Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Turpinot lietot tīmekļa vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu izmantošanas noteikumiem. Uzzināt vairāk.

Piekrītu

Rail Baltica stacijas lidostā „Rīga” pamatos iemūrē laika kapsulu

7. Decembrī, 2022

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, trešdien, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Laika kapsulā tika ievietots vēstījums, būves pamatos simboliski iemūrējot liecības no šodienas un vērtības, ko projekta īstenotāji vēl nākotnes paaudzēm. Uzsverot Rail Baltica nacionālo nozīmi Latvijas attīstībai, kapsulā tika ielikts arī Latvijas karogs, tāpat Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Augšup”, Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas, Ukrainas karogs, aero foto no būvdarbu sākšanas brīža 2021. gada vasarā un šī gada decembra.

Valsts prezidents Egils Levits kapsulā ievietoja vēstījumu: “Latvijas teritorija kopš seniem laikiem ir saistīta ar Eiropas lielajiem centriem. Cilvēku, ideju un resursu kustība ir notikusi abos virzienos. Ceļi veduši gan uz Romu, Parīzi, Varšavu un Berlīni, gan uz Daugavpili, Jelgavu, Valku, Rīgu un Liepāju. Ar Rail Baltica izbūvi Latvija no jauna pievienojas Eiropas dzelzceļa tīklojumam. Rail Baltica ir ieguldījums Eiropas kultūrtelpas vienotībā. Latvija ir un būs uz pareizajām sliedēm!”

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kapsulā ielika Latvijas Bankas kolekcijas monētu “Augšup”, bet RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna –  Rail Baltica projektēšanas vadlīnijas un Ukrainas karogu. 

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris ievietoja vēstījumu: "Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, ilgtspējīga un moderna stacijas ēka un infrastruktūra, kas paaudžu paaudzēs kalpos pasažieru un kravu pārvadājumiem. To iespējamu dara sadarbība un komandas darbs ar visplašāko partneru loku. Lai sadarbības gars caurvij visu Rail Baltica īstenošanas ceļu un šīs stacijas nākotnes lietotājus!"

Kopuzņēmuma PROSIV pārstāvis Valēriu Baioko (Valerio Baiocco) nākamajām paaudzēm atstāja šādu vēstījumu: ''Rail Baltica lidostas “Rīga” staciju un infrastruktūru projektēja kopuzņēmums PROSIV (Sintagma srl (Itālija), SIA Vektors T (Latvija) un Valbek&Prodex spol (Slovākija)). Intensīvā darbā vīzija mazāk nekā divu gadu laikā tapa par būvprojektu. Projektētāju darbu caurvija trīs vērtības: dzelzceļa un lidostas savienošana, ilgtspēja, Latvijas tradīciju un vides ievērošana. Mēs lepojamies ar paveikto darbu un sapņojam atgriezties šeit ar saviem bērniem, lai parādītu viņiem, kā mūsu darbs padarīja Rīgu par labāku pilsētu.''

SIA Forma2 valdes loceklis Edgars Krasnikovs: ''Nākotnes Latvijas inženieriem novēlam tādu profesionālo līmeni, kas ļauj ar lepnumu nest Latvijas vārdu visā pasaulē!''

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes priekšsēdētājas Lailas Odiņas vēstījums:  ''Mēs, lidosta “Rīga”, Rail Baltica lidostas stacijas pamatos vēlamies likt divas vērtības - izaugsmi un attīstību. Tās un kopīga sadarbība virza un virzīs cilvēci pretī jauniem sasniegumiem. Mēs ticam, ka šī ēka un lidostas pilsēta, ko veidosim ap to, savienojot un atverot vārtus uz jauniem galamērķiem cilvēkiem un uzņēmējdarbībai, kļūs par vietu, kur dzimst idejas un risinājumi Latvijas nākotnei.''

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre veltīja šādus vārdus: ''Katrai mājai, valstij un savienībai ir vajadzīgi stipri pamati. Eiropas Savienības pamati ir mūsu kopīgās vērtības un eiropiešu vēlme un iespējas rīkoties vienoti, kopā strādāt labklājīgas un mierpilnas dzīves veidošanai. Lai labāka, digitālāka un arī zaļāka savienojamība starp valstīm būtu ieguvums mūsu kopīgās nākotnes veidošanā un stiprinātu eiropiešu vienotības garu!''

Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš vēstīja: ''Mārupes novads ir unikāla vieta Latvijā, kur galveno valsts autoceļu un starptautiskās lidostas “Rīga” pieejamību papildina nākotnes dzelzceļš Rail Baltica, palielinot šīs vietas ietekmi Eiropas galamērķu kartē. Transporta savienojumi rosina jaunus paradumus, rada drošu, efektīvu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina ekonomisko izaugsmi un virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Dzīves kvalitātes uzlabošanās rezultātā paaugstinās iedzīvotāju spēja sasniegt tālejošus biznesa un privātos mērķus.''  

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis atzīmēja: ''Līdzīgi, kā dzelzceļa ienākšana Rīgā 19. gadsimta otrajā pusē pilnībā mainīja Rīgas vaibstus, arī šobrīd esam vēsturisku pārmaiņu priekšā. Rail Baltica ienākšana būtiski mainīs Rīgu, padarot to mūsdienīgāku un ērtāku Rīgas iedzīvotājiem, vienlaicīgi nostiprinot Eiropas metropoles statusu. Tas ir nozīmīgs projekts iedzīvotāju nākotnes labklājībai, uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomikai – jaunā dzelzceļa līnija savienos mūsu tautsaimniecību ar Eiropu, kāpinās konkurētspēju globālajā tirgū, kā arī sekmēs reģiona drošību. Latvijas galvaspilsēta nākotnē varēs pozicionēt sevi par Baltijas lielāko transporta mezglu, ko veidos jaunā stacija, lidosta “Rīga”, osta, autoosta, kā arī pilsētas sabiedriskais transports.''

Kapsula ievietota vienā no estakādes balstiem, kas turēs virs autoceļa paceltu sliežu ceļu. Arī dzelzceļa stacijas pamati un bagāžas tunelis uz nākotnes lidostas Rīga termināli ir aktīvā darbu procesā un būs galvenās darba prioritātes 2023. gadam.

Kā norisinājās pasākums, noskatieties video:

Pie lidostas top pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, paredzēts gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Pati stacijas ēka iespaidīgi pacelsies virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva.

Šī Rail Baltica posma izbūves gaitā tiks izveidots arī potenciālais savienojums kravu parka attīstībai nākotnē. Rail Baltica dos attīstības impulsu Latvijai kopumā, tostarp lidostai, kura kontekstā ar gaidāmo Rail Baltica staciju un trasi, izstrādājusi vērienīgu attīstības stratēģiju savai teritorijai. 

Vispirms tiek būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, iekšējā apdare un labiekārtošana. Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve un sliežu būvniecība.

Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu nokļūt stacijā un lidostā pasažieri varēs ne tikai ar Rail Baltica starptautisko ātrvilcienu, bet arī ar regulāri kursējošu reģionālās satiksmes vilcienu. Ik pēc 15 minūtēm plānots nodrošināt dzelzceļa satiksmi ar ērtām pārsēšanās vietām, savienojot lidostu ar citām reģionālajām stacijām un Rīgas centru.

Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā „Rīga” izbūves pasūtītājs ir Eiropas Dzelzceļa līnijas, būvnieks - pilnsabiedrība B.S.L. Infra. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries.

Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Laika kapsulas iemūrēšanas pasākums Rail Baltica stacijas lidostā "Rīga" būvlaukumā 20