārņojuma monitorings atbilstoši saskaņotajai būvobjekta Vides kvalitātes monitoringa programmai. Tāpat tiek veikti gruntsūdeņu pazemināšanas aprēķini, un, balstoties uz to datiem, tiek uzstādītas iekārtas, kas palīdz savākt gruntsūdeņus, atdalīt smiltis, lai vēlāk attīrītus ūdeņus novadītu lietusūdens kanalizācijas sistēmā. «Tas nedaudz apgrūtina būvniecību un ietekmē arī laika grafiku, jo nevar uzreiz sākt būvdarbus,» saka J. Jakubovs. Viņu papildina V. Ločs: «Tāpat mēs cenšamies mazināt būvdarbu teritoriju, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu līdzās esošās lidostas darbību. Tas nozīmē: lai mazāk aizņemtu teritoriju būvdarbiem un izvietotu maksimāli daudz būvtehnikas, mums būvbedres jāveido ar zemē iedzītām tērauda atbalsta sienām – rievsienām. Tas aizņem vairāk laika, jo ir jāiedzen rievsiena, jāliek gruntsūdeņu pazemināšanas sistēma, un tikai tad varam sākt būvēt. Papildu tam vēl jāspēj nodrošināt piekļuvi lidostai un prom no tās, turam atvērtus visus iespējamos ceļus nepieciešamajam ugunsdzēsības un citam glābšanas transportam. Tas nozīmē arī skrupulozu satiksmes organizācijas plānošanu, īpaši vietās, kur notiek zemes darbi – komunikāciju izbūve. Turklāt saskaramies ar līdzīgu problēmu kā kolēģi, kas būvē Rail Baltica staciju un infrastruktūru Rīgas Centrālajā mezglā. Mēs atrodam daudz padomju laikos izbūvētu dažādu komunikāciju tīklu, kuru nav nevienā komunikāciju plānā.» Šis apsvērumu kopums būvdarbus dara tik sarežģītus un izaicinošus, nevilšus liekot vilkt paralēles ar juveliera darbu vai situāciju, ja būvlaukums būtu Vecrīgā. Speciālisti min arī prasības būvniecības tehnikas augstumam, ko nosaka lidostas tuvums. Piemēram, nevar izmantot augstus celtniecības torņus, un būvniekam visa celšanas tehnika jāsaskaņo ar VAS Latvijas gaisa satiksme, Civilās aviācijas aģentūru u. c. institūcijām. Kopējais atļautais augstums, mērot no zemes atzīmes, ir 33 metri. Lielākais izaicinājums vēl ir priekšā, kad stacijas ēkai, kas pati kā būve neesot pārlieku sarežģīta, būs jāuzceļ jumta konstrukcijas. Jumta atzīme ir 24 metri, tādēļ būs nepieciešams saskaņot celšanas mehānismus un izmantošanas laikus (intervālus).

Pabeidzot projekta pirmo darba posmu, nākamā būs estakādes izbūve Rīgas un Jaunmārupes virzienā. Šis darbu posms ietver darbus lidostas slēgtajā zonā, skarot lidostas darbībai nozīmīgas ēkas un būves. Vēlāk paralēli tiks sākta stacijas ēkas fasādes izveide un fasādes apdares darbi, tiks veidotas stacijas iekšējās inženiertehniskās sistēmas, iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk tiks sākti uzbēruma būvdarbi un 113 m gara dzelzceļa pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūve. Noslēdzošais posms būs sliežu ceļu būvniecība: trases posma garums – 4,5 km no esošās dzelzceļa stacijas Imanta līdz Dzirnieku ielai. Paredzēts izbūvēt divceļu Eiropas sliežu ceļu standarta platuma dzelzceļa līniju un vienu strupceļu stacijas ēkā. 

Apskatiet aktualitātes fotogrāfijās!

Rail Baltica stacijas celtniecība pie lidostas Rīga ir nozarei īpaša vairāku aspektu dēļ. Kā viens no tiem izceļams būvlaukumā pašlaik notiekošais – pāļu izbūve un būvtehnika. Tik liels skaits – četras –  jaudīgas pāļu urbšanas iekārtas (tās ir efektīvākās būvniecības iekārtas Baltijā) vienuviet Latvijā ir kaut kas nebijis.

Parasti pāļu dzīšana notiek ar lielu troksni un vibrācijām, dzenot zemē būves pamatus. Šeit izmanto pāļu urbšanas un betonēšanas metodi – Kelly-Casing tehnoloģiju. Būvniecības sākumā tiek veikta apvalkcaurules uzstādīšana (iespiešana un rotēšana), kam seko grunts urbšana un gruntsūdeņu attīrīšana un novadīšana. Tādējādi ievērojami tiek samazināts troksnis un vibrācijas. Sasniedzot projektējamo atzīmi, urbumā tiek ievietots stiegrojuma karkass, tad notiek betonēšana. Atliek vien no zemes izvilkt apvalkcauruli, un bez lielas apkārtējās vides traucēšanas masīvs pālis, iestājoties projektējamai stiprības klasei, būs gatavs balstīt nesošās konstrukcijas. Iebetonētie pāļi balstīs dzelzceļa stacijas ēku un sliežu ceļu uz estakādēm.

Tik apjomīgā projekta posmā arī izejmateriālu nepieciešams daudz. Būvlaukumā savests gandrīz 25 000 tonnu ar šķembām, asfalts – 6400 tonnu – un gandrīz 23 000 tonnu smilšu. Arī betona patēriņš, izbūvējot gan pāļus, gan arī bagāžas tuneli, ir ievērojams – līdz šim būvlaukumā izlietots 1400 m³ betona.

Notiek bagāžas transportēšanas tuneļa izbūve, kas nākotnē savienos Rail Baltica dzelzceļa staciju ar lidostas Rīga jauno termināli. Bagāžas tuneļa celtniecība sākās ar zemes darbiem – būvbedres rakšanu, gruntsūdens līmeņa pazemināšanu un tērauda rievsienu nostiprināšanu ar atbalsta sijām. Tas nepieciešams, jo tuneļa izrakums ir diezgan dziļš – rievsienu dziļums zemē ir līdz 12 metriem, bet izrakums pat septiņu metru dziļumā, tādēļ nepieciešamas atbalsta konstrukcijas. Rūpējoties par apkārtējo infrastruktūru, rievpāļus dzen ar speciālu vibrācijas tehniku. Papildu tam drošības nolūkos speciālisti monitorē apkārt esošo ēku konstrukcijas. Sagatavošanās procesam noslēdzoties, sākās betonēšana, piešķirot tunelim tā konstrukcijas formu.

Jau pabeigta vairāk nekā puse – 57 metri – no 101 m garā tuneļa, ko izbūvē Rail Baltica projektā. Tunelis ir diezgan plašs, lai tajā ierūmētos gan bagāžas konveijers, gan nepieciešamā infrastruktūra un to varētu ekspluatēt. Tuneļa iekšējais augstums ir trīs metri, platums – četri metri.

Pērnruden izbūvēts jauns piebraucamais ceļš uz lidostu Rīga, šogad tiek būvēts jaunā ceļa otrs posms – virzienā no lidostas. Lidostas stacijā būs ērtāka nokļūšana: taisnā P133 ceļa vietā, braucot uz lidostu, būs loģiska lokveida kustība pa jauno L2 ceļu, kas pieslēgsies esošajam P133 ceļam pie luksofora. Jaunu ceļu izbūvē būtiski ir nodrošināt netraucētu piekļuvi lidostai, t. sk. saglabājot evakuācijas ceļus (ugunsdzēsības u. c. glābšanas transportam). Nākas arī saskaņot darbus ar lidostas un jaunizbūvējamā ceļa tuvumā esošajiem komersantiem, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu to darbu. 

Informācijai
Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā Rīga izbūvi veic starptautiskā konkursa uzvarētājs – personu apvienība B.S.L. Infra, ko veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries. Forma2 un Prointec apvienība veic projekta būvuzraudzību un FIDIC inženiera pienākumus. Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV, ko veido Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija), – projektu.